KONTROLDARBS VIDES AIZSARDZĪBĀ

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UN IVERSITĀTE

VIDES AIZSARDZĪBAS KATEDRA

 

KONTROLDARBS

VIDES AIZSARDZĪBĀ

Darbu vadīja doc.:                                                                   E.Dreimanis

Darbu izstrādāja                                                                                         

Ms IV nekl. kursa students                                           

          Matr. Nr.: 9537109

Jelgava  1998

1.variants

1.   VIDES AIZSARDZĪBAS GALVENIE UZDEVUMI

UN PAMATPRINCIPI

            Latvijā valsts vides aizsardzību nosaka realizē ar likumu “Par vides aizsardzību”. Šā likuma uzdevums ir nodrošināt:

1)   cilvēkiem kvalitatīvu dzīves vidi‚

2)   dabas genofonda‚ biotopu un ainavu daudzveidības saglabāšanos‚

3)   ekosistēmu saglabāšanos un to harmonisku attīstību‚

4)   kultūrvides saglabāšanos un attīstību‚

5)   dabas resursu racionālu lietošanu.

Vides aizsardzības pamatprincipi ir:

1)   labvēlīgas dzīves vides nodrošināšana tagadējās paaudzes un nākamo paaudžu dzīvei‚ darbam un atpūtai‚

2)   sabiedrības ekoloģisko un ekonomisko interešu saskaņošana‚

3)   teritoriālo‚ nacionālo‚ valsts un starptautisko interešu savienošana vides aizsardzībā un dabas resursu lietošanā‚

4)   zinātniski tehniskā progresa sasniegumu ieviešana vides aizsardzības un dabas resursu lietošanā‚

5)   vides aizsardzības pasākumu stimulēšana‚

6)   pilnīgas un atklātas informācijas nodrošināšana par ekoloģisko stāvokli‚

7)   vides aizsardzības likumdošanas aktos izvirzīto prasību ievērošana un atbildības nenovēršamība par izdarītajiem pārkāpumiem.

2. ĪPAŠĀS EKOLOĢISKĀS SITUĀCIJAS

Īpašās ekoloģiskās situācijas nosaka tajās Latvijas vietās un apvidos‚ kur dabas aizsardzības prasību neievērošanas‚ avāriju un dabas stihisko procesu rezultātā ir iespējami vai jau ir notikuši dziļi vai neatgriezeniski dabas bojājumi‚ novērojama dabas resursu iznīkšana vai vides kvalitātes pasliktināšanās‚ saglabājas augsts vai ilgstošs dabas piesārņojums‚ ir augsnes erozija‚ izplatās augu kaitēkļi un slimības‚ parādās sevišķi bīstamas lipīgas slimības‚ noteiktas masveida karantīnas‚ rodas reāli draudi cilvēku veselībai un dzīvībai un tāpēc nepieciešams īpašs vides aizsardzības pasākumu komplekss.

Atbilstoši ekoloģiskās bīstamības pakāpei un Valsts ekoloģiskās ekspertīzes (VEE) atzinumam izšķir:

1)   ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas;

2)   ekoloģiski bīstamās situācijas;

3)   ekoloģiskās nelaimju situācijas;

            Īpašās ekoloģiskās situācijas vietām (apvidiem) ekoloģiskā riska pakāpi‚ kontroles režīmu un rīcības reglamentāciju nosaka Latvijas Republikas Valsts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ņemot vērā VEE atzinumu. Katrai konkrētai īpašās ekoloģiskajai situācijai VARAM izstrādā ekoloģisko prognozi un neatliekamo vides aizsardzības pasākumu programmu.

            Īpašās ekoloģiskās situācijas normalizēšanas pasākumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem‚ kā arī no to organizāciju līdzekļiem‚ kuras izraisījušas vai veicinājušas to rašanos.

            Saeimai un pašvaldībām ir tiesības pieaicināt īpašās ekoloģiskās situācijas seku vai cēloņu likvidēšanai speciālos dienestus‚ organizācijas‚ iedzīvotājus‚ kā arī pieņemt lēmumus par iedzīvotāju evakuāciju un citiem ārkārtējiem pasākumiem.

3.   VIDES AIZSARDZĪBAS KONTROLE

            Vides aizsardzības kontroles pamatuzdevumi ir:

1)   pārbaudīt noteikto vides kvalitātes normatīvu un standartu ievērošanu;

2)   pārbaudīt vides atveseļošanas programmu izpildi;

3)   pārbaudīt vides aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu.

            Valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu lietošanu realizē VARAM saskaņā ar nolikumu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju un citiem normatīviem aktiem.

            Uzņēmumu‚ organizāciju un iestāžu vides aizsardzību kontrolē šo iestāžu vides aizsardzības dienesti. Šo dienestu darbiniekiem savu pilnvaru robežās ir tiesības dot norādījumus par pārkāpumu novēršanu‚ izvirzīt jautājumu par tādas darbības apturēšanu un pārtraukšanu‚ kas ietekmē kaitīgi vidi‚ iedzīvotāju veselību‚ kā arī par pārkāpēju saukšanu pie atbildības. Šādu dienestu izveides kārtību nosaka uzņēmuma‚ organizācijas‚ iestādes apstiprinātie noteikumi.

            Sabiedriskām organizācijām‚ kustībām un iedzīvotājiem ir tiesības veikt sabiedrisko vides aizsardzības kontroli un dabas resursu lietošanu. Šādas kontroles mērķis ir sekot‚ kā juridiskas un fiziskas personas ievēro un pilda vides aizsardzības un dabas resursu racionālas lietošanas plānus.

4.   DABAS RESURSU NODOKĻA VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI‚

NODOKĻU APRĒĶINĀŠANAS UN MAKSĀŠANAS

KĀRTĪBA

            Dabas resursu lietošana ir:

1)   tieša dabas resursu ieguve (iesaistīšana saimnieciskajā darbībā);

2)   piesārņojošo vielu ievadīšana vai noplūde vidē;

3)   videi kaitīgu preču un produktu patērēšana;

4)   jebkura darbībā vai bezdarbība‚ kas degradē vidi vai dabas resursus.

To lietošanu (ierobežojumus‚ ieguvi) nosaka dabas resursu lietošanas atļauja‚ ko izsniedz VARAM. VARAM institūcijas nosaka arī to lietošanas limitus.

Videi kaitīga prece vai produkts ir izejviela‚ ražojums‚ patēriņa priekšmets‚ iepakojums‚ kas savā dzīves ciklā izraisa vides piesārņojumu vai degradāciju.

Dabas resursu lietošanas licence - izdod VARAM vai tās pilnvarotas institūcijas‚ kas atļauj lietot dabas resursus un ir līdzvērtīga dabas resursu nodokļu maksai.

            Dabas resursu nodokļu mērķis ir ierobežot to nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu‚ samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju‚ veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu‚ kas samazinātu vides piesārņojumu‚ attīstīt ilgspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā‚ kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

            Nodokļa ieņēmumus izmanto tikai projektos un pasākumos‚ kas vērsti uz vides aizsardzību‚ sanāciju‚ rekultivēšanu‚ atkritumu utilizāciju‚ pārstrādi‚ dabas resursu izpēti un atjaunošanu.

            Nodokli maksā visi‚ kas Latvijā iegūst  ar nodokli apliekamos dabas resursus‚ vai ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu‚ vai ievada videi kaitīgas preces‚ produktus. Ar nodokli apliekamos objektus nosaka likuma pielikums.

            Dabas resursu lietošanas limitus nosaka izsniedzot attiecīgam darbības veidam paredzēta atļauja‚ ko nosaka VARAM pilnvarotas institūcijas. Atļauja nav vajadzīga sava nekustāmā īpašuma teritorijā‚ ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā‚ kā arī ja šī dabas resursa lietošana nesaistās ar nelabvēlīgām vides pārmaiņām ārpus nekustamā īpašuma robežām.

            Dabas resursu lietošanas‚ limitu noteikšanas‚ vides piesārņojuma un videi kaitīgo preču un produktu uzskaites‚ nodokļu aprēķinu un nomaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

            Pārskats par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļu aprēķins pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iestādēm jāsaskaņo ar VARAM. Nodokļu aprēķiniem izmantojami dati‚ kas pamatoti ar atestētas laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodēm.

            Maksātājs nodokli aprēķina un iemaksā VID noteiktā kontā vienu reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 20 datumam.

