KURSA DARBS MEŽKOPĪBĀ

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Mežkopības katedra

KURSA DARBS MEŽKOPĪBĀ

Darbu vadīja lekt.:                                                      J. Liepa

Darbu izstrādāja LLU MF Ms

JELGAVA  1997

SATURS

IEVADS………………………………………………………………………………………………………….3

1. PATREIZÇJÂS SAIMNNIECÎBAS RAKSTUROJUMS

1.1. APGAITAS PLATÎBAS SADALÎJUMS PA ZEMJU KATEGORIJÂM

1.2. MEÞA ZEMJU SADALÎJUMS PA VALDOÐJÂM KOKU SUGÂM UN BONITÂTÇM

1.3. AR MEÞU APKLÂTO PLATÎBU UN KRÂJU SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN VECUMKLASÇM

1.4. AR MEÞU APKLÂTÂS PLATÎBAS SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN BIEZÎBÂM

1.5. MEÞA ZEMJU SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN AUGÐANAS APSTÂKÏU TIPIEM

2. MEÞSAIMNIECISKO PASÂKUMU PROJEKTÇÐANA

2.1. KAILCIRÐU ATLIEKU SATÎRÎÐANA

2.2. MEÞA DABISKÂ ATJAUNOÐANÂS KAILCIRÐU PLATÎBÂS

2.3. IZLASES UN PAKÂPENISKÂS CIRTES

2.4. SASTÂVA KOPÐANAS CIRTES

2.5. KRÂJAS KOPÐANAS CIRTES

2.6. CITAS CIRTES

2.7. OTRKÂRTÇJO MEÞA MATERIÂLU IEGUVE

2.8. MEÞA BLAKUSIZMANTOÐANA

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

IEVADS

          Mežkopības kursa darbs ir izstrādāts Jēkabpils VVM Ābeļu VM 6.Sveķu apgaitai.

          Kursa darba mērķis ir sniegt zināšanas un praktiskas iemaņas mežsaimniecisko darbu vērtēšanā un projektēšanā. Tā izstrādes laikā jāiepazīstas ar valstī pastāvošajiem mežu apsaimniekošanas likumdošanas un normatīvajiem aktiem un to pielietošanas kārtību.

          Kursa darbs sastāv no divām daļām:

1)   patreizējās saimnieciskās darbības analīzes,

2)   mežsaimniecisko pasākumu projektēšanas.

          To pamatā ir darba tabulas un kuras ir iztirzātas, izanalizētas apraksta daļā.

1.               PATREIZĒJĀS SAIMNNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

1.1.        APGAITAS PLATĪBAS SADALĪJUMS PA ZEMJU KATEGORIJĀM

                   Apgaitas kopējā platība ir 1082 ha, tai skaitā 1004 ha meža zemju jeb 93 % un 78 ha nemeža zemes jeb 7 % (skatīt 1.1. tabulu). Ar mežu apklāti ir  935,2 ha jeb 86,4%, tai skaitā kultūras aizņem 172,4 ha jeb 18,4 % no kopējās ar mežu apklātās platības. Kā redzams lielākā daļa mežaudžu ir dabiski veidojušās, kas ir pozitīvi vērtējams no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Nesaslēgušās kultūras sastāda 54,5 ha jeb 5% no kopējās apgaitas platības. Degumu un lauču apgaitā nav. Izcirtumi aizņem 14,3 ha jeb 1,3 % no apgaitas kopējās platības. To var uzskatīt par labu radītāju. No nemeža zemēm apgaitā ir sastopamas tikai kvartālstigas, ceļi, grāvji un purvi, un viens ezers (1 ha liels dīķis, ko izmanto meža apsardzības vajadzībām). Par samērā intensīvu meliorāciju liecina salīdzinoši lielais grāvju daudzums. Tie aizņem 33 ha (43 % no visām nemeža zemēm, jeb 3 % no kopējās apgaitas platības). Purvi atrodas 26,3 ha lielā platībā un tas sastāda 1,4 % no kopējās apgaitas platības. Tas  norāda uz to, ka apgaitā ir nestabils gruntsūdeņa līmeņa režīms un tam ir tendence uzkrāties.

          Apgaitai ir liels mežainums, kas ir neapšaubāmi pozitīvi vērtējams. Jāsaka, ka ceļu un komunikāciju tīkls ir vāji attīstīts. Būtu nepieciešama to papildus izbūve.

1.2.        MEŽA ZEMJU SADALĪJUMS PA VALDOŠJĀM KOKU SUGĀM UN BONITĀTĒM

          Meža zemju sadalījumu pa valdošajām koku sugām un bonitātēm ir redzams 1.2. tabulā. Apgaitā valdošā koku suga ir bērzs, kas aizņem 38% no ar mežu apklātām platībām (skatīt 1.attēlu). Nākamā koku suga pēc izplatības ir egle - 32%, priede - 18%, melnalksnis - 9%. Kopumā lapu koki aizņem 50,1% ar mežu apklātās platības. Kā redzams apgaitā sastopamo koku sugu attiecības kardināli atšķiras no vidējiem rādītājiem Latvijā, kur pirmajā vietā pēc izplatības ir priede, tad egle, bērzs.

Apgaitā sastopamas arī apšu, ošu un lapegļu mežaudzes, bet to īpatsvars ir niecīgs (attiecīgi 3,2%, 0,2% un 0,2%).

1.attēls.  Meža zemju sadalījums pa

valdošajām koku sugām.

          Vērtējot nozīmīgāko valdošo koku sugu ražības netiešo rādītāju vidējo svērto bonitāti, augstražīgākās ir bērzu audzes ar vidējo svērto bonitāti 1,9. Egļu audzēm tā ir 2,0 , melnalkšņu - 2,1 , priežu audzēm - 3,1. Apgaitas kopējā vidējā svērtā bonitāte ir 2,1.

          Jāatzīmē tomēr ir lielais 1 un 1a bonitātes īpatsvars - mežaudzes, kuru bonitāte ir 1 vai 1a aizņem 58,3% meža zemju.

          Egļu audzēm ir vislielākais nesaslēgušos kultūru un ar mežu neapklāto platību (izcirtumu) īpatsvars - 16%. Melnalkšņu audzēs 13%, priežu - 5%. Pārējo sugu audzēs ir tikai ar mežu apklātas platības. Tas norāda, ka praktiski meža atjaunošana notiek ar egli. Pozitīvi ir vērtējams arī salīdzinoši lielais melnalkšņu kultūru īpatsvars. Kā trūkums ir atzīmējams bērza kultūru trūkums un tas liek domāt ka nākotnē var rasties bērza audžu iztrūkums. Attiecībā uz bērzu šāda situācija ir vērojama visā Latvijā.

1.3.        AR MEŽU APKLĀTO PLATĪBU UN KRĀJU SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN VECUMKLASĒM

          Ar mežu apklāto platību un krāju sadalījumu pavaldošajām koku sugām un vecumklasēm var redzēt 1.3. tabulā. . Šeit redzams, ka audžu sadalījums pa vecumklasēm ir nevienmērīgs. Tas nozīmē, ka ir grūti projektēt patstāvīgu, vienveidīga apjoma meža galveno izmantošanu ilgstošam laika periodam. Ir novērojams egļu jaunaudžu krass pieaugums pēdējo 40 gadu laikā un uz doto brīdi tās sastāda 61% no kopējā egļu audžu daudzuma. To var skaidrot ar to, ka visi meža atjaunošanas darbi notikušies un notiek pamatā ar egli par cik tās ieaudzēšana ir vieglāka. Tas saistīts arī ar tā laika meža politikas īpatnībām. Kopumā tas atstāj negatīvu iespaidu uz bioloģisko daudzveidību un audžu noturību pret dažādiem abiotiskiem un biotiskiem faktoriem. Pozitīvi ir vērtējams tas, ka pieaudzis ir ošu un melnalkšņu jaunaudžu īpatsvars. Kritiskāka situācija ir ar apšu audzēm. Lielākā to daļa ir pāraugušas un jaunaudžu un vidēja vecuma audžu vispār nav. Arī pārējām koku sugām ir vērojams jaunaudžu trūkums.

