KURSA DARBS MEŽKOPĪBĀ

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE

MEŽKOPĪBAS KATEDRA

KURSA DARBS MEŽKOPĪBĀ

DARBU VADĪJA LEKT.:                                                         J.LIEPA

DARBU IZSTRĀDĀJA LLU MF NEKL. NOD.

JELGAVA  1997

SATURS

                                                                                                                             Ievads

1. Pašreizējās saimniecības analīze

1.1. Kopējās platības sadalījums pa zemju kategorijām

1.2. Meža zemju sadalījums pa valdošajām koku sugām                                                                                                                                                                                                                                                         un bonitātēm

1.3. Ar mežu apklāto platību un audžu krāju sadalījums

                                                                                                                                                                                                                                                         pa valdošajām koku sugām un vecumklasēm

1.4. Ar mežu apklātās platības sadalījums pa koku sugām

                                                                                                                             un biezībām

1.5. Meža zemju sadlījums pa valdošām koku sugām un

                                                                                                                             augšanas apstākļu tipiem

2. Mežsaimniecisko pasākumu projektēšana

SATURS

IEVADS.........................................................................................................

1. PAÐREIZÇJÂS SAIMNIECÎBAS RAKSTUROJUMS...............................

1.1. OBJEKTA TERITORIJAS UN MEÞA AUGÐANAS APSTÂKÏU RAKSTUROJUMS    

1.2. MEÞA FONDU RAKSTUROJOÐÂS TABULAS................................

1.2.1. KOPÇJÂS PLATÎBAS SADALÎJUMS PA ZEMJU KATEGORIJÂM  

1.2.2. MEÞA ZEMJU SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN BONITÂTÇM......................................................................................

1.2.3. AR MEÞU APKLÂTO PLATÎBU UN AUDÞU KRÂJU SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN VECUMKLASÇM......................

1.2.4. AR MEÞU APKLÂTÂS PLATÎBAS SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN BIEZÎBÂM.....................................................................

1.2.5. MEÞA ZEMJU SADALÎJUMS PA VALDOÐAJÂM KOKU SUGÂM UN AUGÐANAS APSTÂKÏU TIPIEM.......................................................

2. MEÞSAIMNIECISKO PASÂKUMU PROJEKTÇÐANA.........................

2.1. KAILCIRÐU ATLIEKU SATÎRÎÐANA..........................................

2.2. MEÞA DABISKÂ ATJAUNOÐANÂS KAILCIRÐU PLATÎBÂS......

2.3. PAKÂPENISKÂS UN IZLASES CIRTES........................................

2.4. KOPÐANAS CIRTES.....................................................................

2.4.1. SASTÂVA KOPÐANAS CIRTES.............................................

2.4.2. KRÂJAS KOPÐANAS CIRTES................................................

2.5. CITAS CIRTES...............................................................................

2.6. OTRKÂRTÇJO MEÞA MATERIÂLU IEGUVE................................

2.7. MEÞA BLAKUSIZMANTOÐANA..................................................

3. TABULAS............................................................................................

IZMANTOTÂ LITERATÛRA........................................................................

IEVADS

Mežs ir svarīgākais no visiem pieejamiem dabas resursiem Latvijā. Tam ir liela nozīme Valsts ekonomiskajā attīstībā un tautas labklājības palielināšanā. Lai panāktu šīs nacionālās bagātības zinātniski pamatotu un racionālu mežsaimniecību un meža izmantošanu, meža fondā tiek veikta mežierīcība, kuras nolūks ir nodrošināt meža racionālu izmantošanu, tā produktivitātes palielināšanu, meža atražošanu, aizsardzību un apsardzību, kā arī paaugstināt mežsaimniecības kultūru.

Mežkopības kursa darba uzdevums ir nostiprināt mežkopības lekciju kursā iegūtās zināšanas, kā arī praktiski iepazīties ar meža apsaimniekošanas projektēšanu visā tās daudzveidībā - sākot ar meža atjaunošanos, kopšanas un galvenās izmantošanas cirtēm un beidzot ar mežā iegūstamo nekoksnes produkciju.

Kursa darbs ir izstrādāts Cesvaines Valsts virsmežniecības Lubānas mežniecības Ābeļu apgaitai. Kursa projekts izstrādāts saskaņā ar pastāvošo valsts likumdošanu un Valsts meža dienesta izstrādātajiem un apstiprinātajiem normatīvajiem dokumentiem un norādījumiem.

Kursa projekts sastāv no pašreizējās saimniecības raksturojuma un mežsaimniecisko pasākumu projektēšanas.

1.        PAŠREIZĒJĀS SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

1.1. OBJEKTA TERITORIJAS UN MEŽA AUGŠANAS APSTĀKĻU RAKSTUROJUMS

Cesvaines valsts virsmežniecības Lubānas valsts mežniecība atrodas Lubānas līdzenumā, Aiviekstes baseinā. Visi Latvijas meži ietilpst mežu zonas skuju koku - platlapju mežu ziemeļrietumu apakšrajonā, kur klimats veidojas Baltijas jūras ietekmē. Lubānas mežniecības teritorijā veģetācijas perioda ilgums ar t° virs +5°C, ir 183 dienas un tas vidēji ilgst no 19.aprīļa līdz 18.oktobrim. Sniega segas biezums vidēji 21 cm. Valdošie vēji - dienvidrietumu. Kā jau tika minēts, mežniecības teritorija atrodas Austrumlatvijas līdzenuma rietumu daļā un reljefam ir pārsvarā līdzens. Raksturīgas pushidromorfās augsnes. Pamatā dominē morēnu māls, kas vietām ir pārklāts ar smilts kārtu. Meži visbiežāk aizņem trūdaini kūdrainas glejotas augsnes. Ieplakās veidojas purvu un velēnu gleja augsnes.

Mežniecības kopējā platība ir 18 341 ha. Kursa projekta risināšanai ir paņemti Lubānas mežniecības Apšu apgaitas viens vienots meža masīvs 930 ha liels (17 kvartāli, vidējā kvartāla platība - 58 ha). Šajos kvartālos pavisam ir izdalīti 410 taksācijas nogabali (vidējā nogabala platība ir 2,3 ha).

1.2. MEŽA FONDU RAKSTUROJOŠĀS TABULAS

1.2.1.KOPĒJĀS PLATĪBAS SADALĪJUMS PA ZEMJU KATEGORIJĀM

Kopējo platību sadalījumu var redzēt 1.tabulā. 80% platības aizņem ar mežu apklātā platība (tai skaitā 7% platību ir mākslīgi veidotas (kultūras)). Pavisam meža zemes aizņem gandrīz 95% un tas ir salīdzinoši liels rādītājs, kas varētu liecināt par iespējamo augsti attīstīto mežsaimniecību. Nesaslēgušos kultūru un izcirtumu platības ir salīdzinoši zemas (attiecīgi 3,2 un 4,6 %). No šī viedokļa raugoties redzam, ka īpaši intensīva mežizstrāde nav attīstīta. Lauces un degumi apgaitā nav sastopami.

Nemeža zemes apgaitas teritorijā aizņem apmēram 5 %. Lielākā daļa (vairāk nekā puse no tām) ir kvartālstigas un ceļi. Purvi nav sastopami vispār nemaz ( Latvijā vidēji 8% platību aizņem purvi), bet ūdeņi (Susejas upe) tikai 0,3 ha. Varētu domāt, ka apgaita ir izvietota uz sausām augsnēm.

1.2.2.MEŽA ZEMJU SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN BONITĀTĒM

Meža zemju sadalījumu pa koku sugām un bonitātēm var redzēt 2.tabulā.

No šīs tabulas var redzēt, ka lielākā daļa apgaitā augošo koku sugu ir lapu koki, kas aizņem apmēram 72% no meža zemēm. Viss izplatītākais ir bērzs (48%) un pēc tam pēc izplatības nāk egle (24,3%) un apse (15,8%). Pārējo koku sugu izplatība ir ierobežota un tie aizņem mazāk kā 10% (priede-3,5%, melnalksnis -7,9%, baltalksnis -0,4%, osis-0,2%) un pilnvērtīgi saimniekot uz tiem nav iespējams.

Kopumā ņemot audžu netiešais ražības rādītājs - bonitāte, ir augsta (vidējā svērtā bonitāte ir 1,3). Par īpaši augstražīgām ir uzskatāmas apšu audzes, kuru 1A bonitātes audzes aizņem 83% no visām apšu audzēm. Viss mazražīgākās ir priežu un melnalkšņu audzes kuru vidējā svērtā bonitāte ir attiecīgi 2,7 un 2,1 .

No šiem datiem var secināt, ka konkrētās apgaitas augšanas apstākļi atbilst lapu koku audzēšanai un tie veido ātraudzīgas un augstražīgas audzes.

1.2.3.AR MEŽU APKLĀTO PLATĪBU UN AUDŽU KRĀJU SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN VECUMKLASĒM

Trešajā tabulā pastiprina tas, ka lapu koku audzes ir ļoti ražīgas (apsei vidēji uz 1ha ir 313m³ koksnes, bērzam - 246m³, eglei - 129m³). Tā pat šeit var redzēt, ka lapu koku vidējais vecums ir tuvs cirtmetam (kā bērzam), vai arī ir jau to sasniedzis (kā apsei). Tas skaidrojams ar to, ka 6.kvartāli piekļaujas Aiviekstei un ir izdalīti kā liegumjoslas gar ūdensbaseiniem un viens kvartāls ir izdalīts kā aizsargājams liegums. Tas arī varētu skaidrot zemo ar mežu neapklāto platību daudzumu.

1.2.4.AR MEŽU APKLĀTĀS PLATĪBAS SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN BIEZĪBĀM

Ar mežu apklātās platības sadalījums pa valdošajām koku sugām un biezībām ir redzams 4.tabulā.

No šīs tabulas mēs redzam, ka normālas biezības (ar biezību 0,6…0,7) audzes aizņem 72% platību. Biezākas audzes aizņem 27% ( ar biezību 0,8 - 21% un pilnas biezības audžu vispār nav), bet retas audzes - tikai 1,3%. Kopējā vidējā svērtā biezība sanāk 7,11 un tas kopumā ir labs rādītājs, kas varētu liecināt par intensīviem kopšanas darbiem (attīstītu mežsaimniecību).

Visbiezākās ir baltalkšņu audzes (vidējā svērtā biezība ir 8,23), ko varētu skaidrot ar nerentablu baltalkšņu audžu izstrādi. Lielākais reto audžu īpatsvars ir skuju kokiem: priedei 45%, eglei 29%. Daļēji šādu stāvokli varētu skaidrot ar skuju koku deficītu šajā apgaitā.

1.2.5.MEŽA ZEMJU SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN AUGŠANAS APSTĀKĻU TIPIEM

Šie dati redzami 5.tabulā. Visvairāk izplatīti ir sausieņu un purvaiņu tipu augšanas apstākļu tipi (attiecīgi 59 un 23% audžu). No sausieņu tipiem pamatā ir pārstāvēti vēris un gārša, bet no purvaiņiem - dumbrājs. Pārējo tipu īpatsvars ir zem 5…7%. Kopā skatoties meži uz slapjām augsnēm aizņem 27,3%, bet mākslīgi veidotās augtenes (āreņi un kūdreņi) - 3,7%. Tas rāda ka būtu nepieciešams veikt meliorāciju. Tā pat šeit ir redzams, ka ar mežu neapklātās platības koncentrējas labākas pārgājamības un auglīgākās augsnēs.     

2.        MEŽSAIMNIECISKO PASĀKUMU PROJEKTĒŠANA

2.1. KAILCIRŠU ATLIEKU SATĪRĪŠANA

Kailciršu atlieku satīrīšanas veidu galvenokārt nosaka augšanas apstākļu tips. Piemēram nabadzīgās augsnēs (Sl, Mr, Ln) rekomendē ciršanas atlieku sasmalcināšanu un izkliedēšanu augsnes auglības celšanai, augsnēs ar zemu nestspēju rekomendē ciršanas atliekas ieklāt treilēšanas, pievešanas ceļos grunts noturības pastiprināšanai. Protams vērā arī jāņem citas prasības, piemēram sanitārās, ugunsdrošības, ainaviskās u.taml. Valsts meža dienests galvenās cirtes norādījumos ir noteicis sekojošus ciršanas vietas satīrīšanas paņēmienus:

1) savācot ciršanas atliekas kaudzēs tālākai izmantošanai - piemērojams visos AAT;

2) savācot ciršanas atliekas kaudzēs un tās sadedzinot ugunsdrošajā periodā - piemērojams Sl, Mr, Ln, Dm AAT;

3) izkliedējot līdz 1,0m garas ciršanas atliekas cirsmā - piemērojams visos AAT, sevišķi izlases cirtēs;

4) sakraujot ciršanas atliekas uz p[ievešanas ceļiem un sablīvējot tās ar pievedējtraktoriem - piemērojams visos AAT, izņemot Sl, Mr, Ln;

5) ciršanas atlieku mehanizēta savākšana līdz 2,5m platos vālos ar attālumu vienam no otra ne mazāku kā 15m - piemērojams visos AAT uz minerālaugsnēm, kailsala apstākļos arī pārējos AAT, nav pieļaujams skuju koku ciršanas atlieku sajaukšana vālos ar augsni.

Kailciršu atlieku satīrīšanas paņēmieni redzami 6.tabulā. Projektējot tos tika ņemti vērā šādi apstākļi:

1) augsnēs ar zemu nestspēju (konkrēti Nd, Db, Lk, Grs, arī Gr) - zarus projektēts ieklāt ceļā,

2) Vr lapu koku audzēs - zarus projektēts ieklāt ceļā,

3) egļu Vr plānots egļu zarus savākt un izvest realizācijai (uz Rīgu).

2.2. MEŽA DABISKĀ ATJAUNOŠANĀS KAILCIRŠU PLATĪBĀS

Par cik apgaitā ir pārsvarā lapu koki un auglīgi augšanas apstākļu tipi, tad arī dabiskā atjaunošanās notiks ar lapu kokiem. Pirmkārt tā notiksies ar atvasēm (īpaši ar apšu) un līdz ar to veidosies salīdzinoši mazvērtīgas mežaudzes, un šādu mežaudžu veidošanās būtu pieļaujama tehnoloģiskās koksnes (enerģētiskās koksnes - malkas) ražošanai. Ja dotajā nogabalā (blakus nogabalos) apse slimo ar trupi, tad dabiskā atjaunošanās būtu noliedzama gan ar tās atvasēm, gan sēklām.

Par cik cērtamās audzes ir mistrotas, tad tīraudžu veidošana būs ļoti apgrūtinoša un vajadzētu veidot “tīraudzi mistrotā” audzē.

Kā dabiskās atjaunošanas veicināšanas pasākumu var uzskatīt arī egļu paaugas saudzēšanu, bet apgaitai nav raksturīgi nogabali ar egļu paaugu. Par cik apgaitā nav pārstāvēti arī nabadzīgie sausieņu apstākļu tipi, tad dabiskā atjaunošana ar priedi veicinot vai neveicinot to, arī nav aktuāla. Tas pats ir arī ar oša paaugu (atsēdināšanu uz celma).

Tātad slapjajos augšanas apstākļu tipos, kurus parasti atstāj dabiskai atjaunošanai, kā vienīgo pasākumu mērķa sastāva veidošanā varētu uzskatīt kultūru kopšanu (ko praktiski neveic).

2.3. PAKĀPENISKĀS UN IZLASES CIRTES

Valsts meža dienests galvenās cirtes noteikumos ir noteicis šādus galvenās izmantošanas veidus:

1) kailcirte ir cirtes paņēmiens, ko izmanto tādai audzes nociršanai, pēc kuras izcirtuma platums pārsniedz viena šīs audzes vidējā koka augstumu;

2) pakāpeniskā cirte - cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu, priežu un lapu koku sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs ar egles paaugu vai lai attiecīgu paaugu izveidotu; audzi nocērtot divos vai trijos paņēmienos 10 līdz 20 gadu laika posmā;

3) regulētā izlases cirte - izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu  audzēs; periodiski pieauguma robežās audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus, kā arī ciršanas vecumu sasniegušus kokus;

4) grupu izlases cirte - izmanto Sl, Mr, un Ln augšanas apstākļu tipu priežu audzēs ar priežu paaugu vai kur iespējama meža dabiskā atjaunošanās ar priedi; audzi pakāpeniski nocērt pa grupām 15 gados vai ilgākā laika posmā;

5) joslu izlases cirte - izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz audzes vidējā koka augstumu;

6) speciālā izlases cirte - pieauguša un  daļēji pārauguša vecuma koku daļējai izciršanai aizsargājamos un saudzējamos meža iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, un audzēs, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli, kā arī rekreatīvās un citās speciālās audzes funkcijas;

7) atsevišķu koku ciršana - izmanto atsevišķu briestaudzes, pieauguša vai pārauguša vecuma koku izciršanai ar mežu neapklātās zemēs, nepabeigtajos apmežojumos un jaunaudzēs, ja tie traucē meža atjaunošanos.

Apšu apgaitā ir sastopamas ir dažas audzes kurās ir sastopama egļu paauga. Pārsvarā visas tās ir vidēja vecuma audzes, kurās pakāpenisko ciršu projektēšana ir pārāk agra. Konkrēti dotajā apgaitā var veikt tikai vienu grupu izlases cirti 66.kvartāla 39.nogabalā, kur ir sastopama piecgadīga egļu paauga (2,0 tūkst. gab. uz ha , grupveidā izvietota). Šo egļu audzi izcērt 4 paņēmienos, cērtot pieaugušos kokus ap paaugas grupām.

Audzes taksācijas rādītāju izmaiņas pakāpenisko un izlases ciršu rezultātā redzamas 9.tabulā. Tās ir izstrādātas teorētiski pieļaujot, ka šādas audzes nākotnē varētu veidoties. Šīs cirtes varētu būt aktuālas liegumjoslās gar ūdensbaseiniem un aizsargājamajos liegumos. Daudz labākas būtu tie ciršu veidi kuru laikā audze vispār netiek novākta, bet veidojas dažāda vecuma mežaudze (regulētā izlases cirte, speciālā izlases cirte).

2.4. KOPŠANAS CIRTES

Atkarībā no mežaudzes attīstības fāzes izšķir 2 kopšanas ciršu veidus: sastāva kopšana  un krājas kopšana. Sastāvas cirte veicama audzēs ar vidējo koku augstumu līdz astoņiem metriem. Ar tām ir jāizveido noteikta sastāva un biezuma (koku skaits) mērķa audzes ar tādu koku stumbru formu (koka augstuma (m) attiecībai pret caurmēru (cm) h/d jābūt mazākai par 1,0), lai koki būtu noturīgāki pret vējlauzēm un snieglauzēm. Ja sastāva kopšanas cirtes ir veiktas savlaicīgi, tad atkrīt virkne problēmu turpmākajā audzes audzēšanas procesā un līdz galvenajai cirtei ir iespējams izaudzēt augstražīgas un noturīgas audzes. Vislielākā vērība tāpēc ir piegriežama sastāva kopšanas cirtēm, jo palielinoties audzes vecumam, audzes sastāva un stumbru formas izmainīšanas iespējas strauji samazinās.

2.4.1.SASTĀVA KOPŠANAS CIRTES

Audžu sastāvs veidojams saskaņā ar izvirzītajiem mežsaimnieciskajiem mērķiem. Sastāva kopšanas ciršu uzdevums ir izveidot mērķa vai palīgmērķa audzes sastāvu ar noteiktu koku skaitu pie audzes attiecīgā vidējā augstuma. Veicot sastāva kopšanu jācenšas panākt vienmērīgs koku izvietojums. Sastāva kopšanas cirtēs izcērtami nevēlamo sugu koki, ja nepieciešams, arī galvenās sugas koki. Izcērtami galvenās sugas ļoti zaraini lielu dimensiju koki. Sastāva kopšanu iesāk tikko kļūst manāma pārējo koku sugu negatīvā ietekme uz galveno sugu augšanu, kā arī konkurence pamatsugas indivīdu starpā. Skuju koku jaunaudzēs galvenās sugas koku skaita samazināšanu parasti iesāk, kad audze sasniegusi 2.5-3m augstumu, bet vietās, kur audzi apdraud dzīvnieki,- pie 4-5m augstuma, ja tas nav izdarīts pie nepabeigto apmežojumu pārskaitīšanas ar mežu apklātā platībā. Sastāva kopšanas cirtes atkārto atkarībā no audzes augšanas gaitas, ja vajadzīgs ik pēc 2-5 gadiem.

Dotajā apgaitā ir ieprojektētas piecas cirtes, kas atbilstu sastāva kopšanas cirtei. Tās visas ir ieprojektētas egļu jaunaudzēs (egļu jaunaudzes ir visvairāk un aizņem apmēram 94% no visām jaunaudžu platībām). Visās tajās pamatā ir plānota nomācošo mīksto lapu koku izciršana. Projektētās sastāva kopšanas cirtes var redzēt 10.tabulā.

2.4.2.KRĀJAS KOPŠANAS CIRTES

Krājas kopšanas cirtes izpilda audzēs, kas sasniegušas 9m augstumu un to pamatmērķis ir uzlabot un palielināt paliekošās audzes kvalitāti un sagatavot to galvenajai izmantošanai. Ar krājas kopšanas cirtes nedrīkst samazināt galvenajā cirtē izcērtamo krāju. To laikā ir jāizcērt tie koki, kas paši dabiskās konkurences laikā aizietu bojā. Krājas kopšanas cirtēs nevēlamo sugu koki, galvenās sugas slimie, bojātie, sliktas kvalitātes nomāktie starpaudzes koki un, ja normatīvi atļauj, arī koki no galvenās audzes. Krājas kopšanas cirtes veicamas obligāti, ja koku skaits audzē pārsniedz normatīvos norādīto koku skaitu pirms kopšanas. Krājas kopšanas cirtes iesāk kad vidējais audzes augstums ir 9m un lielāks, koku skaits ir virs 1.zonas augšējās robeža un dzīvā vainaga garums ir mazāks par:

            -eglēm  2/3 no koku augstuma,

            -pārējām koku sugām 1/2 no koku augstuma.

Nākošo  cirtes atkārtojumu veic, kad koku skaits audzē ir lielāks par 1.zonas augšējo robežu, bet nedrīkst pieļaut lai koku skaits pārsniegtu 2.zonas augšējo robežu. Dažkārt ir nepieciešams uzlabot vai izlabot sastāvu. Tomēr to ierobežo vairāki faktori: 1) audzes biezība un vecums, 2)nevēlamo koku sugu līdzdalība audzes sastāvā,  kā ari 3)koku izvietojums audzē. Veicot pirmo krājas kopšanas cirti ir jāierīko tehnoloģiskie koridori. To platums ir 3.5m un tie var aizņemt līdz 10% no audzes platības. Krājas kopšanas ciršu laikā drīkst arī beigt mērķa sastāva veidošanu. Tas arī pamatā nosaka retināšanas paņēmienu:

·   ja kopjama ir tīraudze, tad kopšanu veic pamatā no apakšas;

·   ja kopj mistraudzes un veic sastāva veidošanu, tad veic kombinēto kopšanu - no augšas un apakšas.

Apgaitā projektētās krājas kopšanas cirtēs ir projektēts vienkāršais kopšanas paņēmiens bez tehnoloģisko koridoru veidošanas.

Krājas kopšanas ciršu saraksts ir redzams 11.tabulā.

2.5. CITAS CIRTES

Apgaitas teritorijā citas cirtes nav projektētas.

2.6. OTRKĀRTĒJO MEŽA MATERIĀLU IEGUVE

Otrkārtējo meža materiālu ieguvi reglamentē likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī valsts meža dienesta izstrādātie normatīvie akti. Ar otrkārtējo meža materiālu ieguvi saprot:

·   sveķu un sulu ieguvi,

·   celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguvi.

Apšu apgaitā ir plašas iespējas veikt bērzu sulu ieguvi. Tiesa pēdējo 5…10 gadu laikā tā vairs netiek plānota un veikta. Nākotnē tā tomēr varbūt varētu būt diezgan perspektīva un nevajadzētu aizmirst vecās tradīcijas. Tādēļ arī no meža otrkārtējo meža materiālu ieguves ir visvairāk projektēta sulu ieguve. Sulu ieguves daudzums ir atkarīgs pamatā no biezības. To izsniegšana notiek pēc pieprasītā daudzuma (kg vai tonnās). Par cik bērzu kailciršu apgaitā ir diezgan daudz, tad visās tajās nav projektēta sulu ieguve (tikai ražīgākajās audzēs). Šajās audzēs varētu iegūt arī pēc to nociršanas bērzu pumpurus (cērtot no decembra līdz maijam). Pumpurus iegūst 0,2kg no katra iegūtā bērza koksnes kubikmetra.

Vēl dotajā objektā var iegūt egļu mizas. Svaigu mizu ieguvi projektē 5% apmērā no iegūstamās koksnes vairuma. Varētu iegūt arī to zarus, bet par cik šīs audzes atrodas uz zemas nestspējas augsnēm, tad zarus paredzēts visur pamatā ieklāt ceļā.

2.7. MEŽA BLAKUSIZMANTOŠANA

Meža blakusizmantošanas kārtību nosaka likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Tas paredz šādus meža blakusizmantošanas veidus:

·   siena pļaušana (apgaitā pļavu nav)

·   lopu ganīšana (apgaitā ganību nav)

·   dravu izvietošana (liepu audzēs, virsājos)

·   meža sēklu vākšana meža atjaunošanas vajadzībām

·   savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu u.c. izejvielu ieguve

·   sūnu ieguve

·   meža izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem, valsts aizsardzībai

·   meža izmantošana rekreācijas vajadzībām, medībām.

3.        TABULAS

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Cirsmu fonda sagatavošanas noteikumi Latvijas Republikā  , 1993 ,-115lpp.

2. Norādījumi par kopšanas cirtēm   ,-36.lpp.

3. Likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu

4.  Skudra P, Driemanis A.   Mežsaimniecības pamati   R.:"Zvaigzne" , 1989.  - 318.lpp.

5.  Meža rokasgrāmata / Valsts meža dienests. Rīga: Elektrības institūts. 1998.,-221.lpp.