Budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija

Latvijas Universitāte

Kursa darbs

Budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija.

Ekonomikas fakultātes

Finansu menedžmenta

Trešā kursa studentes

Laumas Brantes

Darba vadītāja L Kavale.

2000. Rīga.
Saturs.

Ievads.                                                                                                                   3.

1.     Klasifikācijas nozīme un būtība.                                                                     4.

2.                 Valsts budžeta ieņēmumi.                                                                           6.

2.1.Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi;                                            6.

2.1.1. Nodokļu ieņēmumi;                                                        7.

2.1.2.  Nenodokļu ieņēmumi;                                                  12.

3.              Valsts budžeta izdevumu struktūra.                                                           14.

              3.1.    Izdevumu sadalījums pēc valdības funkcijām;                           14.

3.2.         Izdevumu ekonomikā klasifikācija;                                            15.

3.3.         Budžeta izdevumu ministriju klasifikācija.                                19.

Secinājumi un priekšlikumi.                                                                               21.

 Izmantotās literatūras saraksts.                                                                          22.

 Pielikums.

Ievads.

Latvijā un citās Rietumeiropas valstīs tiek rūpīgi apspriesti iespējamie Eiropas Savienības nākotnes attīstības plāni. Nopietnas bažas rodas, vērojot lēno ekonomisko progresu bijušajās sociālistiskajās valstīs. Šo valstu starpā LR neievietojas pirmajās vietās. Tomēr Baltijas valstu specifiskās problēmas saistās ar to kaimiņvalsts atklāti pausto neizpratni par to, ko nozīmē dzīvot civilizētu valstu saimē. Tātad Latvijas kandidatūras apspriešanā līdzvērtīgi ir politiskie un ekonomiskie rādītāji. Ar ekonomiskajiem rādītājiem saista arī budžetu.

 Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžets ir svari, kuriem ir jāsabalansē valsts ienākumi un izdevumi. Lai budžets būtu pārskatāmāks, tiek veikta budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Pasaulē pavisam ir četras budžeta klasifikācijas metodes – funkcionālā, ekonomiskā, administratīvā un jauktā klasifikācija, no kurām katra valsts izvēlas un izmanto sev piemērotāko klasifikāciju. Latvijā patlaban tiek izmantotas funkcionālā, ekonomiskā un administratīvās klasifikācijas metodes,  taču laikā, kad Latvija atradās PSRS, tika izmantotas jau augstākminētās klasifikācijas un vēl  bez tām mērķa klasifikācija un nozaru klasifikācija, patlaban šī klasifikācija tiek lietota kā funkcionālā, bet PSRS laikos tā tika lietota kopā ar priekšmetu klasifikāciju. Ņemot vērā, ka budžeta klasifikācija ir mainījusies autors domā, ka būtu interesanti izpētīt Latvijas valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu mūsdienu klasifikāciju.

Kursa darba mērķis:

Balstoties uz Latvijas valsts budžeta klasifikācijas analīzi, veidot secinājumus un izteikt priekšlikumus budžeta klasifikācijas pilnveidošanai.

Lai sasniegtu kursa darbā izvirzīto mērķi ir jāatrisina divi galvenie uzdevumi:

1.      speciālajā literatūrā izpētīt Latvijas valsts budžeta klasifikācijas veidus;

2.      uz izmantotās literatūras pamata, attēlot budžeta klasifikācijas trūkumus.

Lai atrisinātu šos, darbā izvirzītos galvenos uzdevumus, ir attiecīgi veidota darba struktūra.

Pirmajā nodaļā sniegta informācija par klasifikāciju, lai vieglāk varētu izprast klasifikācijas būtību.

Otrajā nodaļā dota budžeta ieņēmumu teorija un faktiskie dati, lai parādītu nodokļu nozīmi Latvijā.

Trešajā nodaļā attēloti budžeta izdevumu klasifikācijas veidi,  lai parādītu šo klasifikācijas veidu napilnības.

Lai sasnietu darba mērķi autors darbā izmanto faktoru analīes metodi.

Galvenā uzmanībaderbā veltīta Latvijas budžeta klasifikācijai.

Darbā izmantoti šādi saīsinājumi:

q  LR – Latvijas Republika;

q  IKP – iekšzemes kopprdukts.

1.Klasifikācijas nozīme un būtība.

Izdevumus un ieņēmumus budžetā ietilpina noteiktā kārtībā, kas nodrošina skaidru priekšstatu par budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas sastāvu, vienveidīgu izdevumu un ieņēmumu grupējumu, to detalizāciju un iespēju atsevišķas tāmes apvienot budžetā un budžetus kopsavilkumos, kā arī budžetu salīdzināšanu un analīzi. Obligāto izdevumu un ieņēmumu grupējumu un to noteikto izvietojuma kārtību un nosaukšanu budžetos nosaka budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Visi budžeta ieņēmumi un izdevumi dokumentā tiek novietoti pēc vienotās budžeta klasifikācijas, t.i., pēc budžeta ieņēmumu un izdevumu sistematizēta ekonomiskā grupējuma pēc viendabīgām pazīmēm. Latvijā šo kārtību nosaka 1994.gada 24.marta likums ” Par budžetu un finansu vadību “, kura 11.pantā uzsvērts, ka šo darbu nosaka Ministru kabinets. Minēto likumu detalizē Ministru kabineta 1995.gada 24.novembra noteikumi Nr.23, kur teikts, ka valsts budžeta ieņēmuma klasifikators sevī ietver:

1.      budžeta ieņēmuma kodu;

2.      preču grupas kodu.

Izdevumu klasifikators sastāv no:

1.      ekonomiskās pazīmes koda;

2.      administratīvās pazīmes koda;

3.      budžeta funkcionālās pazīmes koda;

4.      nozares koda.

     Lai budžetam piešķirtu konkrēta direktīva plāna raksturu, to sastāda un apstiprina ne tikai ieņēmumu un izdevumu kopsummā, bet arī apakšiedaļās un ar tā saucamo specializāciju, piesaistot ieņēmumus pēc atsevišķiem avotiem un izdevumus pēc to novirzījuma mērķiem, t.i., pēc resoriem, saimniecības nozarēm, pasākumiem un uzdevumiem. Tajā pašā laikā budžeta specializācija nodrošina kontroli pār budžeta izpildīšanu kā likumdošanas orgānu puses, tā arī no finansu orgānu puses. Ja šī specializācija nebūtu un budžetu apstiprinātu tikai kopsavilkuma summās, tad tas būtu tikpat kā dot izpildu orgāniem pilnīgu brīvību noteikt izdevumu apmērus katrai saimniecības nozarei – dot brīvību, kas ierobežota tikai ar budžeta kopējo apjomu.

No tiesiskā viedokļa jautājumus par budžeta specializāciju pielīdzināms jautājumam par valsts vara un izpildu orgānu budžeta kompetences robežām un par izpildu orgānu tiesībām budžeta izpildīšanā. Apakšiedaļas, pēc kurām budžetu apstiprina, ir tiesiskās specializācijas robežas, kuras izpildu orgāni var grozīt tikai tajās robežās, kādas noteikusi likumdošana, pie tam grozījumu pareizību un likumību pārbauda valsts varas orgāni, apstiprinot budžeta izpildījuma pārskatus.

Budžetu klasifikācijām ir ne tikai liela organizatoriska, bet arī tiesiska nozīme.

Budžeta klasifikācija ir sistematizēts budžeta ieņēmumu un izdevumu ekonomisks grupējums pēc vienveidīgām pazīmēm. Budžeta izdevumu klasifikācijai izmanto administratīvo, ekonomisko un  nozaru klasifikācijas, kā arī kombinēto klasifikāciju, kurā tiek apvienotas administratīvā ar ekonomisko un nozaru ar ekonomisko klasifikācijas metodi.

     Budžeta klasifikācijas apakšiedaļu saturam  un izvietojuma kārtībai vispirms jāatbilst tautsaimniecības plānveida sistēmas izvirzītām prasībām. Pirmā no tām ir tāda, ka klasifikācijā pieņemtām apakšiedaļām pēc sava satura jāatbilst nozaru finansu plāniem un to pamatelementiem. Apakšiedaļām jānodrošina iespēja sasaistīt minētos plānus ar budžetu un izdarīt izvērstu finansiāli ekonomisku atsevišķo budžeta daļu analīzi. Budžeta apakšiedaļām jāatspoguļo ražošanas finansu plānu galvenais saturs, lai pēc tiem viegli varētu kontrolēt plāna realizāciju un mobilizēt darbaļaudis tā izpildīšanai. Budžeta klasifikācijai jādod uzskatāms un saprotams priekšstats par budžeta struktūru, tā materiālo bāzi, tā finansējamās saimniecības sastāvu un per vispārējo budžeta attīstības virzienu. Nepieciešams, lai klasifikācija ietvertu bez izņēmuma visus budžeta ieņēmums un izdevumus un paredzētu to skaidru grupējumu, kas nerada nekādas grūtības ieņēmumu vai izdevumu ieskaitīšanā vienā vai otrā grupā.

 Skaidra ieņēmumu un izdevumu sakārtojuma un grupējuma sistēma – viens no pamatnoteikumiem pareizai kontroles nostādnei un visāda veida ļaunprātību novēršanai. Nopietni izstrādāta budžeta klasifikācija nodrošina pareizu atsevišķu pasākumu finansēšanu un atvieglo cīņu par finansu-budžeta disciplīnas ievērošanu visos posmos un saimniecības nozarēs. Iespēja salīdzināt vienāda nosaukuma izdevumus dažādās nozarēs un pasākumos sekmē to finansēšanas racionalizāciju un tautsaimniecības resursu taupīšanu.

2.Valsts budžeta ieņēmumi.

2.1.Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi.

                 Katrā atsevišķā valstī, atbilstoši tās teritoriālajam iedalījumam, tiek veidota noteikta budžeta sistēma.  Latvijā, lai saskaņotu dažādas intereses, ir izveidota šāda budžeta sitēma. Kopbudžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām: 1) no Valsts budžeta un 2) pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka bez Valsts budžeta pastāv arī zemāka līmeņa – vietējo pašvaldību – pilsētu, rajonu, pagastu – budžeti. Savukārt Valsts budžets un pašvaldību budžeti ietver pamatbudžetu un speciālo budžetu. Ar Valsts kopbudžetu saprot visu veidu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu un izdevumu uzskaitījumu. Tā galvenā sastāvdaļa ir pamatbudžets. To veido visi valsts un pašvaldību ieņēmumi, kuri paredzēti šādu izdevumu segšanai:

-          vispārējo izdevumu segšanai, kas nav domāti īpašiem mērķiem;

-          valsts aizņēmumiem;

-          izdevumi valsts parāda apkalpošanai;

-          valsts garantiju un galvojumu saistībām u.c.

                 Otra ne mazāk svarīga kopbudžeta daļa ir speciālais budžets. To veido īpaši paredzēti ieņēmumi un šie līdzekļi ir izmantojami atbilstoši īpaši paredzētiem izdevumiem. Galvenie no tiem ir šādi:

-          mērķa dāvinājumi un dotācijas;

-          budžeta institūciju maksas pakalpojumi

                 Valsts kopbudžeta ietvaros tiek veidoti arī pašvaldību naudas līdzekļi. Tie ietver visus pašvaldību, kā arī to institūciju iekasētos jeb saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības izlieto konkrētiem mērķiem. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, zemes nodoklis, noteikts procents no akcīzes nodokļa, vietējās nodevas, Valsts budžeta dotācijas noteiktu programmu izpildei un pārdalītie līdzekļi teritoriju ekonomiskās izlīdzināšanas fondā.

                 Valsts ir izveidojusi papildu nodokļu ieņēmumu avotus, no alkohola un tabakas tirdzniecības ieņēmumiem speciālajā budžetā, lai uzlabotu iedzīvotāju veselības aprūpi un to iestāžu finansēšanu, kā arī no degvielas akcīzes nodokļa, lai uzturētu kārtībā valsts un pašvaldību autoceļus un nodrošinātu dotācijas nerentablajos pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā lauku apvidū.

Budžeta ieņēmumi ir saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā ( ar uzskaiti naudā ). Valsts budžetā ietilpst arī aizņēmumi, kas paredzēti, lai finansētu valsts budžeta deficītu.

Valsts konsolidētais budžets ir valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti – tiešie savstarpējie naudas līdzekļu pārskaitījumi. Latvijas Valsts budžeta ieņēmumiem ir divas daļas: ieņēmumi no visa veida nodokļiem un ieņēmumi, kas nav saistīti ar nodokļu iekasēšanu.

 Valsts kopbudžeta ieņēmumu daļas struktūra veidojas no:

q  nodokļu ieņēmumiem;

1.      tiešie nodokļi;

2.      netiešie nodokļi;

q  nenodokļu ieņēmumiem;

q  saņemtie ziedojumi un dāvinājumi;

q  budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

q  citu valdības līmeņu maksājumi.

Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likumā paredzētu pilnvarojumu – apropriāciju.

-         Apropriācija ir budžeta likuma vai cita likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas ļauj valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem. Valsts konsolidētais budžets redzams pielikumā nr.1., kur augstākminētā struktūra ir uzskatāmi parādīta, kā arī redzams, ka Latvijas valdība darbojas ar budžeta deficītu, kas ir budžeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņēmumiem. Tas palielina valsts iekšējo parādu, summējot iepriekšējā gada deficītu. Lai valsts varētu atļauties tērēt vairāk naudas līdzekļu nekā ir tās ieņēmumi budžetā, tad tai ir nepieciešami papildus naudas līdzekļi, un tie kaut kur jāatrod.

2.1.1. Nodokļu ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi sastāda lielāko daļu no visiem ieņēmumiem kopumā. Šie ieņēmumi ietver šādus nodokļus:

Tiešie nodokļi:

q  iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

q  uzņēmuma ienākuma nodoklis;

q  nekustamā īpašuma un īpašuma nodoklis;

q  valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

q  Iekšējos nodokļus par pakalpojumiem un precēm.

q  dabas resursu nodoklis

q  zemes nodoklis;

q  izložu un azartspēļu nodoklis;

Netiešie nodokļi:

q  pievienotās vērtības nodoklis;

q  akcīzes nodoklis;

q  muitas nodoklis;

Valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti uzņēmuma ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodoklis un lielākā daļa no akcīzes nodokļa. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieskaita Valsts speciālajā Sociālās apdrošināšanas budžetā. No iedzīvotāju ienākumu nodokļa 28,4% ieskaita Valsts speciālajā Veselības aprūpes budžetā, pārējais 71,6% tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos. Akcīzes nodokli vēl ieskaita Valsts speciālajā Autoceļu fondā kā arī pašvaldību speciālajos Auto ceļu fondos un 50% no virsplāna ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem tiek ieskaitīts Valsts speciālajā Veselības aprūpes budžetā. Zemes, īpašuma, nekustamā īpašuma nodokli ieskaita pašvaldību budžetos. Dabas resursu nodoklis tiek ieskaitīts Valsts speciālajā Vides aizsardzības fondā un pašvaldību speciālajos Vides aizsardzības fondos.

Iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji ir gan Latvijas rezidenti ( arī ārvalstu fiziskās personas, kas uzturas šeit ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu ilgā laika posmā ), gan arī nerezidenti ( citas ārvalstu fiziskās personas). Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem finansētās institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskas darbības ( izņemot valsts uzņēmumus, no valsts budžeta finansētās valsts institūcijas un no pašvaldību budžeta finansētās institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti speciālā budžetā, kas ir valsts un pašvaldību budžeta sastāvdaļa), augstāk minētos maksājumus veic rezidenti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir arī ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas ( nerezidenti ) un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Līdz 2000. gada 31. decembrim Latvijā ir spēkā divi nodokļi, ar kuriem dažādi tiek apliktas divas nekustamā īpašuma sastāvdaļas. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas LR teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājas,- zemi, izņemot likuma “ Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 2. daļā minēto nekustamo īpašumu, piemēram, koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, masu aktīvos atpūtas centrus u. c. Ēkas un būves tiek apliktas ar īpašuma nodokli, ko aprēķina procentos no to bilances ( atlikušās ) vērtības.

Sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai ( par kuru ) ir jāveic iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Brīvprātīgā sociālās apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko persona, kas nav pakļauta obligātajai apdrošināšanai, veic valsts pensiju speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši veikto iemaksu apmēram. Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs; aktīvā valsts dienesta karavīri; personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu; personas, kuras uzturas ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais; pašnodarbinātie; visi 15 gadus sasniegušie ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs un ārvalstu nodokļu maksātājs, ja tas uzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā. Sociālās apdrošināšanas maksājumi ir vislielākais nodoklis. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no šādiem speciālajiem budžetiem:

q  valsts pensiju speciālā budžeta;

q  nodarbinātības speciālā budžeta;

q  darba negadījumu speciālā budžeta;

q  invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu. Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību. Šī nodokļa maksātāji ir visas juridiskās personas un fiziskās personas, kas LR teritorijā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus vai, kas vidē ievada ar nodokli apliekamu piesārņojumu, vai realizē ražotas vai ieved videi kaitīgas preces un produktus un, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ir saņēmuši atļaujas veikt šādas darbības.

Azartspēļu biznesa uzņēmumu darbību LR regulē likums “ Par izlozēm un azartspēlēm”, bet aplikšanu ar nodokļiem – likums “ Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. LR izložu un azartspēļu organizēšanai ir nepieciešama licence. Šī nodokļa maksātāji ir LR Uzņēmumu reģistrā iekļauti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas veic saimniecisko darbību un kapitāla ieguldījumus azartspēļu organizēšanai, uzturēšanai, kā arī šo spēļu līdzekļu un uz azartspēlēm attiecināmu priekšmetu nomu, un, kuri saņēmuši Finansu ministrijas izsniegtu licenci.

Ar pievienotās vērtības nodokli ( turpmāk tekstā - PVN ) apliek šādu darījumu vērtību:

q  preču piegāde;

q  pakalpojumu sniegšana;

q  preču imports;

q  pašpatēriņš.

Ar nodokli apliekamā persona ir fiziskā vai juridiskā persona, kas veic kādu no iepriekš minētajiem četriem darījuma veidiem un ir reģistrēti kā ar PVN apliekamām personām. Ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz robežas maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preci. PVN tiek iekasēts pēc 18% likmes katrā preču pārdošanas gadījumā. Šo nodokli piesaista preces cenai un iekasē no pircēja. Pārdevējam saņemtais PVN jāiemaksā budžetā. Budžetā tiek maksāta vienīgi starpība starp PVN summu, kas saņemta no pircēja, un summu, kas samaksāta izejvielu pārdevējam.

Latvijā akcīzes nodokli piemēro spirtam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem un dārgakmeņiem ( un to izstrādājumiem ), kā arī vieglajiem automobiļiem, naftas produktiem, to aizstājēj produktiem un komponentiem, kā arī citiem produktiem, kuri pilnīgi vai daļēji sastāv no ogļūdeņražiem. Akcīzes nodokli maksā importētāji uz robežas, ievedot preci valstī atbilstoši režīmam “ ievešana brīvam apgrozījumam “, un ražotāji – sākot realizēt preci pircējiem. Nodokļa maksātāji ir juridiskās un fiziskās personas vai šādu personu apvienība, kas realizē pašražotās vai ieved ar PVN apliekamās preces. Par akcīzes nodokļa maksātājiem uzskatāmas arī tās juridiskā personas, kas iegādājušās minētās preces no tādām juridiskām personām, kurām nav likumā “ Par uzņēmējdarbību “ noteiktās speciālās atļaujas šo preču realizācijai. Akcīzes nodokli par naftas produktiem maksā fiziskās un juridiskās personas, kas naftas produktus ieved LR muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un akcīzes preču noliktavu turētāji. Akcīzes preču noliktavas turētājs aprēķināto nodokli valsts budžetā maksā par naftas produktiem, kurus ieved LR muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un par naftas produktiem, kurus taksācijas periodā izved no akcīzes preču noliktavas vai izmanto akcīzes preču noliktavā.

q  Muitas nodoklis ir nodoklis, ko noteiktā kārtībā valsts budžetā iemaksā fiziskās un juridiskās personas, kas ieved LR vai izved no tās preces vai citus priekšmetus. Ar muitas nodokli muitas teritorijā apliek preces un citus priekšmetus, piemērojot muitas tarifos norādītās nodokļa likmes.

Muitas nodokli nosaka pamatojoties uz preču vai citu priekšmetu muitas vērtību; muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas  harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru un likumā “ Par muitas nodokli” un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču izcelsmes noteikumiem.

Nodokļu ieņēmumu klasifikācijas uzskatāmībai izveidota tabula “ Nodokļu ieņēmumi ” (skat. Pielikumā 2.1.tab. ), kurā redzams nodokļu ieņēmumu iedalījums tiešajos un netiešajos nodokļos, kā arī parādīti nozīmīgāko nodokļu ieņēmumi, kas paredzēti 2000.gada valsts budžetā. No šīs tabulas datiem var secināt, ka netiešo nodokļu ieņēmumi ir daudz lielāki nekā tiešo nodokļu ieņēmumi, kā arī to, ka svarīgākie nodokļi, ks veido Latvijas valsts budžeta ieņēmumu daļu ir peivienotās vērtības (346759678Ls), akcīzes (117579322Ls) un muitas (13800000Ls)nodokļi. Lai uzskatāmāk varētu parādīt nozīmīgāko nodokļu ieņēmumu atšķirību par šā gada mēnešiem un salīdzināt to ieņēmumu daudzumu ar 1999. gadu (skat.pielikumā 2.2.tab.). No tabulas 2.2. datiem izriet, ka  Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi oktobrī salīdzinājumā ar septembri ir palielinājušies par 3,1 milj. latu jeb 10,5% un veidoja 32,8 milj. latu. Šo pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi noteica gan iekšzemē, gan uz robežas iekasētā nodokļa apjoma palielinājums attiecīgi par 0,8 milj. latu un 2,3 milj. latu, ko noteica importa palielinājums un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi š.g. oktobrī salīdzinājumā ar septembri ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 5,8%. Par 0,1 milj. latu ir samazinājušās akcīzes nodokļa iemaksas par alu, savukārt akcīzes nodokļa iemaksas par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušās nebūtiski. Par 0,1 milj. latu ir pieauguši ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem zemo ieņēmumu pieaugumu noteica arī tas, ka oktobrī turpinājās naftas produktu pasaules cenu svārstības un degvielas cenas Baltijas valstīs saglabāja tendenci palielināties. Š.g. oktobrī pārskaitījumi Valsts autoceļu fondam veidoja 4,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 0,2 milj. latu vairāk. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi oktobrī bija 39,0 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb par 3,9% vairāk nekā septembrī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi š.g. oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,1 milj latu jeb 0,4%. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi oktobrī veidoja 5,2 milj. latu, kas ir par 2,7 milj. latu vairāk nekā septembrī. Joprojām tika veiktas nodokļa atmaksas, kuras noteica 1999. gada pārrēķina rezultāti. Oktobrī tika atmaksāts pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodokļa avanss 1,2 milj. latu apmērā.

Š.g. 1. novembrī kopējais nodokļu parāds valsts pamatbudžetam bija 203,0 milj. latu, t.sk. pievienotās vērtības, akcīzes un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi attiecīgi 121,8 milj. latu, 25,9 milj. latu un 54,5 milj. latu apmērā, kā arī maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādi 0,9 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar situāciju 1. oktobrī, kopējā parādu summa ir palielinājusies par 1,1 milj. latu jeb 0,5%. Šis pie­augums ir pamatā saistīts ar apturēto parādu palielinājumu, pieaugot gan to uzņēmumu skaitam, kas ir atzīti par maksātnespējīgiem, gan to, kam ir veikta parādu kapitalizācija. Kopējie pievienotās vērtības nodokļa parādi salīdzinot ar 1. oktobri ir pieauguši par 0,8 milj. latu jeb 0,7%, jo uzņēmumi neievēroja maksājumu termiņus un savlaicīgi nenomaksāja audita rezultātā aprēķinātās summas. Ir pieaudzis apturēto parādu īpatsvars, palielinoties uzņēmumu skaitam, kam ir uzsākta maksātnespējas procedūra. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi salīdzinājumā ar situāciju uz 1. oktobri ir pieauguši par 0,3 milj. latu jeb 0,5%, ko izskaidro maksājumu termiņu neievērošana. Savukārt, akcīzes nodokļa parādi ir pieauguši nebūtiski, kas ir saistīts ar apturēto parādu palielinājumu.

Valsts ieņēmumu otru daļu veido nodevas un nenodokļu ieņēmumi.

2.1.2. Nenodokļu ieņēmumi.

Nenodokļu ieņēmumus  veido:

q  maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu (3.28% );

q  ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas( 0,65% );

q  sodi un sankcijas( 13,77% );

q  procentu maksājumi par kredītiem un valsts izsniegtajiem galvojumiem (19,37% );

q  Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem (26,34 % );

q  Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai ( 1,29 % );

q  Pārējās valsts nodevas ( 10,83% );

q  Pārējie nenodokļu ieņēmumi (24,47%).

Augstāk minētie dati nozīmē procentuālo daudzumu no kopējiem nenodokļu ieņēmumiem. Pilnā apmērā nenodokļu ieņēmumu lielums un to tālāks iedalījums redzams tabulā “Nenodokļu ieņēmumi” (skat. Pielikumā 2.3.tab.). No tabulas “Nenodokļu ieņēmumi” datiem izriet, kad vismazākos ienākumus dod Iemaksas no Dzelzceļa infrastruktūras fonda – 205713 Ls, bet vislielākais ienākums ir no Valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 16 107 167latu. Šeit parādās kārtējās mūsu valsts budžeta nepilnība, proti, vislielākais ienākums ir no valsts nodevām par juridiskiem un citiem pakalpojumiem, taču nekur netiek sīkāk skaidrots, kas piederas pie šiem citiem pakalpojumiem. Taču, neņemot vērā iepriekš minēto, šī klasifikācija ir veidot uzskatāma, kas arī ir šis klasifikācijas plus starp citām budžeta ieņēmumu klasifikācijas metodēm.

3. Valsts budžeta izdevumu struktūra.

Budžeta izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu atmaksu.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no līdzekļu asignējumiem noteiktām valsts vajadzībām saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī citiem likumiem, ieskaitot speciālos budžetus.

Valsts budžeta izdevumus resori plāno kārtējam budžeta gadam, izstrādājot tā saucamo budžeta pieprasījumu. Budžeta pieprasījumos:

q  jānorāda noteiktiem mērķiem paredzētais naudas līdzekļu daudzums pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam;

q  Jādod kopsavilkums par pastāvīgajām un pagaidu štata vienībām ( darbinieku vietām ), kas jāuztur no budžeta līdzekļiem;

q  Jānorāda iecerētajam mērķim nepieciešamais naudas līdzekļu daudzums un jādod kopsavilkums par štata vienībām, lai varētu analizēt budžeta likuma projektu un informāciju par budžeta pieprasījumiem, kā sniegt paskaidrojumus.

Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

q  Netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā;

q  Izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.

                 Valsts izdevumi tiek paredzēti, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar koplietošanas precēm un pakalpojumiem. Tā ir valsts aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, iedzīvotāju tiesību aizsardzība, kultūra u.c. Tās ir preces un pakalpojumi, kurus nav ieinteresēts ražot un piedāvāt tirgū privātais sektors, kura interesēs ir apmierināt tikai maksātspējīgo iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ valstij ir jāpalīdz maznodrošinātajiem slāņiem.

                 Valsts uzdevums ir uzlabot sabiedrisko labklājību kopumā un apmierināt visu cilvēku vajadzības. Lai veiktu šo uzdevumu, valstij ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi.

3.1. Izdevumu sadalījums pēc valdības funkcijām.

 Šis klasifikācijas veids tiek izmantots, lai uzskatāmi parādītu, cik liels līdzekļu daudzums tiek atveltīts no budžeta katrai konkrētai valdības funkcijai. Taču šis klasifikācijas veids neatspoguļo, cik daudz līdzekļus konkrētai nozarei velta katra ministrija atsevišķi.

Izmantojot šo iedalījuma metodi izdevumus iedala:

q  Vispārējie valdības dienesti (13341 tūkst. Ls)

q  Aizsardzība (3032 tūkst Ls )

q  Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība (9563 tūkstLs)

q  Izglītība ( 33017 tūkst Ls )

q  Veselības aprūpe ( 18145 tūkst Ls )

q  Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana ( 55606 tūkst Ls )

q  Dzīvokļu un komunālā saimniecība (7215 tūkst Ls )

q  Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija (4849 tūkst Ls )

q  Lauksaimniecība ( zemkopība ), mežkopība un zvejniecība (5952 tūkst Ls )

q  Transports, sakari (10868 tūkst Ls )

q  Pārējā ekonomiskā darbība (5186 tūkst Ls )

q  Kurināmā un enerģētikas dienesti (325 tūkst Ls )

q  Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamat grupās (31154 tūkst Ls ).

Augstāk minētie dati attiecas uz 2000.gada jūnija mēnesi.

Tabulā “2000.gada Valsts kopbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām” atspoguļoti kopbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām, tai skaitā pa budžetu veidiem (skat. tab.3.1.).

Kā redzams tabulā nr. 1., tad visvairāk līdzekļu tiek veltīti sociālai apdrošināšanai un nodrošināšanai – 315732 un 55606 tūkstoši latu. Vismazāk līdzekļu tiek veltīts kurināmā un enerģētikas dienestiem – no janvāra līda jūnijam 667 tūkst.Ls un jūnijā 325 tūkst.Ls. Šī klasifikācijas metodes lielākais un galvenais pozitīvais aspekts ir tas, ka tā ir izveidota ļoti uzskatāma un, lai tajā  orientētos nav jābūt speciālistam. Šī klasifikācija parāda Latvijas valsts budžeta trūkumus, proti, budžeta klasifikācijā parādās tādas valdības funkcijas kā pārējā ekonomiskā darbība un pārējie izdevumu, kas nav atspoguļoti pamatgrupās, turklāt šīm valdības funkcijām tiek atvēlēti lieli naudas līdzekļi, attiecīgi šā gada jūnija mēnesī pārējai ekonomiskajai darbībai atveltīti 5186 tūkstoši latu ( no janvāra līdz jūnijam – 28080 tūkst. Ls), bet pārējiem izdevumiem, kas nav atspoguļoti pamatgrupās – 31154 tūkstoši latu (no janvāra līdz jūnijam – 133738 tūkst. Ls). Autors uzskata, ka šīs augstāk minētās summas Latvijai nebūt nav mazas, lai mūsu valsts valdība atļautos to neatspoguļot detalizētākā veidā. Izdevumus smalkāku iedalījumu iespējams aplūkot ekonomiskajā klasifikācijā.

3.2. Izdevumu ekonomiskā klasifikācija.

Ekonomiskā klasifikācija budžeta izdevumus iedala:

1.      Uzturēšanas izdevumi (694318 tūkst Ls.)

2.      1.1. Kārtējie izdevumi (354645 tūkst Ls.);

3.      Atalgojumi(165669 tūkst Ls.);

q  Sociālās apdrošināšanas iemaksas

q  Pakalpojumu apmaksa;

1.2. Maksājumi par kredītiem un aizņēmumiem( 39335.tūkst.Ls);

1.3.Subsīdijas un dotācijas (300338 tūkst.Ls);

q  dotācijas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem;

q  dotācijas iedzīvotājiem;

q  iemaksas starptautiskajās organizācijās ( 5151tūkst.Ls);

q  dotācija valsts pamatbudžetam sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai;

      2.   Izdevumi kapitālieguldījumiem ( 65529 tūkst.Ls);

2.1. Kapitālie izdevumi (24237tūks.Ls);

2.2. Investīcijas (411292tūkst.Ls);

3.    Budžeta aizdevumi un atmaksa (55987tūkst.Ls).

Sīks izklāsts par 2000.gada valsts budžeta izdevumiem, klasificējot pēc ekonomiskās metodes, atspoguļots tabulā “Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas “ (skat. Pielikumā 3.2. tab.). 

Atalgojumi ietver:

q  algas;

            Uz šo izdevumu daļu attiecināmi šādi izdevumi: darba algas saskaņā ar vienoto darba samaksas sistēmu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem apstiprinātajām kvalifikācijas kategorijām, noteiktajām mēneša algām un stundas tarifa likmēm, kā arī algas karadienesta personālam un kareivjiem un deponēto darba algu izdevumu par summām, kādas pēc glabāšanas termiņa beigām iemaksā valsts pamatbudžetā.

q   piemaksas pie algām;

Attiecināmas visu veidu piemaksas pie darba algas, prēmijas, pabalsti arī atlaišanas pabalsts.

q   atalgojumus ārštata darbiniekiem;

Šie izdevumi ietver atalgojumus fiziskām personām, ar kurām administrācija ir stājusies līgumattiecībās par konkrēta darba vai pakalpojuma izpildi, kā arī Ministru kabineta izmaksātās naudas balvas un īpaši apbalvojumi no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

q   ārvalstīs izmaksājamos diferencētos atalgojumus.

Šis izdevumu veids ietver izdevumus atalgojuma izmaksai personām, kas tiek nodarbinātas ārvalstīs.

            Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi - kas darbiniekiem tiek atlīdzināti par komandējuma laiku ( dienas nauda; ceļa izdevumi; izdevumi par viesnīcu; izdevumi par izbraukšanas dokumentu noformēšanu u.c. saskaņā ar spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem), kā arī izdevumi par dienesta braucieniem, darbinieku pārcelšanās izdevumi, izdevumi par braucieniem uz sesijām, kongresiem, apspriedēm un konferencēm.

             Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām attiecināmi izdevumi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām likumdošanas aktos noteiktajā apmērā.

 Uz pakalpojumu atmaksu attiecināmi visi līguma darbu ar juridiskām personām izdevumi, kas saistīti ar administrācijas darbības nodrošināšanu un ar iestādes ēku, iekārtu, transportlīdzekļu, elektrisko sistēmu, aparātu, ceļu uzturēšanu vai remontu ( izņemot ēku, ceļu un būvju kapitālo remontu). Pakalpojumu atmaksa ietver:

q  pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu atmaksu, uz kuru attiecas visi sakaru izdevumi: telefona abonēšanas maksa un vietējo sarunu un tālsarunu apmaksa, izdevumi par dažāda veida pasta sūtījumiem, telefonu speclīniju apmaksa, speciālo sakaru kanālu apmaksa, valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksa;

q  darba devēja apmaksātie veselības aprūpes pasākumi ietver darba devēja apmaksātos savu darbinieku ārstniecības izdevumus;

q   ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa. Uz šo izdevumu posteni attiecināma līgumdarba apmaksa, ja līgums tiek slēgts ar juridisku personu ( ja līgums tiek slēgts ar fizisku personu, tad pakalpojums tiek apmaksāts kā ārštata darbinieka līgums), kā arī tiesu izdevumu apmaksa sakarā ar liecinieku, cietušo, tiesu piesēdētāju pieaicināšanu; statistisko un socioloģisko apsekojumu apmaksa; tipogrāfiju un publikāciju pakalpojumu apmaksa; izdevumu apmaksa par dokumentu iesiešanu un brošēšanu, mācību grāmatu izdošanu; kongresu, apspriežu, konferenču, ārvalstu delegāciju saimnieciskās apkalpošanas apmaksa; izdevumu apmaksa, kas saistīti ar administrācijas darbības nodrošināšanu;

q  remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksa, izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu. Uz šo izdevumu posteni attiecināma visu līguma darbu apmaksa par ēku, transportlīdzekļu, elektrisko sistēmu, aparātu, ceļu uzturēšanu vai kārtējo kapitālo remontu (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu); telpu, iekārtas un inventāra remonts, mīkstā inventāra un apģērba remonts, medicīnisku un citu iekārtu tehniskā apkalpošana, piegādes izdevumi; izdevumi par malkas sagatavošanu, ēku, pagalmu, ielu un ietvju tīrīšanu un labiekārtošanu; kanalizāciju un asenizāciju; dezinfekciju, dezinsekciju; veļas mazgāšanu un sociālo un kultūras iestāžu kontingenta sanitāri higiēnisko apkalpošanu; ieslodzījuma vietu, robežu zonu nožogojumu ierīkošanu un apkalpošanu;

q  informācijas tehnoloģijas pakalpojumu apmaksa ietver izdevumus par datoru programmatūras izstrādāšanu; uzskaites mehanizācijas pakalpojumu samaksu; samaksu par darbiem, kurus izpilda skaitļošanas centri saskaņā ar centralizēto grāmatvedību un budžeta iestāžu pasūtījumu;

q  uz telpu un inventāra īri un nomu attiecināmi visi izdevumi, kas saistīti ar telpu, zemes, iekārtu, inventāra un transportlīdzekļu īri vai nomu, ieskaitot transportlīdzekļu nomu kurināmā piegādei, atkritumu un sniega izvešanai u.c. saimnieciskām vajadzībām, kā arī pārtikas produktu, medikamentu, pārsienamo līdzekļu, minerālūdeņu, serumu u.tml. pievešanai veselības aprūpes un citām sociālām un kultūras iestādēm; grāmatu, iekārtu, inventāra, mīkstā inventāra un apģērba piegāde; materiālu piegāde celtniecības darbiem un ēku un būvju remontam, kā arī izdevumi ieslodzīto pārvadāšanai;

q  nodokļu maksājumi, uz  kuriem attiecināmi zemes nodokļa maksājumi un PVN maksājumi, kas saistīti ar preču piegādi vai pakalpojumu apmaksu.

Maksājumi par kredītiem un aizņēmumiem. Šajā postenī tiek uzskaitīti kredīta procentu maksājumi un citi ar to apkalpošanu saistītie izdevumi par valdības ņemtajiem kredītiem, kurus attiecīgā institūcija izlietojusi. Šai kategorijā netiek uzrādītas summas, kas saistītas ar paša kredīta pamat summas atmaksu.

Subsīdijās un dotācijās tiek iekļauti budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, uzņēmumiem, organizācijām, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi ( dotācijas ), vai kurus piešķir uzņēmumiem to izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai, kuri saistīti ar noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ( subsīdijas ). Šajos izdevumos iekļauj:

q  dotācijas pašvaldību budžetiem, uz kurām attiecas valsts un pašvaldību dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, kuras saskaņā ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu tiek novirzītas pašvaldībām saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

q  pārējos pabalstus un kompensācijas, uz kuriem attiecināmas apbedīšanas pabalstu izmaksas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, kā arī komunālo pakalpojumu apmaksas kompensācijas Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem un bojā gājušo dalībnieku ģimenēm; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, un Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekiem; izmaksas konkrētiem mērķiem un citi pabalsti un kompensācijas, kas nav klasificēti iepriekš citās pozīcijās.

Kapitālos izdevumus veido:

q  kustamie īpašumi – izdevumu kustamā īpašuma – iekārtu, transportlīdzekļu un inventāra – iegādei, ja to vērtība ir virs 50 Ls par vienu vienību un vairāk un ja kalpošanas laiks pārsniedz vienu gadu;

q  kapitālais remonts, uz kuru attiecināmi ēkas, būves un ceļa kapitālā remonta izdevumi nolūkā atjaunot resursus, vajadzības gadījumā nomainot konstrukcijas elementus un inženierietaises, kā arī ekonomiski pamatota ēkas modernizācija. Kapitālā remonta ietvaros var notikt arī rekonstrukcija un ēku un būvju restaurācija. Izdevumos jāiekļauj visas izmaksas - gan tās, kas saistītas ar remontdarbiem, ko veic kā pakalpojumu juridiska persona, gan arī, ja remontdarbus veic pašu spēkiem ( darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, materiāli u.c.).

Šī klasifikācijas metode ietver sevī daudz un dažādus posteņus, kuriem savukārt ir pakārtoti apakšposteņi, līdz ar to sniedz detalizētu  izklāstu  par budžeta izdevumiem.  Aplūkojot valsts budžeta  izdevumus pēc ekonomiskās klasifikācijas, var iegūt pilnīgu informāciju par jebkuru ekonomisko izdevumu veidu. Autors uzskata, ka šī metode pilnībā pilda savu uzdevumu, kas ir sniegt detalizētu, viegli pārskatāmu un izsmeļošu informāciju par budžeta izdevumiem pēc ekonomiskās klasifikācijas.

3.3. Budžeta izdevumu ministriju klasifikācija.

Ministriju klasifikācija izdevumus grupē pa ministrijām un tālāk atbilstoši pa departamentiem vai mērķa programmām. Šāda veida klasifikācija ļauj slēpt patieso asignējuma līdzekļu virzību un izdevumu raksturu. Ministriju klasifikācija rāda katras ministrijas kopējo izdevumu daudzumu, uzturēšanas izdevumus tai skaitā atalgojumus  un izdevumus kapitālieguldījumos tai skaitā kapitālos izdevumus. Tādējādi, apskatot attiecīgo valsts budžeta sadaļu par ministriju izdevumiem, var gūt informāciju par jebkuras ministrijas kopējiem izdevumiem. Lielākie izdevumi tiek atvēlēti labklājības ministrijai                (157534tūkst.Ls), finansu ministrijai(94171 tūkst.Ls) un iekšlietu ministrijai(80356 tūkst.Ls). autors uzskata, ka šī klasifikācija nav racionāla. Tabulā 3.3. “Valsts pamatbudżeta izdevumi pa ministrijām un pasākumiem (2000.gada.janvāris-oktobris) “ redzams līdzekļu izlietojums pa augstāk minētajām ministrijām. Kā redzams šajā tabulā izdevumu atšifrējums ir nepilnīgs, jo uzrādīti izdevumi kapitālieguldījumiem un uzturēšanas izdevumi , detalizētāka informācija netiek sniegta, līdz ar to var teikt ,ka šī klasifikācija, ja tā netiek pilnveidota, nav nepieciešama.

3.3.tabula.

Valsts pamatbudżeta izdevumi pa ministrijām un pasākumiem
(2000.gada janvāris - oktobris)
kopā ar ārvalstu finansu palīdzību

(tūkst.latu)
Rādītāji	Likumā apstiprinātais gada plāns	Finansēšanas plāns pārskata periodam	Izpilde no gada sākuma	Izpilde % pret gada plānu (4/2)	Izpilde % pret finansēšanas plānu pārskata periodam   (4/3)	Oktobra izpilde
1	2	3	4	5	6	7
Finansu ministrija	94 171	82 398	78 256	83,1	95,0	7 634
Uzturēšanas izdevumi	85 270	74 492	71 861	84,3	96,5	7 148
Izdevumi kapitālieguldījumiem	8 901	7 906	6 395	71,8	80,9	486
Iekšlietu ministrija	80 356	67 559	65 101	81,0	96,4	6 224
Uzturēšanas izdevumi	71 471	60 245	59 220	82,9	98,3	5 762
Izdevumi kapitālieguldījumiem	8 885	7 314	5 881	66,2	80,4	462
Labklājības ministrija	157 534	132 930	130 651	82,9	98,3	12 745
Uzturēšanas izdevumi	153 189	128 911	127 296	83,1	98,7	12 586
Izdevumi kapitālieguldījumiem	4 345	4 019	3 355	77,2	83,5	159

Secinājumi un priekšlikumi.

Secinājumi.

1.      Budžeta klasifikācijai jādod uzskatāms un saprotams priekšstats par budžeta struktūru, tā materiālo bāzi, tā finansējamās saimniecības sastāvu un per vispārējo budžeta attīstības virzienu.

2.      Latvijā tiek izmantotas trīs budžeta izdevumu klasifikācijas metodes, proti, ekonomiskā, funkcionālā un ministriju.

3.      Funkcionālā izdevumu klasifikācijas metode pilnībā neatšifrē izdevumu posteņus, līdz ar to tā ir nepilnīga.

4.      Latvijā valsts budžeta ieņēmumi tiek klasificēti kā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, savukārt nodokļu ieņēmumi dalās tiešajos un netiešajos nodokļos.

5.      Ministriju klasifikācija ļauj slēpt patieso asignējuma līdzekļu virzību un izdevumu raksturu, līdz ar to tā ir neracionāla.

6.      Latvija budžeta izdevumu ekonomiskā klasifikācija ir vienīgā no Latvijā izmantotajām trīs izdevumu klasifikācijas metodēm, kura ir racionāla.

7.      Skaidra ieņēmumu un izdevumu sakārtojuma un grupējuma sistēma – viens no pamatnoteikumiem pareizai kontroles nostādnei un visāda veida ļaunprātību novēršanai.

Priekšlikumi.

1.      Pilnveidot funkcionālo izdevumu klasifikāciju, pilnībā atšifrējot visus izdevumu posteņus, lai nerastos pārpratumi par to, kā tiek izmantoti budžeta ieņēmumi, kas lielākoties iegūti no Latvijas iedzīvotājiem.

2.      Sastādot ministriju klasifikāciju sniegt detalizētāku informāciju par izdevumu izvietošanu vai no tās atteikties, jo tā nav racionāla, vai arī izmantot citu izdevumu klasifikāciju, kas sniegtu visu izdevumu, kas paredzēti ministrijām,  atšifrējumu.

Izmantotās literatūras saraksts.

1.      Gončarovs. G., ”Finansu teorija “, LU ekonomikas un vadības fakultāte, Rīga, 2000.gads.

2.      Kodoliņa I., “Nodokļi Latvijā”, Turība biznesa augstskola, Rīga, 1999.gads.

3.      Zvejnieks. A., “Nodokļi un Nodevas”, RTU inženierekonomikas fakultāte, Rīga, 1998.gads.

4.      Болдырев Б. Г. «Финансы капитализма ». Финансы и стстистика. Москва.1990.г.

5.      Дьяченко. В. П.»Финансово-кредитный словарь». Госфиниздат. Москва. 1961.г.

6.      “Latvijas statistikas ikmēneša biļetens” 6/2000., LR Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 2000.gads.

7.      internets \fin\Latvijas Republikas Finansu Ministrija1.htm.

8.      internets\www.vkase.gov.lv.

9.      internets\www.fm.gov.lv.

Pielikums.

2.1.tabula.

Nodokļu ieņēmumi.

Latos.

Nodokļu ieņēmumi	552 794 000
Tiešie nodokļi	74 655 000
Netiešie nodokļi	478 139 000
Pievienotās vērtības nodoklis	346 759 678
Akcīzes nodoklis	117 579 322
Muitas nodoklis	13 800 000

2.2.tabula.

Nodokļu ieņēmumi.

(milj. latu)

	2000. gada septembris	2000. gada oktobris	2000. gada janvāris - oktobris	1999. gada janvāris -oktobris	% izmaiņas 00/99	% no plāna
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	2,5	5,2	60,7	76,8	-20,9	63,9
Pievienotās vērtības nodoklis	29,7	32,8	282,6	257,0	10,0	81,7
Akcīzes nodoklis	13,9	14,7	134,7	128,1	5,2	70,9
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	37,5	39,0	383,4	369,5	3,7	81,0
Muitas nodoklis	1,1	1,2	11,8	12,9	-8,4	92,1
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis*	22,5	22,6	211,7	193,7	9,3	81,1
Nodokļi no īpašuma	2,4	2,8	35,3	38,4	-8,2	99,9

* neieskaitot. kompensāciju no valsts pamatbudžeta 1999. gadā

** neieskaitot. nesadalīto atlikumu

2.3.tabula.

Nenodokļu ieņēmumi.

Latos.

Nenodokļu ieņēmumi	61 140 583
Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu	2 000 330
Procentu maksājumi par kredītiem un izsniegtajiem galvojumiem	11 842 400
Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem	16 107 167
Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai	790 000
Ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas	400 000
Pārējās valsts nodevas	6 620 000
tai skaitā
Valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva)	2 200 000
Izložu un azartspēļu valsts nodeva	4 200 000
Valsts nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu	220 000
Sodi un sankcijas	8 416 685
Pārējie nenodokļu ieņēmumi	14 964 001
tai skaitā
Pārskaitījums valsts pamatbudžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai	1 201 200
VAS “Latvijas meži” fiksētais maksājums	7 700 000
Iemaksas no Dzelzceļa infrastruktūras fonda	205 713
Starptautiskā valūtas fonda Post-SCA-2 konta depozīts	216 000

3.1.tabula.

2000.gada Valsts kopbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām.

                                                                                                                                (Tūkst.s)

	2000 I-VI mēneši	2000 VI mēnesis.
Izdevumi pavisam(iesk. Aizdevumus un atmaksas) Tai skaitā pa budžetu veidiem:	1006531	198253
Valsts	395887	79221
Valsts speciālais	373432	65847
Pašvaldību	211803	45719
Pašvaldību speciālais	25409	7466
Vispārējie valdības dienesti	63435	13341
Valsts	36513	7165
Valsts speciālais	20909	3967
Pašvaldību	417	102
Pašvaldību speciālais	5596	2107
Aizsardzība	17743	3032
Valsts	17624	3019
Valsts speciālais	58	4
Pašvaldību	61	9
Sabiedriskā kārtī un drošība, tiesību aizsardzība	55587	9563
Valsts	52324	8985
Valsts speciālais	346	22
Pašvaldību	2917	556
Izglītība	146574	33017
valsts	40631	7404
pašvaldību	102423	25116
Valsts speciālais	3520	497
Veselības aprūpe	102863	18145
valsts	34947	5869
pašvaldību	2626	524
Valsts speciālais	65290	11752
Sociālā apdrošināšana un nodrošināšana	315732	55606
Valsts speciālais	258650	45956
valsts	40690	6981
pašvaldību	16392		2669
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība	35473		7215
valsts	2067		392
pašvaldību	27403		5695
Valsts speciālais	5230		940
Pašvaldību speciālais	773		188
Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija	29644		4849
valsts	12129		2131
pašvaldību	15035		2352
Valsts speciālais	2480		366
Kurināmā un enerģētikas dienesti	667		325
valsts	76		15
pašvaldību	591		310
Lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība	27807		5952
valsts	26825		5742
pašvaldību	654		148
Valsts speciālais	328		62
Transports, sakari	49188		10868
valsts	4948		1841
pašvaldību	4085		1196
Valsts speciālais	34048		5515
Pašvaldību speciālais	6107		2316
Pārējā ekonomiskā darbība	28080		5186
valsts	11548		1602
pašvaldību	534		98
Valsts speciālais	3065		631
Pašvaldību speciālais	12933		2855
Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās	133738		31154
valsts	115565		28075
pašvaldību	18173		3079

3.2.tabula.

Valsts pamatbudžeta izdevumi
pēc ekonomiskās klasifikācijas
(2000.gada janvāris - oktobris)

(tūkst.latu)
Rādītāji	Likumā apstiprinātais gada plāns	Finansēšanas plāns pārskata periodam	Izpilde no gada sākuma	Izpilde % pret gada plānu (4/2)	Izpilde % pret finansēša- nas plānu pārskata periodam (4/3)	Oktobra  izpilde
2. Izdevumi - kopā (2.1.+2.2.)	759 847	642 297	595 978	78,4	92,8	61 366
2.1. Uzturēšanas izdevumi	694 318	584 486	551 580	79,4	94,4	56 974
Kārtējie izdevumi	354 645	289 441	274 480	77,4	94,8	28 176
atalgojumi	165 669	133 341	129 616	78,2	97,2	12 803
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	x	x	34 269	x	x	3 307
pārējie kārtējie izdevumi	x	156 099	110 595	x	x	12 066
Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem	39 335	35 175	34 766	88,4	98,8	4 060
procentu nomaksa par iekšējiem aizņēmumiem	x	x	16 531	x	x	3 119
procentu nomaksa ārvalstu institūcijām	x	x	17 868	x	x	928
Finansu ministrijas maksājumi par valsts     parāda apkalpošanu	x	x	367	x	x	13
Subsīdijas un dotācijas	300 338	259 869	242 334	80,7	93,3	24 738
subsīdijas	x	x	17 738	x	x	1 865
mērķdotācijas pašvaldību budžetiem	x	x	75 365	x	x	8 742
dotācijas pašvaldību budžetiem	x	x	5 919	x	x	540
dotācijas iestādēm un organizācijām	x	28 627	79 415	x	x	7 599
t.sk.speciālajam budžetam*	x	x	51 888	x	x	5 525
pārējiem	x	x	27 527	x	x	2 074
dotācijas iedzīvotājiem	x	60 998	60 140	x	x	5 820
t.sk.        pensijas	x	x	1 013	x	x	44
pabalsti	x	x	44 743	x	x	4 093
stipendijas	x	x	5 557	x	x	719
pārējie	x	x	8 827	x	x	964
iemaksas starptautiskajās organizācijās	5 151	4 424	3 757	72,9	84,9	172
2.2.Izdevumi kapitālieguldījumiem	65 529	57 811	44 398	67,8	76,8	4 392
Kapitālie izdevumi	24 237	21 973	14 445	59,6	65,7	1 899
Investīcijas	41 292	35 838	29 953	72,5	83,6	2 493
t.sk. speciālajam budžetam	x	x	1 406	x	x	38
t.sk. pašvaldību budžetam	x	x	7 231	x	x	930
3. Valsts budžeta tīrie aizdevumi (3.1.-3.2.)	55 987	x	53 379	x	x	8 943
3.1.Valsts budžeta aizdevumi		x	76 338	x	x	11 029
t.sk.speciālajam budžetam		x	50 469	x	x	6 242
3.2.Valsts budžeta aizdevumu atmaksas		x	22 959	x	x	2 086
t.sk. no speciālā budžeta			5 247			1 299