Likums paredz arī dabas resursu nodokļa atlaides:

·      Ja nodokļu maksātājs finansē projektus‚ kuru mērķis ir samazināt vides piesārņojumu vai dabas resursu patēriņu‚ veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus var dabūt nodokļu atlaidi par šā projekta izmaksu summu.

·      Nodokļu maksātājs‚ kam nav nodokļu parāda‚ var saņemt atlaidi ( MK noteiktā kārtībā) balstoties uz VARAM atzinumu.

·      Var piešķirt atlaidi uz visu projekta realizācijas īstenošanas termiņu‚ bet ikgadējo atlaidi - par to summu par kādu šajā gadā samazinājies maksimāli atļautais piesārņojuma apjoms.

·      Atlaides neatceļ limitus un par virslimita izmantotiem resursiem jāmaksā pēc likuma un noteiktā cenrāža.

·      Pēc ikgadējās nodokļu atlaides termiņa izbeigšanās VARAM novērtē projekta īstenošanas kvalitāti un sagatavo atzinumu Finansu ministrijai vai attiecīgai pašvaldībai. Ja projekts nav savlaicīgi un kvalitatīvi īstenots‚ atlaide jāatmaksā.

5.   VALSTS EKOLOĢISKĀ EKSPERTĪZE

Valsts ekoloģiskās ekspertīzes (VEE) mērķis ir izvērtēt saimnieciskās darbības ekoloģiskās bīstamības pakāpi‚ ekoloģisko situāciju konkrētajos objektos un vietās‚ un izstrādāt priekšlikumus vides kvalitātes uzlabošanai.

Tās galvenie uzdevumi:

1)   noteikt un pārbaudīt vai pareizi novērtēts ir potenciālās ekoloģiskās bīstamības līmenis jebkāda veida darbībai‚ kuras realizācija ietekmē šobrīd vai ietekmēs nākotnē apkārtējo vidi‚ iedzīvotāju veselību‚ dzīves līmeni;

2)   dot vērtējošu analīzi projektā paredzētās antropogēnās darbības ietekmei uz apkārtējo vidi;

3)   izvērtēt saimnieciskās darbības pieļaujamību‚ ņemot vērā visus ekoloģiskos ierobežojumus;

4)   konstatēt vai prognozēt un novērst‚ kādas sekas var radīt t/s objektu un kompleksu iedarbība uz apkārtējo vidi.

            Lai varētu veikt kādu darbību‚ obligāti ir jāsaņem Valsts ekoloģiskās ekspertīzes (VEE) pozitīvs slēdziens‚ bet ja tas ir negatīvs‚ tad valsts varas un pārvaldes institūcijas izskata jautājumu par jebkura šāda objekta turpmāko darbību vai šīs darbības apturēšanu likuma kārtībā.

            Latvijā Valsts ekoloģisko ekspertīzi realizē VARAM veidojot ekspertu komisiju patstāvīgi vai kopā ar valsts varas un pārvaldes institūcijām.

            Pirms jebkura projekta uzsākšanas pasūtītājs iesniedz VARAM plānotās darbības rādītājus. VEE novērtē un dod atzinumu. VEE ilgums nepārsniedz 3 mēnešus‚ bet to var pagarināt ja ir sarežģīti materiāli un problēmas. Atkārtotu VEE var nozīmēt Saeima.

VEE objekti:

1)   visa veida reģionālās attīstības pirmsplāna un pirmsprojekta dokumentācija;

2)   projektu un pētniecības darbu programmas‚ kas saistītās ar ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanu;

3)   jauni tehnoloģiskie risinājumi‚ iekārtas‚ materiāli‚ darba reglamenti;

4)   saimniecisko darbību un dabas resursu izmantošanu reglamentējošo normatīvo un instruktīvi metodisko dokumentu projekti;

5)   objektu‚ vietu un reģionu ekoloģiskā situācija;

6)   projektu tehniski ekonomiskie risinājumi‚ celtniecības un likvidācijas projekti.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.    LR Likums “Par Valsts ekoloģisko ekspertīzi” // LR AP un Valdības Ziņotājs‚ -1990.‚ Nr 45.

2.    LR Likums “Par vides aizsardzību” // LR AP un Valdības Ziņotājs‚ -1990.‚Nr 33/34.

3.     LR Likums “Par dabas resursu nodokli” // LR Saeimas un MK Ziņotājs‚ -1990.‚    Nr 22.