Kalna ietekme uz sportista darba spējām.

1.                   Priekškalne- 1500m

2.                   Viduskalne – 1500- 2000m

3.                   Augstkalne- virs 2000 m

Īsajās distancēs- mešanas, lēkšanas rezultāti uzlabojas samazinoties gaisa pretestībai.

§ Garajās distancēs- rezultāti pasliktinās sakarā ar hipoksiju pietrūkst skābekļa.

§ Organisms patērē daudz H₂O.

§ Pēc ilgstošas  treniņu nod. kalnos uzlabojas rezultāti garajās distancēs.

§ Vislielāko efektu dod viduskalnē .

§ Priekškalnē neizveidojas adaptīvas spējas.

§ Augstkalnē tiek tērēts daudz enerģija.

§ Optimālais treniņu ilgums viduskalnē ir 2 nedēļas. Izturības = 3 ned.

Sportista darba spējas karstumā.

Izmainās fermentu aktivitāte, tiek traucēti normālie vielmaiņas procesi org., H₂O – izraisa novirzes.

§ Vidējā temp. Asinis sasilst un tiek transportētas uz ādas asinsvadiem.

§ Karsta temp. – siltuma atdalīšanos veic iztvaikošana- svīšana. Organisms daudz zaudē H₂O un minerālvielas. Ja H₂O zūd, palielinās asins temperatūra.

§ 41 t⁰ – sāk darboties aizsargrefleksi, kas noved pie darba spēju izsīkuma.

H₂O jāuzņem pēc 15 min. 200 ml. šķidruma.

-   izmanto anaerobas reakcijas;

-   samazinās asins piegāde iekšējiem orgāniem ;

-   palielinās asins viskozitāte, paātrinās sirdsdarbība.

Kustību iemaņas fizioloģiskie paņēmieni.

-   Apgūtas kustības – sporta veida tehnika;

-   Uz CNS pamata izveidojas stabili mehānismi- dinamiskie stereotipi;

-   dinamiskie stereotipi- izstrādāti refleksi, kas seko viens otram. No 8-11 gadu vecumam ir – labi ir izteikta jaunu kustību apgūšana.

Kustību apmācības stadijas:

1.                   Ģeneralizācijas – iestrādājas kustību refleksi. Kontrahējas muskuļu grupas, kas nav atbildīgas par šo uzdevumu veikšanu. Patērēts vairāk spēka.

2.                   Koncentrācijas stadija- uzbudinājuma procesi rodas, kur piedalās kustību izpilde.

3.                   Automatizācijas- kustību iemaņas stabilizācijas kustības veic automātiski, bez apziņas līdzdalības.

Kustību atmiņa- kustību ilgi atkārto.

Kustību apmācības pedagoģiskie likumi.

·  Pakāpeniski pieaugušo grūtības pakāpe;

·  Atkārtošana līdz pilnīgai automatizācijai;

·  Kustību iemaņai ir jābūt daudzveidīgai;

·  Apmācības procesam jābūt individuālam.

Spēka un ātrspēka  fiz. pamatojumi.

1.                   Spēks ir šķērssvītroto muskuļu spēja  ar kontrakciju pārvarēt ārējo pretestību vai arī pretoties tam.

·  Izometriskā- nemainās musk garums;

·  Koncentriskā- musk saīsinas;

·  Ekscentriskā-  musk pagarinoties.

Musk spēka atkarība no:

1.                   Kustību vienība;

2.                   Muskuļa šķiedras diametra (20- 100 mikro m.)

3.                   Impulsu plūsmas  frekvences.

Ātrās muskuļu šķiedras ļoti ātri nogurst. Attīsta lielu muskuļu spēku.

Lēnajām ir lielāka izturība, bet nevar attīstīt ātrumu.

Kustību vienība- motoneirons, kas inervē noteiktu skaitu musk šķiedru, sauc par kustības vienību.

MAX gribai pakļautais spēku var panākt ar gribas palīdzību.

Spēka deficīts- starpība starp MAX izometrisko spēku un MAX gribai pakļauto spēku.

Spēku iedala:

·  Absolūtajā- ar dinametra. Absolūtais MAX spēks pakļauts gribai.

·  Relatīvajā- absolūto MAX spēka dalījums ar muskuļa šķērsgriezuma laukumu.

Muskuļu fizioloģiskais šķērsgriezums-

·  Lielas muskuļu slodzes rezultāts ir hipertrofija:

a)                   muskuļu miofibrilla hipertrofija

b)                   muskuļu sarkoplazmtiskā hipertrofija.

Palielinās muskuļa miofibrillas diametrs un skaits.

No resnas protofibrillas veidojas jauna miofibrilla. Smagatlētikā pieaug par 60%.

Palielinās kreatīnfosfāta un ATF daudzums+ fermentu aktivitāte. Pieaug kapilāru skaits. Palielinās muskuļa izturība. Anaboliskās vielas veic muskuļu masas palielināšanos.

Muskuļa iestiepums pirms kontrakcijas.

·  Kontrakcijas spēks ir atkarīgs no  muskuļa iestiepuma spēka pirms kontrakcijas.

·  Iestiepums mainās no locītavu leņķa.

·  Līdzsvarotais garums – Muskulis nav iestiepts.

·  Miera garums- muskuļa garums pie kura tas attīsta vislielāko spēku.

Muskuļa vilknes leņķis-

1.                   Gribas mobilizācija;

2.                   Nervu sistēmas uzbudināmības pakāpes.

3.                   Konkrētu muskuļu darbības saskaņotība.

Spēka noteikšanas paņēmiens:

1.                   Subjektīva metode;

2.                   Pusobjektīva metode;

3.                   Objektīva metode (ultraskaņas palīdzību).

Spēka treniņa fizioloģiskais pamatojums.

1.                   Jābūt nodarbinātām max iespējamām gribas pakļautām kustības vienību skaitam.

2.                   Kustību vienība ir jāstrādā max impulsu frekvencei.

3.                   Kustības vienību darbībai ir jābūt saskaņotai.

Spēka treniņa pamata metodes:

1.                   Ar max smagumiem ( miofibrillu hipertrofija).

2.                   Pārvar mazāku smagumu līdz pilnīgam nogurumam.

3.                   Visas gribas pakļautās darbības vienības ar MAX impulsu frekvenci un sinhroni. (max ātri).

Ātruma fizioloģiskie mehānismi.

/\ Spēja veikt kaut kādas kustības īstajā laikā.

3 izpausmes veidi:

1.                   Latentais periods

2.                   Atsevišķas kustības ātrums

3.                   Kustības biežums

Vienkāršas kustības : - 0,5 – 0,20 sek. Uz optisko signālu.

0,12 – 0,27 sek. Uz akustisko signālu.

·  Organisma darbības ekonomizācija. Ilgstoša spēja strādāt sporta zālē. Muskuļu spēks adekvāts darbībai.

·  Organisma adaptācija. Spēja pielāgoties. Skābes palielināšanās asinīs. Izmaiņas šūnas osmotiskā spiediena, t^o izmaiņas. 

·  Org. sistēmas regulācija. Pilnveidojas: sviedru dziedzeru darbība; iekšējo sekrēcijas darbība; skābekļa transporta darbība.

·  Hormonu koncentrācija augstā līmenī Palielinās virsnieru  dziedzeriem ilgstoši darboties augstā līmenī.

·  Psihiskie faktori. Ja ir auksta motivācija var ilgāk uzturēt šo darbību.

Vispārējās aerobās izturības fizioloģiskie pamati.

Izmaiņas , kas raksturīgas treniņa rezultātā.

1)                   Skābekļa max patēriņa pieaugums 2-3 mēn. laikā par 20 – 30 %.

2)                   Asinsvadu elasticitāte.

3)                   Sirdsdarbības frekvences palielināšanās  pie noteikta lieluma slodzes.

4)                   Paaugstinās audu jūtība pret vairākiem orgāniem.

5)                   Palielinās mioglobīna daudzums muskuļos.

Izturības treniņa dinamika.

1)                   Pārveidojas adaptācijas  mehānisms, kas saistīts ar veģetatīvām ns darbību īpatnībām, ar funkcionālām pārmaiņām asinīs musk šūnu metabolisku kapacitāti.

2)                   Anatomiskas pārmaiņas asinsrites, elpošanas sistēma.

Adaptācijas stadijas:

I Stadija:

1)                   Palielinās miokarda darba spējas, sistole un minūtes tilpums (liels asins daudzums).

2)                   Sirdsdarbība kļūst ekonomiskāka. Samazinās miokarda pieprasījums pēc skābekļa).

3)                   Uzlabojas kustību koordinācija, sirds muskulim ir jāveic mazāka slodze.

 II Stadija:

1)                   Palielinās sirds tilpums , asiņu tilpums, kopējais hemoglobīna daudzums.

2)                   Plaušu tilpums, labāka skābekļa piegāde.

Vispārējās izturības paveidi:

1)                   Īslaicīga vispārēja izturība (3-10 min.) Anaerobās reakcijas darbojas augstā līmenī, keratīnfosforskābe un glikoze.

2)                   Vispārējā izturība vidēji ilga slodze (10-30 min.) Mazāk ir anaerobas reakcijas, palielinās aerobās reakcijas. Jābūt anaerobās maiņas slieksnim (Kad parādās pienskābe).

3)                   Vispārējā izturība – ilgstošas slodzes. 30< un vairāk. Izmanto aerobas reakcijas.

1. Izturības treniņa metodes.

1)                   Treniņš ar nepārtrauktām ilgstošām slodzēm.

2)                   Intervāla treniņš.

1.1

1)                   Labāk tiek apgūts  kustību dinamiskais stereotips

2)                   Uzlabojas sportista psiholoģiskā sagatavotība.

3)                   Bioķīmiski procesi, kas nodrošina vielmaiņu ilgstošās slodzes laikā (Diēta).

Intervālu treniņš.

1)                   intervālu sprints ( 20 sek. intervāls).

2)                   vidēji intervāla (20-80 sek.).

3)                   pagarinātā intervāla metode (2-3 min.- intervāla darba laiks).

Lokanība.

·  Svarīga loma ir locītavu lokanībai. Amplitūda- tā ir lokanība.  Tas ir atkarīgs no locītavas formas, uzbūves, muskuļu saišu elastīguma, kustību aparāta, CNS funkcionāla stāvokļa.

·  Locītavas īpatnības:

1)                   kaula izciļņa lielums

2)                   virsmu konfigurācija locītavās

3)                   locītavu skriemeļu biežums (samazina traumas).

4)                   Locītavas saites veic  kustību bremzētāju funkcijas.

5)                   Stiepjamu muskuļu atslābināšana un muskuļu antagonista sasprindzinājums.

Lokanības mērs- kustības MAX amplitūda. Nosaka ar leņķa mēru, pārbaudīt špagata, tiltiņa <).

Lokanības izpausmes veidi:

1)                   Vispārējā- Kustīguma pakāpes locītavās.

2)                   Speciālā- Atspoguļo noteiktu virzienu locītavās. Katrā sporta veidā tas ir atšķirīgs/

3)                   Aktīvo_

4)                   Pasīvo   ^{dažādi spēki uz kura pamata tiek sasniegta šī lokanība.}

5)                   Dinamisko- atšķiras pēc muskuļa režīma. Notiek viena un tā paša muskuļa stiepšana.

6)                   Statisko- Muskulis ir stieptā stāvoklī.

Lokanības attīstīšanas līdzekļi un metodes-

Locītavām jābūt ar lielu amplitūdu. Lokanībai izmanto stiepjošus vingrojumus ar max vēzienu. Aktīvie- Pasīvie. Lielākā lokanība ir bērniem. Lokanības attīstīšanas vingrojumi: zēniem – 11- 14 .g. ; meitenēm no 9-12.g.

Koordinācijas spējas.

Speciāla sporta veida tehnika.

·  Spēja veikt kustības dažādās sarežģītības koordinācijas apstākļos

·  Kustību precizitāte

·  Cik sarežģītas ir kustības.

Nosaka CNS īpatnības. Nervu procesa kustīgums, CNS plastiskums, jaunu refleksu izstrādes ātrums.

Jābūt labai9 fiziskai sagatavotībai- spēks + lokanība+ ātrums.

Veiklība – (faktori);

1)                   CNS uzbudinājuma un kavēšanas procesa precīza koordinācija.

2)                   Reflektoriskais…

3)                   CNS plastiskums.

4)                   Visu analītisko sistēmu augsts funkcionālais stāvoklis (kustību analizātors).

Veiklības pilnveidošana ir saistīta ar:

1)                   Telpas, 2) laika, 3) muskuļa piepūles precizitātes attīstīšanu.

Veiklības attīstīšanas līdzekļi un metodes.

1)                   Daudzkārt atkārtojot sarežģītas kustības.

2)                   Apkārtējās situācijas novērtēšana (sacensības).

3)                   Paņēmieni- izmainīti darbspējas izpildes noteikumi.

Sportista darba spējas dažādos ārējās vides apstākļos.

Sportista darba spēju īpatnības kalnos.

·  Kalnos- samazināts gaisa blīvums. Ir mazāks skābekļa daudzums. Retināts gaiss, kas rada mazāku pretestību. Palielinoties augstumam samazinās atmosfēras spiediens un skābekļa parciālais spiediens.

·  Ultravioleto staru koncentrācija, tas paaugstina NS uzbudinājumu.

·  Liels ūdens zudums, ja slodze ir ilgstoša.

Fizioloģisko funkciju izmaiņa kalnos.

Darbojas visu laiku skābekļa nepietiekamība.  Nepieciešams adaptācijas veids. Pastiprinās sviedru dziedzeru  darbība. Asinis piesaista vairāk ūdeni.

Darba spējas aukstumā.

Sāk darboties mehānismi, kas  pasargā organismu:

1)                   Ādas asinsvadi sašaurinās . Samazinās temperatūra starp ādu un apkārtējo vidi.  Tauku termoregulācija palielinās . Pirksti, auss gliemežnīca ļoti atdziest. Var būt apsaldētas.

2)                   Siltuma produkcijas palielināšanās (palielinās skābekļa patēriņš)

3)                   Muskuļu darbība jeb trīcēšana(neapzināta muskuļu darbība palielina vielmaiņas intensitāti).

Aklimatizācijas:

I samazinās siltuma atdeve.

II Palielinās siltuma producēšana.

Laika joslu maiņa:

Labākos rezultātus var sasniegt dienas laikā. Fizioloģiskie procesi nāk aktīvāk.

Neatbilstība- disinhroze. Zūd saskaņa ar laiku un cilvēka darbu.

Pārvietošanās un austrumiem- pazūd nakts. Klimata maiņa . Disinhroze izzūd dažās dienās- notiek aklimatizācija. Sākumā darba spējas samazinās, bet vēlāk tās palielinās.

Darba īpatnības ūdenī- Liels enerģijas patēriņš 5- 10x lielāks nekā skrienot. Var aizturēt elpu no 45- līdz pat 3 min.

1)                   Bezsamaņas lēkme

2)                   Palielinās spiediens par atmosfēru

3)                   Plaušās esošo gāzu daudzums samazinās.