Bezmaksas referāti skolai: KONTROLDARBS EKONOMIKAS TEORIJĀ

1.variants

1.Ekonomisko resursu veidi, to nepieciešamība un ierobežotība, saimniekošanas iespējas. Resursu tirgus. Resursu cenas un atdeve, resursu aizvietošanas princips.

Resursi, kā ražošanas faktori, to funkcijas un ienākumu veidi /rente,darba alga, peļņa, procents/.Pievienotās vērtības izveidošanās.

2.Sastādīt nepieciešamo resursu aprēķinu izvēlētam uzņēmējdarbības veidam un prognozēt ienākumus mēnesī, gadā un 3-5 gados.

Ekonomiskie resursi

(jeb ražošanas faktori) ir tas, kas tiek izmantots, lai ražotu preces un pakalpojumus. Ekonomiskie resursi ir dabas resursi (zeme un tās auglīgā augsne, flora, fauna, zemes dzīļu bagātība). Dabas resursi ir viss apstākļu komplekss, ko cilvēks var izmantot savu vajadzību apmierināšanai. Visas dabas bagātības iedalās divās daļās pēc rakstura: a) tie ir dabas komponenti, kas nav cilvēka darba produkti, piemēram, reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts un tml.; b) tie ir dabas komponenti, ko dilvēka darbs var būtiski ietekmēt, piemēram, zemes auglību var uzlabot, mitrās zemes nosusināt un tml.. Latvijā nozīmīgākie dabas resursi ir meži (40% no republikas teritorijas, no tā var izmantot, piemēram, kokapstrādei, sēnes, ogas, tūrisms un tml.) , kūdra (10% no republikas teritorijas, no tā var izmantot, piemēram, kurināmais, komposts, pakaiši un tml.) un ūdens (to var izmantot, piemēram, rūpniecībā, tūrismā lauksaimniecībā un tml.) kapitāls (tas radies cilvēku darba rezultātā un ir kontrolējams un ietekmējams, atšķirībā no dabas resursiem. Tas ir uzkrāt darbs. Kapitālu, ko izmanto ražīgai darbībai sauc par ražīgo kapitālu , tas ir ēkas, būves, iekārtas, tilti, un tml., paaudžu gaitā uzkrātie ražošanas līdzekļi, kas kalpo preču un pakalpojumu ražošanai un nogādāšanai līdz patērētājam. Kapitāls nav patēriņa priekšmeti un nauda, jo ražošanas procesā nepidalās, nauda ir finansu kapitāls.), cilvēka darbs un uzņēmējspējas (Jebkurš dabas resurs bez cilvēka darba nav lietojams. Tātad šis ir viens no svarīgākajiem ekonomisko resursu komponentiem. Tomēr lai veiktu darbu ir nepieciešamas attiecīgas zināšanas - jābūt attīstītām darbaspējām, kas ir cilvēciskais kapitāls, tas ir cilvēka fizisko un garīgo spēju izmantošana, lai ražotu noteiktu preci vai pakalpojumu un iegūtu peļņu. Visas zināšanas un spējas, talants jeb uzņēmējspējas ir noteicošais faktors, kas savieno visus resursus, lai organizētu ražošana. Tirgus peļņu negarantē, bet to dara uzņēmējspējas.) Tie iedalās divās grupās - materiālos un cilvēku resursos.

Materiālie resursi iedalās dabas resursos un kapitālā un cilvēku resursi - darbā un uzņēmējspējās.

Visi ekonomiskie resursi ir nepieciešami, jo tie ir arī ražošanas faktori un bez tiem nenotiek neviena darbība, bet ir vairāki ierobežojumi, kas ir noteikti ar likumu (par dabas resursiem ) vai robežojas ar iespējām (kapitāls, darbs, uzņēmējspējas). Visas saimniekošanas iespējas ir saistītas ar iespēju maksimāli piekļūt un izmantot ekonomiskos resursus.

Visiem ekonomiskiem resursiem ir attiecīgs ienākuma veids (resursu cenas):

zemes un dabas resursu īpašniekiem - rente - starpība starp tirgus cenu un preces pašizmaksām, jeb ieņēmumu un mainīgo izmaksu starpība. Ekonomiskā renye - ienākumu starpība starp ražošanas faktora tirgus cenu un iespējamo ražošanas faktora pārdošanu par tā minimālo cenu.;

darbaspēka īpašniekiem - darba alga, atalgojums - ko rēķina ņemot vērā strādnieka profesionalitāti, nostrādāto laika periodu un, protams, darba kvalitāti, resursu izmaksas, pašizmaksas un tirgus cenas;

kapitāla īpašniekiem - procenti - ko rēķina ņemot vērā kapitāla lielumu un veidu, termiņu, beigu produktivitāti;

uzņēmējspēju īpašniekiem - peļņa - tai jāpārsniedz peļņas slieksni (cena, kas sedz kopējās izmaksas, tā ir vienlīdzīga ar nulli) un to nosaka no gada ieņēmumiem atskaitot visa gada ražošanas izmaksas.

Risinot ekonomiskos pamatjautājumus jebkurā gadījumā ir jāsaskaras ar pretrunu - neierobežotās cilvēku vajadzības un ierobežotie ekonomiskie resursi. Tātad, lai pilnvērtīgi strādātu, pirms darbu uzsākšanas ir jāveic izpēte un tad izvēle. Ir jāzina ko ražos, kas vajadzīgs un tad jāsabalansē minimāls resursu patēriņš ar maksimālu procesa iznākumu - produktu, pakalpojumu un beidzot peļņu.

Tātad, ja nav pieejams viens no resursiem ir jādomā alternatīvs, jāatsakās no vienas lietas citas labā. Tas var saistīties arī ar papildus izmaksām, bet tāpēc iepriekš ir jāizvērtē ražotā produkta svarīgums, lietderība, nepieciešamība.

Pievienotā vērtība veidojas kā starpība starp kopējo preču un pakalpojumu vērtību un ražošanā izlietotā starpprodukta vērtību.(Starpprodukts - pirktās preces (materiāli, izejvielas u.c.), kas tiek izmantotas kā resursi iekšzemes kopprodukta ražošanai, jeb preces galīgam patēriņam.)

Pievienotā vērtība sevī ietver:

1.pamatlīdzekļu nolietojumu jeb amortizāciju (ikgadējie pamatlīdzekļu atskaitījumi, kas ir kā uzņēmuma ienākums; atlīdzība tautsaimniecībā nodarbinātajiem, kas ir algas, maksājumi, sociālās apdrošināšanas, pensiju fondi, slimo kases u.c.; rentes ienākumi, kas ir maksājami par privātīpašuma izmantošanu rentes un subsīdiju veidu; procentu maksājumi, kas ir ienākumi par kredītiem, kas kalpo jauno vērtību izveidošanai; peļņa, kas ir isa veida ienākumi ko saņem privātīpašnieks, akcionāri, Valsts budžets, uzņēmumi.

Pievienotā vērtība kalpo netiešo nodokļu aprēķināšanai (apgrozījuma, muitas, akcīzes), ko maksā realizācijas brīdī.

2.Resursu aprēķins baļķu apstrādei gaterī.

Nepieciešamie resursi:

· mežs;

· transports;

· ceļš;

· ēkas;

· iekārtas;

· darbs - strādnieki,speciālisti - meža, ēku un iekārtu apsaimniekošanai;

· uzņēmuma vadītājs.

Mežs - ‘’šoreiz ir uzņēmuma vadītāja privātīpašums - 25 ha, tātad rente nav jāmaksā. Izdevumi ir zemes nodoklis.

Transports - jau kā kapitāls.

Ceļš - jau izveidots pirms nodibināts uzņēmums (no cirsmas līdz vispārējiem ceļiem).

Ēkas - jāpielāgo labības klēts (celta 1988.g.).

Iekārtas - jāiegādājas, jāņem īstermiņa kredīts.

Strādnieki - algas atkarīgas no padarītā darba.

Speciālisti - pieaiciona tikai kad nepieciešams, uz noteiktu laiku par noteiktu samaksu.

Uzņēmuma vadītājs - ideju ģenerātors, virsstrādnieks, saimnieks vienā personā; alga noteikta katru mēnesi un piemaksa par katru izdevušos darījumu; pārējais finansu kapitāls (atskaitot algas, piemaksas, prēmijas un citus maksājumuskā nodokļi) atkal tiek likts apritē saimniekošanas paplašināšanai.

Izdevumi (sākumprocesā):

· iekārtas - Ls 2500.-,lentzāģa rentabilitāte ir 70% ,(bezprocentu īstermiņa aizņēmums no privātpersonas, līdz 6 mēn.);

· transports - Ls 2.-/m 3 .

Apkures sistēma ir autonoma katlumāja, kas ir pārvietota no bijušās zvēru audzētavas un ir labā tehniskā stāvoklī. Kurināts tiek ziemas periodā (bet kurinātājs strādā visu vasaru, jo gatavo malku),malka no nomaļiem. Veidojas bezatlikuma tehnoloģija.

Tālāk tiks apskatītas darbības izmaksas un ienākumi mēnesī, gadā, četros gados.

Vienā mēnesī.

Izdevumi: Ienākumi:

Kredīts 420.- Dēļi (egle, pārdod 2 reizes mēnesī) vid. 5000.-

Strādnieku algas(10) 720.-

Priekšnieka alga 90.-

Citi izdevumi (elektrība, degviela, nodokļi) 2390.-

Peļņa Ls 1380.-

Vienā gadā.

Pēc pus gada tiek iegādāts otrs lentzāģis (Ls 2500.-). Pieaug darījumu apjoms par 0,5 reizi. Tātad gada beigās ir vidēji Ls 2860.- liela peļņa (atskaitīti papildus izdevumi par zāģi, transportu, nelielu pārbūvi).

Četros gados.

Otralā gadā ieņēmumi - Ls 30000.-. Tiek izmantots jauns (cits) egļu mežs, rente gadā - Ls 5000.-. Algas tiek palielinātas un kopā iznāk vēl Ls 500.-. Peļņa - 24500.-.

Trešajā gadā ieņēmumi - 24740.-. Tiek uzcelta neliela darbnīciņa un nopirkti nepieciešamie darba rīki - Ls 15000.-. Tiek pieņemti jauni strādnieki un palielinātas algas, izdevumi kopā - Ls 3500.-. Saražotā produkcija gaterī nemainās, nāk klāt no darbnīcas - Ls 662.-. Peļņa - Ls 6240.-.

Ceturtajā gadā apjomi un izmaksas nemainās. Gadu beidz ar Ls 35000.- lielu peļņu.

Pēc ceturtā gada var sākt domāt par uzkrājumiem ilgākā laika periodā. No tiem varēs sagādāt jaunas iekārtas vai uzlabot vecās.

Grafiski tas izskatās šādi: