Vācu pārvaldes finanses
Vācu pārvalde Kurzemē un Zemgalē lika
okupētajiem apgabaliem segt savus izdevumus. Vācu varas valdīšanas veidu
izteiksmīgi raksturo žandarmērijas, t.i., policijas jātnieku uzturēšanas
vajadzībām paredzētā summa, kas sastāda veselu trešo daļu no pārvaldes izdevumu
kopsummas, pie kam klāt nāca vēl izdevumi policijas pārvaldei Liepājā. Žandarmu
skaits katrā apriņķī 1916. gadā bijis 35 līdz 38 cilvēki. Skolām un
ārstniecības nolūkiem, ieskaitot pat lopu ārstniecību, bija paredzēti tikai
kādi 15% no izdevumu kopsummas. Vēl līdzekļi tika iedalīti galvenai pārvaldei,
apriņku valdēm, pilsētas valdei Jelgavā, muitas un nodokļu valdei, reliģisko
draudžu vajadzībām, tiesu pārvaldei, celtnēm, ceļiem un tiltiem.
Tāpat kā cara
laikā, lielāko daļu no ieņēmumiem deva meži. Vēl ieņēmumus deva nodoklis no
zemes, īres nodoklis pilsētās, tirdzniecības un rūpniecības nodoklis, muita,
policijas ieņēmumi un tiesu ieņēmumi. Vācu pārvalde ne tikai uzlika
iedzī-votājiem jaunus nodokļus, bet centīgi iekasēja vecos - krievu laika
nodokļu parādus.
Padomju okupācijas
saimniecības nodokļi
Padomju valdība
Latvijā centās iztikt bez nodokļiem. Ar ļoti smagu progresīvu nodokli aplika
mantīgās šķiras, tas bija domāts mantīgo šķiru iznīcināšanai un viņu mantas un
ražošanas līdzekļu iegūšanai valsts īpašumā, kaut gan šis nodoklis sagādāja
ieņēmumus arī valsts budžetā. Otrs valsts ieņēmums, kas pastāvēja šai laika
posmā un ko varēja uzskatīt par nodokli, bija noma, kas bija jāmaksā zemniekiem
par zemi, ko viņi apsaimniekoja, jo, pasludinot visu zemi par valsts īpašumu,
agrākie lauku saimniecību īpašnieki pārvērtās par nomniekiem.
Nodokļi tātad
deva valsts kasei ļoti maz, un arī pati valdība bija noskaņota pret nodokļiem.
Arī valsts uzņēmumi nedeva lielu peļņu, kā arī padomju valdība Latvijā
nenodarbojās ar savas naudas emisiju.
Nozīmīgākie
valsts ieņēmumi varēja rasties no 20 mlj. rubļu, ko Padoju Krievija
1918. gada decembrī piešķīra Latvijas padomju valdībai ''kara un okupantu
izpostītās saimniecības atjaunošanai''. Tādā gadījumā līdzekļi, kas bija domāti
investējumiem saimniecībā, tika izlietoti valdības tekošo izdevumu segšanai.
Otrs valsts
ieņēmumu avots bija Padomju Krievijas piešķirtie kredīti.
Atbrīvošanās cīņu un
saimniecības valsts ieņēmumi un izdevumi
Šķiet, ka viens
no visgrūtāk atrisināmiem jautājumiem Latvijas pagaidu valdībai bija līdzekļu
iegūšanas jautājums. Izdevumi valdībai bija vai uz katra soļa, un tie strauji
auga sakarā ar nepieciešamību radīt savu armiju, bet ieņēmumu sākumā nebija
tikpat kā nekādu.
Līdz
1920. gadam pagaidu valdība darbojās bez noteikta valsts budžeta.
Vajadzīgos līdzekļus Ministru kabinets atvēlēja katrā atsevišķā gadījumā,
apsverot vajadzības asumu un rīcībā esošos līdzekļus. Sākot ar 1919. g.
augusta mēnesi Ministru kabinets gan jau atvēl katrai valsts iestādei
nepieciešamos līdzekļus vienu mēnesi uz priekšu, bet arī tad vēl nebija
iespējams iztikt bez avansiem un papildu piešķīrumiem. Kārtēju budžetu pagaidu
valdība mēģināja izstrādāt tikai 1920. gada pirmajam ceturksnim, bet tas
nāca gatavs tikai marta beigās, kādēļ tā praktiskā nozīme bija niecīga.
1918/20. gados izlietotās summas ieguva likumīgu spēku tikai
1923. gadā.
Valsts ieņēmumi un izdevumi no 1918. g.
18. novembra līdz 1920. g. 1. aprīlim bija mlj. latu:
Ieņēmumi: Izdevumi:
Kopā 64,8 Kopā 61,7
no tiem: ------------------- no tiem: --------------------
Emitētā papīra
nauda 37,9 Apsardzības ministrija 26,2
Valsts uzņēmumi 8,6 Apgādības ministrija 12,2
Netiešie nodokļi 5,2 Satiksmes un darba ministrija 9,6
Valsts iekšējie
aizņēmumi 3,3 Finanšu ministrija 3,2
Tiešie nodokļi 2,4 Iekšlietu ministrija 3,1
Kara ieguvumi 2,3 Zemkopības ministrija 1,9
Pasts, telegrāfs,
telefons 1,1 Tirdzniecības un rūpniecības ministrija 1,8
Kancelejas
nodevas 1,0 Teislietu ministrija 1,1
Valsts zemes un
meži 0,7 Izglītības ministrija 0,9
Linu monopols 0,6 Ārlietu ministrija 0,6
Nodokļiem bija
pavisam maza nozīme toreizējos valsts ieņēmumos.
Saimniecības jaunuzbūve 1920 - 1922
Valsts budžets
Pirmo valsts
budžeta projektu valdība iesniedza Tautas Padomei tikai 1920. gada martā,
un tas attiecās tikai uz minētā gada pirmo ceturksni, t.i., tikpat kā jau
notecējušu laika posmu. Tas bija ne vairāk kā izdoma, fikcija, bez reāla pamata.
Budžeta projektā valsts ieņēmumos bija paredzēti 686,2 mlj. rubļu un no
tiem 226,4 mlj. jaunas papīrnaudas izlaidums, bet faktiski valsts kasē
ienāca minētajā laika posmā tikai
211,7 mlj. rubļu, t.i., 31% no paredzētās summas. Un no ienākušās summas savukārt
vairāk kā puse (109,2 mij. rubļu) ienāca no papīrnaudas izlaiduma. No
ieņēmumiem, kas bija paredzēti no zemes un mežiem, ienāca tikai 8,2%, no valsts
uzņēmumiem tikai 17,0% no paredzētās summas, no regālijām un valsts mono-poliem
tikai 7,4% no paredzētās summas utt.
Izskaidrojums šim
sasteigtajam budžetam tāds, ka valdība bija iesniegusi Tautas Padomei
likumprojektu par jaunas emisijas atļaušanu 150 mlj. rubļu apmērā. Tautas
Padomes finanšu komisija atzina, ka jaunā emisija nav atļaujama, kamēr valdība
neiesniedz budžetu, ko bija solījusies darīt, izprasot turpmākās emisijas
atļaujas. Tā kā valdības finansiālais stāvoklis kļuva dienu no dienas ļaunāks,
valdība bija spiesta steigties ar budžeta sastādīšanu un iesniegšanu. Kad
Tautas Padome bija saņēmusi budžetu un sāka apspriest likumu par jaunu emisiju,
tad tika atzīts, ka valsts galvenajā kasē vairs nav naudas un tika lūgts Tautas
Padomi ņemt vērā, ka dažām valsts iestādēm ir maksājami steidzoši rēķini.
Nebija viegli
sastādīt arī 1920/21. gada budžeta projektu, pie kura Ministru kabinets
nostrādāja septiņus mēnešus un iesniedza to Satversmes Sapulcei ar pusgada
novēlojumu. Šo darbu lielā mērā kavēja augošā infulācija, kādēļ izstrādāto
projektu vajadzēja vairākkārt pārstrādāt un pārgrozīt. Sakarā ar šo lielo darbu
valdība 1920/21. gada budžetu iesniedza Satversmes Sapulcei tikai
1920. gada 9. decembrī. Budžeta apakškomisija Satversmes Sapulcē pie
šī budžeta nostrādāja trīs mēnešus un pēc tam vēl finanšu un budžeta komisija
pie tā strādāja divus mēnešus, tā kā budžets bija galīgi izstrādāts tikai
1921. g. 24. maijā, t.i., tikai pēc 1920/21. budžeta gada
notecēšanas. Minētais budžeta gads noslēdzās ar 608,4 mlj. rubļu lielu
iztrūkumu.
Pirmo likumu par
valsts budžetu pieņēma Satversmes Sapulce 1921. g. 26. aprīlī,
nosakot budžeta periodu no 1. aprļa līdz 31. martam. Līdz 1925/26.
budžeta gadam Latvijas valsts budžetu sastādīja pēc tā sauktā bruto budžeta
principa. Tas nozīmēja, ka valsts budžeta ienākumos paredzēja visus valsts
uzņēmumu ienākumus, bet izdevumos - visus šo uzņēmumu izdevumus. Tas deva
iespēju daudziem valsts uzņēmumiem pieprasīt no valsts kases visus savus
izdevumus, nerūpējoties tai pašā laikā par savu ražojumu laišanu tirgū, lai
sagādātu valstij arī budžetā paredzētos ieņēmumus. Sakarā ar to radās
optimistiski uzņēmumu budžeti, kuros ieņēmumi bija stipri pārspīlēti.
Tādēļ vairāki
valsts uzņēmumi nedeva valsts budžetā tos ienākumus, kuru iegūšanas nolūkos tie
bija radīti, un daudzos gadījumos paredzētās peļņas vietā atnesa zaudējumus un,
tātad, prasīja valsts piemaksas.
Grūts stāvoklis
valsts finansēm draudēja rasties arī 1921/22. budžeta gadā, jo resoru
pieprasītie līdzekļi izdevumu segšanai atkal pieckārtīgi pārsniedza valsts
paredzamos ienākumus. Bet īsi pirms jaunā budžeta gada sākšanas amatā stājās
jauns finanšu ministrs Ringolds Kalnings, kas ar lielu enerģiju un stingru roku
ķērās pie valsts budžeta sabalansēšanas.
Nākamā budžeta
gada pirmo triju mēnešu - spaidu budžeta - laikā jaunais finanšu ministrts
cerēja panākt ne tikai valsts iestāžu, valsts uzņēmumu un ierēdņu skaita
samazināšanu, bet arī naudas un nodokļu reformu, lai tad atlikušajiem 9
mēnešiem varētu sastādīt valsts budžetu stabilā valūtā un bez deficita. Visām
viņa pūlēm bija tāds rezultāts, ka 1921/22. gada valsts budžeta deficits -
14,4 mlj. latu - bija ievērojami mazāks par iepriekšējā 1920/21. g.
budžeta deficitu, kas bija 68,4 mlj. latu. Bez tam 1921/22. g.
budžets bija pēdējais, kas noslēdzās ar deficitu.
Pašvaldību budžeti
1918. g.
4. decembrī Tautas Padome pieņēma pagaidu likumu par pagastu pašvaldībām.
Saskaņā ar to pagastu sapulcēs varēja piedalīties visas 20 gadu vecumu
sasniegušas personas. Pagasta sapulce ievēlēja pagasta padomi un revizijas
komisiju, bet padome savukārt izraudzīja pagasta valdi un pārstāvjus apriņķa
padomē. Tādā kārtā pagasta pārvaldes orgāni tiešām kļuva pašvaldības.
1921. g.
21. jūnija likums tuvāk noteica pašvaldību ienākumu avotus. Pašvaldībām
par labu nāca daļa no ienākumu nodokļa, tirdzniecības un rūpniecības nodokļa un
nekustamu īpašuma nodokļa. Lauku pašvaldībās bez tam vēl nozīmīgs bija
personīgais nodoklis (galvas nauda), kas tomēr nedrīkstēja pārsniegt septiņu
dienu strādnieka algas apmērus.
Taču tiklab
lauku, kā arī pilsētu pašvaldību ieņēmumi, it sevišķi pirmajos gados, nesedza
izdevumus, kādēļ valsts izsniedza tām pabalstus. Līdz 1924. g.
1. janvārim šādā veidā izsniegto valsts pabalstu summa sasniedza
6,4 mlj. latu.
Pašvaldību izdevumi mlj. latu bija:
Pilsētās Apriņķos Pagastos
1920/ 21 3,1 . .
1921/ 22 17,2 2,3 4,0
1922/ 23 22,1 5,6 5,7
Saimnieciskais uzplaukums 1923 - 1929
Valsts budžets
Valsts budžeta
izpildījumi šajā laika posmā noslēdzās ar atlikumu.
Jāņem tomēr vērā,
ka skaitļi pa atsevišķiem gadiem ir savā starpā grūti salīdzināmi, jo saskaņā
ar 1924. gadā pieņemto budžeta likumu valsts budžeti, sākot ar 1925/26.
gadu, ir sastādīti pēc citiem principiem nekā agrākie. Jaunais budžeta likums
noteica, ka no valsts monopoliem, regālijām, uzņēmumiem, mežiem un
vērtspapīriem budžetā uzrādāmi, tiešie jeb neto valsts ieņēmumi, t.i., jāuzrāda
tikai to darbības rezultāti, ieņēmumu pārsniegumi pār izdevumiem.
Latvijas
valsts budžets mlj. latu
Ieņemts Izdots Atlikums
1922/23 133,8 116,3 +17,5
1923/24 160,9 124,1 +36,8
1924/25 166,9 147,1 +19,4
1925/26 152,9 151,4 +1,5
1926/27 165,1 160,5 +4,6
1927/28 175,3 159,6 +15,7
1928/29 210,0 203,7 +6,3
1929/30 195,0 183,3 +11,7
1925/26. un
1926/27. gadā valsts ieņēma mazāk, nekā bija paredzēts budžetā, bet
nelielais budžeta atlikums radies tā-pēc, ka ir mazināti arī valsts izdevumi.
Šī samazināšanās bija saimnieciskā atslābuma rezultāts, kas ap to laiku bija
jūtams Latvijā.
1928/29. gada
budžets ir ievērojami pieaudzis tāpēc, ka Latvija šajā gadā saņēma ārējo
aizņēmumu.
Valsts
budžeta ienākumi mlj. latu
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Kopā
1922/23 63,7 5,2 19,4 23,0 11,8 0,2 10,5 133,8
1923/24 78,4 5,7 35,0 22,6 6,0 0,5 8,4 156,6
1924/25 90.4 8,0 42,2 14,4 2,7 0,1 5,5 163,3
1925/26 88,5 9,1 33,1 10,7 2,6 4,0 4,7 152,7
1926/27 90,2 9,5 34,2 14,5 3,3 7,6 5,8 165,1
1927/28 100,0 11,4 30,1 17,0 5,3 6,7 4,8 175,3
1928/29 103,6 11,2 32,1 17,6 9,1 7,5 28,9 210,0
1929/30 110,4 11,8 31,6 14,3 10,4 8,1 8,4 195,0
1. - Nodokļi
2. - Nodevas un citas atlīdzības
3. - Valsts monopoli
4. - Valsts meži, zemes, ūdeņi un ēkas
5. - Valsts uzņēmumi
6. - Valsts kredītiestādes un kapitālu peļņa
7. - Dažādi
No dažādiem
ienākumiem 1928/29. gadā 25,0 mlj. latu un 1929/30 gadā
3,9 mlj. latu bija valsts aizņēmumi. No tabulas redzams, ka 47 - 585% no
visiem valsts ienākumiem sagādāja nodokļi.
Valsts
ienākumi no nodokļiem mlj. latu
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Kopā
1922/23 2,0 3,0 3,1 3,5 39,5 10,9 1,7 63,7
1923/24 2,1 2,9 3,6 5,2 48,7 14,3 1,6 78,4
1924/25 2,9 3,7 4,1 6,7 54,5 16,7 1,8 90.4
1925/26 3,4 4,0 4,2 7,6 50,3 16,8 2,5 88,5
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Kopā
1926/27 4,6 4,3 4,7 8,0 48,7 17,6 2,3 90,2
1927/28 5,5 4,4 4,7 8,6 56,0 18,4 2,7 100,0
1928/29 4,0 3,9 4,4 8,8 61,3 18,5 2,7 103,6
1929/30 4,1 4,8 4,8 9,9 64,0 19,6 3,2 110,4
1. - Ienākuma nodoklis
2. - Nekustamas mantas nodoklis
3. - Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis
4. - Zīmognodoklis
5. - Muitas
6. - Akcīzes
7. - Pārējie
Vislielākos
ienākumus valstij devušas muitas - gandrīz vai katrtu gadu pāri par 30% no
valsts ienākumu kopsummas.
Otrajā vietā nāk
akcīzes, kas devušas 8 - 10% no visiem valsts ienākumiem. Ar akcīzi aplika
spirtu, presētu un žāvētu raugu, liķierus, alu, vīnus, augļu un ogu sulas,
tāpat arī citus bezalkoholiskos dzērienus, tabaku un tās izstrādājumus,
papirosu šaulītes un papīru, sērkociņus, naftas produktus un tēju. Vislielākos
ienākumus deva tabaka - gandrīz 2/3 no visa akcīžu ienākuma. Lai veicinātu
vietējās tabakas audzēšanu, kas bija iesākta kara laikā, vietējās tabakas
izstrādājumi bija aplikti ar ievērojami zemāku akcīzi.
Trešajā vietā nāk
zīmognodoklis, kas deva 2,5 - 5% no valsts ienākumu kopsummas.
Šie trīs nodokļi, kas pieskaitāmi
netiešiem nodokļiem, ir devuši vairāk nekā 4/5 no visu nodokļu kopsummas, kamēr
tiešie nodokļi tikai 15 - 20% no kopsummas, jo no visiem tiešajiem nodokļiem
valsts ienākumos nokļuva tikai mazākā šo nodokļu kopsummas daļa, kamēr lielākā
daļa aizgāja pašvaldībām.
Valsts
budžeta izdevumi mlj. latu
1. 2. 3. 4. 5. 6.
7. 8. 9. 10. Kopā
1922/23 8,5 9,5 6,3 4,5 4,1 3,6 5,3 34,1 32,4 8,0 116,3
1923/24 10,8 12,2 10,3
4,8 5,9 4,4 12,0 26,5 29,9 7,3 124,1
1924/25 12,2 14,8 9,3 5,1 11,2
3,6 8,6 30,8 45,0 6,5 147,1
1925/26 13,9 18,0 11,3 6,2 9,4 5,1 1,5 33,5 44,9 7,6 151,4
1926/27 14,0 19,9 13,9 7,1 11,4 4,1 3,3
34,9 44,9 7,0 160,5
1927/28 13,9 21,2 13,4 7,1 10,3 4,1 2,4 37,1 41,0 9,1 159,6
1928/29 15,0 21,7 18,7 12,8 18,6 6,4 2,4
59,8 39,3 9,0 203,7
1929/30 16,2 21,9 24,8 12,4 14,3 4,8 4,3 34,6 40,4 9,6 183,3
1. - Iekšējā drošība, tiesas un cietumi
2. - Izglītība
3. - Sociālā palīdzība
4. - Saimniecības nozaru uzraudzība un veicināšana
5. - Satiksme
6. - Valsts finances
7. - Valsts parādi
8. - Kapitāla ieguldījumi
9. - Valsts aizsardzība
10. - Dažādi
Liela daļa no
valsts budžeta kārtībā savāktajiem līdzekļiem izlietoja nevis valsts kārtējo
izdevumu segšanai, bet valsts ka-pitālu vairošanai.
Pašvaldību budžeti
Daļa no
ienākumiem, ko deva ienākumu nodoklis, tirdzniecības un rūpniecības nodoklis un
nekustamas mantas nodoklis, nāca vietējo pašvaldību kasē. Lauku pašvaldībām
galvenie ienākumi bija no nekustamās mantas nodokļa. Otrs svarīgākais lauku
pašvaldības nodoklis bija galvas nauda. Galvas naudas noteikšanai visi pilsoņi,
kas dzīvoja lauku pašvaldības robežās, bija sadalīti 6 grupās pēc vecuma,
dzimuma un ģimenes stāvokļa.
Pašvaldību budžetu kopsumma mlj. latu:
Pagastu
pašvaldībām Pilsētu pašvaldībām
1932 8,6 16,5
1924 9,9 23,3
1925 11,5 28,3
1926 13,0 34,2
1927 13,5 33,9
1928 13,3 40,9
1929 14,9 45,1
1928. gadā
Rīgas pilsētas vienas pašas ienākumi sasniedza 33,7 mlj. latu. No tiem
nodokļi deva 11,3 mlj. latu.
Cīņa ar saimniecisko depresiju 1930 - 1933
Valsts budžets
Latvijas valsts
budžeta kopsumma un tā izpildīšanas rezultāti mlj. latu bija šādi:
1930/
31 1931/ 32 1932/ 33 1933/
34
Ieņemts 172,6 128,1 130,1 129,5
Izdots 157,0 152,3 135,0 137,3
Iztrūkums -2,4 -24,2 -4,9 -7,8
Tātad visos
saimnieciskās depresijas gados valsts budžets ir noslēdzies ar iztrūkumu.
Sevišķi liels
bija valsts budžeta iztrūkums 1931/32. s. gadā. Šajā gadā valsts budžetā
bija paredzēts ieņemt 161,4 mlj. latu, bet īstenībā ienāca tikai 128,1 mlj.
latu, t.i., 79% no paredzētās summas.
Saimnieciskās
depresijas posmā valsts budžeta sabalansēšana ar iztrūkumu nav nekāda nelaime.
Pastāvot vispārējam cenu līmeņa slīdējumam, nav nekāda pamata bažām, ka valsts
budžeta iztrūkums varētu radīt infulāciju.
Valsts budžeta
ienākumi sadalījās šādās svarīgākās grupās mlj. latu:
1.
2. 3. 4. 5. 6.
7. Kopā
1930/31 100,4 10,9 26,0 13,5 7,2 11,4 3,2 172,6
1931/32 78,5 8,9 30,8 1,7 2,7 2,8 2,7 128,1
1932/33 70,0 9,1 29,2 3,4 0,8 1,6 16,0 130,1
1933/34 72,4 9,1 26,7 7,3 1,1 2,8 10,1 129,5
1. - Nodokļi
2. - Nodevas un citas atlīdzības
3. - Valsts monopoli
4. - Valsts meži, zemes, ūdeņi un ēkas
5. - Valsts uzņēmumi
6. - Valsts kredītiestāžu un kapitālu peļņa
7. - Dažādi
Tātad
saimnieciskās depresijas posmā samērā strauji samazinājušies nodokļi, kas
sastāda lielāko valsts ienākumu grupu. Ārkārtīgi strauji sarukuši ienākumi no
valsts mežiem un no valsts uzņēmumiem, pie kam arī paļņa no valsts
kredītie-stādēm un kapitāliem ir tīri katastrofāli samazinājusies.
Valsts ienākumi
no galvenajiem nodokļiem bija šādi mlj. latu:
1.
2. 3. 4. 5. 6.
7. Kopā
1930/31 4,6 4,9 4,8 55,0 19,6 8,7 2,8 100,4
1931/32 5,2 5,4 4,5 32,8 17,6 7,8 5,2 78,5
1932/33 7,4 7,3 3,8 23,5 17,4 8,8 1,8 70,0
1933/34 6,0 7,5 3,5 26,0 18,3 8,9 2,2 72,4
1. - Ienākuma nodoklis
2. - Nekustamas mantas nodoklis
3. - Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis
4. - Muitas
5. - Akcīzes un patentu nodoklis
6. - Zīmognodoklis
7. - Pārējie
Galvenā nodokļu
grupa - muitas, kas 1930/31. gadā vēl deva lielāko daļu no visu nodokļu
kopsummas, ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi. Ārzemju valūtas ierobežojumi
un importa kontingenti ievērojami reducēja importu un reizē ar to automātiski
samazināja arī valsts ienākumus no muitas.
Valsts ienākumi
no ienākuma nodokļa un no nekustamas mantas nodokļa ir auguši. Tas noticis
tāpēc, ka Saeima 1931. g. 29. decembrī pieņēma likumu par krīzes
apkarošanas nodokļa ieviešanu. Nodoklis bija ņemams 50% apmērā no ienākumu
nodokļa un no nekustamas mantas nodokļa pilsētās.
Valsts aizņēmumi
budžeta pārskatā ietilpa ''Dažādos ienākumos''. Uz 1931. g. 6. maija
likuma pamata valsts izlaida iek-šējā
ceļu aizņēmuma obligācijas par 12 mlj. nominālvērtībā, kas
izpērkamas 30 gados. Par šīm obligācijām valsts augļus ne-maksāja, bet to vietā
izlozēja prēmijas, kuru kopsummai gadā vajadzēja līdzināties 6% no nedzēstā
kapitāla. Līdz 1934. g. sākumam Finanšu ministrija bija pārdevusi šīs
obligācijas par 11,2 mlj. latu. Lielu daļu no tām bija pārdevusi un arī
pati nopirkusi Pasta krājkase. Ar likumu obligācijas par 1,4 mlj. latu
bija izsniegtas valsts darbiniekiem, atvelkot obligāciju vērtību no algas. Saeima 1934. g. martā
nolēma izlaist iekšējā ceļa aizņēmuma obligācijas vēl par 8 mlj. latu.
Vislielākās grūtības šo obligāciju novietošanai privātās rokās sagādāja
vērtspapīru tirgus trūkums Latvijā.
Valsts
budžeta izdevumi mlj. latu:
1930/
31 1931/ 32 1932/ 33 1933/
34
1. 2,9 3,2 2,3 2,2
2. 2,4 2,3 1,9 1,7
3. 10,1 10,0 8,9 8,6
4. 7,0 7,1 6,2 6,0
5. 23,4 22,7 21,2 20,3
6. 21,1 25,1 19,7 14,8
7. 3,3 3,0 2,4 2,4
8. 11,2 9,4 19,2 24,6
9. 14,4 11,0 6,5 6,1
10. 5,2 7,6 4,2 4,2
11. 4,3 2,5 2,9 3,0
12. 26,9 12,4 9,8 13,0
13. 1,0 0,9 0,6 0,6
14. 2,9 2,7 2,1 1,8
15. 38,7 32,5 27,0 27,5
Kopā 175,0 152,3 135,0 137,3
1. - Augstākās valsts iestādes
2. - Ārlietas
3. - Iekšējā drošība
4. - Tiesas un cietumi
5. - Izglītība
6. - Sociālā apgādība un darba aizsardzība
7. - Sanitārā uzraudzīda un veselība
8. - Saimniecisko nozaru uzraudzība un veicināšana
9. - Satiksme
10. - Valsts finances
11. - Valsts parādu nomaksai
12. - Valsts kapitāla ieguldījumi
13. - Dažādas pārvaldības iestādes
14. - Dažādi izdevumi
15. - Valsts aizsardzībai
Pēdējo divu gadu
laikā strauji pieaugušas saimniecisko nozaru uzraudzībai un veicināšanai
izlietotās summas. Tur ietilpst piemaksas lauksainmiecības ražojumiem -
sviestam un bekonam.
Ņemot vērā, ka
valsts budžetā paredzētie ienākumi bieži vien neienāca, Saeima, apstiprinot
1931/32. gada valsts budžetu, pieņēma arī pārejas formulu, ka valdībai
jāsaimnieko faktisko ienākumu robežās. Sakarā ar to turpmākajaos gados finanšu
ministrs katru mēnesi atļāva atsevišķiem resoriem izdevumus saskaņot ar valsts
kases izmaksas spējām, kāpēc daudzas nepieciešamas vajadzības palika neapmierinātas.
Saimnieciskās
depresijas laika posmā valsts budžeta iztrūkumu segšanai valsts plašos apmēros
izlietoja savu rezerves fondu, kas 1930. g. 1. janvārī bija uzkrāijes
103 mlj. latu apmērā. Bet tagad šis rezreves fonds strauji dila.
Valsts iestāžu un
uzņēmumu bilanšu kopsavilkums mlj. latu 1934. g. 1. aprīlī bija šāds:
Aktīvs Pasīvs
Noguldījumi 95 Valsts rezerves fonds 39
Dārgmetalli 15 Saimn. dzīves atjaun. fonds 266
Vērtspapīri 232 Valsts zelta fonds 15
Nekustama manta 1046 Citi fondi un kapitāli 56
Kustama manta 277 Valsts iekšējie fund. parādi 12
Preces,
izejvielas un pusfabrikāti74 Valsts
ārējie fund. parādi 74
Valsts aizdevumi 16 Kreditori un noguldījumi 120
Autonomo uzņēmumu
kapitāli49 Valsts uzņēmumu peļņa 36
Debitori 108 Citi pasīvi 90
Valsts uzņēmumu
zaudējumi2 Valsts tīrais kapitāls 1394
Citi aktīvi 188
Kopā 2101 Kopā 2101
Pašvaldību budžeti
Latvijas pilsētu
ieņēmumi mlj. latu:
1930 1931 1932 1933
Kopā 46,9 51,1 46,2 43,7
no tā: -------------------------------------------
uzņēmumu un
pasākumu peļņa 11,9 13,3 12,8 12,7
nodokļi un
nodevas 21,3 22,7 20,8 19,3
no tiem:
piemaksas pie vai
daļa
no valsts
nodokļiem 11,3 11,4 11,2 10,2
patstāvīgie
nodokļi 8,5 8,8 8,0 8,0
Nodokļos, kas
ienāca kā piemaksas pie vai daļa no valsts nodokļiem, ietilpa: ienākuma
nodoklis, nekustamas mantas nodoklis, tirdzniecības un rūpniecības zīmes un
procentuālais peļņas nodoklis. Vislielāko daļu (ap 40%) no tiem pilsētām
sagādāja nekustamās mantas nodoklis. Starp pilsētu pašvaldību pastāvīgajiem
nodokļiem bija dzīvokļu nodoklis, traktieru nodoklis, izpriecu nodoklis un
tirgis nodoklis. Krietni lielus ienākumus pilsētām - it sevišķi Rīgai -
sagādāja dažādu uzņēmumu peļņa.
Apriņķu pašvaldību ieņēmumi mlj. latu:
1930/
31 1931/ 32 1932/ 33 1934/
35
Kopā 5,5 6,4 2,7 2,9
no tā: -------------------------------------------------------------------------------
nekust. mantas
nodoklis 3,5 3,4 2,0 2,0
no valsts
nodokļiem 0,5 0,5 0,4 0,4
Apriņķu
pašvaldību galvenais ieņēmumu avots bija nekustamās mantas nodoklis.
Arī pagastu
budžetos galvenais ieņēmumu avots bija nodokļi.
Pagastu ieņēmumi mlj.
latu:
1930/
31 1931/ 32 1932/ 33 1933/
34
Kopā 15,3 15,3 12,8 12,4
no tiem: -------------------------------------------------------------------------------
nekust. mantas
nodoklis 7,8 8,2 7,1 6,7
pašvaldību
nodoklis - 6,0 4,8 4,6
Pašvaldību
nodokli ieveda, sākot ar 1931/32. s. gadu, agrākā personīgā nodokļa (tā sauktās
galvas naudas) vietā. Jaunais nodoklis bija personu un reālo nodokļu
apvienojums, jo tas bija atkarīgs arī no nodokļu maksātāja mantas un pa daļai
centās aizpildīt to robu, kas bija radies atbrīvojot lauksaimniekus no ienākuma
nodokļa.
1930. gadā
kā pilsētām tā arī apriņķu pašvaldībām budžeti noslēdzās ar iztrūkumiem. Sakarā
ar to 1931. g. 10. februārī izdots īpašs likums par aizdevumu
izsniegšanu pašvaldībām. Likums atļāva izsniegt no saimnieciskās dzīves
atjaunošanas fonda bezprocentīgus aizdevumus pilsētu pašvaldībām kopsummā līdz
2,5 mlj. latu un apriņķu pašvaldībām - 0,5 mlj. latu. Aizdevumi bija
apmaksājami 5 gadu laikā līdzīgās daļās, sākot ar 1932. g.
1. janvāri.
Pilsētu pašvaldību
izdevumi mlj. latu:
1930 1931 1932 1933
Kopā 46,9 51,1 46,2 43,7
no tā: -----------------------------------------
administr.
izdevumiem 5,5 6,0 5,8 5,6
izglītībai 13,2 14,5 13,8 13,6
veselības
aizsardzībai 7,3 8,1 7,0 6,5
sociālai
palīdzībai 6,2 6,9 7,3 6,7
labierīcībām 4,5 4,4 3,5 3,7
kapitālu
ieguldījumi 6,9 7,3 5,3 4,5
Apriņķu pašvaldību
izdevumi mlj. latu:
1930/
31 1931/ 32 1932/ 33 1933/
34
Kopā 5,5 1,7 1,2 1,1
no tā: --------------------------------------------------------------------------------
administr.
izdevumi 1,5 1,7 1,2 1,1
izglītībai 3,0 3,1 0,3 0,8
veselības
aizsardzībai 0,1 0,2 0,2 0,1
sociālai
apgādībai 0,5 0,5 0,6 0,5
agronomiskai
palīdzībai 0,2 0,2 0,2 0,1
Pagastu pašvaldību
izdevumi mlj. latu:
1930/
31 1931/ 32 1932/ 33 1933/
34
Kopā 15,3 15,3 12,8 12,4
no tā: ---------------------------------------------------------------------------------
administr.
izdevumi 4,3 4,8 4,1 4,1
izglītībai 2,0 2,2 1,8 1,7
veselības
aizsardzībai1,6 1,8 1,7 1,6
sociālai
apgādībai 2,5 2,6 2,3 2,3
iemaksāts apriņķu
pašv.3,1 1,9 1,5 1,4
Tautas saimniecības pārkārtojums 1934 - 1940
Valsts budžets
Ar autoritārā
režīma ieviešanu mainījās valsts budžeta nozīme un drīz vien arī tā saturs.
Saskaņā ar 1924. gada likumu valsts budžetu pieņēma Saeima, un valdībai bija
jāsaimnieko šī budžeta robežās. Pēc 1934. gada 15. maija valdība pati
pieņēma sev budžetu. Vispirms valdība pārkārtoja 1934/35. gada budžetu, kas
bija pieņemts 150,9 mlj. latu apmērā un bija sabalansēts, paredzot
16,5 mlj. latu lielu iztrūkumu, kas sedzams ar ''kredītoperācijām''. Jaunā
valdība šo budžetu samazināja līdz 142 mlj. latu, un šādi pārkārtoto
budžetu pieņēma 1934. g. 20. decembrī.
1936. g.
3. martā valdība izdeva jaunu likumu par valsts budžetu. Tas atļāva jau
peņemtu valsts budžetu pārkārtot, ja valsts drošības un svarīgas saimnieciskās
intereses to prasa. Valsts budžets iedalāms pamata budžetā un speciālā budžetā.
Pamata budžetā ietilpināmi resoru budžeti, kuros ieņēmumi un izdevumi ievedami
bruto summās. Speciālajā budžetā ietilpināmi uzņēmumu un kapitālu budžeti neto
summās, jo Finanšu ministrija vai valsts kontrolieris neprasa bruto summas.
Sākot ar
1941. gadu bija nodomāts valsts budžetu peiskaņot kalendāra gadam. Šai
nolūkā laika periodam no 1940. g. 1. aprīļa līdz tā paša gada
31. decembrim bija sastādīts īpašs budžets.
Valsts budžets
šajā laikā izpildījās šādi, mlj. latu:
Ieņēmumi Izdevumi Starpība
1934/35 139,1 139,5 -0,5
1935/36 150,9 146,8 +4,0
1936/37 163,4 157,2 +6,2
1937/38 188,7 166,3 +22,4
1938/39 204,8 178,4 +26,5
1939/40 (budžets) 198,9 198,7 +0,2
1940 (budžets) 149,8 139,7 +10,1
Tabulā ievietotie
dati attiecas uz pamata budžetu. Turpretim valsts speciālie budžeti Finanšu
ministrijas izdotajā žurnālā nav iztirzāti. Acīm redzot, tie tautas ieskatam
nav bijuši domāti.
Valsts pamata
budžeta ieņēmumi sadalījās šādi, mlj. latu:
1.
2. 3. 4. 5. 6. 7. Kopā
1934/35 77,2 11,4 26,3 8,6 2,0 2,5 11,0 139,1
1935/36 81,2 11,8 33,3 8,4 5,3 2,4 8,4 150,9
1936/37 90,5 10,1 33,3 12,3 5,1 1,7 10,4 163,4
1937/38 114,2 21,6 27,6 17,0 4,4 2,1 1,7 188,7
1938/39 123,1 19,9 43,1 9,2 5,0 1,6 2,9 204,8
1939/40
(budžets)115,2 17,4 47,3 ----------------19,0-------------- 198,9
1940 (budžets) 90,3 9,5 36,6 13,4 149,8
1. - Nodokļi
2. - Nodevas un cita atlīdzība
3. - Valsts monopoli
4. - Valsts meži, zemes un ēkas
5. - Valsts uzņēmumi
6. - Valsts kredītiestāžu un kapitālu peļņa
7. - Dažādi
Dažādos ieņēmumos
ietilpst valsts aizņēmumi: 6,6 mlj. latu par 1934/35. gadu un
4,4 mlj. latu par 1935/36. gadu.
