KOKAUDZĒTAVA “KAUPRES”

KOKAUDZĒTAVA  “KAUPRES”

(JĒKABPILS  VVM)

          Kaupres kokaudzētava (Jēkabpils VVM) aizņem 24,3 ha lielu platību. No tās 19,0 ha (78%) ir ražojošā platība (papuves lauciņi un lauciņi, kuros aug sējeņi un stādi). 22% aizņem kokaudzētavas apkalpošanai nepieciešamā platība (ceļi, ēkas, noliktavas, ūdenskrātuves u.taml.).

Kaupes kokaudzētavā pielieto trīslauciņu augu seku:

1)  melnās papuves lauciņš,

2)  viengadīgie sējeņi vai pirmā gada stādi,

3)  divgadīgi sējeņi vai otrā gada stādi.

Pielieto arī zaļo papuvi. Šinī gadījumā sanāk četru lauciņu augu seka - pēc zaļās papuves lauciņu atstāj vēl uz vienu gadu melnajā papuvē. Sēj vīķauzas, lupīnu, āboliņu, vienu gaudu audzē un pēc tam iear. Sēj arī rudzus un nākošajā pavasarī zelmeni iear. Kā mēslojumu lieto arī zāģu skaidu, melnzemes un kūdras kompostu (5…6 gadus kompostē).

Pamatmēslojumā (rudenī) dod pakaišu kūdru 40 t uz ha, superfosfātu 30 kg/ha, kālija tīrvielas 80 kg/ha, kemira + 100 kg slāpekļa, papuvē kaisa arī pelnus (lai neitralizētu augsnes reakciju). Lai iznīcinātu nezāles, papuvē tās apkaro ar raundapu.

Papildmēslojumā dod katru pavasari 100 kg/ha slāpekļa mēslojuma un kemira mikroelementus.

Sēklas atved izšķirotas īsi pirms sējas. Tad tās mērcē lietus ūdenī 24 stundas, saulē apžāvē. Kodina sēklas ar RMTD - 5 gramus uz 1 kg sēklu. Pēc sadīgšanas tās miglo ar 1% TMTD šķīdumu 200 l/ha. Pret maijvaboļu kāpuriem pirms sēšanas iestrādā bazodīnu. Pret skujbiri priežu sējeņus apstrādā ar ditālu - 3 kg darbīgās vielas uz ha; un miglo četras reizes gadā - jūlijā, augustā, septembrī, oktobrī. Katru pavasari sējeņus ved speciāli uz Silavu kur tos pārbauda un izdod sertifikātu. Bērzus pret grauzējiem aizsargā ziemā piemīdot sniegu. Pret zīdītājiem - žogs apkārt kokaudzētavai.

Sēj ar sējmašīnu Lietuva-25, 12 cm platās dobēs. Dobē ir piecas iespiestas vadziņas. Sējumus mulčē ar 0,5…1,0 cm biezu kūdras kārtu. Egles un priedes izsējas norma ir 1,8 g/m, kas nodrošina 150 E un 100 P sējeņus uz tekošā metra. Ravējot sējeņus vēl paretina (bet tā lai to skaits priedei nenoslīd zem 80 gab./m , eglei - 100 gab./m).

Sēj apmēram no 1…5 maijam (pirmo priedi, pēc tam egli). Bērzus un ozolus sēj ar rokām.

Kokaudzētavā parsti audzē priedi 2+0, egli 2+2, bērzus 2+0, ozolus 1+3.

Līdz sadīgšanai laista ar Sigma PPZ-67.

Irdina ar paštaisītas konstrukcijas kultivatoru uz T-16 šasijas bāzes. Nezāles apkaro ravējot. Ravēšanu veic trīs reizes gadā katrā laukā. Divgadīgos sējumus rudenī pēc pēdējās ravēšanas un irdināšanas nomiglo ar simazīnu 3 kg/ha.

Sējumus neapēno, jo biežāk laista.

Sakņu sistēmas veidošanu veic priežu trīsgadīgiem sējeņiem (3+0) otrajā gadā apgriežot tās ar skavas palīdzību 10…15 cm dziļumā.

Lai aizsargātu sējumus pret salnām, dedzina dūmu sveces. Pagājušajā gadā nosala viengadīgie lapegles sējeņi.

No svešzemju sugām tiek audzētas lapegles, ciedru priedes, sarkanais ozols. No dekoratīvajām sugām audzē tūjas.

Siltumnīcās sējeņus neaudzē.

Pārskolo divgadīgus egļu un viengadīgus priežu sējeņus ar piecrindu pārskolojamo mašīnu PRN-4. Attālums starp rindām 23 cm. Vienā rindā uz vienu tekošo metru iestāda 15…18 sējeņus.

Jēkabpils kokaudzētavā audzēja kādreiz arī plastplēves podiņos ietvarstādus (“Brika”).

Kādreiz tika griezti egles spraudeņi priekš Kalsnavas. Uz vietas ar spraudeņiem pavairo un audzē tūjas.

Kokaudzētavas shēmu un agroķīmisko karti var redzēt pielikumā.

OGRES VIRSMEŽNIECĪBAS

KOKAUDZĒTAVA

          Ogres virsmežniecības kokaudzētav atrodas Tīnužu pagastā. Tās darbībai ir raksturīga augsta nelietderība (kokaudzētava ir nolaista). Ogres virsmežniecībā ir raksturīgs liels stādmateriāla trūkums, jo kokaudzētavai pagājušā gadā praktiski nebija realizējama stādmateriāla. Arī tagad tas tiek audzēts nepietiekamā vairumā. Pirms diviem gadiem nodega kokaudzētavas samniecības ēka, kas nodarīja ievērojumus zaudējumus. Kokaudzētavā darbos izmanto traktoru T-40

          Uz doto brīdi tiek audzēti tikai egles (2+2) stādi. Tiek izmantota triju lauciņu augu seka: vienā lauciņā viengadīgi, otrā lauciņā divgadīgi sējeņi vai stādi un trešā lauciņā melnā papuve.

                                        1.lauks     2.lauks    3.lauks

 

1.attēls.  Triju lauku augu seka

Siltumnīcās sējeņus neaudzē (nav siltumnīcu).

          Pamatmēslojumā dod sfagnu kūdru 40 t uz ha, superfosfātu 30 kg/ha, kālija tīrvielas 80 kg/. Papildmēslojumā dod katru pavasari 80 kg/ha slāpekļa mēslojuma.

Sēklas atved izšķirotas īsi pirms sējas. Tad tās mērcē ūdenī 24 stundas, apžāvē. Kodina sēklas ar RMTD - 5 gramus uz 1 kg sēklu. Pēc sadīgšanas tās miglo ar 1% TMTD šķīdumu 200 l/ha.

Sēj ar sējmašīnu Lietuva-25, 12 cm platās dobēs. Dobē ir piecas iespiestas vadziņas. Sējumus mulčē ar 0,5…1,0 cm biezu kūdras kārtu. Egles izsējas norma ir 1,8 g/m, kas nodrošina 120…130 E sējeņus uz tekošā metra. Ravējot sējeņus vēl paretina.

Sēj maija sākumā.

Līdz sadīgšanai laista ar Sigma PPZ-67.

Nezāles apkaro ravējot. Ravēšanu veic trīs reizes gadā katrā laukā.

Sējumus neapēno.

          Sakņu sistēma netiek veidota.

Pārskolo divgadīgus egļu sējeņus ar četrrindu pārskolojamo mašīnu PRN-4. Attālums starp rindām 23 cm. Vienā rindā uz vienu tekošo metru iestāda 15…18 sējeņus.