Autors: Nezināms
|
N.p.k.
|
Lapas plātnes garums (cm)
|
Lapas kāta garums (cm)
|
Lapas kopējais garums (cm)
|
Galveno dzīslu skaits
|
Krāsa
|
|
1
|
12,5
|
14
|
26,5
|
9
|
Dzeltena ar tumšiem plankumiem, apgrauztas malas
|
|
2
|
13
|
19
|
32
|
9
|
Dzeltena ar brūniem plankumiem
|
|
3
|
15
|
24,5
|
39,5
|
9
|
Gaiši brūna ar sīkiem, tumšiem plankumiem
|
|
4
|
12
|
15,2
|
27,2
|
9
|
Dzeltena, vietām palikuši zaļi plankumi
|
|
5
|
12,2
|
16,4
|
28,6
|
9
|
Dzeltena ar sīkiem, brūniem plankumiem un baltiem
lieliem plankumiem
|
|
6
|
9,7
|
8,8
|
18,5
|
9
|
Gaiši zaļa ar dzelteniem plankumiem
|
|
7
|
14,5
|
18,3
|
32,8
|
9
|
Dzeltena ar brūnganiem un zaļiem plankumiem
|
|
8
|
11,6
|
13,2
|
24,9
|
9
|
Koši dzeltena ar brūniem plankumiem
|
|
9
|
12,6
|
13
|
25,6
|
9
|
Gaiši zaļa ar dzelteniem plankumiem
|
|
10
|
13,6
|
19,4
|
33
|
9
|
Tumši dzeltena ar brūniem plankumiem
|
|
Piezīmes. Lapas ir
bojātas, uz lapām ir dzeltenīgi, izplūduši plankumi, lapu apakšpusē redzama
balti pelēcīga apsarme. Ir kukaiņu izraisīti bojājumi. Lapas vāktas Rīgas
nomalē no jauna kociņa.
|
|||||
Kļavas lapu variāciju līknes
Kastaņas lapas
|
N.p.k.
|
Centrālās plātnes garums (cm)
|
Kāta garums (cm)
|
Kopējais garums (cm)
|
Plātņu skaits
|
Piezīmes
|
|
1
|
16,6
|
13,9
|
30,5
|
7
|
Tumši zaļa |
|
2
|
11,5
|
7,9
|
19,4
|
6
|
Tumši zaļa ar brūniem plankumiem
|
|
3
|
6,5
|
5
|
11,5
|
5
|
Tumši zaļa,
apgrauztas malas
|
|
4
|
13,8
|
9,6
|
23,4
|
7
|
Tumši zaļa, sāk dzeltēt no lapas malām
|
|
5
|
9,4
|
7,5
|
16,9
|
5
|
Tumši zaļa ar brūni dzeltenīgām lapu malām
|
|
6
|
12,6
|
9,8
|
22,4
|
7
|
Tumši zaļa
|
|
Piezīmes. Lapas ir
bojātas, uz tām ir atrodamas kaitēkļu atstātas pēdas, kā arī paši kaitēkļi –
bruņutis. Lapas vāktas Rīgas centrā
netālu no ceļa.
|
|||||
Kastaņas lapu variāciju līknes
Bērza lapas
|
N.p.k.
|
Lapas plātnes garums (cm)
|
Lapas kāta garums (cm)
|
Lapas kopējais garums (cm)
|
Galveno dzīslu skaits
|
Piezīmes
|
|
1
|
5,4
|
2,1
|
7,5
|
20
|
Tumši zaļa, ir dzeltenīgi brūnas maliņas
|
|
2
|
6,2
|
2,5
|
8,7
|
18
|
Tumši zaļa, ir brūni plankumi, arī uz kātiņa
|
|
3
|
5,9
|
2,4
|
8,3
|
16
|
Tumši zaļa
|
|
4
|
5,6
|
1,9
|
7,5
|
16
|
Tumši zaļa
|
|
5
|
4,9
|
2,3
|
7,2
|
12
|
Tumši zaļa
|
|
6
|
5,5
|
1,7
|
7,2
|
14
|
Zaļa
|
|
7
|
4,5
|
2
|
6,5
|
12
|
Tumši zaļa, dzeltenīgas maliņas
|
|
8
|
5
|
1,8
|
6,8
|
14
|
Tumši zaļa, dzeltenas maliņas
|
|
9
|
4,6
|
2,1
|
6,7
|
12
|
Tumši zaļa
|
|
10
|
4,2
|
1,6
|
5,8
|
14
|
Tumši zaļa, brūnganas maliņas
|
|
Piezīmes. Lapas ir
bojātas ļoti minimāli, uz tām ir neliela piesārņojuma radīta kārtiņa. Lapas
vāktas no liela koka pie Dailes teātra.
|
|||||
Bērza lapu variāciju līknes
Teorētiskais pamatojums
MAINĪBA
Par mainību sauc organismiem kopīgu
īpašību iegūt jaunas pazīmes – atšķirības starp īpatņiem sugas robežās.
 |
 |
   Iedzimstošā mainība skar hromosomas vai gēnus,
t.i., iedzimtības pamatu. Iedzimstošās izmaiņas nosaka izmaiņas gēnos vai
gēnu jaunu kombināciju veidošanās pēcnācējiem. |
|
Neiedzimstošā jeb
modifikatīvā mainība nosaka populācijas īpatņu
pielāgotību mainīgajiem vides apstākļiem.
|
|
Korelatīvā mainība ir
saistīta ar to, ka viens un tas pats gēns ietekmē ne tikai vienas, bet arī
divu un pat vairāku pazīmju veidošanos.
|
|
Mutatīvās mainības
veidošanos nosaka izmaiņas gēnos. Gēnu
mutācijas, kas nav saistītas ar mikroskopā saskatāmām izmaiņām hromosomu
uzbūvē sauc par gēnu mutācijām. Hromosomu
mutācijas ir tādas mutācijas, kas saistītas ar redzamām izmaiņām
hromosomās. Mutācijas, kas notiek somatiskajās šūnās sauc par somatiskajām mutācijām. Tādas
mutācijas izraisa pazīmes izmaiņas tikai tajā organisma daļā, kas attīstās no
izmainītajām šūnām.
|
|
Kombinatīvās mainības
veidošanos nosaka gēnu jauna kombinācija pēcnācējos.
|
Visas
organisma pazīmes – ārējās un iekšējās uzbūves, fizioloģijas, izturēšanās un
citas īpatnības – ir mainīgas. Īpatņu mainība rāda populācijas neviendabību.
Analīze un
secinājumi
Kļavas
lapas
Lapu plātņu vidējais garums ir 12,67 cm, kātu vidējais garums
ir 16,18 cm,
un vidējais kopgarums 28,86 cm.
Lapu lielums ir atšķirīgs, ko nosaka
apdzīvojamās vides apstākļi, piem., to novietojums uz koka (modifiktīvā
mainība). Kļavu lapu galveno dzīslu skaits visām lapām ir nemainīgs - 9 dzīslas (iedzimstošā mainība).
Kastaņas
lapas
Lapu plātņu vidējais garums ir 11,73 cm, kātu vidējais garums
ir 8,95 cm, un vidējais kopgarums 20,68 cm.
Lapu kopējais garums ir ļoti atšķirīgs
– lielākais lapas kopējais garums ir
30,5 cm, mazākais – 11,5. (atšķirās par 19 cm) Tas ir atkarīgs no apdzīvojamās
vides apstākļiem, lapu novietojuma uz koka – modifiktīvā mainība.
Plātņu skaits kastaņas lapām arī ir
atšķirīgs.
Bērza
lapas
Lapu plātņu vidējais garums ir 5,18 cm, kātu vidējais garums
ir 2,04 cm, un vidējais kopgarums 7,22 cm.
Lapu kopējais garums nav ļoti atšķirīgs -
lielākais lapas kopējais garums ir 8,7 cm, mazākais – 5,8. (atšķirās par 2,9
cm)
Tas ir atkarīgs no apdziivojamaas vides
apstākļiem.
Visas lapas ir tumši zaļas vai zaļas, neviena bērza lapa vēl
nebija nodzeltējusi - tām nav vēl sācies šūnu
noārdīšanās process. Uz lapām ir pamanāma piesārņojuma radīta putekļu kārtiņa
(lapas vāktas Rīgas centrā).
Izdarot secinājumus, mainību konstatēju
visu koku (kļavu, kastaņas, bērza) lapām. Tā izpaužas dažādi – gan pēc lapu lieluma,
gan krāsas, dzīslu skaita, gan arī pēc lapu plātņu un kātiņu garumiem.
Arī tas, ka lapas ņemtas no viena koka,
nenozīmē to, ka tām būs vienāds lielums. Tā ir modifiktīvās mainības
pazīme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru