Internet visparejais apskats

=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=

From:    Lamer

Date:    Tuesday, June 05, 2001, 6:41:46 PM

--====----====----====----====----====----====----====----====----====----===--

.

1.1.Internet tikla vesture.

1961.g. Defence Adveced Research Agency (DARA) pec ministrijas aizsardzibas

uzdevuma ASV stajas pie proekta par eksperementala tikla parraidisanas pokas

radisanu .Sis tikls, nosaukts par ARPANET .Tad bija izstradati ari protokolu

parraidisanas dati tikla – TCP/IP.TCP/IP-tas ir loti daudz komunikacijas

protokolu, kuri nosaka ka var dazadu tipu kompjuteri but kontakta sava starpa .

Eksperiments ar ARPANET bija tik sekmigs, ka daudzas organizacijas sagribeja

taja ieiet, ar merki izmantot prieks ikdienas parraides datiem .Un 1975 g.

ARPANET parvertas no eksperimentaka tikla – stradajosa tikla. Atbildibu par

admenistrativo tiklu nema uz sevi Defence Comunikation Agency (DCA) ar tagadejo

nosaukumu Defence Information System Agency (DISA) .Bet attistiba ARPANET uz ta

neajustajas. Protokoli TSO/IP turpinaja attestibas un pilnveidoties.

1983.g. izdoja pirmais standarts, prieks protokola, TCP/IP,iegajis Military

Standarts (MIL.STD), tas ir karas standarti un visi kas stradaja tikla, bija

pienakums priet pie siem jauniem protokliem. Prieks atviegkosanas sisparejas

DARPA Desing vaditejiem ieviest TCP/IP protokolus Berkeley (BSO, UNIX) ar to

ari sakas UNIX un TCP/IP savianiba.

Pec kada laika TCP/IP bija parasti adoptets, tas ir visiem pieejoma standarta

un termins Internet iegaja vispareja izmantosana. 1983.g. no ARPANET izdalijas

MILNET, kura saka iztureties pie Defence Data Network (DDN) ministrijas

aizsardzibas ASV. Terminu Internet saka izmantot prieks vienotu tiklu

apzemesana : MILENET plus ARPANET un kaut 1991 gada ARPANET partrauca savu

eksistenci, tikls Internet eksisteja, ta izmeri daudz parsniedza sakotnejos jo

ta vienoja daudzus tiklus pasaule. Diograma 1.1.ilustre skaitla augsanu Hostov,

pieslegtos pie Interneta tikla no cetriem komponentiem 1969.g. un lidz 8,3

miljoniem 1994.g. daudzumdevunu operaciju sistema (UNIX,VMS), atbilstijusie

protokoli TCP/IP un piedavajumie izmantotajiem jebkadus tikla pakalpojumi.

Internet tikla protokli.

   

Galvenais kas atskir Internet no citiem tikliem ir tas protokoli-TCP/IP.

Vispar, termins TCP/IP parasti nozime visu, kas saistits ar protokoliem

savstarpeja darbiba starp kompjuteriem Internet .Tas atvar veselu protokolu

dzimts, lietiskas programmas un ari pats tikls . TCP/IP-ta ir starptiklu

darbibas tehnologija, Internet tehnologija . Ja runa iet par globalo tiklu ,

apvienojuso daudzus tiklus ar Internet tehnologiju , tad to sauc par Internet .

Savu nosaukumu protokols TCP/IP sanema no diviem komunikacijas protokoliem (vai

protokolu sakumiem ).Tas ir Transmition Control Protokol (TCP) un Internet

Protokol (IP ) .Neskafoties uz to ka Internet tikla izmantojas liels skaits

citu protokolu, tiklu Internet biezi sauc par TCP/IP-tiklu, ta, ka sie divi

protokoli , neparsaubami,ir svarigakie .               

Ka un visas citos tiklos , Internet eksiste septinu limenu darbiba starp

kompjuteriem : fizikais , logiskais , tiklu , transporta , seases sakaru

limenis , parstavesanas un lietaskas limenis . Atbilstosi katram limenim

darbiba atbilst protokolu kopums(tas ir noteikumu darbiba) .

Fiziska limena protokoli nosaka veidu un raksturototajs praktiski visi

pazistamakie sa laika sakaru veidi , no parasta veida lidz skiedru-optisko

limiju sakariem(BONC).

Prieks katra sakaru liniju tipa izstradats atbilstoss logiska limena

protokols , kas nodarbojas ar informaciju parraides vadisanu pa konalu logiska

limena protokoliem prieks telefonu linijam atbilst protokoli SLIP (Serial line

Infrance Protokol) un PPP(point to point Protokol).

Tiklu limena protokols atbilst par datu parveidi starp uzbuvem dazados tiklos ,

tas ir nodarbojas ar paku marsrutizaciju tikla . Pie tikla limena protokola

priedes IP (Internet Protokol) un ARP(Adress Rezolution Protokol).

Seanse sakareu limena protokols atbild par uzstadisanu Iznicinasanu. Internet

ar to nodarbojas ar lietiskao protokolu apkolposanu . Pie parstavesanas limena

programmam atbild :telnet-serveris , FTP-serveris , Gopter-serveris , SMTP

(Simple Mail Transfer Protokol) , POP2unPOP3(Post Ofice Protokol )un t.t. .

Uzlietiska limena protokoliem attiecas pakalpojumi un programmas to izradei.

1.2.Internet tikla pakalpojumi.

Visi pakalpojumie izraditie tikla Internet varnosaciti sadalit uz divam

kategorijam: informacijas apmaina starptikla abonentu un datu bazes tiklas

izmantosana.

Pakalpojumu sakaru skaita starp abonentiem pieder Telenet-attalinata

pieklusana . Dot iespeju abonentam stradat uz jebkura IBM tikla Internet , ka

uz savas personiga . Tas ir palaist programmas , mainit darba rezimu un t.t.  .

FTP –(file Transfer Protokol)-Failu parraides protokls . Dot iestpju abonentam

apmainities ar failim , ar jebkuru kompjuteru tiklu . Uzstadit sakaru ar

attalinatu kompjuteru , lietotajs var nokojiet failu ar attalinatu kompjuteru ,

lietotajs var nokopet failu ar attalinata kompjuteru uz savu vai nokopet failu

no sava kompjutera uz attalinato .

NFS-(Network File System)-sadalita failu sistema . Dot iespeju abonentam

izmantot failu sistemu attalinata kompjutera ka savu  personigo .

Elektroniskais pasts-pasta pazinojumu apmaina ar jebkuru Internet tikla

abonentu . Pastav iespeja aizsutit ka tekstus , ta ari failus. Uz pasta

pazinojumi izmera Internet tokla izlik ierobezumus – pasta pazinojumus izmers

nedrikst parsniegt 64 kilobaitus.

Zinas – tiklu zina panemsana elektroniska pazinojumu dela tiklu . Elektroniskie

pazinojumu dela tiklu Infernes formulejas temetiski. Izmantotajs var pec savas

izveles jieraksties uz jebkuru zinu grupu.

Rsh(Remote Stell)- attalinata pieklusana. Analogs Telnet bet strada tikaj tani

gadijuma , ja uz attalinata kompjutera stavOC UNIX.

REXES(remot execution) – komandas izpildisana uz attalinatas UNIX – masinas.

Lpq – tiklu zimogs .Parada failus kuri stav rinda uz zimoga uztiklu printera.

Lpr – tiklu zimogs . Uz zimoga faila aizsutisana uz attalinato (tiklu) printeri.

Ping -             izraidisanas parbaudi dators tikla .

Talk – dot atklasanasiespeju “sarukas” ar datoru izraidisanas izmantiju.Pie

tamuz ekrana  vienlaikus var reolizet ievadito tekstu un izmantoja izraidisanas

atbildi.

Iptunnel – dot pieklasanas iespeju pie serceruABC Netware ar kuru nav

neparstarpinatu sakaru pie ABC bet ir sakars Internet tikla.

Whois – Internet tiklu adresu gramata . Pec pieprasijuma abonents var sanemt

informaciju par piederumu attalinata kompjutera , par izmantotajem .

Fingrer – informacijas sanemsana par attalinata kompjutera izmantojiem .

Starp augsa parskatitiem pakalpojumiem , tikls Internet piedava ari nakamos

specifiskos pakalpojumus.

Webster – tiklu versija anglu valodas tulksonas vardnica.

Fakss-serviss – dot iespeju izmantotajam aizsutit pazinojumu pa faksimilajo

sakaru , izmantojot faksu-serveru tiklu .

Elektroniskais tulkotajs – izgatavo tulkojumu no viena valodas uz

cittautiskajam . Grizsanas pie elektroniska tulkotaja notiek ar elektroniska

pasta palidzibu .

Šluzi – dot iespeju aizsutit pazinojumu uz tiklu nestradajuso ar protokoliem

TCP/IP (fidonet, golden, ATBO ).

Gophner – loti izplatits lidzeklis informacijas meklesani internet tikla,

palidz atrast informaciju pa atslegas vadiem un frazem. Darbs ar sistemam

Gopher atgadino satura radituju apskatu, pie tam lietotajam tiek piedavats iet

cauri piedavato rindu ieliktu menu un izveleties vajadzigo temu. Paslaik

internet ir vairak 2000 Gopher sistemu, dala no tam satur vairak daudzpusigu

informaciju.

Gopher lauj saniemt informaciju bez datora varda un adreses uzradisanos,

pateicotiec tam izmantotas netere daudz laika. Vins vienkarsi pazino sistemai

Gopher, ko tiesi vinjam vajag un sistema atrod atbilstosis datus. Gopher

serveros augstak 2000, tapec ar to palidzibu ne vienmer ir viegli atrast

vajadzigo informaciju. Gadijuma ja ir kadas grutibas var izmantot VERONIKA

dienastu. VERONIKA veic meklesanu vairak ne ka 500 tiklos Gopher, ar to

atbrivot izmantotaju tas apskatit ar rokam.

WAIS – vel virak specigaks lidzeklis informacijas iegadi ne ka Gopher cikla 1

vins realize atslegas vardu meklesanu visos teksta dokumentos. Prasibas suta uz

WAIS uz parastas anglu valodas. Tas ir daudz vieglak ne ka tas formulet uz

logiskas algebras valodas ut tas WAIS dara vairak simpatisku prieks

izmantotajumiem neprofesionaliem. Ar WAIS darbu izmantotajam nevajag terat

daudz laika, lai atrastu tam vajadzigos materialus.

Internet tikla eksiste vairak 200 WAIS – bibleoteku. Bet par cik informacija

piedava prieksrocibas akamediskas organizacijas darbiniekiem uz brivpratigiem

sakumiem lielaka dala materialu atteicas uz petejumu gabala un kompjuteru

zinatni.

WWW – sistema stradasanai ar hipertekstu. Potenciali tas ir loti specigs

meklesanas lidzeklis. Hiperteksts savieno dazadus dokumentus uz pamata

pirmslaika uzdota vardu komplekta. Piemeram kad teksta paradas jauns vards

stradajosa sistema ar hipertekstu dot iespeju pariet pie cita dokumenta kura

tas vards ir saprotami paskaidrots.

WWW biezi izmanto interneta kvalitate pie dotu bazem WAIS, bet hipertekstu

sakaru ierobezo iespeju WWW lidz parastai apskatei.

Izmantotais no savas puses var izmantot iespeju WWW stradat ar hipertekstu

prieks sakariem starp saviem dokumentiem un datiem WAIS un WWW, tada veida, lai

personigu ierakstit izmantotaja integretos viskopejas pielietosanas

informacija. Tiesi ta nenoteik, bet protam tas tiek uznemts sadi.

WWW ta ir visjaunaka sistema. Ir uzstaditi ne daudz demonstrativo serverus,

taja skaita laikam EXIBIT ASV kongresu biblioteka un multfilma par laika

apstakliem “Pavadona apkartni” Micigana valsts universitate.

Praktiski visi tikla pakalpojumi uzcelti uz principa klients-serveris. Serveram

tikla internet nosaucas kompjuters kurs ir specigs piedavat klientiem dazus

pakalpojumus. Kad pienak prasibas no klientiem-serveris ielaiz daudzas

programmas piedavatas tiklu pakalpojumiem.

Visu tiklu programmu nodrosinasanu var sadalit uz klientu un kopsummu servera

programmu ko drosinasana nodrosina prasibu parraidi serveri un atbildes

sanemsanu no ta.

1.3.Hiper tehnologija WWW,URL,HTML

World Wide Web tulkojuma uz latviesu valodu ir “pasaules tikls”. Un isteniba ta

tas ir WWW ir viens no pasiem pilnveidokakaiem instrumentiem prieks stradasanas

globala pasaules tikla Internet. sis darbs paradijas diezgan nesen un vel

aizvien turpina strauji attistities.

Lielakai dalai izstradajumu ir atteiksme WWW – CRN dzimtenei Eurapean Particle

Phisics Laboratory , bet butu kluda skaitit ka Web ir instruments ko ir

izstradajumi feziki prieks fizikiem. Ideju pievilciba ielikta uz ideju pamata

parverta WWWpasaules meroga sistema piedava informaciju , kuru atver 30 miljunu

lietotajis 83 pasaules valsts.

Galvena WWW atskiriba no parejiem instrumentiem prieks stradasanas ar Internet

ir ta ka WWWatkauj stradat praktiski ar visam paslaik piejamam dokumentu

veidiem uz kompjutera :tu var but tekstu faili, ilustacijas, skanas un video .

Kas ir WWW? Tas ir meginajums organizet visu informaciju Internet, plus vel

jebkurulokalo informaciju pec jusu izveles tejurtekstu dokuments komplekts. Jus

parvietojatiespa tiklu parejot no viena dokumenta uz citu. Visie si dokumenti

uzraksti uz specialie izstradatas prieks tiem valodas , kuras nosaukums  Hiper

tekst(HTML). Tas ar kaut ko atgadina valoda kuru raksta prieks tekstu dokumentu

rakstisanas, tikai HTML ir vienkarsaks. Pie tam var izmantot ne tikai piedavato

Internet informaciju, bet ari sastadit savus dokumentus.

Visa hiperteksta jega sastav hipertekstu dokumentu sastadisana ja jus

jaintereseja kads punkts kada dokumenta, tad jums pietiek tikai uzbraukt ar

kursoru, prieks vajadzigas informacijas sanemsanai. Ta ari vina dokumenta var

taisit sutisanu uz citiem, kuri uzrakstiti ar citiem autoriem vaiari ir uz cita

servera.

EksistieWW – Serveri priks Unix ,Macintosh, MS Windows un VMS daudzums no tiem

brivi. Uzstradot WWW servers jus varat atrisinat divus uzdevumus:

1. Piedavat informaciju ieksejiem izmantotajiem – zinas par jusu firmu,

produktu un pakalpojumu katalogi, tehnisko vai zinatnisko informaciju.

2.Piedavat saviem darbnikiem ertu pieklusanuieksejo ineormativo resursu

organizacijai.Ta var but , pedejie vadibas rikojumie , iekseja telefonu gramata

atbildes uz biezi uzdodamiem jautajumiem prieks lietiskas makslas lietotajiem,

tehniska dokumentacija un visa administratora un lietotaja fantazija .

Informaciju ko jus gribat piedavat lietotajiem WWW noformejas failos HTML

valoda. HTML – parasta valoda, kura palidz posvitrot teksta fragmentus un uzdot

sutijumus uz citiem dokumenyiem, izdalit virs rakstu, tekstu sadalet rindkopas.

Prieks dokumentos parskates izmantojas specialie parskatitaji, tadi ka nosauc,

Internet Explrer, Linux, WWW un citi. Nosaic un Netscapeerti izmantot uz

grafikiem terminiem. Prieks stradasanas ar simbolisko terminu var rekomendet

Linux .

WWW - tehnologijas arhetektura.

No galveno komponentu apraksta pariesim pie arhetekturas savstarpejas programmu

nodrosinasanas tikla WWW. WWW uzcelt pec labi zinamas sistemas klients –

serveris. 1.2.Shema paradits ka sadalitas funkcijas saja shemā. Programma –

klients izpilda interfeisa izmantotāja funkcijas un nodrošina piekļūšanu

praktiski pie visām informāciju resursiem Internet. Šī jēga iziet no

vienkāršiem klienta darba rāmjiem tikai ar servera noteiktu protokolu, kā tas

notiek , telnet piemēram. Daļēji diezgan plaši izplatīts viedoklis, ka Mosaic

var vai Nescape, kuri ir WWW-klienti, parasti ir grafiskais interfeiss

Internet, kas ir daļēji patiess. Tomēr, kā jau bija atzīmēts, bāzes komponenti

WWW – tehnoloģijas (HTML un URL) piekļūšanu pie citiem resursiem Mosaic spēlē

ne pēdējo lomu un tāpēc multiprotokolu klientiem jābūt attiecinātiem tieši uz

World Wide Web, bet ne pie citiem informacionālajām tehnoloģijām Internet.

Faktiski klients – tas ir interpretators HTML. Un kā tipisks interpretators

klients atkarībā no komandām izpilda dažādas funkcijas.

Šo funkciju aplīietilpst ne tikai teksta izvietojums uz ekrāna, bet

arīinformācijas apmaiņa ar serveru sanemtā HTML – teksta, kas vis biežāk notiek

ar ielikto tēlojuma tekstā grafisko tēlu. Pie URL – specifīkācijas analīzes vai

pēc servera komandām, klients ielaizpapildus ārējās programmas darbam ar

dokumentiem lieliskos formātos no HTML, piemeram GIF,JPEG,MPEG,Postscriptum un

t.t. . Vispār saka klientu priekš ielaižšanas programmas neatkarīgi no

dokumentu tipa bija izstrādāta programma Luncher , bet pēdēja laika daudz

izspatities sāka saskaņogošais ielaižamo programmu mehanisms caur MIME – tipa.

Citu programmu kompleksa daļu WWW sastāda protokola servers HTTP, dokumentu

bāzes datiformātā HTML, kurus vada servers un programmu nodrašināšana,

izstrādātā specifikācijas standartā CGI. Lidz pašām pēdējam laikam (lidz

izveidojās Netscape) reāli izmantojas divi HTTP serveri :servers CERN un

servers NCSA. Bet pašlaik serveru bāžu skaits paplašinājas. Pārādījās ļoti labs

servers priekš MS-WINDOWS un Apactive – servers priekš Unix – platformām.

Servers priekš Windows – tas ir shareware, bet bez ielikta pašlikvidotora, kā

Netscape. Ņemot vērāpersonālu izsplatišānasmūžu zēme, tāda programmu

apdrošināšanadot iespēju pameginat kas ir www. Otrais servers – tas ir atbilde

uz draugu komercilizaciju. Netscape vairs brīvi neizplāta savu serveru Netsite

un pagajā baumas ka NCSA – servers tapat būs izsplātits uz komerciāla pamata.

ŗezultātā bija izstrādāts Apache, kurš pēc tā autora vārdiem būs freeware un ar

aizsārdzibu no nesankcionētās piejas , kura piedāvāta ar izstradāšānas grupu

šīnī protokola un realizējaspraktiski visos komerciālos servēros.

Dātu bāze HTML – dokumentus – tas ir daļafailus sistēmas kura satur tekstu

failus formātā HTML un saistīto ar tiem grafiku un citus resursus. Īpašu

uzmanību gribetos pieverst dokumentiem kuri satur elementus ekrānu formām. Šis

dokumenti reāli nodrošina pieeju pie ārējo programmu nodrošinašanu.

Lietišķo programmu nodrošinašana strādājošā ar serveru, var sadalīt uz

programmam – šļūzi un citām. Šļūzi – tās ir programmas, kas nodrošina servera

mijidarbību ar citu programmu serveriem piemerām ftp, vai ir izplātito

tīklāserveru Oracle. Pārējās programmas – tās ir programmas kuras pieņem dātus

no servera un izpilda piekļušānu pie lokāliem bāžu datiem vai vienkarši

rēķini.Nobeidzot arhitektūras pārrunašānu WWWgribetos priekš visu tipu

kompjūteru plotformam un ir brīvi , sava WWW – serveru , vai ari paskatities

informāciju no citem serveriem.

Galvenie tehnologijas WWW komplekti.

1989 g. hipertekstu piedāvāja jaunu daudz sološu tehnologiju kurai bija liels

skaits realizācijas no vienas puses bet no citas puses taisija mēginājumu

uzcelt formālu modeli hiperteksapsistēmam T.Bernera – 4 ideja noslēdzas tā, lai

pielitotu hipertekstu modeli pie informāciju resursiem, lizvietojumam tīklā un

sataisīt to par maksimāli parastu veidu. Viņš ielika tris makassturu sistēmu

akmeņus no četriem kuri jau eksistie izstrādājot:

hipertekstu valodas dokumentus HTML (Hyper Text Markup Language)

 Unikālu veidu adresācijas resursu tīklā URL (Universal Resource Locator);

 protokolu hiperteksta informācijas apmieriņai HTTP (hiper Text Transfer

Protokol);

Vēlāk komanda NCSA pievinoja pie šim trim komandam ceturto:

 universālu interfeisu šļuzu CGI (Common Geteway Interface).

Idēja HTML piemera loti veiksmīgi atrisina problēmas uzcelšanas hiperteksta

valodas izstrādāšanu būtiski ietekmē divi faktori:apgabala interfeisa

hiperteksta sistēmas izmeklēsana un vēlēšanās nodrošināt parastu un ātru veidu

izgudrot hipertekstu bāžu datus izplātit tīklā.

1989.g. aktīvi apsprīdo problēmu interfeisa hiperteksta tiklu tās ir paņemeins

atdalit hiperteksta informāciju un novigācijas hiperteksta tīklā.

Pats vienkāršākais izgudrošanas paņemeins jebkuram dokumentam ir ta iznemšana

teksta redaktora. Pieredzeradit labu atzīmējumu priekš turpmākā dokumenta

CERN_e bija gruti atrast fiziki kurš neizmantotu sistēmu Tex vai LaTex . bez

tam tanī laikā eksistie standart valodas – SGML (Standart Generalised Markup

Languige). Vajādzētu tāpat ņemt vērā, ka piekrītot saviem piedāvājumiem Berper –

 L domāja apvienot viņa sistēmā esošos informāciju resursu CERN un pirmām

demonstrātīvam sistāmam vajadzēja būt sistēmām priekš NEXT un VAX/VMS.

Parasti hipertekstu sistēmam ir speciālas programmu celšanas līdzeklis

hipertekstu sakariem. Pāši hipertekstuatsaukšanas uzglabajas speciālos formātos

vai pat sastāda speciālus failus. Tāda pulja ir laba priekš lokālāš sistēmas,

bet ne priekš sadalīšanasto uz daudz dažādu kompjūteru platformam. HTML

hipertekstu atsaukšanu ievieto dokumenta ķermeņī un uzglabā kā to dāļu. Bieži

sistēmam pieņem speciālus datu uzlabošanas formātus priekšpaaugstinašanas

efektīvas piešanas. WWWdokumenti – tas ir parasti ASCP – faili, kurus var

sataisīt jebkur teksta redaktora.Ar tādu paņēmienes problēmu izgudrot

hipertekstu bāzes dātu bija atrisināta ļoti vienkarši. Bāžu īpašība priekš

hiperteksta valodas izstrādāšanas bija izņemts SCML (Standart Generalised

Markup Languige). Sekojot akademis kām trādicijam Bernels – L aprakstija HTML

terminos SGML. Dabiski , kā HTML, bija realizētas visas saustītas ar ar

paragrāfa šrifta, stīlu un t.t. izdališanu tā kā realizācija priekš Next domāja

grafisko interfeisu. Par svārigu valodas komponentu kļūva apraksts ielikto un

asaciāto hiperteksta sūtījumu, ielikto grafiku un nodrošināt iespēju menlet pa

atslēgas vardiem.

No momenta kad tikaj izstrādā pīrma valodu versija (HTML 10) pagāja jau pieci

gadi. Pa šo laiku notika nopietna valodas attestībā. Faktiski pašlaik HTML

attīstījās uz standartas valodas izstrādāšānas interfeisu kā lokālo, ta arī

sistēmu sadalīšanu.

Par otru malustūru akmeni  WWW kļuva universālā forma adresācijas

informacionālo versiju. Universal Resource Indefikation (URI) piedava parastu

sistēmu uzskatīto adresāciju un identifikāciju E-mail , Gopher , WAIS ,

telnet , ftp un t.t. .Bet reāli no visam kuras aprakstitas URI priekš bāzu datu

organizāciju WWW pieprasa tikai Universal Resource Lokator (URL). Bez šīs

specifikācijas esamības visa vara HTML izrādītos nevajadzīga. URL izmantotajs

hipertekstu sūtījumus un nodrošina pieeju pie sadalītiem tiklū resursim. URLvar

adresēt kā citur hiperteksta formāta HTML dokumentu, tāarī resursi E-mail,

telnet, Gopher , WAIS, ftp piemerām. Dažādas interfeisu programmas pa dažādu

izpildīšanu pieejas pie šim resursim.

Trēšais musu saraksta ir datu apmaiņas protokols WWW-Hyper Text

Transfer Protokol. Šis protokols ir domāts priekš hipertekstu dokumentu

apmaiņas un uzskata specifiku tādas apmaiņas. Tā minidarbibas procēsā klients

var saņemt jaunu resursi adresi tiklā (relocaition) pieprasīt ietaisito grafiku

pienemt un nodot parametrus un t.t. .Pēdējāsastāvošātehnologija WWW – tā ir jau

grupas darba auglis NCSA – specifikācija Common Geteway Interface. CGI bija

speciāli izstrādāta priekš vajadzisbu paplašinašānas  WWW uzpiesligšānasārējo

programmus nodrošināšanas rēkiņa. Ja komanda CERN piedāvāja parastu un ātru

veidu bāžu datu izstrādāšanas , tad NCSA attīstīja šo principu uz programmu

ļīdzekļu izstrādāšanu. Piedāvātajs un aprakstitajs CGI piesligšānas panemienām 

nevajadzēja papildus bibliotēkas un butiski pārsteidza ar sāvu vienkaršību .

Servers mijidarbiba ar programmām caur standarta straumem – kas novienkārša

programmēšanu lidz robežai. Pie realizācijas CGI ļoti svarigu vietu aizņēma

piekļūšanas metodes aprakstītāš HTTP un kaut reāli  izmantotajas tikai divas no

tām (GET un POST), attistības pieredze HTML parāda, ka WWW gatda attīstību un

CGI pēc uzdevumu grūtības, kurās tiks izmantota WWW – tehnologija. 

---

This message contains no viruses.

Guaranteed by Kaspersky Anti-Virus.

www.antivirus.lv

=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=