Vairāk kā pusi no
valsts budžeta ieņēmumiem sastādīja nodokļi, kuru kopsumma no 1934/35. gada
līdz 1938/39. gadam pieauga gandrīz par 60%, kamēr tautas ienākumus tai pašā
laika posmā pēc Finanšu ministrijas vērtējuma bija pieaudzis tikai par 25%. Tas
rāda, ka autoritārā režīma laikā nodokļu skrūve ir bijusi spēcīgi pievilkta.
Nodokļu doto valsts
budžeta ieņēmumu sadalījums, mlj. latu:
1.
2. 3. 4. 5. 6. 7. Kopā
1934/35 6,3 7,6 4,4 27,0 19,5 10,7 1,7 77,2
1935/36 7,2 8,2 6,2 25,0 20,6 11,6 2,4 81,2
1936/37 10,0 9,9 8,2 27,5 20,3 12,5 1,9 90,5
1937/38 14,3 7,1 9,4 39,1 23,6 15,3 2,2 114,2
1938/39 18,1 9,3 12,0 39,8 25,6 15,5 2,9 123,1
1939/40 -
paredzēts 16,0 6,5 11,5 37,1 24,7 15,3 4,1 115,2
ieņemts 19,2 6,7 14,3 * 27,4 15,4 * *
1940 (paredzēts) 11,1 5,1 8,8 29,8 19,2 12,5 3,8 90,3
1. - Progresīvā ienākuma nodoklis
2. - Nekustamas mantas nodoklis
3. - Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis
4. - Muitas
5. - Akcīzes un patentu nodoklis
6. - Zīmognodoklis
7. - Pārējie
Valsts ieņēmumi
no progresīvā ienākuma nodokļa autoritārā režīma laikā ir pavairojušies
trīskārtīgi. Tas pa daļai ir noticis sakarā ar saimnieciskās depresijas
izbeigšanos un lata kursa pazemināšanu, kas ienesa jūtamu atspirgumu
saimnieciskā dzīvē, bet ne mazākā mērā arī vienkārši tāpēc, ka valdība šo
nodokli jūtami paaugstināja.
Ienākuma nodokļa
paaugstināšana notika jau 1935. gadā. Līdz tam laikam no ienākumiem, kas
iegūti no darba algām, at-skaitīja 40% un aplika tikai atlikušos 60%.
Pārgrozījumi, ko valdība izdarīja 1935. gada oktobrī, atcēla minēto
atskaitījumu tajos gadījumos, ja ienākumi no darba algas pārsniedza 24 000
latu gadā.
1931. gadā
valdība ieveda tā saukto krīzes apkarošanas nodokli 50% lielas piemaksas veidā
pie ienākuma nodokļa un pie nekustamas mantas nodokļa, kas uzlikts šādai mantai
pilsētās. No šī nodokļa bija atbrīvoti valsts un pašvaldību darbinieki. Valdība
šo nodokli atcēla 1936. gadā, bet tā vietā paaugstināja ienākuma nodokli
un pilsētu nekustamas mantas nodokli par 40% valstij par labu. Depresijas laika
paaugstinātos nodokļus valdība centās paturēt, cik ilgi vien iespējams.
Krietnus
ieņēmumus valsts budžetā deva akcīzes, kas pēc savas būtības bija apgrozības
nodoklis.
1934/
35 1937/ 38 1938/ 39
Akcīzes ieņēmumu
kopsumma, mlj. latu: 18,9 22,8 24,8
no šīs summas
deva, mlj. latu:--------------------------------------------------------
tabaka 12,3 12,8 13,6
alus, porteris un
iesala kvass 1,9 3,2 3,9
1934/35 1937/38 1938/39
raugs 1,1 1,2 1,3
sērkociņi 0,6 0,9 1,0
bezalkaholiskie
dzērieni 0,6 0,8 0,9
petroleja 0,8 0,8 0,9
benzīns 0,4 1,2 1,1
1940. gadā
valdība ieveda arī citām precēm apgrozījuma nodokli, ko sauca par uzņēmumu
nodokli, jo tas bija jāmaksā uzņēmumiem, kas ražo, apstrādā vai pārstrādā
preces. Nodoklis bija 2% no apgrozījuma, bet precēm, ko uzskatīja par greznuma
priekšmetiem, bija 5% no apgrozījuma. Bet bija arī samērā garš to prešu
saraksts, kas no minētā nodokļa bija atbrīvotas. Tur ietilpa daudzas pārtikas
preces, lopbarība, lauksaimniecības mašīnas, tīkli, kokvilnas diedziņi, sāls,
ziepes, naglas, pakavi, dažādas ādas utt.
Valsts pamata budžeta
izdevumi, mlj. latu:
1934/35 1935/36 1936/37 1937/38 1938/39
Kopā 139,5 146,8 163,5 180,1 190,5
no
tiem:---------------------------------------------------------------------------------------------------------
augst. valsts iestādēm 1,6 1,4 1,6 1,6 1,6
ārlietas 1,8
1,9 2,6 3,0 3,1
iekšējā drošība 9,2 10,3 11,1
12,2 14,2
tiesas un cietumi 6,4 6,6 8,5
8,7 8,3
izglītība 21,0 22,3 24,2
26,5 28,5
soc. apgāde un darba
aizsardz.15,1 15,7 19,2 20,0 22,7
sanitārā uzraudzība un
veselība2,6 2,8 2,9 3,7 4,0
siamn. nozaru uzraudz.
un veicin. 25,6 25,7 24,6 19,7 18,4
satiksme 7,6
6,8 7,5
11,7 15,6
valsts finances 4,5 4,5 5,8
10,3 8,2
valsts parādi 2,6
2,3 1,3 1,8 1,2
valsts kapitāla
ieguldījumi 9,4 11,7 16,3
14,7 13,6
valsts aizsardzība 19,6 31,0 33,7
41,4 45,9
Ievērojami
pieauga valsts algoto darbinieku skaits. Šis skaits bija tūkstošos sekojošo
gadu 1. janvārī:
1934 1935 1937 1938 1939
Ar panatbudžeta līdzekļiem algoti 16,8 17,0 18,8 19,0 19,0
Ar speciālā budžeta līdzekļiem algoti 27,1 26,7 29,1 31,3 30,8
Kopā 43,9 43,7 47,9 50,2 49,8
Tur nav
ieskaitīti darbinieki, ko algoja valstij piederošās akciju sabiedrības. No
darbiniekiem, kas algoti ar speciālā budže-ta līdzekļiem, vislielākais
darbinieku skaits piederēja Satiksmes ministrijai: 20,3 tūkst.
1934. g 1. janvārī un 22,5 tūkst. 1939. g. 1. janvārī.
Izdevumos
izglītībai ietilpst arī valsts piemaksas pašvaldībām skolu uzturēšanai, dodot
līdzekļus gan skolotāju algošanai, gan arī pabalstus skolu būvēm.
Kapitāla
ieguldījumu izdevumi ir ievērojami pieauguši 1939/40. gadā. Lielākās
summas bija paredzētas skolu ēku būvēm, tāpat ēku, zemes un kustamās mantas
pirkšanai.
Valsts savus
budžeta atlikumus iedalīja īpašā rezerves fondā. Ministru kabinets
1936. g. maijā grozīja kreditnolikumu, nodibinot valsts kredita fondu, kas
pārņēma valsts rerzerves fondu, valsts budžeta izpildījuma atlikumus, valsts
iekšējos un ārējos parādus, valsts saistības pret parādu rakstiem un valsts
kreditzīmju un valsts kases zīmju emisijas. Kredita fonda līdzekļus valsts
izlietoja sava budžeta iztrīukuma segšanai. Šis fonds tika dibināts, lai valsts
varētu savu budžetu iztrūkumus segt ar valsts krerditzīmju vai valsts kases
zīmju emisijām, jo valsts rezerves fonds bija tikpat kā jau izsaimniekots.
Bet pēc valsts
kredita fonda nodibināšanas valdība savu bidžetu atlikumus izlietoja vispirms
dažādu citu fondu paplašināšanai, atstājot valsts kreditu fondam to, kas palika
pāri. Šādu mazu fondu bija daudz - 1939. gadā to skaits jau pārsniedza 70,
un katram no tiem bija citāds līdzekļu sagādāšanas veids.
Pašvaldību budžeti
Pēc būtības šajā
laika posmā pašvaldību vairs Latvijā nebija.
1934. g.
17. jūlijā valdība izdeva īpašu likumu par apriņķa pašvaldību likvidēšanu,
atceļot visus vēlētos apriņķu valžu un revizijas komisiju locekļus. To vietā
iekšlietu ministrs iecēla apriņķiem lauku pašvaldību vecākos, kas skaitījās
valsts ierēdņi un saņēma algu no valsts budžeta.
Tai pašā datumā
valdība izdeva īpašu likumu par pagastu pašvaldību darbības ierobežošanu
izņēmuma stāvokļa laikā. Saskaņā ar šo likumu pagasta padomes turpināja
pastāvēt, bet viņu tiesības un funkcijas bija ievērojami ierobežotas. Iekšlietu
ministram bija piešķirtas tiesības atcelt pagastu vecākos un pagastu padomju,
valžu un revizijas komisiju locekļus, kā arī atlaist pagastu valžu darbvežus,
viņu palīgus un citus tehniskus drbiniekus un atcelto vai atlaisto vietā iecelt
citas personas vai uzdot pagasta padomei tādas ievēlēt.
Pilsētu
ieņēmumi mlj. latu:
1934 1935 1936 1937 1938 1939
Kopā 46,0 47,2 50,3 60,1 70,5 73,2
no tiem Rīgā 33,0 33,3 35,2 42,8 50,8 55,4
-------------------------------------------------------------------
No tā:
Nodokļi un
nodevas 19,0 19,1 21,6 25,4 28,7 28,1
no tiem Rīgā 13,4 13,5 15,7 18,4 21,0 20,2
No uzņēmumiem 13,0 13,5 13,7 14,4 13,7 17,3
no tiem Rīgā 10,65 10,7 10,7 11,5 10,7 14,0
Pabalsti 3,0 2,9 3,0 2,6 2,1 2,9
no tiem Rīgā 1,2 1,2 1,1 0,7 0,4 1,0
Ārkārtējie
ieņēmumi 3,1 2,6 1,8 7,3 15,0 13,3
no tiem Rīgā 2,3 1,5 0,1 4,7 11,1 12,1
Visvairāk peauga
ieņēmumi no nodokļiem un nodevām un
tāpat arī pilsētu ārkārtājie ieņēmumi. No nodokļiem savukārt visvairāk deva tie
nodokļi, kas sastādīja daļu no valsts nodokļiem.
1934 1935 1936 1937 1938
Daļa no valsts
nodokļiem
kopā, mlj. latu 10,3 11,3 13,8 15,9 17,1
no tiem Rīgā 7,9 8,8 10,8 12,5 13,8
----------------------------------------------------------
No tiem:
Ienākuma nodoklis 2,8 3,1 3,9 5,9 6,8
no tā Rīgā 2,3 2,5 3,2 4,8 5,8
Nekustamu īpašumu
nodoklis5,0 5,2 5,3 5,0 4,9
no tā Rīgā 3,8 4,0 4,0 3,7 3,6
Tirdzn. un rūpn.
nodoklis 0,5 0,5 0,6 0,6 0,6
no tā Rīgā 0,3 0,3 0,4 0,4 0,4
Procentuālais
peļņas nodoklis1,9 2,4 3,9 4,4 4,8
no tā Rīgā 1,4 1,9 3,1 3,5 4,0
Daudz mazāki bija
un arī daudz gausāk auga ieņēmumi no pilsētu nodokļiem:
1934 1935 1936 1937 1938
Kopā 5,5 5,6 5,9 6,5 6,6
no tiem Rīgā 3,6 3,6 3,8 4,1 4,2
---------------------------------------------------------
No tiem:
Dzīvokļu nodoklis 1,7 1,7 1,8 2,1 2,4
no tā Rīgā 1,1 1,1 1,1 1,2 1,4
Traktieru,
tējnīcu un ēdienlietu nod. 1,2 1,2 1,2 1,3 1,3
no tā Rīgā 0,7 0,8 0,8 0,8 0,8
Izpriecu nodoklis 1,0 1,1 1,1 1,1 1,2
no tā Rīgā 0,8 0,9 0,9 0,9 1,0
Tāpat samērā maz
bija pieauguši ieņēmumi no pilsētu nodevām.
1934 1935 1936 1937 1938
Kopā,mlj. latu 3,5 3,5 3,5 4,6 5,1
no tām Rīgā 2,1 2,1 2,2 2,7 3,1
----------------------------------------------------------
No tām:
Tirgus nodevas 1,9 1,8 1,9 2,0 1,9
no tām Rīgā 1,2 1,2 1,2 1,3 1,2
1940. gada
martā pilsētās ieveda īpašu pašvaldības nodoklim 20 latu gadā. To uzlika
personām, kas pēc 1937. g. 1. janvāra pārnākušas no laukiem uz
patsāvīgu dzīvi pilsētās, un bez tam dubultā apmērā, lai pamudinātu viņus
pārcelties uz laukiem.
Lielāko tiesu no
kārtējiem izdevumiem prasīja izdevumi izglītībai, veselības aizsardzībai un
sociālai apgādei. Ievērojami paieauga administratīvie izdevumi. Tašu
visstraujāk auga ārkārtējie izdevumi, kas sastāvēja lielākoties no
investīcijām.
Pilsētu
pašvaldību izdevemi mlj. latu
1934 1935 1936 1937 1938 1939
Izdevumu
kopsummas 46,0 47,2 50,3 60,1 70,5 73,2
no item Rīgai 33,0 33,3 35,2 42,8 50,8 55,4
------------------------------------------------------------------
no tiem:
Administratīvie
izdevumi 5,7 6,2 6,3 7,0 8,0 7,4
no tiem Rīgā 3,9 4,4 4,4 4,8 5,6 4,9
Izglītībai 13,3 11,8 11,8 11,1 11,7 12,6
no tiem Rīgā 9,3 8,1 7,9 7,1 7,6 8,2
Veselibas
aizsardzībai 6,5 6,1 6,2 6,7 7,7 8,4
no tiem Rīgā 5,1 4,6 4,6 4,8 5,6 6,2
Sabiedriskai
aizgādībai 6,4 6,6 6,5 7,3 7,7 8,0
no tiem Rīgā 4,3 4,5 4,4 5,1 5,4 5,7
Labierīcībām 3,6 4,2 4,4 4,8 5,3 5,9
no tiem Rīgā 2,7 3,1 3,2 3,3 3,7 4,2
Ārkārtējie
izdevumi 6,9 7,7 9,8 18,3 23,9 25,4
no tiem Rīgā 5,5 5,9 7,5 14,3 19,3 22,5
Lielākos
investējumus bija izdarījusi Rīgas pilsēta.
Pagastu
pašvaldību ieņēmumi, mlj. latu
1934/ 35 1935/
36 1936/
37 1937/
38 1938/
39 1939/40
Kopā 12,8 14,2 15,4 17,7 18,1 18,5
Nodokļi11,5 12,3 13,4 15,8
16,6 17,2
Kapitālu augļi, īpašumi
un uzņēmumi0,3 0,3
0,4 0,4 0,4 0,5
Ārkārtejie ieņēmumi0,6 1,1 1,1 1,0 0,5 0,3
Dažādi0,4 0,5 0,6 0,6 0,5 0,5
Pagastu
pašvaldībām galvenie ieņēmumi sastāvēja no nodokļiem. No tiem vispirms jāmin
lauku nekustamas mantas nodoklis. Šo nodokli ņēma tiklab valsts, kā arī pagastu
pašvaldības. Valsts ņēma ne vairāk par 0,3%, bet pagastu pašvaldības drīkstēja
ņemt ne vairāk kā 1,2% no šīs mantas taksācijas vērtības. Otrs svarīgākais
nodoklis bija pašvaldību nodoklis.
Tašu ar abiem
šiem nodokļiem vien daudzām pašvaldībām bija grūti sabalansēt savus budžetus.
Tāpēc ar apriņķu lauku pašvaldību vecākā piekrišanu atsevišķu pagastu valdes
varēja savus nodokļus paaugstināt par 20%. Dažas pagastu valdes nespēja segt
savus izdevumus arī ar šo nodokļu paaugstinājumu. Tāpēc Ministru kabinets
1938. g. 18. augustā atļāva pagastu valdēm ar iekšlietu ministra
piekrišanu paaugstināt nodokļus par 40%.
Abi nodokļi
deva šādus ieņēmumus, mlj. latu:
1936/
37 1937/ 38 1938/ 39 1939/
40
Nekustamu
īpašāumu nodoklis7,4 8,5 9,0 9,2
Pašvaldību
nodoklis 5,7 6,6 6,8 7,0
Pagastu pašvaldību budžetos nav
uzrādītas klaušas, ko pagastu iedzīvotāji - nekustamu īpašumu nodokļu maksātāji
- izpildīja pagastu pašvaldībām. Šīs klaušas uzskatāmas par naturālu nodokli.
Pagastu
pašvaldību izdevumi, mlj. latu:
34/
35 35/ 36 36/ 37 37/ 38 38/39
39/40
Kopā 12,8 14,2
15,4 17,7 18,1 18,5
Administratīvie izdevumi 4,4 5,1 5,3 5,6 5,9 6,1
Izglītibai 1,8 2,0 2,3 3,6 3,8
4,1
Sabiedriskai aizgādībai 2,3
2,4 2,4 2,6 1,7
2,7
Veselības aizsardzībai 1,6
1,8 1,9 2,2 2,3
2,5
Parādi un procenti 0,2 0,3 0,4 0,5 0,6
0,7
Ārkārtējie izdevumi 0,7 2,0 2,3 2,2 1,8
1,5
Dažādi 1,8 0,6 0,7 1,1 1,0
1,0
Administratīvie
izdevumi bija apmēram 1/3 no visiem izdevumiem.
Arī pagastu pašvaldībām bija parādi,
kas radās vai nu aizņēmumu ceļā, vai gluži vienkārši tāpēc, ka to ieņēmumi
nesedza visus izdevumus. Minētie parādi, mlj. latu, bija sekojošo gadu
1. aprīlī:
1934 1935 1936 1937 1938
Ilgtermiņa
aizņēmumi 2,2 2,7 3,5 4,3 5,3
Īstermiņa
aizņēmumi 0,2 0,2 0,4 0,3 0,3
Izlietotas svešas
summas 0,5 0,4 0,3 0,2 0,0
Nenokārtotie
budžeta maksājumi 4,2 2,8 2,3 2,0 1,7
Kopā 7,1 6,1 6,5 6,7 7,3
Nenokārtotie
budžeta maksājumi un izlietotās svešās summas samazinājās, bet to vietā pieauga
ilgtermiņa aizdevumi.
Pagastu
pašvaldībām bija uzkrājušies krietni nodokļu parādi, kas pēdējo gadu laikā
uzrādīja tendenci samazināties. Šie paradi, piemeram, bija 1938. g.
1. aprīlī 2,3 mlj. latu un 1939. g. 1. aprīlī 1,5 mlj.
latu.
Pēdējā laikā sāka
dibināties pašvaldību sadarbes apvienības, lai kopīgi veiktu tādus pasākumus,
kas vienai pašvaldībai nebija pa spēkam. 1938. gadā darbojās 25 šādas
apvienības, kas uzturēja 27 slimnīcas, 2 sanatorijas, 2 doktorātus, 1 veselības
kopšanas punktu, 1 pamatskolu, 2 patversmes, 2 aptiekas un 2 lauku
saimniecības. Pašvaldību sadarbes apvienību bu-džetu kopsumma bija 1938/39. gadā
2,0 mlj. latu un 1939/40. gadā 2,3 mlj. latu.
Budžeta sistēma pēc Otrā Pasaules kara
Iekļaujot Latviju
Padomju Savienībā, mainījās arī Latvijas budžeta raksturs. Arī šis budžets
kļuva vairs tikai daļa no Pa-domju Savienības budžeta. Tas nozīmēja, ka daļa no
Latvijas PSR izdevumiem bija jāpārnes uz
Padomju Savienības valsts budžeta centrālo daļu, kā, piemēram, izdevumi
militārām vajadzībām, dzelzceļa satiksmei utt. Tas pats sakāms par kapitāla
investējumiem lielajos valsts uzņēmumos, kas bija tieši pakļauti Vissavienības
komisariātiem. Arī daļa valsts ieņēmumu, kas citos pastākļos būtu iegājusi
Latvijas pašas budžetā, tad iegāja Savienības budžeta centrālajā daļā.
Pēc Otrā Pasaules kara Latvijas PSR
budžeta nepārtraukto pieaugumu sekmēja republikas tautas saimniecības, kā arī
sociālo un kultūras pasākumu nepārtrauktā attīstība. Sociālistiskās
saimniecības doto ieņēmumu (atskaitījumi no peļņas un apgrozījuma nodokļa)
īpatsvars pieauga (1950 - 42,3%; 1964 - 63,0%), bet iedzīvotāju nodokļu
īpatsvars samazinājās (1950 - 14,0%; 1964 - 8%). Budžeta izdevumos tautas
saimniecību un sociālo un kultūras pasākumu finansējumu īpatsvars pieauga (1950
- 87%; 1964 - 92%), bet izdevumi valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai samazinās
(1950 - 11%; 1964 - 2%).
Latvijas
PSR valsts budžets, mlj. rubļu:
1950 1958 1960 1964
Ieņēmumi 141,5 240,4 426,5 561,7
t. sk.
atskaitījumi no peļņas 53,4 144,6 201,0 249,5
atskaitījumi no
apgrozījuma nodokļa 8,5 120,8 52,5 116,8
atskaitījumi no
iedzīvotāju nodokļiem 20,0 29,4 38,2 45,5
Izdevumi 144,7 402,2 485,1 541,9
t. sk. tautas
saimniecības finansēšanai 43,4 213,8 248,9 247,6
sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai 82,5 172,9 214,7 271,6
valsts pārvaldes
aparāta uzturēšanai 15,2 12,6 10,1 10,0
Izmantotā literatūra:
1.) A. Aizsilnieks ''Latvijas saimniecības
vēsture 1914 - 1945'' , ''Daugava'' 1968; 51. - 54. lpp, 88. - 90. lpp,
109. - 111. lpp, 191.- 196. lpp, 199. - 200. lpp, 274. - 283. lpp, 290. - 291.
lpp, 476. - 484. lpp, 493. - 495. lpp, 680. - 690. lpp, 704. - 711. lpp, 857. -
858. lpp.
2.) Latvijas PSR mazā enciklpoēdija 1.
sējums, ''Zinātne'' 1967; 271. lpp
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru