Kredīts un tā veidi

Ventspils Augstskolas

Ekonomikas un pārvaldības nodaļas

                                                                        I P3.2 gr. studentes                                                                                                     Daces Stūres                                                                                     referāts uzņēmējdarbībā

Kredīts un tā veidi.

23. 11. 99.

Kredīts (credit; loan) – naudas vai citu atvieglojamu lietu aizdevums, ko fiziskām un juridiskām personām sniedz kredītiestādes un kas šīm personām dod tiesības rīkoties ar naudu vai citām atvieglojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvieglojamās lietas ar vai bez procentiem. Termins ”kredīts“ ir aizgūts no latīņu valodas vārda (credit) un nozīmē aizdevumu, parādu.

Kredītiestāde (credit institution) – uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus. Latvijā kā kredītiestādes darbojas bankas , krājaizdevumu sabiedrības vai ārvalstu banku nodaļas (filiāles).

Mūsdienu tirgus ekonomika nav iedomājama bez plašām kredītattiecībām. Pateicoties tām, rodas labvēlīgas iespējas kapitāla pārplūdei no mazāk ienesīgām ekonomiskām nozarēm uz ienesīgākām, tās paātrina preču realizāciju, samazina ar naudas apgrozību saistītās izmaksas, sekmē kapitāla uzkrāšanu. Kredīts dod iespēju savlaicīgi un pilnīgi apmierināt uzņēmumu vajadzības pēc naudas līdzekļiem dažādos laika posmos, efektīvi izmantot naudas resursus tautsaimniecībā. Savukārt kredītu piešķiršanas pamatmērķis ir gūt peļņu no šiem darījumiem. Tātad mēs varam secināt, ka ar kredīta palīdzību peļņu jeb labumu gūst abas puses - gan aizdevējs jeb kreditors gan aizņēmējs jeb debitors.

Lai varētu aizdot naudu, ir jābūt uz laiku brīviem naudas līdzekļiem, kas nav piesaistīti ne ražošanā, ne arī preču apgrozībā. Brīvie naudas līdzekļi, kas koncentrējas bankās, veido kredītu resursus, kurus bankas aizdod citiem (uzņēmējiem, iedzīvotājiem) par atlīdzību  aizdevuma procenta formā, t.i. it kā pārdod pašu naudu. Līdz ar to rodas īpašs tirdzniecības veids – tirdzniecība ar naudu. Naudas tirgum uzņēmējdarbībā ir tikpat liela nozīme kā ražošanas līdzekļu un darbaspēka tirgiem. Tātad brīvie līdzekļi ir  naudas tirgus prece. Šīs preces cena ir aizdevumu procents. Kredīts ir prece ar savu vērtību (aizdotā naudas summa) un lietošanas vērtību (spēju nest procentu ienākumus). Šo preci atsavina tikai uz laiku, pienākot termiņam, debitora pienākums ir atdot kreditoram aizņemto naudu. Bet par aizņemtajiem līdzekļiem ir arī jāmaksā aizdevumu procenti. Tā saturs būtībā ir peļņas daļa, ko saņem kredītiestāde par līdzekļu aizdošanu. Aizdevu procenti ir īpašas preces – naudas – cena jeb maksa par aizņemto līdzekļu izmantošanu. Aizdevu procentu lielumu nosaka procentu norma (likme). To aprēķina aizdevu gada ienākuma summu dalot ar visu aizdoto kapitāla summu un izsakot procentos. Izšķir nominālo un reālo aizdevu procentu normu. Kreditors, aizdodot naudu, ņem vērā reālo procenta likmi un sagaidāmo inflācijas līmeni, kas ir vienāda ar nominālo aizdevu procentu likmi. Kredīta procenta gada likmi veido arī skatoties pēc kredīta pieprasījuma un piedāvājuma samēra naudas tirgū, vidējās peļņas normas, kredīta apkalpošanas izdevumiem, piešķiršanas termiņiem, riska pakāpes u. c. Stabilas ekonomikas attīstības apstākļos aizdevu procentu normas maksimālā robeža ir vidējā peļņas norma. Lai gan praksē tā vienmēr ir zemāka, jo uzskata, ka citādi gandrīz nav iespējams aizdevumu atdot.

Var būt ilgtermiņa un īstermiņa kredīti.

Īstermiņa kredīta nepieciešamību nosaka apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības. Tie parasti tiek izsniegti ar samaksas termiņu līdz vienam gadam.

Pamatkapitāla aprites īpatnības t. i., tā aprite ir daudz lēnāka, rada nepieciešamību pēc ilgtermiņa kredīta. Ilgtermiņa kredītu izmantošanas iespējas ir no 5 līdz vairāk gadiem.

Līdz ar to ir arī vidēja ilguma kredīti, kas ir no viena līdz pieciem gadiem.   Kaut gan populārāki ir tieši ilgtermiņa un īstermiņa kredīti.

Ir dažādi kredītu veidi.

1. Overdrafts (bankas kredīta pārsniegumi) – summa, kuras robežās banka kreditē tekošā konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma. Overdrafts faktiski ir īstermiņa kredīts, kuru parasti izsniedz bez nodrošinājuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem. Šo kreditēšanas veidu visvairāk izmanto tieši fiziska personas, bet tas nenozīmē, ka to neizmanto arī juridiskas personas.

Saistībā ar overdraftu ir jāmin šādi faktori:

· Summa. Konta debeta atlikums nedrīkst pārsniegt noteiktu robežu, par kādu banka ir vienojusies ar klientu. Parasti šī robeža ir saistīta ar ieņēmumu līmeni.

·         Procentu likme. Par konta pārsniegumu jeb overdraftu ir jāmaksā procenti. Procenti tiek aprēķināti katru dienu par attiecīgās dienas debeta atlikumu, un uzkrātā summa tiek atskaitīta no konta vienu reizi ceturksnī. Ja banka ir piekritusi nodrošināt klientam iespēju izmantot overdraftu īpaši lielos apmēros, var iekasēt atsevišķu komisijas naudu, pat tādā gadījumā, ja overdrafts netiek izmantots līdz maksimālajai robežai.

·         Mērķis. Tie parasti tiek izmantoti, lai segtu īstermiņa konta deficītu.

·         Atmaksāšana. Teorētiski overdrafti ir jāatmaksā pēc pieprasījuma, ko parasti klients zina.

·         Nodrošinājums. Atkarībā no klientam atvērtās kredītlīnijas apmēra, banka var pieprasīt aizdevuma nodrošinājumu.

·         Izdevīgums. Cilvēki parast šo kredītu veidu izmanto tādēļ, ka viņi ir izdevīgi, ka visi izdevumi tiks finansēti pat tad, ja tie pārsniedz attiecīgajā brīdī pieejamo naudas līdzekļu summu. Bankai tie ir izdevīgi, jo rodas iespēja iekasēt salīdzinoši augstu procentu likmi, bet trūkums – overdraftu kopējā summa var krietni svārstīties, bet bankai vienmēr ir jābūt spējīgai nodrošināt finansējumu kopējās piešķirtās kredītlīnijas apmēros.

2. Komerciālais kredīts. To piešķir funkcionējošie uzņēmēji cits citam preču kapitāla formās. Preces tiek pārdotas uz kredīta vairumtirdzniecības organizācijām, bet tās pārdod mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis – īpaša parādzīme ar noteiktu maksāšanas termiņu. Uzņēmums – piegādātājs – nosūta produkciju pircējam, saņem no viņa vekseli par to, ka apņemas paredzēto naudas summu samaksāt noteiktā laikā. Tā kā piegādātājam pašam rodas vajadzība segt ražošanas turpināšanas izmaksas – tas iesniedz  vekseli bankā un saņem par to bankas kredītu. Notiek tā dēvētais vekseļu diskonts. Līdz ar to komerciālais kredīts rada vekseļu apgrozību, ko raksturo specifiski noteikumi. No komerciālā kredīta ir atvasināti faktorings un akreditīvs. Pirmais nozīmē, ka notiek iesniegto dokumentu tūlītēja samaksa par nosūtītām precēm (banka faktiski kreditē sava klienta apgrozības kapitāla apriti. Operācijām izmanto savus pašas līdzekļus, kā arī piesaistītos klienta līdzekļus, ieskaitot depozītus). Otrais (akreditīvs) – iepriekšēja samaksa par preču nosūtīšanu.

3.Banķieru kredītu izsniedz banka un citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas aizdevumu formā. Kredīta objekts ir naudas aizdevums.

4.Valsts kredītu raksturo tas, ka valsts izlaiž aizņēmuma obligācijas – vērtspapīrs, kas norāda uz parādu saistību, garantē to īpašniekam ikgadējus procentu ienākumus saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika arī saņemt obligācijas nominālvērtību. Tās brīvi pērk un pārdod iedzīvotāji. Tātad valsts ir debitors – naudas aizņēmējs, parādnieks iedzīvotājiem. Valsts iekšējie aizņēmumi kalpo valsts budžeta līdzekļu papildināšanai, arī budžeta deficīta segšanai. Tas ir valsts iekšējais kredīts jeb valsts iekšējais parāds. Obligācijas ar iepriekš noteiktām procentu likmēm ir tiesīgi pārdot arī uzņēmumi.

5. Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums pret ķīlu. Latvijā šim nolūkam ir nodibināta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Tā izsniedz aizdevumus uz nekustamā īpašuma ieķīlējuma pamata. Bankā var ieķīlēt nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijā. Aizdevumi nedrīkst pārsniegt 60 % no ķīlas summas. Šī bankai ir tiesības izlaist dažādu veidu ķīlu zīmes. Bankā hipotekāros aizdevumus izsniedz naudā vai ķīlu zīmēs, atbilstoši to nominālvērtībai. Hipotekāros kredītus izsniedz šādiem mērķiem: 1) zemes auglības uzlabošanai,

                2) nekustamā īpašuma mantošanas un pirkšanas maksājumu nokārtošanai,

             3) ēku būvēšanai, modernizācijai, zemes meliorācijai, ilggadīgiem stādījumiem un citām vajadzībām.

6. Līzings ļauj iegūt mantu lietošanā, par to maksājot noteiktu summu katru mēnesi, līdz tiek nomaksāta visa priekšmeta vērtība un līzinga priekšmeta īpašumtiesības pāriet pircējam. Līzings tiek dalīts divās grupās: finansu līzings (saukts arī par nomu ar izpirkumu, kapitāla nomu vai finansu nomu), kas ir visizplatītākais līzinga veids Latvijā (pagaidām). Šajā gadījumā līzinga ņēmējs sedz visas izmaksas saistītas ar līzinga objekta ekspluatāciju, un, protams, patur visu peļņu, ko gūst ekspluatējot šo lietu vai objektu. Nokārtojot visus maksājumus, līzinga ņēmējs kļūst par līzinga objekta īpašnieku. Otrs veids ir operatīvais līzings (saukts arī par nomu) ir raksturīgs ar to, ka līzinga objekts, līzinga periodam beidzoties, nepāriet līzinga ņēmēja īpašumā, bet gan paliek tā devēja īpašumā, t.i. līzinga ņēmējs ņem objektu tikai lietošanā.

Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu, kas sastāv no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas, PVN u.c.)

Līzinga kredīts ir mazāk riskants par naudas kredītu, jo naudas aizdevumu izsniegšanai ir   nepieciešams nodrošinājums, garantijas, kuru vērtība pārsniedz saņemto naudas summu. Līzinga kredīts savukārt nozīmē, ka tiek aizdots kāds darba līdzeklis, kas ir līzinga devēja īpašums, tātad tas vienlaikus arī ir kredīta nodrošinājums. Tādēļ arī līzinga procentu likme tiek noteikta zemāka nekā aizdevumu procenta likme.

7. Studentu kredīts  - šo kredītu var saņemt studējošie studenti, kas apgūst akreditētas studiju programmas. Kredīta apjoms maksimāli ir 35 Ls mēnesī. Kredīta pamatsummas atmaksa jāsāk ne vēlāk kā sestajā mēnesī pēc studiju beigšanas. Katru mēnesi par aizdevumu jāmaksā procenti.

            Kredīti tiek grupēti arī pēc to izlietojuma:

1.      Investīciju kredīts, ko izsniedz pamatlīdzekļu atjaunošanai, palielināšanai.

2.      Uzņēmuma līdzekļu kredīts, ko izmanto, lai palielinātu apgrozāmo līdzekļu daudzumu.

3.      Sezonas kredīts – līdzekļu deficīta pārvarēšana pirms sezonas vai sezonas laikā.

4.      Patēriņa kredīts tiek piešķirts iedzīvotājiem pirktspējas stiprināšanai.

Tātad mēs secinām, ka ir daudz un dažādi kredītu veidi, kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, kas mums ir nepieciešami, tikai tie ir jāpārzina, lai varētu izvēlēties izdevīgāko un piemērotāko no tiem.

Kredīti, ko piedāvā bankas.

 

 

 

Kredīti                        Zemes un  Baltijas     Krājbanka  Unibanka   Komercbanka

                                    hipotēku   Tranzītu  

 banka        banka

Hipotekārais                            x                                  x                      x

Līzings                                                            x                      x                      x

Kredītlīnija                                                                  x                      x

Krāj un aizņēmēj                                                         x         

Apgrozāmo                                         x

līdzekļu

Īpašuma ties.                           x

nostiprināšanai

zemes grāmatā

Lauku                                      x

uzņēmējdarbībai

Komerckredīts                                    x

Lauku attīstību                        x

projekta ietvaros

Overdrafts                                           x                                              x

Studentu kredīts                                                                                 x

Patēriņa                                   x                                  x                      x                      x