Kas ir intelekts?

Zinātniekiem nav vienota viedokļa, kas ir intelekts. Intelektu var definēt, tas sastāv no dažadiem komponentiem. Pirms vispār sāka definēt intelektu, jau bija izdomāti daudzi intelektuālo spēļu testi, ar kuru palīdzību varot noteikt cilvēka inteliģences pakāpi. Pirmo šādu testu izveidoja francūži Albērs Binē un Teodors Simons 1905. gadā. Intelekta testos ir dažādu dzīves situāciju problēmrisinājumi. Izveidojās paradoksāla situācija, kad intelekts jau tika mērīts, bet atbilde uz jautājumu, kas ir intelekts, vēl nebija dota. Savācot un analizējot šādus testus Čārlzs Spīrmens 1927. gadā izteica apgalvojumu, ka šādu testu pildīšanai ir nepieciešama vispārīga spēja, ko nosauca par “G” faktoru. Šo faktoru saistīja ar smadzeņu mentālo enerģiju - to aktivitāti. Jo vairāk cilvēkam piemita šīs mentālās enerģijas, jo labāk viņš varēja risināt dažādu rakstura problēmsituācijas. 1931. gadā Tērstouns veica līdzīgus pētijumus un nonāca pie atšķirīgiem rezultātiem, Viņa izpratnē Intelekts sastāv no septiņām primārajām (svarīgākajām) intelektuālajām spējām. Kā pirmo viņš izvirzīja “Verbuālo izpratni”. Verbuālā izpratne ir tā, kā cilvēks izprot un spēj izteikties par dažādām lietām, piemēram kā viņš izprot vārdu ”Liels”? Jo precīzāk un izsmeļošāk viņš var atbildēt uz šo jautājumu, jo augstāks ir verbuālās izpratnes koeficents. Kā otro intelekta komponentu Terstouns ir minējis “Valodas raitumu”. Katrs cilvēks vārdus izrunā atšķirīgā ātrumā gan daudzumā. Valodas raitumu cilvēkam var pārbaudīt ar šādu uzdevumu; nosaukt vienas minūtes laikā vārdus kas sākas uz burtu “k”. Šāds uzdevums sniegs zināmu ieskatu cilvēka valodas raitumā. Kā trešo komponentu viņš minējis rēķināšanu. To protams pārbaudīja ar matemātiskiem jautājumiem. Telpiskā vizoulācija ir ceturtā un tai ir paredzēti uzdevumi ar priekšmetiem, un jo ātrāk cilvēks spēj iztēlē atrast pareizo atbildi, jo labāk attīstīta telpiskā vizoulācija.Nākošais intelekta komponents ir atmiņa, to pārbauda piemēram nosaucot zināmu vārdu skaitu un pēc atmiņas jānosauc tos. Nākošā ir spriešanas spēja. To var pārbaudīt ļoti dažādos veidos, piemēram dodot vārdu pārus: kaķis- ņaud, un tālāk dots vārds: suns-… Uztveres ātrums ir intelekta septītā īpašība. Daži psihologi šo spēju sauc arī par uzmanības koncentrēšanos, piemēram no burtu virknes izsvītrot visus “E” burtus un no pieļauto kļūdu skaita varētu noskaidrot arī uzmanības koncentrēšanos spēju. No izrietošā intelektu jau var sākt definēt. Dažādu mūsdienu autoru intelekta definīcijās var saskaitīt aptuveni 27 intelekta komponentus, kurus viņi izmanto intelekta skaidrojumos, piemēram “Intelekts ir spēja risināt problēmsituācijas”, jeb “intelekts ir spēja pielāgoties jaunai videi”. Man pašam patīk visvairāk šāda definīcija: “intelekts ir psihes dinamiska struktūra, kas izveidojas uzkrātām zināšanām un domāšanas pieredzei mijiedarbojoties, lai organizētu adaptīvu cilvēka sociālo un bioloģisko uzvedību noteiktā kultūrvidē”. Šī ir tikai viena no iespējām kā definēt intelektu. Sī definīcija skan sarežģīti, bet tai ir ļoti vienkāršs izskaidrojums: inteliģents cilvēks ir tāds kurš spēj apvienot savas uzkrātās zināšanas un domāšanas pieredzi lai rastu pareizo izeju dažādās dzīves situācijās, gan uzvedībā gan izrunā, gan citās lietās.Varētu secināt ka, jo pieredzējušāks ir cilvēks, jo intelektuālāks viņš ir, tātad sanāk ka visi pensionāri ir pasaules inteliģence, bet tā gluži nav! Pieredze tikai papildina intelektu, bet intelekts slēpjas domāšanā un tās pieredzē. Manuprāt domāšana ir intelekta sakne, bet pēc tam nāk loģiskā spriesana un tālāk pārējie komponenti. Protams loģiski domājot un spriežot vēl ir daudz par maz. Intelekts veidojas no daudziem komponentiem un jo vairāk tos apgūst, jo cilvēks intelektuālāks kļūst. Cilvēks var būt arī inteliģents dažādās jomās, piemeram Garders ir nonācis pie atziņas ka nav viena tipa intelekts, bet to ir veselu septiņi. Es tos neraksturošu bet tikai nosaukšu;

1)                  Lingvistiskais intelekts

2)                  Loģiski matemātiskais intelekts

3)                  Telpiskais intelekts

4)                  Fiziski kinētiskais intelekts

5)                  Muzikālais intelekts

6)                  Interpersonālais intelekts, jeb starppersonālais intelekts

7)                  Intrapersonālais, jeb iekšpersonālais intelekts

Cilvēkam lielākā vai mazākā merā var bū attīstīts katrs no šiem intelekta tipiem, tomēr visbiežāk kultūras īpatnību dēļ, iedzimtības faktoru iespaidā, mācīšanās praktiskās darbības vai personiskās izvēles iespaidā attīstās viens, vai daži no nosauktajiem intelektiem. Runājot par iedzimtību un apkārtējās vides faktoriem, tad tiem iļoti liela nozīme. Zinātnieki ir secinājuši ka bērniem ,kuru vecākiem ir augsts intelekta koeficents, ir arī lielāka iespēja izaugt intelektuāli ļoti attīstītiem, bet nebūt nav izslēgta iespēja ka var notikt otrādi.Iespaido arī apkārtējā vide, ģimenes apstākļi, sociālais stāvoklis, attiecības skolā un ļoti daudz iespaido draugi. Ja vide ir negatīva tad tas traucē cilvēka intelekta izaugsmei. Secinājumu var izdarīt šādu: ka intelektam nav noteiktu robežu, to var tikai papildināt, jo vairāk apgūsim zināšanu, jo vairāk attīstīsim savas spējas, jo sekmīgāk apvienosim prāta spējas un pieredzi, jo vieglāk mēs tiksim galā ar jaunām situācijām, jo inteleģentāki mēs kļūsim. Un nobeigumā uzrakstīšu Sternberga intelekta teoriju : ‘’Cilvēka intelektuālais attīstības līmenis ir atkarīgs no cilvēka spējas plānot savu intelektuālo darbību problēmsituācijā, atlasīt piemērotas stratēģijas to risināšanai, risināt uzdevumu un piesaistīt esošām zināšanām jaunas’’.