Ķērpji

Autors: Emīls Ernstsons 

 

Ķērpji ir zemāko augu nodalījums. Tie ir savdabīgi, pilnīgi patstāvīgi organismi, kas sastāv no 2 komponentiem  - sēnes un aļģes, starp kurām veidojas sarežģītas simbiotiskas attiecības. Tā kā sēne no aļģes saņem organiskās vielas, šajā procesā izpaužas arī sēnes parazītisms attiecībā pret aļģi. Atrasdamies kopā ķērpjveidā, abi organismi var eksistēt visekstremālākajos vides apstākļos, tāpēc ķērpjus sauc par veģetācijas pionieriem. Ķērpja ķermeņa (lapoņa) lielākā daļa sastāv no sēnes pavedieniem – hifām. Vairākumam ķērpju sugām laponi veido asku sēnes.

 No sēnes atkarīgs ķērpja veids. Starp sēņu hifām atrodas aļģes – zaļaļģes, zilaļģes, retums arī dzeltenzaļās aļģes. Viena un tā pati sēņu suga ar dažādu sugu aļģēm var veidot dažādas morfoloģiskās struktūras. Pēc ārējā izskata ķērpjus iedala krevju, lapu un krūmu ķērpjos. Krevju ķērpju laponis ir plāns, gluds vai graudains, krevveidīgs, cieši saaudzis ar substrātu. Lapu ķērpjos laponis ir plātņveidīgs, ar dorsiventālu uzbūvi (virspuse atšķiras no apakšpuses), pie substrāta piestiprinās ar izaugumiem – rizoīdiem vai rizīnām. Lapu ķērpji ir augstāk attīstīti nekā krevju ķērpji un mazāk atkarīgi no substrāta. Krūmu ķērpja laponis ir zaigots, krūmveidīgs, pavedienveidīgs vai lentveidīgs, nokarens vai stāvs. Lejā pārsvarā ir krevju un krūmu ķērpji. Pēc anatomiskās uzbūves ķērpja lapoņi ir homeomēriskās un heteromēriski. Heteromēriskā laponī aļģes starp sēneshifām izvietojušās vienmērīgi. Heteromēriskam laponim ir augšējā miza, ko veido blīvs hifu pinums, zem tās atrodas irdens hifu pinums ar aļģēm – aļģu slānis, zem aļģu slāņa ir ļoti irdens hifu pinums bez aļģēm – serdes slānis. Vairākumam augstāk attīstīto ķērpju ir arī apakšējā miza. No tās izaug rizīnas vai rizoīdi, ar ko ķērpji piestiprinās pie substrāta. Arī uz ķērpja lapoņa var būt dažādi izaugumi, (piemēram), skropstiņas – īsi, melni, cilindriski izaugumi, kuros nav aļģu, fibrillas – 1 2 cm gari izaugumi ar aļģēm, kā arī cefalodijas – kāpveidīgi lapoņa virsmas izaugumi, kuros līdz ar sēņu hifām ir zilaļģes, kaut gan šāda ķērpja laponī mīt zaļaļģes. Dažām ķērpju sugām laponī veidojas iedobumi (poras) – cifelas vai nenoteikta veida atveres – pseidocifelas, kas rodas lapoņa mizai pārplīstot.

             Ķērpji vairojas bezdzimumiski un dzimumiski. Izplatīts  bezdzimumvairošanās veids ir vairošanās ar lapoņa gabaliņiem un īpašiem veidojumiem – sorēdijām un izdījām. Sorēdijas sastāv no 1 vai vairākām aļģu šūnām, kas ietveras sēņu hifu pinumā, tās attīstās ķērpju aļģu slānī un atbrīvojas, pārplīstot lapoņa mizai. Nokļuvušas uz lapoņa virsmas, sorēdijas veido pulverveida vai garudveida masu un sablīvējas noteiktās vietās – sorāļos, kam var būt ļoti dažāds veids. Izīdijas ir sīki dažāda veida izaugumi lapoņa virspusē un sastāv no mizā ietvērtām sēnes hifām un aļģu šūnām. Sorāļu un izīdiju veidam ir liela nozīme ķērpju sistemātikā. Bezdzimumvairošanās notiek arī ar piknosporām un piknokonīdijām, kas attīstas laponī iegrimušos veidojumos piknīdas. Ķērpju dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstas īpašos veidojumos – augļķermeņos. Tie var būt vaļēji vai gandrīz slēgti, ar šauru atveri augšgalā. Augļķermeņos atrodas aski, kuros attīstas sporas, un parafīzes, kas ir neauglīgi hifas veidojumi. Sporas atbrīvojas, askam pārplīstot. Tās var būt vienšūnas vai daudzšūnu, murālas(ar starpsienām) un bipolāras, dažāda veida, tumšas vai gaišas. Izplatās ar vēju un ūdeni. No sporas veidojas micēlijs, kas, nonākot saskarē ar aļģi, aptver tās šūnu, un sākas jauna lapoņa veidošanās. Ja saskare ar aļģi nenotiek, jauns ķērpis neveidojas.

         Daţi íçrpji ir ďoti sîki, daţkârt pat grűti saskatâmi, citi – lieli(un var arî sasniegt 70 cm garumu). Íçrpji ir pelçkbalti, pelçki, pelçkzaďi, dzeltenzaďi, oranţi, brűni, melni vai citâ krâsâ. Nevienam íçrpim nav stumbra un lapu. Íçrpji spçj augt vietâs, kur nespçj augt citi augi. Íçrpim atmirstot, veidojas trűdvielas, kas rada labvçlîgus augđanas apstâkďus sűnâm, papardçm, ziedaugiem kâpâs, silos íçrpji kopâ ar sűnâm veido zemsedzi, kas sekmç bioloěisko procesu norisi augsnes virskârtâ un pasargâ augsni no erozijas. Ziemeďos íçrpji ir galvenâ ziemeďbrieţu barîba. Íçrpji ir jűtîgi pret gaisa piesârňojumu ar indîgâm vielâm, jo tâs izraisa hlorofila noârdîđanos aďěu sűnâs. Íçrpjus var izmantot râdioaktîvâ piesârňojuma noteikđanai. Íçrpji raţo îpađas íçrpjvielas, krâsvielas, ogďhidrâtus (lihenînu, usneînu). Vairâkas íçrpjvielas, kas ir antibiotiski aktîvas, izmanto medicînas preperâtu raţođanai.

Papildmateriālu sagatavoja: Emīls Ernstsons 7.c

Materiāli ņemti no: Enciklopēdijas “Latvijas daba – 3. sējums”