INVESTĪCIJAS UN TO IETEKME UZ LATVIJAS IKP

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERITĀTE

EKONOMIKAS FAKULTĀTE

 

 

 

 

ILUTA KAULAKANE

INVESTĪCIJAS UN TO IETEKME UZ LATVIJAS IKP

KURSA DARBS MĀCĪBU PRIEKŠMETĀ “MAKROEKONOMIKA”

DARBU IZSTRĀDĀJA: EK.FAK.NEKL. 3. KURSA/1.GR. STUDENTE                  

                                                         

                                                          _____________/I.KAULAKANE/

DARBA VADĪTĀJS: ASISTENTE

                                                          ________________/I. PUČURE/

IESNIEGTS_____________________

AIZSTĀVĒTS____________________

VĒRTĒJUMS____________________

 

JELGAVA 2000

SATURS

Ievads-------------------------------------------------------------- 3.lpp

Investīcijas-------------------------------------------------------- 4.lpp

Investīcijas Latvijā------------------------------------------------ 13.lpp

Investīciju klimats Latvijā--------------------------------------- 18.lpp

Investīcijas nākotnē---------------------------------------------- 20.lpp

Valsts investīciju programma----------------------------------- 22.lpp

Iekšzemes kopprodukts----------------------------------------- 24.lpp

Latvijas iekšzemes kopprodukts------------------------------- 30.lpp

Investīciju ietekme uz Latvijas IKP----------------------------- 33.lpp

Secinājumi-------------------------------------------------------- 35.lpp

Izmantotā literatūra---------------------------------------------- 36.lpp

IEVADS

Investīcijas  ir  ļoti  nozīmīgs  un  ekonomiku  ietekmējošs  faktors.

Latvijas  tautsaimniecības  stāvoklis  un  tās  tālākā  attīstība  ir  cieši  saistīta  ar  investīcijām,  protams  arī  ārvalstu  investoriem  Latvija  lielā  mērā  šķiet  pievilcīga,  pateicoties  tās  labajam  ģeogrāfiskajam  stāvoklim   un  blakusesošajam  lielajam  Krievijas  tirgum. 

Mana  darba  mērķis  ir  analizēt  un  apkopot  maksimāli  pieejamo  informāciju,  kas  ļautu  izdarīt  secinājumus par   investīcijām,  to  ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu  un  to  nozīmi  Latvijas  makroekonomikas  attīstībā. 

Iespēju robežās izklāstīšu investīciju attīstību Latvijā no 1990. gada līdz pat mūsdienām.

Darba  apjoms  sastāv  no    lpp.

 

INVESTĪCIJAS

Latīņu  vārds  "invest"  nozīmē  -  ieguldīt.  No  plašāka  viedokļa  investīcijas  ir  ieguldījumi,  lai  uzturētu  kapitālu  un  dabūtu  tā  pieaugumu. 

Reālā  dzīvē  par  investīcijām  uzskata  iekārtu,  mešīnu,  transporta  līdzekļu  utt.  iegādi  vai  to  izgatavošanu  savam  patēriņam,  ilgtermiņa  nemateriālos  ieguldījumus,  ieguldījumus  bankā  vai  citu  uzņēmumu  vērtspapīros  utt.

Presē  ir  daudz  mēģinājumu  noteikt  investīciju  būtību,  dažādas  piezīmes  un  rekomendācijas.  Par  šo  jautājumu  nav  vienotas  izpausmes  arī    starp  ekonomistiem. 

Par  investīcijām  uzskata  arī  naudu,  kura  saņemta  par  pārdotajām  akcijām  ārzemēs. 

Lielākā  daļa  Rietumu  ekonomistu  par  investīcijām  uzskata  ieguldījumu  summu  pamatlīdzekļos  (ieskaitot  ilgtermiņa  nemateriālos  ieguldījumus)  un  ieguldījumus  materiālu  krājumu  palielināšanai,  bet  pēc  ekonomiskā  satura  ieguldījumus  vērtspapīros  neuzskata  par  investīcijām,  paskaidrojot,  ka  tie  nepalielina  ražošanas  līdzekļu  apjomus  ekonomikas  sistēmā.

Atsevišķu  uzņēmumu  līmenī  par  investīcijām  uzskata  iekārtu  (mehānismu,  transporta  līdzekļu  u. tml.)  iegādi  un  citu  uzņēmumu  vērtspapīru  pirkšanu,  jo  šādā  veidā  iespējams  nopelnīt  vai  palielināt  naudas  kapitālu. 

Starp  valstīm  eksistē  dažādas  naudas  plūsmas.  Piemēram,  Latvijas  bankas  iegulda  naudu    akcijās  un  vērtspapīros  ārzemēs.  Šajā  gadījumā  Latvijas  uzņēmumu  (banku)  nauda  strādā  ārzemēs  un  dod  peļņu  vispirms  tur.    Bet  ir  jautājums:  vai  uzskatīt  šo  s  ieguldījumus  par  investīcijām  mūsu  valstī ? 

Investīcijas ir resursi, kuri tiek izmantoti reālā kapitāla pieaugumam, atjaunošanai, uzturēšanai un modernizācijai. Iedzīvotāju pašreizējo labklājības līmeni lielā mērā noteica iepriekšējo periodu investīcijas, tāpat kā dzīves līmenis nākotnē ir atkarīgs no investīcijām, kas veiktas šodien. Investīcijas ne tikai ietekmē kopējo saimniekošanas efektivitāti un izaugsmes potenci nākotnē, bet arī tai pašā gadā iespaido IKP, nodarbinātības un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Investīcijas ir nozīmīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei kā īsā, tā arī ilgā laikā. Pārejas ekonomikā ārvalstu investīcijām ir liela loma, bet, lai sasniegtu stabilu ilgtermiņa izaugsmi, iekšzemes investīcijas ir jānodrošina ar nacionāliem uzkrājumiem, jo kapitāla ieplūdei ir nepastāvīgs raksturs sakarā ar konjunktūras svārstībās starptautiskā kapitāla augstas mobilitātes apstākļos. Tāpēc stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošinājums ir iekšējie uzkrājumi. Lai saglabātu ekonomikas iekšējo un ārējo līdzsvaru, iekšējiem uzkrājumiem jāsedz investīcijas vismaz par 80%, jo tas neizraisa maksājumu bilances tekošā konta pārmērīgu deficītu un nerada draudus nacionālās valūtas stabilitātei. Latvijais šie rādītāji ir daudz zemāki, nekā vajadzētu būt.

Investīciju pieaugums ir saistīts ar vispārējo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, intensīvo privatizāciju un finansiālās sistēmas nostiprināšanos. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kuri nosaka ekonomiskās augsmes tempu un tautas labklājību, ir investīciju politikas veiksmīgums. Investīcijas (kopējā pamatkapitāla veidošanās fonda un krājumu izmaiņu summa) ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kuri ietekmē ekonomisko izaugsmi. Investīciju būtiskākā sastāvdaļa ir kopējā pamatkapitāla veidošanās fonds, kuru parasti sauc par kapitālieguldījumiem. Kā rāda citu valstu pieredze, lai nodrošinātu strauju ekonomisko attīstību, kapitālieguldījumu īpatsvaram IKP ir jāpārsniedz  20%, taču Latvijā šis līmenis vēl ir zems. Starptautiskā pieredze rāda, ka lai sasniegtu stabili ekonomikas izaugsmi ilgā laika periodā, investīciju līmenim jābūt 25-30% no IKP. Sava loma ir arī plašākām  iespējām izmantot līzingu.

Būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā ir ārvalstu tiešajām investīcijām, kas veicina modernas tehnoloģijas un vadības ieviešanu, kā arī konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un atvieglo iespiešanos attīstīto valstu tirgos.

Kopējais uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms pērnā gada trešajā ceturksnī Latvijā ir pieaudzis un 1. oktobrī sasniedzis 2814 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

   Pagājušā gada 1. jūlijā kopējais uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms Latvijā bija 2747 miljoni latu, bet 1998. gada 1. oktobrī – 2352 miljoni latu.

Šīs summas veidojas no dažādu veidu finansu ieguldījumiem, ko mūsu tautsaimniecība saņēmusi no ārzemēm. Galvenās ārvalstu investīciju sastāvdaļas ir aizdevumi, noguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā.

Lielākā daļa šo investīciju ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas veido 1671 miljonu latu jeb 59% no kopējā investīciju apjoma (1998. gada 1. oktobrī – 1387 miljoni latu). Ekonomiski svarīgāko ārvalstu investīciju daļu veido tiešās investīcijas, kuru raksturīga iezīme ir ieguldītāja ilgstoša ieinteresētība uzņēmuma darbā un ievērojama ietekme uzņēmuma vadībā.

Uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms 1999. gada 1. oktobrī bija 1014 miljoni latu, tas ir, 36% no kopējām investīcijām Latvijā un 423 lati vidēji uz vienu iedzīvotāju (1. jūlijā šie rādītāji bija attiecīgi 1007 miljoni latu un 420 latu, bet 1. janvārī – 886 miljoni latu un 360 latu). 1999. gada trešajā ceturksnī ārzemnieki tiešo investīciju veidā ieguldījuši 14 miljonus latu, mazāk nekā otrajā ceturksnī, kad tika investēts 61 miljons latu, un mazāk nekā iepriekšējā gada trešajā ceturksnī – 37 miljoni latu. Lielākā daļa investīciju ieguldīta uzņēmumu pamatkapitālā. Pērnā gada trešajā ceturksnī saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas bija 1.5% no IKP (1999. gada otrajā ceturksnī – 6,4%). Nozīmīgs ārvalstu investīciju rādītājs ir arī ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. 1999. gada 1. oktobrī tie bija 712 miljoni latu.

Lielākie ārzemnieku ieguldījumi pamatkapitālā bija šādās nozarēs:

·                   transportā,

·                   noliktavu saimniecībā,

·                   sakaros – 191 miljons latu (27% no kopējā apjoma)

·                   finansu starpniecībā – 139 miljoni latu (19%)

·                   rūpniecībā - 130 miljoni latu ( 18%)

·                   tirdzniecībā – 115 miljoni latu (16%).

Pagājušā gada trešajā ceturksnī lielākie ieguldījumi bija rūpniecībā – 6,5 miljoni latu, transportā, noliktavu saimniecībā un sakaros – 4,1 miljons latu un tirdzniecībā – 1,1 miljons latu.

Lielākais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms pamatkapitālā ir Dānijai – 105 miljoni latu (15% no kopējā apjoma), ASV – 67 miljoni latu (9%), Zviedrijai – 64 miljoni latu (9%), Vācijai – 60 miljoni latu (8%), un Krievijai – 57 miljoni latu (8%).

Nefinansu investīcijas ir ilgtermiņa nemateriālie un materiālie ieguldījumi, t.i, pamatkapitāla veidošanai ieguldītie līdzekļi. Nefinansu investīciju apjomi atspoguļo kopējo pamatlīdzekļu vērtību noteiktā laika punktā, bet kopējā pamatkapitāla veidošanas fonds – iegādāto, pašu pagatavoto vai citādi iegādāto pamatlīdzekļu summu noteiktā laika periodā.

Nefinansu investīciju apjoms 1999. gadā Latvijā bija 743,5 miljoni latu, kas ir par 5% mazāk nekā 1998. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

Nefinansu investīcijās ir ietverti ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi pamatlīdzekļos (iegādei, uzlabošanai vai izveidošanai pašu spēkiem)

Sabiedriskajā sektorāinvestēti 0,4 miljardi lati. Nefinansu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 397,9 miljoni latu (54% no kopējā nefinansu investīciju apjoma), kas ir par 13% vairāk nekā 1998. gadā. Savukārt privātajā sektorā 1999. gadā tika investēti 145,6 miljoni latu (46% no kopapjoma), kas ir par 20% mazāk nekā 1998. gadā.

45% no visām nefinansu investīcijā jeb 333,8 miljoni latu veidoja tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, 9% jeb 64,8 miljoni latu tika ieguldīti transporta iegādei.

Rūpniecībā ieguldīti 214,8 miljoni latu jeb 29% no kopējā nefinansu investīciju apjoma. 39,0 miljoni latu jeb 18% no kopējām nefinansu investīcijām ieguldīti koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā, 37,6 miljoni latu (17%) – pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 11,2 miljoni latu (5%) – tekstilizstrādājumu ražošanā, 9,2 miljoni latu (4%) – izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, 7,5 miljoni latu (3%) – pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, bet ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā ieguldīti 3,0 miljoni latu (1% no kopējām nefinansu investīcijām rūpniecībā).

Transporta un sakaru nozarēs investēts 191,7 miljoni latu jeb 26% no kopējām nefinansu investīcijām, kas ir par 18% mazāk nekā 1998. gadā.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecībā; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remontā investēts 80,3 miljoni latu (11%) jeb par 19% mazāk nekā 1998. gadā.

Vislielākais nefinansu investīciju apjoms 1999. gadā bija republikas pilsētās – 82% no kopējām nefinansu investīcijām (Rīgā – 64%, Ventspilī – 10%). Viszemākie ieguldījumi bija Ventspils, Rēzeknes, Gulbenes, Krāslavas, Balvu un Alūksnes rajonos.

Nefinansu investīcijas Latvijā pa darbību veidiem, % no kopējā investīciju apjoma

1999. gada janvāris- septembris             1998. gada janvāris - septembris

 

·                   Transports un sakari ( 26,30% – 26.48% )

·                   Apstrādes rūpniecība ( 17,50% – 18,12% )

·                   Valsts pārvalde uz aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana ( 14,84% – 12,17% )

·                   Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, remonts ( 11,30% – 14,20% )

·                   Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde ( 10,57% – 5,61% )

·                   Pārējās nozares * ( 19,49% – 23,42% )

Pārējās nozares	1999 I-IX	1998 I-IX
Nekustamo īpašumu izmantošana, noma u.c. komercdarbība	4,1	6,74
Finanses	3,45	4,21
Būvniecība	2,8	2,9
Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi	2,56	2,75
Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe	2,51	2,6
Izglītība	1,54	1,33
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība	1,52	2,12
Viesnīcas un restorāni	0,55	0,52
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	0,28	0,13
Zvejniecība	0,18	0,13

Finansu investīcijas ir naudas ieguldījumi vērtspapīros, aizdevumi, kredīti citam uzņēmumam utt.

Investīcijas fiziskajā kapitālā  (Fiziskais kapitāls ir uzkrāto nefinansu investīciju apjoms (ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumos un pamatlīdzekļos t.i. neņemot vērā īstermiņa aktīvus) noteiktā laika punktā.) nodrošina tā pieaugumu. Investīciju dinamika ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tai skaitā no valsts makroekonomiskās stabilitātes, investoru paredzējumiem, investīciju vides, esošo jaudu noslogotības un atbilstības mūsdienu tehnoloģijām utt. Fiziskā kapitāla pieaugumu nosaka investīcijas šajos aktīvos. Pēc ievērojamā investīciju samazinājuma pirmajos neatkarības gados, sākot ar 1994. gadu, tās ir sākušas pieaugt, pagaidām gan vēl nesasniedzot 1990. gada līmeni (skat. zīmējumu).

 

Pēc neatkarības atgūšanas un reformu sākumā valsts investīciju apjomi staruji samazinājās. Privāto investīciju pieaugums bija neliels, un tas nekompensēja valsts investīciju samazināšanos. Būtiski mainījās arī valsts investīciju politika un loma. Valsts investīciju politikas galvenais instruments ir valsts investīciju programma (VIP). Valsts uzņemas bāzes infrastruktūras objektu sakārtošanu, radot pievilcīgu vidi ekonomiskajai darbībai.

Ārvalstu investīciju statistika ne vienmēr atspoguļo patiesos ieguldījumus tautsaimniecībā. Jo:

1)          ārvalstu investīciju uzskaite tiek veikta atkarībā no ārvalstu fizisko un juridisko personu iegūtās daļas uzņēmuma vai uzņēmējdarbības pamatkapitālā, bet nevis no faktiski ieguldītās summas;

2)          šī uzskaite attiecas uz uzņēmumu bilances pasīvu daļu, un nav skaidrs, kāds līdzekļu sadalījums aktīvu daļā.

Statistikā parādītās summas var uzskatīt par investīciju avotu, bet ne visu summu par pašām investīcijā.

INVESTĪCIJAS

(Grafiks no "Kapitāla" 98.g.aug.)

 

               

 

INVESTĪCIJAS LATVIJĀ

NO 1990.G.- 1999.G.

Sākot ar 1994. gadu investīciju apjomi palielinās. Latvijā strauji pieaga arī nefinansu investīciju apjomi (skat. tabulu).

	1991	1992	1993	1994	1995	1996
% pret iepriekšējo gadu	69	44	60	103	114	151
% pret 1990. gadu	69	30	18	19	21	32

Visstraujāk pieaug investīcijas tehnoloģiskās mašīnās un iekārtās, bet jāatzīmē, ka to uzskaitē tiek ietverti arī transporta līdzekļu, kuru pieaugums bija vislielākais periodā no 1996. gadam līdz 1997. gadam. Šajā pat periodā vislielākie ieguldījumi ir monopolnozarēs un nozarēs ar ātru kapitāla apriti, tādās, kā tirdzniecība, finansu starpniecība, transports im sakari.

1996. gadā investīciju apjoms palielinājās par 21%, bet 1997. gadā – vēl par 11%.

1999. gadā samazinājās investīciju apjoms, ko izskaidro ar Krievijas krīzes ietekmi.

Nefinansu investīcijas

1995. gadā nefinansu investīciju kopīgais apjoms palielinājās par 10,8%, bet reāli tie pieauga par 1,1%. 1996. gadā reālie nefinansu investīciju apjomi 1996. gadā nepieauga.

1998. gadā strauji pieauga nefinansu investīciju ieguldījumi nozarē “Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība”. Nefinansu investīciju īpatsvars šajā nozarē 1998. gadā sasniedza gandrīz 8%, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējos gados.

1999. gadā salīdzinot ar 1998. gadu, nefinansu investīcijas samazinājās par 5%.

Nefinansu investīciju nozaru struktūra un dinamika (%)

Nozares	Struktūra		Reālais pieaugums	Reālais pieaugums
	1995	1999	1999. g.pret 1995.g.	1999.g. pret 1998.g.
Kopā	100	100	157.7	-5.0
tai skaitā
lauksaimn. un zvejniec.	1.7	1.8	171.9	-17.4
ieguves un apstrād. rūpniecība	17.1	16.5	144.7	4.8
elektroenerģ., gāzes unūdens apgāde	7.9	14.1	265.2	73.0
būvniecība	2.8	2.2	129.4	-9.0
tirdzniecība	13.5	11.5	306.5	-19.0
transports un sakari	27.7	22.1	80.0	-18.0
pārējie pakalpojumi	29.3	31.9	207.7	-5.2

Ārvalstu investīcijas

Laika gaitā ārvalstu tiešo investīciju plūsmā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Sākotnēji tās tika ieguldītas sektoros, kuri saistīti ar vietējo dabas resursu jeb izejvielu ieguvi, pirmatnējo apstrādi un mezkvalificētu darbaspēku, turpretī 90. gadu beigās arvien vairāk investīciju tiek realizētas sektoros, kurus var uzskatīt par kapitālietilpīgiem vai orientētiem uz darbaspēka prasmju un tehnoloģiju izmantošanu.

Ievērojamās ārvalstu investīcijas transporta un tirdzniecības nozarēs liecina, ka ārvalstu investori izmanto Latvijas ģeogrāfiskās atrašanas priekšrocības. 1992. un 1993. gadā ārvalstu investīcijas galvenokārt  tika ieguldītas lauksaimniecībā, pārtikas un ādas apstrādē, celniecībā, palīgtransporta darbībās, mazumtirdzniecībā, finansu institūciju izveidē un dažos uzņēmējdarbību saistītajos pakalpojumos.

Savukārt 90. gadu vidū lielākā daļa investīciju tika ieguldītas ostās un telekomunikāciju nozarē, kas galvenokārt saistīts ar privatizāciju. Privatizācijas procesam paātrinoties, pieauga arī investīciju apjomi ražošanā – kokapstrādē, tekstilrūpniecībā, apģērbu, ķimikāliju, krāsaino metālu, metālizstrādājumu un iekārtu ražošanā.

Kopumā līdz 1999. gada beigām vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas (25%) ir ieguldītas transporta un sakaru sektorā, rūpniecībā (20%), finansu sfērā (21%) un tirdzniecībā (16%).

1996. gads Latvijai ārvalstu investīciju piesaistīšanas jomā ir vērtējams kā veiksmīgs. Saskaņā ar ERBD pētījumiem 1996. gadā Latvija ar ārvalstu tiešajām investīcijām uz 1 iedzīvotāju ierindojās 4. vietā Centrāl- un Austrumeiropā, tikai nedaudz atpaliekot no Ungārijas, Čehijas un Slovēnijas un ievērojami apsteidzot Austrumeiropas valstis.

No 1990. gada līdz 1997. gada beigām ārvalstu uzņēmēji tiešo investīciju veidā Latvijā bija ieguldījuši 749,6 miljonus latu jeb vairāk nekā 1,28 miljardus ASV dolāru, kas ir 305 lati jeb 517 dolāri uz vienu iedzīvotāju (salīdzināšanai: Igaunijā – 798$, Lietuvā – 281%).

1997. gadā strauji pieauga ārvalstu ieguldījumi rūpniecībā un 1997. gadā gandrīz puse no visām ārvalstu investīcijām bija ieguldījumi apstrādes rūpniecības uzņēmumos. 1997. gadā ārvalstu tiešās investīcijas visvairāk tika ieguldītas ražošanas sektorā.

1998. gadā galvenokārt tika investēts finansu sektorā un vairumtirdzniecības/mazumtirdzniecībastīkla attīstībā, kā arī sektoros, kuros latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, piemēram, tranzītpārvadājumos un mežrūpniecībā un mašīnbūvē. Nozīmīga ārvalstu tišo investīciju daļa tika ieguldīta arī nekustamā īpašuma biznesā (celtniecība/biroju atjaunošanā).

Ārvalstu tiešajām investīcijām ir liela tendence pieaugt. Tā no 22,5 miljonu latu 1992. gadā, tās pieauga līdz 1099 miljoniem latu 1999. gada beigās.

 

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā sadalījumā pa nozarēm (milj.Ls)

1996. gads

1997. gads

 

1998. gads

 

1999. gads

 

INVESTĪCIJU KLIMATS LATVIJĀ

Latvijā ir sākusies ekonomisko reformu noslēguma stadija, praktiski ir pabeigts privatizācijas process. Rezultātā sāk uzlaboties valsts makroekonomiskie rādītāji - pieaug ekonomiskā aktivitāte, veidojas konkurētspējīgs iekšējais finansu tirgus, saglabājas zems inflācijas un bezdarba līmenis, aug IKP. Šādos apstākļos investīciju klimats, protams, strauji uzlabojas.

Liels nopelns tajā ir Latvijas Privatizācijas aģentūrai. Tā ne tikai ir izveidojusies par visprofesionālāko valsts institūciju, bet spējusi arī ierobežot dažādo politisku spēku centienus ietekmēt privatizācijas procesu.

Sarežģītāka situācija ir likumdošanas un ekonomisko attiecību valstiskās regulēšanas jomās. Investors, iepazīstoties ar vispārējo ekonomisko situāciju un galvenajiem likumdošanas aktiem, ierauga ļoti labu ainu - brīvs zemes tirgus, centieni sakārtot likumdošanu atbilstoši EK un PTO standartiem, liberāla ekonomiskā un sociālā politika. Taču sākot reāli strādāt, bieži nākas secināt, ka daudzi likumpamatotie akti, ko izdod valsts institūcijas, un pašvaldību saistošie noteikumi ir pretrunā ar valdības deklarāciju un citiem konceptuāliem dokumentiem. Viens no galvenajiem Latvijas likumdevēju uzdevumiem ir ierobežot birokrātijas varu, sakārtot to, īpašu uzmanību pievēršot muitas un nodokļu iekasēšanas procedūrām, celtniecību regulējošajām normām.

Vienlaikus jāatzīmē, ka dominējošs vairākums amatpersonu praktiskajā darbā ir saprotošas un pretimnākošas, kas rada cerības ka tuvākajā laikā uzlabosies situācija arī normatīvo aktu jomā.

Pēc 1995. gada banku krīzes Latvijā ir izveidojies stabils un konkurētspējīgs finansu tirgus. Jau šodien vietējo banku kredītprocentu likmes spēj konkurēt ar tām, ko piedāvā rietumu kredītinstitūcijas. Vietējās bankas strādā labā profesionālā līmenī, bet konkurence to starpā un iespēja Latvijas tirgū darboties arī ārvalstu banku pārstāvniecībām, padara finansu tirgu arvien pievilcīgāku uzņēmējdarbībai.

Vēl viens no faktoriem, kas uzlabo investīciju klimatu Latvijā, ir "jaunā viļņa" speciālistu pieplūdums gan privātajās, gan valsts struktūrās. Tie ir cilvēki, kas pamatizglītību un sākotnējo darba pieredzi guvuši Latvijā, bet vēlāk stažējušies ārvalstīs. Šie speciālisti ir brīvi no "padomju" laika aizspriedumiem un domā brīvā tirgus kategorijās.

Ņemot vērā intelektuālā kapitāla nozīmes pieaugumu pasaules ekonomikā, manuprāt tieši šis, pēdējais, faktors ir galvenais garants tam, ka investīciju klimatam arī nākamajos gados būs tendence strauji uzlaboties.

INVESTĪCIJAS NĀKOTNĒ

Cik daudz un kur investori ieguldīs savus līdzekļus tuvākā nākotnē, būs atkarīgs no tā, kāda ir investīciju vide, kā investori vērtē tautsaimniecības attīstības tendences, kā Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē neatkarīgās starptautiskās organizācijas, un no citiem apstākļiem. Investīciju procesu negatīvi var iespaidot iekšzemes pieprasījums un lānās izmaiņas ārzemju pieprasījumā. Investīciju procesu pozitīvi var ietekmēt:

-                   finansiālā vides stabilitāte, pastāvot īslaicīgām grūtībām finansu sektorā Krievijas krīzes dēļ;

-                   tādu kā Standart&Poors u.c. neatkarīgo starptautisko organizāciju pozitīvais vērtējums par Latvijas investīciju vidi;

-                   Latvijas iekļaušana to valstu grupā, ar kurām ES uzsāk iestāšnās sarunas;

-                   uzņēmēju pozitīvie paredzējumi par ekonomisko aktivitāšu uzlabošanās tendencēm.

Līdzekus stabilai valsts makroekonomiskajai politikai, kas atbilst SVF prasībām un orientēta uz ES Māstrihtas kritēriju izpildi, galvenais ārvalstu un vietējo investīciju piesaistes faktors 2000. gadā un arī turpmāk būs Latvijas valdības spēja veikt pasākumus stabilas un uz uzņēmējdarbības attīstību orientētas vides veidošanā.

Svarīgs priekšnoteikums ārvalstu investīciju pieaugumam ir:

-                   ierobežojumu atcelšana ārvalstu investīcijām latvijas uzņēmumos, kuru nodrošināja grozījumi likumā “Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā”;

-                   zemes tirgus pakāpeniska liberalizācija;

-                privatizācijas sertifikātu pirkšanas ierobežojumu atcelšana 1996. gada sākumā, novēršot būtisku šķērsli ārvalstu investoru līdzdalībai privatizācijas procesā;

-                starpvalstu līgumu ratifikācija par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību.

VALSTS INVESTĪCIJU PROGRAMMA VIP

Valsts investīciju programma (VIP) ir infrastruktūras investīciju projektu kopums, kuram katru gadu tiek piešķirts vai plānots finansējums.

VIP galvenais mērķis ir saskaņot Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai.

VIP izstrādes pamatnostādnes:

-                   nodrošināt finansējamo projektu attīstību valdības stratēģijai un līdzekļu novirzīšanu projektiem ar augstāko ieguvumu valsts ekonomikai;

-                   saskaņot prasības pēc investīcijām ar pieejamiem iekšzemes un ārvalstu resursiem, kā arī ņemt vērā paredzamos uzturēšanas izdevumus pēc investīciju projektu realizācijas;

-                   darīt zināmas valsts prioritātes potenciālajiem finansētājiem un novirzīt resursus prioritārajām nozarēm;

-                   pārliecināties, ka projekti ir atbilstoši sagatavoti;

-                   uzlabot projektu sagatavošanu, ievērojot vienotus termiņus un kritērijus investīciju projektu izstrādei, novērtēšanai, realizācijai un kontrolei.

VIP katru gadu izstrādā Ekonomikas ministrija nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laika posmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tauitsaimniecības attīstības virzienus.

VIP var tikt iekļauti:

-                   ministriju investīciju projekti;

-                   pašvaldību investīciju projekti;

-                   nacionālās programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads);

-                   tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.

VIP tiek finansēta no šādiem avotiem:

-                   valsts pamatbudžets, speciālie budžeti un fondi;

-                   valdības rīcībā esošie ārvalstu kredīti;

-                   valdības garantētie kredīti;

-                   investīciju projekta realizētājā rīcībā esošie līdzekļi;

-                iekšzemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;

-                   palīdzības un dāvinājumu veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS

Viens no pamatrādītājiem nacionālo kontu sistēmā ir iekšzemes kopprodukts. to var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, pieprasījumu (izlietojumu) un ieņēmumiem.

Galvenokārt iekšzemes kopprodukts ir informācijas avots par konkrētu valsti. Tas palīdz salīdzināt dažādas valstis savā starpā un sniedz plašu informāciju par valsts ekonomisko situāciju. Tādēl ir svarīgi, kā IKP veidojas un kā to var izmantot.

Iekšzemes kopprodukts ir kādas valsts saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība noteiktā laika periodā. Apprēķinot IKP, tajā ietver tikai ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā pievienoto vērtību, tam pieskaitot produktu nodokļus un atskaitot ssubsīdijas. Tā rezultātā iegūst summu, ko sabiedrība var lietot savu vajadzību apmierināšanai un uzkrājumu veidošanai. Arī Latvija nav nekāds izņēmums gan IKP aprēķināšanā, gan gan izmantošanā. Tuvākajā nākotnē IKP būs vienīgais Latvijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas avots, ja vien netiks vēl vairāk palielināts ārējais parāds un tādējādi samazināts IKP.

Pasaules praksē izmanto trīs IKP aprēķināšanas metodes. īssumā tās varētu raksturot kā:

ienākumu metode -        IKP veido ienākumu no darba, rentes, uzņēmējdarbības peļņas un krājumu izmaiņu summu;

izdevumu metode -        summē personiskā patēriņa, investīciju, valdības izdevumus, tīrā eksporta un krājumu izmaiņas;

pievienotās vērtības metode - aprēķina, summējot tautsaimniecības nozarēs ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā pievienotās vērtības.

Katra no augstākminētajām metodēm dod iespēju daudzpusīgi analizēt valsts ekonomiku un tās attīstības tendences, bet pievienotās vērtības metode dod iespēju saskatīt saistības starp IKP dinamiku un tautsaimniecību nozaru struktūrizmaiņu, kas daudzos gadījumos ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Ja IKP izsaka naudas veidā, tad tas atspoguļo valsts ekonomikas attīstības līmeni konkrētajā laika periodā. SAlīdzinot vairākus šādus periodus, ir iespējams izsekot valsts ekonomikas attīstībai un noskaidrot, vai valsts pilda savas ekonomiskās politikas uzdevumus. Kā zināms, valdībai ar IKP palīdzību ir jānodrošina iedzīvtāju labklājība un tās izaugsme laikā. Tātad, IKP dinamika parāda, cik efektīva ir valsts savu pienākumu pildīšanā. Ja dinamika ir negatīva, tas nozīmē, ka valsts nespēj pildīt svus pienākumus vai valsti piemeklējušas nozīmīgas dabas vai cita veida katastrofas.

Lai salīdzinātu dažādu valstu ekonomikas līmeni, izmanto IKP. Tā kā dažādās valstīs iedzīvotāju skaits ir dažāds un to spējas saražot produkciju līdz ar to atšķiras, tad, lai varētu salīdzināt dažādas valstis, katras valsts IKP izdala ar tās iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to iegūst valstu ekonomisko potenciālu starptautiski salīdzānāms mērvienībās, bet, tā kā parasti katra valsts aprēķina savu IKP nacionālajā valūtā, tad tas ir jāpārrēķina vienotā valūtā - USD vai var izmantot paritāti (tā ir precīzāka, bet daudz darbietilpīgāka). Aprēķinot IKP USD, ir kāds trūkums - rezultāts ir atkarīgs no mainīgā valūtas kursa.

IKP Latvijā un dažās ES un postsociālisma valstīs uz vienu iedz. 1995.g.
VALSTIS	USD, pēc maiņas kursa
	USD	%, ES = 100,0
Latvija	1768	7,9
Lietuva	1607	7,2
Igaunija	2447	10,9
Polija	3056	13,6
Čehija	4567	20,4
Portugāle	8353	37,3
Grieķija	10930	48,8
Beļģija	26680	119,0
Dānija	33029	147,4
Luksemburga	40937	182,7
Vidēji ES	22411	100,0

Avots: International Financial Statistics, May 1997. International Monetary Fund. Pielikums Latvijas ikmēneša statistikas biļetenam #1/1996

Tabulā redzamas dažu postsociālisma un Eiropas Savienības valstis. ES valstis ir izvēlētas tādējādi, lai atspoguļotu galējās IKP vērtības uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Kā izrādās, tad 1996. gadā Latvija katastrofāli atpaliek pat no ES valstu viszemākajiem rādītājiem (pat 23 reizes). Latvija atpaliek arī no lielākā vairuma valstu, kas tiecas iestāties ES. Tas ir nozīmīgs šķērslis Latvijas iekļaušanai ES, it sevišķi tādēļ, ka ES attiecīgie dienesti īpašu uzmanību pievērš IKP attīstības dinamikai.

Iekšzemes kopprodukta vēl viena svarīga sastāvdaļa ir nodokļi. Nodokļi ir viens no valsts ekonomiskās politikas realizācijas palīgelementiem. Nodokļi sastāda ievērojamu daļu  valsts budžeta, ar kura palīdzību tiek pārdalīti ievērojama daļa IKP. Taču Lafēra līkne nosaka, ka nodokļu likme nevar būt pārāk liela.

Latvijā pašlaik nodokļiem ir tendence palielināties. Tā rezultātā notiek pārvietošanās pa līkni augšup. Uz doto momentu maksimālā nodokļu koplikme vēl nav sasniegta, jo teorētiski tā ir no 30% līdz 65%. Tomēr Latvijas valdībai ir jāuzmanās ar nodokļu pārmērīgu palielilināšanu ar mērķi palielināt budžeta ieņēmumus, jo tādā gadījumā var samazināties ekonomiskā aktivitāte un budžeta ieņēmumi samazināsies (pie 100% nodokļu likmes budžeta ienākumi ir vienādi ar nulli).

Vēl reālo iekšzemes kopproduktu var ietekmēt pieprasījums. To raksturo šāds modelis.

Kā jau noskaidrojām agrāk, Latvijas ekonomika atrodas depresijas fāzē ar tikko manāmu uzlabojuma tendenci, tādēļ makroekonomikas līdzsvars veidojas ekonomiskās aktivitātēs depresijas fāzē, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, zems cenu līmenis un vāji noslogotas ražošanas jaudas.

Ja valdība nolemj stimulēt pieprasījumu, izmantojot stimulējošu fiskālo un monetāro politiku, tad pieaug mājsaimniecību un uzņēmumu rīcībā esošie līdzekļi, tādējādi palielinot pirkumiem un investīcijām tērētās summas. Līdz ar to palielinās pieprasījums un notiek pārbīde no x₁ uz x₂, izraisot arī IKP palielināšanos. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, ir jārada jaunas darbavietas, kas savukārt samazina bezdarbu. Cenu līmenis paliek nemainīgs un inflācija neveidojas, jo visi ražošanas resursi vēl nav izmantoti. šādu modeli vajadzētu izvēlēties arī Latvijas valdībai, lai palielinātu IKP un veicinātu iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu.

Latvijā, tāpat kā citās postsociālisma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstìs, pāreja uz tirgus ekonomiku iezīmējās ar ievērojamu ekonomikas krīzi.  Tradicionālo izejvielu un produkcijas noieta tirgus izmaiņas, cenu līmeņa virzība uz pasaules cenām, ražošanas pārstrukturizācija un īpašumu formu maiņa ir iekšzemes kopprodukta samazināšanās galvenie faktori.

Piecu gadu laikā no 1990. gada līdz 1994. gadam iekšzemes kopprodukts samazinājās vairāk kā divas reizes, bet, rēķinot uz vienu iedzīvotāju 1993. gada vidējās cenās, tas samazinājās no 1105,65 latiem 1990. gadā līdz 558,87 latiem 1994. gadā. Iekšzemes kopprodukta izmaiņu dinamika pa gadiem ir atspoguļota tabulā.
Jāpiezīmē, ka pēc daudzu ekspertu novērtējuma Latvijā, kas ir ceļā uz tiesiskas valsts veidošanos un likumdošanas sakārtotību, iekšzemes kopprodukta faktiskā vērtība varētu būt par 10 - 20 procentiem lielāka, nekā tas uzrādīts Valsts Statistikas biļetenā uz ''ēnu ekonomikas'', kuru neatspoguļo oficiālā statistika, darbības rēķina.

Tomēr ''ēnu ekonomikas'' loma valstī jāizvērtē kritiski. Līdz ar zināmu ražošanas apjomu un ienākumu palielinājumu virs oficiālās statistikas rādītājiem, tā atstāj arī negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, notiek nacionālās ekonomikas un tiesiskās kārtības attīstības kavēšana, nodokļu nemaksāšana, kas ievērojami kavē arī dažādu sociālo jautâjumu risināšanu saskaņā ar tautas attīstības principiem.

IKP turpina lēnām pieaugt. Rodas iespaids, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies lēnu, bet stabilu ekonomikas izaugsmes modeli, lai nepieļautu ekonomikas "pārkaršanu", nacionālās valūtas kursa krišanos un strauju cenu līmeņa celšanos.

LATVIJAS IKP

Atteikšanās no plānveida ekonomikas un PSRS sabrukums pirmajos reformu gados deviņdesmito gadu sākumā izrasīja ievērojamu IKP kritumu. Tomēr valdības konsekventās reformas jau 1993. gada vidū ļāva  apturēt lejupslīdi. 1994. gadā IKP pieauga par 0.6%, bet 1995. gadā IKP tomēr samazinājās par 0.8%. Šajā periodā ražošanas apjomu kritumu lauksaimniecībā un apstrādājošā rūpniecībā kompensēja tirdzniecības un finansu pakalpojumu aktivitāšu pieaugums. To noteica augošā valsts ekonomiskā atvērtība, tirdzniecības un kapitāla liberalizācija, straujā banku attīstība. Bet ar šop darbības sfēru straujai attīstībai bija arī savas ēnas puses – ekonomika nespēja akumulēt tajā ienākošos līdzekļus, strukturālo reformu tempi atpalika no izmaiņām finansu sistēmā, vāja bija komercbanku uzraudzības sistēma.

Tas 1995. gada vidū Latvijā izraisīja banku krīzi, un finansu situācija valstī pasliktinājās. Daļa banku kļuva maksātnespējīgas, sākās finansu kapitāla aizplūšana no valsts. Tomēr valdībai un Latvijas bankai, nostiprinot banku un finansu sistēmu, kā arī paātrinot strukturālās reformas, izdevās īsā laikā stabilizēt saimniecisko dzīvi, un IKP 1996. gadā jau pieauga par 3,3%. Šo pieaugumu nodrošināja galvenokārt transporta un sakaru nozares attīstība, tās aktivitātei pieaugot par 13.6%, un apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums par 4,1%.

1997. gadā bija vērojama ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās visās tautsaimniecības pamatnozarēs. IKP 1997. gadā pieauga par 6.5%. to galvenokārt nodrošināja eksporta straujš pieaugums. Arī investīciju palielināšanās rada pamatu izaugsmei turpmākajos gados.

1998. gada 1. ceturksnī straujais IKP pieaugums turpinājās. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, IKP ir pieaudzis par 7.6%, tai skaitā, pievienotā vērtība apstrādājošā rūpniecībā pieauga par 13.6%, transportā un sakaros – 9.2%, celtniecībā – 6.1%. 1998. gads bija nelabvēlīgs lauksaimniecībai.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP 1997. gadā sasniedza 311.2 milj. latu.

Laikā no 1993. līdz 1997. gadam IKP vidēji ik gadu pieaudzis par 2,4%. Šo IKP pieaugumu nodrošināja:

-                   strādājošo skaita izmaiņas par –3,4%;

-                   darba ražīguma izmaiņas par 5,8%.

Tādējādi ikgadējo IKP pieaugumu šajā periodā nodrošināja darba ražīguma pieaugums, jo strādājošo skaits vidēji ik gadu samazinājās.

Savukārt darba ražīguma izmaiņas iespaidoja:

-                   fiziskā kapitālā izmaiņas par 3,4%;

-                   pārējo faktoru ietekme par 2,4%.

 Latvijas IKP reālais pieaugums ceturkšņu griezumā (1995.g.1.cet=100)

1995. g. – 1996. g.

 

1997 .g. – 2000.g.1.cet.

 

 

 

INVESTĪCIJU IETEKME UZ LATVIJAS IKP

Investīciju ietekme uz latvijas IKP ir ļoti jūtama. Pēc kursa darba studiju priekšmetā “Makroekonomika” izstrādāšanas, secināju, jo vairāk Latvijā ienāk investīcijas, gan ārvalstu, gan vietējās, jo lielāks ir Latvijas IKP.

Uz 1998. gadu investīcijas veido jau gandrī 20% (jeb piekto daļu ) no IKP. Pēc statistikas datiem tas sastāda 19,7% no IKP.

IKP izlietojuma posteņu ieguldījums IKP pieaugumā (%)

          Valsts patēriņš                Investīcijas              Eksports

          Imports                          Privātais patēriņš       IKP

Investīciju kopējais lielums tiek lēsts pie aptuveni 3% no nacionālā kopprodukta, no kura 1% nāks no valsts budžeta, bet 2% no ārvalstu aizdevumiem. Tādēļ arī šo sadalījumu zināmā mērā ietekmā ārvalstu aizdevumu pieejamība dažādiem sektoriem, tomēr ir skaidrs, ka šo investīciju lielum lielā daļa tiks izmantota, lai attīstītu ekonomiku, atstājot pārējās tautas attīstību ietekmējošās jomas - veselību un izglītību - novārtā.

SECINĀJUMI

Šobrīd  ir  izveidojusies paradoksāla  situācija  attiecībā  uz  Latvijas  ekonomiskā  stāvokļa  vērtējumu:  no  vienas  puses,  rietumnieki  Latviju  joprojām  uzskata  par  Krievijas  krīzes  ietekmē  grimušu  un  riskantu  ekonomiku;  no  otras  puses,  atradīsies  visai  maz  pašmāju  uzņēmēju,  kuri  varētu  ar  pilnu  pārliecību  apgalvot,  ka  biznesā  valda  lejupslīde. Arī izvērtējot statistikas biļetenus rodas iespaids, ka Latvijā notiek atdzimšana. Ar katru gadu tik svarīgais Latvijas rādītājs kā iekšzemes kopprodukts palielinās, kur viens no pamatnosacījumiem tā palielināšanā ir investīciju piesaistīšana.

Runājot  par  perspektīvu,  ja  netiks  pietiekami  domāts  par  to,  lai  ekonomiskās  izaugsmes  augļus  dabūtu  visi  un  tādējādi  novērstu  radušos  nevienlīdzību,  var  tikt  apdraudēta  valsts  attīstības  stabilitāte  un  arī  reformu  gaita.  Var  notikt  bieža  valdību  maiņa  un  citas  nestabilitātes  izpausmes,  kas  neapšaubāmi var ietekmēt  gan  ārvalstu  investoru  aktivitātes,  gan  vispārējo  valsts  ekonomisko  attīstību.

 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.   LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tatsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1997. gada jūnijs.116 lpp.

2.   LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1997. gada decembris. 128 lpp.

3.   LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1998. gada jūnijs. 133 lpp.

4.   Latvija – pārskats par tautas attīstību 1998. R. KOKS. 1998.gada decembris. 107 lpp.

5.   http://www.undp.riga.lv/un

6.   LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1999. gada decembris. 133 lpp.

7.   LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 2000. gada jūnijs. 133 lpp.

8.   LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1999. gada jūnijs. 133 lpp.

9.   V. Paiders. Sarūk nefinansu investīciju apjoms// Dienas Bizness. – 2000. gada 5.aprīlis.15.lpp.

10.       V. Paiders. 54.8% investīciju Latvijā veido ilgtermiņa ieguldījumi// Dienas Bizness.- 2000. gada. 5. aprīlis. 15lpp.