          Visvecākās ir priežu audzes (vidējais vecums 79 gadi). 22% priežu audžu ir pāraugušas un visvecākā priežu audze ir 191 gadu veca.

1.4.        AR MEŽU APKLĀTĀS PLATĪBAS SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN BIEZĪBĀM

          Apgaitā vairums audžu ir ar optimālo biezību 6…8 (85%), retas audzes aizņem 3% no ar mežu apklātām platībām, bet audzes ar lielu paaugstinātu biezību - 12% (skatīt 1.4. tabulu). Augstākā vidējā biezība nozīmīgākajām valdošajām koku sugām ir bērzu audzēm - 7,4, egļu audzēm - 7,1. Vislielākais reto audžu īpatsvars ir priežu audzēm - 13%. Priežu audzēm ir zemākā vidējā svērtā biezība - 6,3. To varētu skaidrot ar lielo pāraugušo audžu īpatsvaru (22%).

          Kopumā valdošo koku sugu sadalījums pa biezības grupām ir vērtējams kā labs, jo nav vērojama retu un biezu audžu uzkrāšanās, kas liek domāt par intensīvu mežu apsaimniekošanu.

1.5.        MEŽA ZEMJU SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN AUGŠANAS APSTĀKĻU TIPIEM

          Apgaitai raksturīga liela augšanas apstākļu tipu daudzveidība. No Latvijā izdalāmajiem 23 augšanas apstākļu tipiem (AAT) šeit sastopami 18 AAT (skatīt 1.5. tabulu). Visbiežāk sastopamas ir kūdreņu (47%) un sausieņu (32%) augšanas apstākļu tipu grupas. Kā redzams 2. attēlā, lielākā daļa meža zemju ir susinātas - 51%. Mežaudzes uz slapjām minerālaugsnēm un slapjām kūdras augsnēm aizņem 17%. Kopumā redzams, ka apgaitā dominē kūdras augsnes.

          Visvairāk izplatītie AAT ir platlapu kūdrenis (26%), šaurlapu kūdrenis (20%), vēris (15%) un damaksnis (13%), kas ir vieni no auglīgākajiem tipiem. Pārējo augšanas apstākļu tipu īpatsvars ir mazāks par 5%.

2.attēls. Meža zemju sadalījums pa augšanas apstākļu

tipu grupām.

          Analizējot valdošo koku sugu sadalījumu pa AAT redzams ka lielākā daļa audžu atbilst meža audzēšanas mērķim. Taču jāņem vērā, ka liela daļa audžu ir dabiskas izcelsmes un mistrotas, un līdz ar to meža audzēšanas mērķa sastāvam atbilst 10% audžu, pieļaujamam sastāvam 47% audzes. Pārējās audzēs veidojas parasti konflikta situācijas.

2.               MEŽSAIMNIECISKO PASĀKUMU PROJEKTĒŠANA

2.1.        KAILCIRŠU ATLIEKU SATĪRĪŠANA

          Ciršanas vietu satīrīšanas galvenais kritērijs ir meža atjaunošana - cirsma jāsatīra tā, lai atliekas netraucētu kvalitatīvu meža atjaunošanas procesu. Valsts meža dienests galvenās cirtes norādījumos ir noteicis sekojošus ciršanas vietas satīrīšanas paņēmienus:

·        savācot ciršanas atliekas kaudzēs tālākai izmantošanai - piemērojams visos AAT;

·        savācot ciršanas atliekas kaudzēs un tās sadedzinot ugunsdrošajā periodā - piemērojams Sl, Mr, Ln, Dm AAT;

·        izkliedējot līdz 1,0m garas ciršanas atliekas cirsmā - piemērojams visos AAT, sevišķi izlases cirtēs;

·        sakraujot ciršanas atliekas uz p[ievešanas ceļiem un sablīvējot tās ar pievedējtraktoriem - piemērojams visos AAT, izņemot Sl, Mr, Ln;

·        ciršanas atlieku mehanizēta savākšana līdz 2,5m platos vālos ar attālumu vienam no otra ne mazāku kā 15m - piemērojams visos AAT uz minerālaugsnēm, kailsala apstākļos arī pārējos AAT, nav pieļaujams skuju koku ciršanas atlieku sajaukšana vālos ar augsni.

          Projektējot konkrētajos apstākļos kailciršu satīrīšanas veidus ir ņemts vērā šādi apstākļi:

·        mežaudzēs uz slapjām kūdras un minerālaugsnēm, kūdreņos grunts nestspējas pastiprināšanai ciršanas atliekas paredzēts ieklāt pievešanas ceļos;

·        ciršanas atlieku izkliedēšana projektēta sausieņu AAT lapu koku cirsmās (lapu koku zari ātri satrūd);

·        Ciršanas atlieku sadedzināšana projektēta sausieņu AAT cirsmās gar ceļiem un skuju koku cirsmās.

          Projektētie cirsmu satīrīšanas veidi parādīti 2.1. tabulā.

2.2.        MEŽA DABISKĀ ATJAUNOŠANĀS KAILCIRŠU PLATĪBĀS

Dabisko meža atjaunošanos projektē tad, kad ir iespējama meža atjaunošanās ar meža audzēšanas mērķim atbilstošu koku sugu. Dabisko atjaunošanās bez veicināšanas pasākumiem projektēta tajos gadījumos, kad ar kopšanas pasākumiem var nodrošināt izcirstās platības atjaunošanu ar projektēto koku sugu. Par cik apgaitā ir pārsvarā lapu koki un auglīgi augšanas apstākļu tipi, tad arī dabiskā atjaunošanās bez veicināšana pasākumiem notiks ar mīkstajiem lapu kokiem. Pirmkārt tā notiksies ar atvasēm (īpaši ar apšu par cik tās ir bieži sastopamas piemistrojumā) un līdz ar to veidosies salīdzinoši mazvērtīgas mežaudzes, un šādu mežaudžu veidošanās būtu pieļaujama tehnoloģiskās koksnes (enerģētiskās koksnes - malkas) ražošanai. Ja dotajā nogabalā (blakus nogabalos) apse slimo ar trupi, tad dabiskā atjaunošanās būtu noliedzama gan ar tās atvasēm, gan sēklām. Vietās, kur apšu audzes ir veselas un to bonitāte ir augsta ir projektēta apšu dabiskā atjaunošanās. Tā pat dabiskai atjaunošanai atstāt projektētas augstražīgas bērzu audzes tām  atbilstošos AAT(skatīt 2.2.tabulu).

Par cik cērtamās audzes pamatā ir mistrotas, tad tīraudžu veidošana būs ļoti apgrūtinoša un vajadzētu veidot ar kopšanas ciršu palīdzību “tīraudzi mistrotā audzē”.

          Kā dabiskās atjaunošanas veicināšanas pasākumus uzskata:

·        paaugas saudzēšanu;

·        ošu “atsēdināšanu uz celma”;

·        sēklinieku atstāšanu;

·        zemsedzes irdināšanu.

          Paaugas saudzēšana projektēta ja zem mātes audzes esošā egļu paauga ir vismaz 2,0 tūkst.gab./ha un paaugas kociņi ir izvietoti platībā vienmērīgi.

          Ošu “atsēdināšana uz celma” projektēta kailcirtēs ar ošu paaugu Gr, Vrs, Grs, Ap un Kp AAT, kur paaugas kociņu skaits nav mazāks par 1,6 tūkst.gab./ha un tie izvietoti vienmērīgi. Pie tam šo cirsmu izstrāde veicama no 1.oktobra līdz 1.maijam un pirms vai reizē ar cirsmas izstrādi ir veicama arī oša paaugas kociņu nogriešana 7…10 cm augstumā.

          Sēklinieku atstāšana ir projektēta priedes galvenās cirtes platībās Pv un Nd AAT.

2.3.        IZLASES UN PAKĀPENISKĀS CIRTES

          Valsts meža dienests galvenās cirtes noteikumos ir noteicis divus pamata galvenās izmantošanas veidus:

1)   kailcirtes;

2)   izlases cirtes:

·        pakāpeniskā cirte - cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu, priežu un lapu koku sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs ar egles paaugu vai lai attiecīgu paaugu izveidotu; audzi nocērtot divos vai trijos paņēmienos 10 līdz 20 gadu laika posmā;

·        regulētā izlases cirte - izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu  audzēs; periodiski pieauguma robežās audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus, kā arī ciršanas vecumu sasniegušus kokus;

·        grupu izlases cirte - izmanto Sl, Mr, un Ln augšanas apstākļu tipu priežu audzēs ar priežu paaugu vai kur iespējama meža dabiskā atjaunošanās ar priedi; audzi pakāpeniski nocērt pa grupām 15 gados vai ilgākā laika posmā;

·        joslu izlases cirte - izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz audzes vidējā koka augstumu;

·        speciālā izlases cirte - pieauguša un  daļēji pārauguša vecuma koku daļējai izciršanai aizsargājamos un saudzējamos meža iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, un audzēs, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli, kā arī rekreatīvās un citās speciālās audzes funkcijas;

·        atsevišķu koku ciršana - izmanto atsevišķu briestaudzes, pieauguša vai pārauguša vecuma koku izciršanai ar mežu neapklātās zemēs, nepabeigtajos apmežojumos un jaunaudzēs, ja tie traucē meža atjaunošanos.

          Dotajā objektā, vadoties pēc šiem galvenās cirtes noteikumiem un norādījumiem ir ieprojektētas grupu pakāpeniskās cirtes (skatīt 2.3.tabulu). Tās projektētas sausieņu tipu audzēs ar egļu paaugu, kuras skaits ir nepietiekams vai to izvietojums ir grupveida. Tā pat šīs  cirtes ir ieprojektētas arī audzēs ar oša un egles paaugu. Izpildāmās pakāpeniskās cirtes paņēmienu skaits ir projektēts ņemot vērā paaugas kociņu skaitu dotajā audzē. Audzēs, kur paaugas kociņu skaits ir tuvs nepieciešamajam atstājamajam skaitam - 3 tūkst./gab. uz ha, projektēti divi pakāpeniskās cirtes paņēmieni, kuros izcērt 50% krājas. Ja paaugas kociņu skaits ir mazāks, tad projektēti trīs pakāpeniskās cirtes paņēmieni katrā izcērtot pa 33%.

2.4.        SASTĀVA KOPŠANAS CIRTES

Atkarībā no mežaudzes attīstības fāzes izšķir 2 kopšanas ciršu veidus: sastāva kopšana  un krājas kopšana. Sastāvas cirte veicama audzēs ar vidējo koku augstumu līdz astoņiem metriem. Ar tām ir jāizveido noteikta sastāva un biezuma (koku skaits) mērķa audzes ar tādu koku stumbru formu (koka augstuma (m) attiecībai pret caurmēru (cm) h/d jābūt mazākai par 1,0), lai koki būtu noturīgāki pret vējlauzēm un snieglauzēm. Ja sastāva kopšanas cirtes ir veiktas savlaicīgi, tad atkrīt virkne problēmu turpmākajā audzes audzēšanas procesā un līdz galvenajai cirtei ir iespējams izaudzēt augstražīgas un noturīgas audzes. Vislielākā vērība tāpēc ir piegriežama sastāva kopšanas cirtēm, jo palielinoties audzes vecumam, audzes sastāva un stumbru formas izmainīšanas iespējas strauji samazinās.

Audžu sastāvs veidojams saskaņā ar izvirzītajiem mežsaimnieciskajiem mērķiem. Sastāva kopšanas ciršu uzdevums ir izveidot mērķa vai palīgmērķa audzes sastāvu ar noteiktu koku skaitu pie audzes attiecīgā vidējā augstuma. Veicot sastāva kopšanu jācenšas panākt vienmērīgs koku izvietojums. Sastāva kopšanas cirtēs izcērtami nevēlamo sugu koki, ja nepieciešams, arī galvenās sugas koki. Izcērtami galvenās sugas ļoti zaraini lielu dimensiju koki. Sastāva kopšanu iesāk tikko kļūst manāma pārējo koku sugu negatīvā ietekme uz galveno sugu augšanu, kā arī konkurence pamatsugas indivīdu starpā. Skuju koku jaunaudzēs galvenās sugas koku skaita samazināšanu parasti iesāk, kad audze sasniegusi 2.5-3m augstumu, bet vietās, kur audzi apdraud dzīvnieki,- pie 4-5m augstuma, ja tas nav izdarīts pie nepabeigto apmežojumu pārskaitīšanas ar mežu apklātā platībā. Sastāva kopšanas cirtes atkārto atkarībā no audzes augšanas gaitas, ja vajadzīgs ik pēc 2-5 gadiem.

Apgaitā sastāva kopšanas cirtes ir ieprojektētas 19 nogabalos 43,2 ha platībā. Tās pamatā visas ir mistrotas egļu audzes. Tas ir tādēļ, ka apgaitā 75 % no visām jaunaudzēm ir egļu jaunaudzes. Mākslīgi ierīkotās audzēs ar sastāva kopšanas cirtēm ir jāpanāk mērķa sastāva veidošanos, bet dabiski izcēlušās audzēs - pieļaujama sastāva veidošanos. Visās sastāva kopšanas cirtēs ir projektēta to mazvērtīgo lapu koku izciršana, kas nomāc galvenās sugas kociņus, Oša piemistrojums egļu tīraudzēs ir saglabāts.

2.5.        KRĀJAS KOPŠANAS CIRTES

Krājas kopšanas ciršu galvenais uzdevums ir uzlabot paliekošās audzes koku kvalitāti un tehnoloģiski sagatavot audzi galvenajai cirtei. Lietderīgi veidot audzes ar līdzīgām koku dimensijām. Krājas kopšanas cirtēs izcērt to audzes daļu, kas koku atmiršanas procesā aiziet bojā. Krājas kopšanas cirtēs nevēlamo sugu koki, galvenās sugas slimie, bojātie, sliktas kvalitātes nomāktie starpaudzes koki un, ja normatīvi atļauj, arī koki no galvenās audzes. Krājas kopšanas cirtes veicamas obligāti, ja koku skaits audzē pārsniedz normatīvos norādīto koku skaitu pirms kopšanas. Krājas kopšanas cirtes iesāk  kad vidējais audzes augstums ir 9m un lielāks, koku skaits ir virs 1.zonas augšējās robeža un dzīvā vainaga garums ir mazāks par:

            -eglēm  2/3 no koku augstuma,

            -pārējām koku sugām 1/2 no koku augstuma.

Nākošo  cirtes atkārtojumu veic, kad koku skaits audzē ir lielāks par 1.zonas augšējo robežu, bet nedrīkst pieļaut lai koku skaits pārsniegtu 2.zonas augšējo robežu. Dažkārt ir nepieciešams uzlabot vai izlabot sastāvu. Tomēr to ierobežo vairāki faktori: 1) audzes biezība un vecums, 2)nevēlamo koku sugu līdzdalība audzes sastāvā,  kā ari 3)koku izvietojums audzē. Veicot pirmo krājas kopšanas cirti ir jāierīko tehnoloģiskie koridori. To platums ir 3.5m un tie var aizņemt līdz 10% no audzes platības. Krājas kopšanas ciršu laikā drīkst arī beigt mērķa sastāva veidošanu. Tas arī pamatā nosaka retināšanas paņēmienu:

·     ja kopjama ir tīraudze, tad kopšanu veic pamatā no apakšas;

·     ja kopj mistraudzes un veic sastāva veidošanu, tad veic kombinēto kopšanu - no augšas un apakšas.

          Krājas kopšana ir jāveic 26 nogabalos ar kopējo platību 48.3 ha (skatīt 2.5.tabulu). Audžu vidējai augstums pirms kopšanas ir 18m, caurmērs-17cm. Vidējā biezība ir 8, šķērslaukums-22.7, koku skaits uz ha -1147, krāja-232m³. Kopšanas laikā galvenokārt tika izcirsti mīkstie lapu koki, atseviškos gadījumos arī valdošās sugas koki. Pēc kopšanas vid. koku skaits uz ha palika 806 koki, bet biezība-6. Vidēji katrā ha tika izcirsta 61 m3 liela krāja, kas raksturo diezgan lielu ciršanas intensitāti 26%. . Tika izmantota kombinētā kopšana (mistraudzēs) -gan no augšas gan no apakšas.

2.6.        CITAS CIRTES

          Apgaitā citas cirtes nav plānotas, bet tās būtu iespējams ieprojektēt ja vien būtu piemēram pieprasījums pēc malkas (zinot reālo situāciju dabā varētu ieprojektēt sausokņu izvākšanu un pielūžņojuma satīrīšanu).

2.7.        OTRKĀRTĒJO MEŽA MATERIĀLU IEGUVE

          Otrkārtējo meža materiālu ieguvi reglamentē likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī valsts meža dienesta izstrādātie normatīvie akti. Ar otrkārtējo meža materiālu ieguvi saprot:

·     sveķu un sulu ieguvi,

·     celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguvi.

Pamatojoties uz mūsu ekonomisko situāciju ir zināms, ka nekas vairs no audzes, izņemot koksni, netiek iegūts. Protams, tā ir slikta situācija, tomēr mēs varam prognozēt, ka pēc neilga laika cilvēki sapratīs dabisko izejmateriālu priekšrocību, salīdzinot ar mākslīgajiem. Šajā apgaitā nekas netiek iegūts, izņemot jaungada eglītes, kuras iegūst attīrot grāvju atbērtnes joslas no apauguma (eglītēm). Tur pat, uz grāvju atbērtnēm varētu iegūt arī bērzu meijas. Tomēr 2.6.tabulā var redzēt arī citas iespējamās ieguves vietas un veidus.

Bērzu sulu iegūst pieaugušās bērzu audzēs, kuras paredzēts nocirst ne ātrāk kā pirms 5 gadiem. Egļu mizas iegūst no nocirstām eglēm 5 % no katra sagatavotā m³. Priežu pumpurus iegūt paredz priežu cirsmās, kuras paredzēts nocirst no janvāra līdz martam. Bērzu pumpurus cirsmās kuras cērt no decembra līdz martam. Zaleņa un zaru ieguve principā ir saistoša tikai tajās cirsmās, kur zarus nevajag ieklāt pievešanas, treilēšanas ceļos.

Tabulā varam redzēt, ka iespējas ir plašas, un arī izvēle ir pietiekama. Atliek tikai cerēt, ka drīz mēs atradīsim savām meža bagātībām ari pielietojumu, un neņemsim no meža tikai koksni.

2.8.        MEŽA BLAKUSIZMANTOŠANA

          Meža blakusizmantošanas kārtību nosaka likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Tas paredz šādus meža blakusizmantošanas veidus:

·     siena pļaušana (apgaitā pļavu nav)

·     lopu ganīšana (apgaitā ganību nav)

·     dravu izvietošana (liepu audzēs, virsājos)

·     meža sēklu vākšana meža atjaunošanas vajadzībām

·     savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu u.c. izejvielu ieguve

·     sūnu ieguve

·     meža izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem, valsts aizsardzībai

·     meža izmantošana rekreācijas vajadzībām, medībām.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.  Normatīvie dokumenti meža kopšanai un ciršanai. Valsts meža dienests, 1997.,-77.lpp.

2.  Likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

3.  Skudra P., Dreimanis A. Mežsaimniecības pamati R.:"Zvaigzne", 1989., - 318.lpp.