Priekšvārds
Kristofors Kolumbs dzimis 1451.g. oktobrī Dženovā, skaistā ostas pilsētā Vidusjūras piekrastē. Kolumba tēvs nodarbojās ar vīna un siera tirdzniecību. Lielu iespaidu uz Kristoforu atstāja osta ar savu dzīvi. Te viņš redzēja agrāk nebaudītus augļus, nepazīstamus zvērus un augus. 14. gadu vecumā viņš iekārtojās uz burinieka par kuģa puiku, piedalījās braucienos uz Portugāli, vēlāk arī uz Korsiju. Bet 1465.gadā bija viņa pirmais brauciens Ligūrijas jūrā. 1473.g. viņš iestājās dienestā flotē. 1476.g. viņa tirdzniecības karavānai uzbruka franču karakuģi, viņi cieta sakāvi. Pateicoties veiksmei Kristofors izglābās, Atlantijas viļņi viņu izmeta Portugāles krastā.
Portugāle
Kristofors
Kolumbs nonāca Lisabonā. Te valdošā atmosfēra Kristoforu pilnīgi apbūra.
Karavelas un Barkas pielādētas ar kravām kuras vilka pa Težas upi augšup un
lejup uz Angliju, Flandriju un citām Vidusjūras, Rietumāfrikas un Hanzas
pilsētas ostām. Idejas par ceļojumiem un jaunu zemju atklājumiem Lisabonā
saistīja netikai Dženovas matroža Kolumba interesi vien, bet arī citus
novadniekus, kuri kalpoja dona Indriķa un karaļa Alfonsa V dienestā. Tā 1477.g. sākumā viņš devās
savā pirmajā lielajā jūras braucienā uz angļu ostu Bristoli, pēc tam uz īru
Galveju un Islandi.
1479.g. Kolumbs Lisabonā
apprecas un viņiem piedzimst dēls Diego.
1484.g. Kolumbs tika pieņemts
audiencē pie karaļa Žuana. Karalis uzklausīja apmeklētāju, kas neparasti
aizrautīgi klāstīja savus plānus par jaunu zemju atklājumiem un bagātībām. Ar
savu neatlaidību Kolumbs ietekmēja karali Žuanu, bet viņš tomēr tam nenoticēja.
Spānija
Kolumba
lūgums apgādāt ar attiecīgi aprīkotu floti, lai pa rietumu ceļu dotos uz
Indiju, tika noraidīts. Nomira Kolumba sieva Felipa. Kristoforam izsīka
dzīvošanai nepieciešamie līdzekļi. 1485.gadā Kolumbs pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Spānijā. Vēsts par Kolumba nodomiem nonāca
karaļpāra ausīs, viņi to uzaicināja Kordovas rezidencē. 1486.g. maijā karaliene Izabella pirmo reizi
Kolumbu pieņēma audiencē. Karaliene Kolumba priekšā likumus nodeva izskatīšanas
komisijai. Komisija tos
izskatīja ļoti ilgi. Tā pieņēma galīgo lēmumu,
lai Kolumba ideju noraidītu. Viņi uzskatīja, ka rietumu okeāns nav pārvarams,
ja arī būtu, tad brauciens prasītu vismaz 3.gdus. Kristoforam tas bija apnicis.1488.gada decembrī viņš trešo
reizi atgriezās Lisabonā. Šī paša gada beigās viņš devās uz Angliju, lai ar
saviem plāniem iepazīstinātu Indriķi V , bet pūles
izrādījās veltas. Tad Kolumbs aizbrauca uz Palosu, lai atvadītos no sava dēla
Diego, kurš dzīvoja Rabidas klosterī. Te viņš iepazinās ar kapteini Pinsonu,
kurš apsolīja vēlreiz izgādāt audienci pie karalienes Izabellas. Vispirms viņam atkal atteica, bet vēlāk tomēr Palosas
maģistrāts beidzot nodeva Kolumba rīcībā kuģus “Niņu” un “Piņu”, bet “Santa
Mariju” dženovietis nolīga pats. “Pintu” komandēja 50 gadīgais kuģa īpašnieks
kapteinis Pinsons, bet “Niņu “ viņa 30 gadīgais brālis. “Santa Mariju” vadīja
Kolumbs pats, tā bija apgādāta ar modernākajām navigācijas ierīcēm. Galvenais
bija kompass.
Laika mērīšanai bija
smilšu pulkstenis. Īstu navigācijas māku prasi prasīja darbs ar karti, kura
bija uzzīmēta ar zināmajām krasta kontūrām. Ap 1492. gadu kuģi izbrauca no Palosas.
Uz Rietumiem
Brauciena laikā uz Kanāriju salām
“Pintai” salūza stūre un radās neliela
sūce. Laspalmasā saremontēja “Pintu”. 1.septembrī visi trīs kuģi ierodas
Sansebastjānā, kur viņi papildināja savas krājumus. Spāņi visi kopā apmeklē
mesu un 6. septembrī pēdējo reizi pirms jaunās Pasaules atklāšanu, pacēla
enkuru vecajā Pasaulē. Tālāk viņiem nebija ostas kur palīdzību meklēt. “Uz
rietumiem!” – Šo pavēli Kolumbs mēdza atgādināt stūrmaņiem. 13. septembrī
Admirālim atnes nepatīkamu pārsteigumu, ka Polārzvaigzne, kas parasti rāda
Ziemeļu virzienu, vairs neatbilst kompasa adatai. Situācija kļūst drūma,
jūrniekus pārņem paniskas bailes, bet Admirālis saglabāja vēsu prātu un
parādīja, ka kompass rāda pareizi. 14. septembrī ļaudis paziņoja, ka ir
redzējuši putnu, bet 18. septembrī jau putnu barus, kuri lido uz Rietumiem.
Viņi turpināja braukt uz Rietumiem. 11. oktobra rītā jūras viļņošana kļuva
spēcīgāka, parādījās sārtojošs horizonts. Tā turpinājās brauciens visu dienu,
pienāca vakars, Kolumbs negulēja. Divos naktī viņi ieraudzīja apgaismotas
kāpas. Zeme! Zeme!
Sansalvadora, Huana, Espaņjolas
sala
Tā 1492.g 12. oktobrī Bahamu salā ieradās spāņi. Kolumbs salu nosauca par “Sansalvadoru”,
tāpat kā lielākajā daļā citu salu, kuras atklājis Kolumbs. Spāņi te sastapa
indiāņus. Bet Kolumbs bija pārliecināts, ka ir atradis Indiju. No rīta ar
skatieniem atklājās jaunas salas, tuvāko Kolumbs nokristīja par “Santa Mariju”
(tagad – Ramkeja). Bet nākamajā dienā 16. oktobrī viņi izcēlās Fernandijas
sala. Tur Kolumbs palika līdz 19. oktobrim. Kolumbs vēl lika lielākas cerības
uz lielāku salu, kur atrast zeltu. Viņi devās tālāk, 27. oktobrī pie apvāršņa
parādijās Huana (tagad Kuba). Kapteiņi bija pārliecināti, ka viņu priekšā ir
pavērusies Sipanga. Bet zeltu tur viņi tā arī neatrod. Ar ko spāņus aplaimoja
jaunā Pasaule? Tā bija tabaka. Tā šīs dāvanas triumfa gājiens vairs nebija
apturams, ar spāņu jūrnieku palīdzību šīs apšaubāmās baudas līdzeklis
izplatījās visā Eiropā.
6.decembrī Haiti Ziemeļrietumu līcī viņi izmeta enkurus, tur pavadīja
piecas dienas. Šejienes ainavas atgādina Spāniju 12. decembrī šo atklāto zemi
nosauca par Espaņjolu (jeb spāņu salu). Viņi devās tālākos meklējumos. 24.
decembrī viņi piestāja Karakolas līcī. Sākās vētra “Santa Marija” tika
uztriekta uz sēkļa. 26. decembrī krava un noderīgie priekšmeti tika izglābti.
Atpakaļ ceļu Kolumbs bija izplānoji 1493. gada aprīlī, bet viņi ar “Niņu” un
“Pintu” devās atpakaļ ceļā 1493.g. 16. janvārī.
Briesmu pilnais mājup ceļš
Mājup ceļš bija briesmu pilns. 15. februārī “Niņa” izšķirās ar
“Pintu”. 3. martā Kolumba kuģi pārsteidza vētra. Beidzot viņi nonāca Težas upes
grīvā. Kuģis bija stipri cietis. Kolumbs
sūtija ziņu karalim Žuanam par savu ierašanos un lūdza atļauju iebraukt
Lisabonā, lai darītu zināmu Portugāles karalim, ka viņš ir ieradies nevis no
Gvinejas, bet gan atpakaļceļā ceļa no
Indijas.
Triumfs
Portugālē pavadītās dienas Kolumbam
sagādāja vairāk nekā gandarījumu. 9. martā kādreizējais lūdzējs atkal nostājās
karaļa Žuana priekšā. Karalis dzīvi interesējās par viņa atklājumiem un
nepārprotami lika saprast, ka visiem šiem īpašumiem jāpieder Portugālei. 13.
martā Kolumbs devās pa Težu lejup un 15 martā nonāca Palosā. Nedalīts slavas spožums
apmirdzēja dženovieti. Viņa kuģis kļuva par publikas apbrīnu objektu, bet pats
Kolumbs atradās pastāvīgā ļaužu ielenkumā. Pats galvenais vēl bija priekšā, lai
izpildītu savu svēto solījumu Kolumbs nolēma doties uz Barselonu, lai tiktos ar
Izabellu un Ferdinandu. Kā apburta Izabella klausījās viņa aizraujošā
stāstījumā.
Karaļpāris Kolumbam uzdeva gatavoties
otrajam reisam. Barselonā viņš pavadīja 2,5. mēnešus. 1493.g. 20. maijā viņu iecēla par nākamā
brauciena ģenerālkapteini. Karaļu labvēlība pret jauno zemju atklājēju tika
apliecināta piešķirot Kolumbam personīgo ģerboni.
Indijas meklējumos
Kolumbs par savas misijas galveno
mērķi uzskatīja atrast Indiju un tās bagātības. Kolumbu nelika mierā ideja
apbraukt zemeslodei. Domādams, ka kuģo Indijas okeānā, viņš cerēja atrast Ķīnu
un Indiju, nokļūt tuvajos austrumos, tad pa sauszemi dotos svētceļojumā uz
Jeruzalemi un no turienes uz Spāniju.
1494.g. 24. aprīlī ar “Niņu”, “Sanhuanu” un
“Karderu” atstāja Izabellu, lai dotos pamatīgāk izlūkot Kubu, kuru viņš vēl
arvien uzskatija par Āzijas kontinenta pussalu. Mēneša beigās sasniedz svešādu,
vēlākās Orientes provincesä, dienvidu krastu, kur reti līst lietus un
ainavu veido skarbas klintis, akācijas, kaktusi un agaves. Guantanamas līča
krastā spāņi atrod steigā pamestas būdas, ugunskurā uz iesma vēl cepas divas
leguānas, bet jau pēc brīža vienkočos kuģiem tuvojās miermīlīgi noskaņoti taino cilts indiāņi.
Viņi svešiniekiem atveduši manioka maizi un ar ūdeni piepildītus ķirbjus.
4. maijā pie apvāršņa iezīmējas
Santjago (Jamaikas) neskaitāmo kalnu virsotņu kontūras. Nākamajā dienā viņiem
draudīgi tuvojās labi apbruņota kanoe flotile. Bet tas spāņus netraucē izmest
enkurus krāšņajā Santaglorijas (Svētās Annas) līcī. Nedaudz vēlāk Austrumos no
pakavveidīgās Purtobueno jomas gan nākas lietot ieročus, jo indiāņi ir
tērpušies palmu lapu gurnu apsējos un rotājušies ar spalvām, izrādās pretošanās
spāņiem, kas devušies malkas un ūdens meklējumos. Bet kas gan ir bultas un
šķēpi vai akmeņi pret Eiropiešu modernajiem ieročiem. Krīt vairāki salinieki,
pārejos izgaiņā ar asinssuņiem.
18. maijā spāņi vēlreiz apbrauc Krusa
zemes ragam un sasniedz salu virkni. Kolumbs uzmanīgi vēro svešo dabu.
Hronoloģija
1493.gada 25. septembrī ar 17 kuģiem no Kadisas
izbrauc otrā reisā uz jauno pasauli. 1493.g. novembrī Kolumbs atklāj Mazās Antiļu salas. 1494.g. no 24.
aprīļa līdz 29. septembrim. Kolumbs izpēta Dienvidkubu, atklāj Jamaiku un
atgriežas Espaņjolā.
1498.g. 30. maijā no Sanlukāras Kolumbs izbrauc savā
trešajā reisā. Augustā viņš sasniedz Dienvidamerikas Ziemeļu piekrasti.
1502.g. maijā Kolumbs no
Kadisas izbrauc ceturtajā reisā. Kolumbs atklāj un izpēta Vidusamerikas
piekrasti no Hondurasas līdz Panamai.
1504.g. Kolumbs atgriežas
Spānijā. Novembrī viņš ierodas Kadisā jau ļoti slims. Tad viņš dodas uz
Vaļadolidu, tur 1506.g.
20. maijā Kolumbs mirt. Viņš tiek apglabāts franciskāņu klosterī Vaļadolidā.
Izmantotā literatūra
Grāmatas
autors: Pauls Verners Lange.
Grāmatas nosaukums: “Kristofers Kolumbs”.
Saturs
Priekšvārds…………………………1.
Portugāle……………………………1.
Spānija………………………………1.
Uz Rietumiem………………………2.
Sansalvadora, Huana, Espaņjolas sala……………2
Briesmu pilnais mājupceļš……………3.
Triumfs…………………………………3.
Indijas meklējumos……………………4.
Izmantotā literatūra……………………4.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru