Interesantākie tēli Annas Brigaderes pasaku lugās.

Anna Brigadere ir viena no pirmajām latviešu bērnu lugu autorēm. Viņas izcilākās lugas ir “Maija un Paija” un “Sprīdītis”. A.Brigadere bija vienkārša zemnieka meita. Viņa ir dzimusi vienā no skaistākajām Latvijas vietām - Tērvetē, tur pvadījusi arī savu bērnību. Varbūt tāpēc viņas lugas ir tik skaistas, tik dabīgas. Ar šīm lugām A. Brigadere ir modinājusi latviešu pašapziņu.

Lugā “Maija un Paija”ir parādīts vēl tas laiks, kad pa pasauli staigāja Velns un Dievs. Tāpēc šī luga ir kā pasaka. Man tajā patika, pat ļoti, Maija un viņas darbi, bet Paija arī nebija peļama, vienīgi tās darbus nevarētu saukt par labiem un patīkamiem.

Maija ir pilnīgs pretstats Paijai. Viņā es saskatīju to, ko vairs nevar atrast  visās latviešu meitās. šī lielā uzņemšanās panākt savu ar labiem darbiem. Maija bija laipna pret saviem ienaidniekiem, pret svešiem ļaudīm. Vai mēs tagad svešiniekam dotu maizi, pienu? Bet Maija tā darīja, un viņu neapturēja pat pemātes draudi. Visu dzīvi Maija bija nelaimīga, kaut gan bija pelnījusi par karalieni kļūt. Būdama meitene, viņa dažkārt strādāja arī vīru darbus. Jebkura cilvēka dēļ viņa bija gatava iet caur uguni un nāvi. Šī īstā Laimes meita dzīvē tik maza un nelaimīga, bet dvēselē stipra, izpalīdzīga un laimīga par savu dzīvi. Maijas labais gars ir padarījis ne tikai galvenos varoņus interesantus, bet aizraujošu pilnīgi visu pasaku lugu.

Paija dzīvē ir tik maza, nelaimīga un naida pilna. Ar savu klātbūtni viņa spēja padarīt lugu vēl interesantāku. Diemžēl Paijā es saskatīju tikai naidu. Šis bērns bija Velna bērns. Tomēr Paijā man arī kaut kas patika, tā bija viņas neatlaidība un cenšanās sasniegt mērķi. Bet Rainis raksta, ka “tīru mērķi nevar sasniegt ar netīriem paņēmieniem, jo tad arī mērķis kļūst netīrs”. Paija mēģināja mērķi sasniegt, bet gala rezultāts nebija tāds, kādu to pati vēlējās redzēt.

Lugu “Maija un Paija” aizraujošu padarīja arī citi tēli. Varis, kurš drīzāk bija nevaris, galu galā bija Maijas princis. Un, protams, pamāte, bez kuras nebūtu nevienas pasakas visā krāšņumā. Pamāte, kura lika šķēršļus Maijai, bija īsta ragana.

A.Brigaderes luga “Sprīdītis”ir gandrīz tāda pati kā luga “Maija un Paija”. Vienīgi šinī lugā nav tik daudz ļauno tēlu, kas traucētu galvenajam varonim. Man šī luga iepatikās saspringto notikumu dēļ.

Sprīdītis ir šīs lugas galvenais varonis. Man viņš patika no visiem visvairāk. Viņš, būdams maziņš, darīja lielus darbus. Kā visās Annas Brigaderes lugās arī šīs lugas galvenais varonis bija labsirdīgs. Šim mazajam, neatlaidīgajam zēnam arī bija lieli plāni, bet viņš tos centās sasniegt ar tīriem līdzekļiem. Zēns bija ne tikai labsirdīgs, bet arī pieklājīgs. Sprīdītis taču ielaida veco vīriņu istabā, kaut gan mājas saimnieks - Sīkstulis to bija stingri aizliedzis. Šis mazais, neatlaidīgais puisis arī pārcieta pārbaudījumu, kas pienācās vecajam vīram. Varētu teikt, ka Sprīdītis tajā mirklī no savas sirds dimanta oliņas notīrīja visus melnumus. Sprīdītis bija laipns un labsirdīgs. Un lielais pasaules staigātājs iepazina pasauli tādu, kāda tā īstenībā ir. Vai Sprīdītis bija laimīgs, kad atgriezās mājās? JĀ! Anna Brigadere taču savu dzimto vietu raksturoja kā “laimīgo zemi”.

Šinī lugā man patika arī Lienīte. Mazā meitenīte, kura labsirdībā neatpalika no Sprīdīša, bija laimīga savā “laimes zemē”. Tikai Lienītei bija viens trūkums - drosme uzņemties lielu darbu.

Man simpatizēja arī Meža māte un Vēja māte. Tās palīdzēja Sprīdītim iepazīt pasauli.

Šīs Annas Brigaderes lugas mani vedināja uz nopietnēm pārdomām. Vai latvieši tiešām ir tādi, kādus tos iedomājās Anna Brigadere? Katrā no mums ir mazliet no Maijas, Paijas un Sprīdīša. Ja es būtu Laima lugā “Maija un Paija”, es vēlētos katrā sētā sastapt meiteni, kas līdzinās Maijai. Es vēlos, lai Latvijā būtu vairāk Maiju, bet mazāk Paiju. Bet tas tā laikam nevar būt, jo katrā no mums taču ir mazs velniņš. Un vēl es vēlos, lai mēs notīrītu savas sirdis, lai tās mirdz kā dimanta oliņas.

(1995.gada 2.jūnijs,

Zemgales vidusskola)