Bezmaksas referāti skolai: Kūrorti

Lielākās pilsētas, kūrorti un ievērojamākās vietas.

Prāga

Prāga ir čehu superlatīvs: valsts lielākā pilsēta (~1,2 milj. iedz.), " simts torņu pilsēta " (113 baznīcu torņi), " zelta pilsēta" (14. gs., Kārļa 4 vadīšanas laikā visi Prāgas torņi tika apzeltīti). Un beidzot: pilsēta pie Vltavas. Veselus 30

km upe līkumo cauri pilsētai.

Vēstures gaitā Prāga bijusi divas reizes Eiropas politiskais un garīgais centrs. Ģeniālais Kārlis 4 ( Čehijas karalis no 1346. Līdz 1378. g. Svētās Romas impērijas valdnieks) izveidoja Prāgu par metropoli.

Viņš nodibināja pirmo universitāti Viduseiropā, tika uzbūvēta Sv. Vitas katedrāle, Karlštejnas pils, Kārļa tilts, daudzas baznīcas un klosteri. Kā centrālā instance Hradčanos, Prāgas Kremlī, tika ierīkota ķeizariskā kanceleja. Nepieciešamība daž

ādajiem vācu dialektiem atrast kopīgu pamatformu bija iemesls jaunaugšvācu rakstības radīšanai. Prāgas universitātē tika izglītoti ierēdņi no visas impērijas. 1348. Gadā Kārlis 4 dibināja Prāgas jauno daļu, plašu joslu uz austrumiem no vecpilsētas mūra l

īdz Višehradas pakājei un līdz ar to palielināja Prāgu par 200 ha - tātad 230 futbola laukumiem.

Savus otros ziedu laikus Prāga piedzīvoja ķeizara Rūdolfa 2 valdīšanas laikā (1576 - 1611), kas ar mākslas izjūtu un izšķērdīgu patosu pilsētu padar;ija par Eiropas dārgumu glabātavu. Drīz pēc Rūdolfa 2 nāves, 1618. gada 23. maijā ar tā saukto "

kritienu pa logu" sākās Trīsdesmitgadu karš.

Protestantiskie pilsoņi un firsti bija tik ārkārtīgi sašutuši par vēl Rūdolfa garantētās reliģijas brīvības neievērošanu, ka izmeta pa kādu Kremļa logu divus augstus katoļu pārvaldniekus. Tiesa gan, viņi mīksti piezemējās kādā mēslu kaudzē. Par Č

ehijas karali tika iecelts Frīdrihs 5 no Pfalcas. Viņa sakāve 1620. gadā nozīmēja protestantu sacelšanās beigas.

Prāgas ievērojamākās vietas.

Vecpilsēta

Prāgas vecpilsēta ir 1000 gadus vecs amatnieku un tirgotāju centrs. Ielas ir šauras un atgādina labirintu, tajās valda viduslaiku atmosfēra, pat vakaros vāji apgaismotas. Spožs viduspunkts šajā kvartālā ir " Vecpilsētas loks ", laukums, kuru ie

skauj dārgas gotikas, renesanses, baroka un rokoko namu fasādes. Apkārtne labi pārskatāma no 70 m augstā rātsnama torņa. Rātsnama dienvidu pusē - slavenais astronomiskais pulkstenis. " Vecpilsētas lokā" tiek pārdoti mākslas amatnieku darinājumi un dažādi

nieki.

Pils (Kremlis)

Prāgas simbols. Rūdolfa 2 laikā (1576 - 1611) ir Eiropas mākslas un zinātņu centrs. No 1918. gada Kremlis ir prezidenta rezidence. Pils galerijā izstādīti Rubensa, Ticiāna, Veronēzes darbi. Bez tam vēl ir vērts apskatīt Grezno Vladislava zāli no

viduslaiku beigu posma ar renesanses stila logiem, baroka stila Matiasa torni (1614), kas ir līdzīgs antīkajai triumfa arkai. No pils rampas paveras fantastisks skats uz Prāgu.

Sv. Vita katedrāle

Tikai nedaudz soļu šķir pili no Sv, Vita katedrāles. Šeit kronēti un arī apglabāti Čehijas karaļi. Centrālais tornis ir gandrīz 100 m augsts. Katedrāles celtniecība tika uzsākta 1344. gadā un pabeigta tikai 1929. gadā.

Zelta ieliņa

Ziemeļrietumos no pils vaļņa sākas Zelta ieliņa ar tās mazajiem amatnieku namiņiem. Pirms 400 gadiem alķīmiķi šeit esot radījuši zeltu un mēģinājuši izdibināt gudrības akmens noslēpumu. Mazā, tikai četrus metrus platā ieliņa arvien ir cilvēku p

ilna.

Ebreju kapi

Prāgā, Jozefovas kvartālā, atrodas Vecie Ebreju kapi. Tā kā bija 'maz vietas, tad no15. gs. Tajos nu jau ir deviņi apbedījumu slāņi. Starp 1439. un 1787. gadu kapsētā apglabāti vairāk nekā 20 000 cilvēku. Cieši cits pie cita slejas 12 000 kapakmeņi

Kārļa tilts

Vecākais tilts pār Vltavu. Tā būvniecība sākās 1357. gadā. Līdz pat 19. gs. Tā bija vienīgā upes šķērsošanas vieta, lai nokļūtu Prāgā. 516 m garš, 10 m plats, rotāts ar 30 baroka statujām, no kurām gan nu jau lielākā daļa ir kopijas. Tirgotāju, ie

lu muzikanti, jaunatnes tikšanās vieta. Naktīs ielu tīrāmās mašīnas " aizskalo" tūristus.

Letna

Liels atpūtas parks Vltavas kreisajā krastā. Kādreiz augstākās sabiedrības, patlaban mazliet nekoptajā pakalnā svētdienās pastaigājas Prāgas iedzīvotāji. Tur atrodas vairāki restorāni, kā arī 1958. gada Briseles pasaules izstādes Čehoslovākijas

oriģinālais paviljons, kurā tagad ierīkots grezns restorāns. Skaists skats uz vecpilsētu.

Prāgas apkārtne

Karlštejnas pils mūri ir 6 m biezi. Šī impozantā gotiskā pils (1348. g.) atrodas klinšainā pakalnā virs Berounkas upes ielejas. Veltīgi husīti 1422. gadā aplenca pili. Tur karalis Kārlis 4 glabāja Romas impērijas kronēšanas dārglietas un Čehijas r

egālijas. Seifu, kas atradās Svētā Krusta kapelā, drīkstēja atvērt tikai 19 bruņinieku klātbūtnē. Kapelas sienas greznotas ar 2200 vērtīgiem pusdārgakmeņiem, (halcedoniem, ametistiem, ahātiem u.c.) apzeltītos ģipša rotājumos, kā arī ar 127 uz koka glezno

tiem svēto attēliem, ko radījis Prāgas meistars Teodoriks no 1357. līdz 1365. gadiem. Turpat blakus esošā Sv. Katrīnas kapela bija karaļa privātā kapela, kurā viņš dienām ilgi meditēja, it sevišķi gavēņa laikā. Uz Karlštejnu valdnieku drīkstēja pavadīt v

ienīgi vīrieši. Viņa jaunā sieva Bianka ar šo faktu nevarēja samierināties: pārģērbās pāža drānās un sekoja savam vīram, taču nevarēja viņam pārmest kļūmīgu soli. No šīs anekdotes radās komēdija " Viena nakts Karlštejnā", kas tik!

a rādīta vasarā pils pagalmā.

Koņeprusi

Akmeņlauztuvju darbos 1950. gadā atklāja eju, kas ved uz Koņeprusu stalaktītu alām. Stalaktīti, kas bieži vien ir caurspīdīgi un mirdzoši kā stikls, slīpi aug no klints sienām un ir fantastiski savijušies. Pirms 150 000 gadiem šajās alās mituši

dzīvnieki. Skeletu daļas, kas kaļķi saturošajā augsnē nav viss satrūdējušas, bet gan tieši pretēji - mineralizējoties nostiprinājušās, liecina par alu lāču, alu hiēnu, pat degunradžu klātbūtni. Par to, ka Koņeprsu alā pirms 70 000 gadu dzīvojušas cilvēk

veidīgas būtnes, liecina, saglabājies apakšžoklis un pieres daļas fragmenti.

Karlovi Vari

" Drēbes ceļ vīru", mēdz teikt, un vīrs ceļ vietu, kurā viņš dzīvo. Ja runā par Karlovi Variem, tad jāuzskaita slavenības. Šeit satikušies cari, karaļi un ķeizari, krievu muižnieki, indiešu maharadžas un Eiropas valsts vīri. Markss un Bismarks, a

rī Leibnics, Herders un Tolstajs, un lielie komponisti - Bahs, Karls Marija Vēbers, Bēthovens, Šopēns, Brāmss un Grīgs. Smetana un Dvoržāks - viņi visi dziedināja savas kuņģa, zarnu un aknu slimības, kā arī mazināja lieko svaru. Pēc restaurācijas Karlovi

Vari ir atguvuši savu kādreizējo skaistumu. Slimokasu pacienti steidzas uz vietām, kur reiz gozējušies Gēte un cars Pēteris Pirmais. Nav jau nekas pret slimokasu pacientiem, taču pēc 40 gadu vientulības sociālisma laikā kūrortam ar 60 namiem un 4000 gul

tas vietām, kas gan agrāk, gan arī tagad ir nozīmīgais Čehijas kūrorts, pašam būtu nepieciešams kāds dziļš malks no tā 6 karstajiem avotiem, lasi atkal būtu formā. Lai arī to karstums ir atšķirīgs (42 - 72), izcelsme acīmredzot i!

r viena.

Karlovi Vari ievērojamākās vietas.

Doms - Sv. Marijas katedrāle (1763) ir baroka stila arhitekta K. I. Dīncenhofera darbs.

Festivāls - ik pēc diviem gadiem Karlovi Varos notiek starptautisks kinofestivāls.

Mariānske Lāzņe

Kūrorts, kuru varētu uzskatīt par Karlovi Varu jaunāko māsu. Savu pirmo sezonu 1815. gadā tas uzsāka ar septiņām viesu mājām un tieši 187 viesiem. Mariānske Lāzņe avoti ir auksti (9 - 12 grādi). Pavisam šeit ir 140 avotu, no kuriem 39 tiek izma

ntoti ārstnieciskiem mērķiem. Lielākā daļa no tiem sākas mežā un ir aprūpēti. Vairums kūrorta, kas atrodas Gētes laukumā ir celtas 19. gs. Par šeit pavadīto laiku Gēte 1820. gadā rakstīja: " Man šķita, ka atrados Ziemeļamerikas mežos, kur trijos gados ti

ek uzcelta vesela pilsēta." Un tā ir taisnība. Prasmīgi dārznieki un arhitekti ir radījuši pasaulslavenu kūrortu.

Tepla

1193. gadā dibinātajā klosterī, kas atrodas 12 km uz austrumiem no Mariānske Lāzņe, apmeklētājiem pieejams klostera pagalms, klostera baznīca (apmēram 10 000 sējumu). Bibliotēkā glabājas arī " Codex Teplensis" , Jaunās Derības pirmais tulkojum

s vācu valodā.

Turnova

Ziemeļaustrumčehijas mazpilsēta pie Jizeras (14 000 iedz.) reiz bija - un ir vēl arvien, taču mazākā mērā - mākslinieciskas dārgakmeņu slīpēšanas centrs. Izejmateriāla atradne jau no senajiem laikiem ir astoņus kilometrus uz austrumiem no Turn

ovas esošais Kozākovakalns (744 m), kas agrākos laikos, cik zināms, vismaz četras reizes ir darbojies kā vulkāns. No šejienes radušies tie halcedoni, jašma, ahāti un olivīni, ar kuriem greznotas Vaclava kapelas sienas. Sv. Vita katedrālē Prāgā. Pirms 600

gadiem uz Tornovu devās izlūkotāji no visas Eiropas; Kozākovs tos vilināja tāpat, kā vēlāk Kalifornijas zelts. Un, lai arī dārgakmeņu avots lielā mērā šķiet jau izsmelts, ja paveicas, tad kalna apkārtnē vēl gadās atrast brīnumskaistus ahātus. Šodien Tur

navas meistari specializējušies rotu darināšanā no granāta.

Turnovas ievērojamākās vieta

Turnovas muzejs atrodas netālu no tirgus laukuma, ir vesels piedzīvojums ģeologiem, mineralogiem, juvelieriem un visiem, kam prieku sagādā skaisti akmeņi: to kolekcijas, kuras šeit redzamas, ir no visas pasaules, lielisks ir pārskats par dārgakmeņu

slīpēšanu. Vēl muzejā skatāmas kādas kaujas, kas, drīzāk gan, nemaz nav notikusi, monumentāls attēlojums. Četri čehu mākslinieki - Mikulašs Alešs, Vāclavs Gansa, Vojtehs Bartoņeks un Karels V. Mašeks - 1895. gadā nacionālās sajūsmas uzplūdā attēloja čehu

uzvaru pār sakšiem 1203. gadā. Kauja it kā esot notikusi Hruba Skala akmenājā, astoņus kilometrus uz dienvidaustrumiem no Turnovas, taču tam nav nekādu drošu pierādījumu. Gleznas lielums ir 8,5 reiz 10 m.

Krkonoðe

Krkonoše ir lielākie un augstākie Čehijas kalni. Tiem raksturīgi viļņoti pakalni ar noapaļotām virsotnēm. Stāvu pārkaru ir ļoti maz. Reljefs uzrāda redzamas agrāko ledāju pēdas.

Augstākā virsotne ir Sņežka (1602 m), nozīmīgākā atpūtas vieta - Špindlerūvmlīna. Šie kalni slaveni ar savām '' būdām" un laika apstākļiem. " Bouda" kādreiz bija pajumtes kazu un govju ganiem. Dažas no tām ir paplašinātas un nu uzlabotas jau līdz la

bas viesnīcas statusam, lai arī tās vēl joprojām tiek sauktas par "būdām" . Klimats šajos lielajos kalnos ir skarbs.

Nokrišņi 200 dienas gadā - tas garantē ziemā sniegu, bet negarantē vasarā sauli. Tūristiem, kas nedodas turp, lai slēpotu, pats labākais laiks ir agrs rudens - jo tad laiks lielākoties ir sauss un bieži vien silts.

Libereca

Libereca ir galvenokārt stikla un tekstilrūpniecības centrs. Rātsnams ar 56 m augsto torni no 1888. līdz 1892. gadam tika celts neorenesanses stilā un ir Vīnes rātsnama atdarinājums. Īpatnējas ir koka mājas un lieveņejas no Valdštejna laika.

Tagadējā Libereca kopā ar kaimiņos esošo Jablonecu pie Nisas ir izveidojusi lielāku rūpniecības centru ar 150 000 iedzīvotājiem.

Brno

Brno ir Morāvijas vēsturiskais centrs, Dienvidmorāvijas apriņķa galvaspilsēta un ar 400 000 iedzīvotājiem jaunās Čehijas Republikas otra lielākā pilsēta. Augsti attīstīta rūpniecība, sevišķi mašīnbūve un elektrotehnikas nozare. No 1959. gada Brno

tiek rīkoti starptautiski mašīnbūves gadatirgi, vēlāk arī nozaru izstādes.

Augstu pāri pilsētai paceļas Špilberkas pils, kas 13. gs. Būvēta kāgotiska citadele, vēlāk pārveidota par cietoksni baroka stilā. Špilberka izturēja mongoļu, husītu, zviedru, turku, kā arī prūšu uzbrukumu. Un tikai Napaleonam izdevās Špilberku ieņe

mt. Nacionālsociālisti pilī ieslodzīja 80 000 gūstekņu. Pazemes cietumi un Mūsdienu mākslas muzejs tur apskatāmi visu gadu. Otrs pilsētas simbols ir Sv. Petra un Paula katedrāle Petrova kalnā. Ievērojami ir dievnama (pirmie pieraksti par to ir no 1091. g

ada) abi jaunie torņi, kas būvēti 1904./05. gadā.

1645. gadā, kad pilsētu bija ieņēmuši zviedri, katedrāles zvaniķis bija izdomājis kādu plānu.

Abas puses jau sen bija pārgurušas ilgajās kaujās, kad zviedru ģenerālis Torstensons Augšāmcelšanās dienā vēlreiz aicināja uzbrukumā. Ja līdz pusdienlaikam Brno vēl nebūšot kritusi, tad viņš atkāpšoties. Iedvesmas vadīts, zvaniķis sāka iezvanīt d

ienas vidu jau pulksten vienpadsmitos, vienu stundu pirms laika.

Zviedri domāja, ka ir jau divpadsmit un neapmierināti aizgāja. No tā laika Brno katedrāles zvani ik dienu pusdienlaiku iezvana jau pulksten vienpadsmitos.

Ievērojamākās vietas.

Kapucīniešu apbedījumi, Morāvijas muzejs, Vecpilsētā - klostera ēka un tai blakus ir no ķieģeļiem 1322. gadā celta baznīca, viena no nedaudzajām gotiskā stila celtnēm Brno, kas labi saglabājušās.

Olomouca.

Ar saviem neskaitāmajiem laukiem un pilīm, strūklakām un baznīcām Olomouca ir viena no pilsētbūvnieciski un vēsturiski interesantākajām pilsētām Viduseiropā. Tajā ir apmēram 300 aizsargājamu objektu. Olomoucā ir universitāte, arhibīskapijas rezide

nce un, kā auglīgā Hanas līdzenuma centrs tā ir nozīmīgs pārtikas rūpniecības centrs.

Ievērojamākās vietas

Baroka baznīca

Baznīca Republikas laukumā, kur atrodas arī Tritona strūkla (1708. g.).

Prðemislovsu pils

Pils, kas atrodas blakus katedrālei, celta 1664. līdz 1674. gadam. Patstāvīga senās Eiropas mākslas ekspozīcija.

Rātsnams

Tā celtniecība tika uzsākta 1378. gadā, bet pabeigta tikai 1607. gadā. Celtnē kādreiz bija tirdzniecības nams. Gotiska 15. gs. bruņinieku zālē. 1422. Gadā austrumpusē pielika astronomisko pulksteni. Tornis - 70 m augsts.

Čehijas ģeogrāfiskā vide.

Kādreiz nebija Čehijas, bet Čehoslovākija. Bet, tad 1992. g. vasarā viņa sadalījās par Čehiju un Slovākiju. No 1993. g. 1. janvāra ir Čehijas Republika (ar Morāviju). Čehijas Republikā ir 10 milj. iedz. Čehija atrodas strauja uzplaukuma priekšā. Ta

i ir viss labāk izbūvētais ielu tīkls visā bijušā austrumu blokā, tai ir pasakaini nostūri, kas daļēji tieši tagad gatavojas kļūt par " brīvdienu apvidu" . Trūkst tikai viena: jūras. Čehijas zemes - tā ir gan paradīze, gan pazemes valstība. " Čehijas par

adīze " ir iecienīta atvaļinājuma pavadīšanas vieta un dārgumu meklētāju apgabals. Karlštejnas Svētā Krusta kapela Karštejnas pilī un Svētā Vaclava kapela Prāgas Domā ir izrotāta ar ahātiem, jašmu un karneoliem no Kozākova vulkāna apkārtnes. Mēdz teikt,

ka akmens , ar ko ganu zēns met kādai aitai, arvien ir daudz vērtīgāks par pašu aitu. Jizeras krastos atrodami blāvi mirdzoši melnie jizerīni. Ja veicas, šeit var atrast arīzilo safīru, dzelteno cirkonu un reti sastopamo melno sp!

inelu.

Čehiju ieskauj Jesenīki, Krkonoše - 1602 m. Lužicas un Jizeras kalni, Rūdu kalni, Čehu mežs un Šumava ar virsotni Plehijs (1378 m). Čehijas - Morāvijas augstienes skaistais, kalnainais apvidus Javoržice ir ne tikai robeža starp Čehiju un Morāviju, b

et arī Centrāleiropas ūdensšķirtnes.

Gandrīz visi Čehijas ūdeņi ietek Elbā, tātad plūst uz Ziemeļjūru. Elbas galvenās pietekas: Vltava, Ohrže un Orlice. Čehijas, Morāvijas ziemeļi ir apgabali, kas papildina Oderas un Vislas ūdeņus. To straumes plūst Baltijas jūras virzienā. Lielākais

skaits ezeru - 110 - atrodas Augstajos Tatros, kur to sauc par "pleso" (jūras acs). Dienvidčehijā ir ap 5000 dīķu, kas kalpo galvenokārt kā zivju audzētavas. Lielākais no tiem aizņem 489 ha platību - Rožmberks un tas atrodas pie Tršeboņas. Lielākā ūdensk

rātuva Čehijā ir Lipno, arī Dienvidčehijā, ar 4870 ha lielu ūdens virsmas platību.

Čehiju, Morāviju droši var saukt par Eiropas kūrorta zemi numur viens. Kopā ar Slovākiju pavisam ir 56 kūrorti ar vairāk nekā 500 apzinātiem avotiem, un tiek uzskatīts, ka vēl 400 minerālo un ārstniecisko ūdeņu avoti netiek izmantoti.

Vienu no ievērojamākiem dzīvniekiem uzskata - lāci. Tie atrodas cilvēku neapdzīvotajās Lielās Fatras gravās. Tagad Čehijā gan lāču vairs nav, taču ir "lāču taka", kas stiepjas 15 km garumā no Lipno ūdenskrātuves augšgala, no Ovesnas līdz Černi Krži

žai. Lāču taka ir visādā ziņā elpu aizraujošs ceļojums pa klintīm, kurā tiek pārvarēta arī "Lāču klints". Tā ir vieta, kurā 1856. gadā nošāva pēdējo Bohēmijas mežu lāci. Dzīvnieka izbāzenis atrodas medību pilī, netālu no Budejovices.

Vēsturiskais apskats.

500. g.

Šo zemi apdzīvo pirmie slāvi.

800. - 900. g.

Lielmorāvijas impērija.

906. g.

Ungārijas uzbrukumu rezultātā Lielmorāvijas impērija sabrūk.

No 10. gs.

Pamazām Čehijā nostiprinās Pršemislovcu dzimtas vara. Valda Vaclavs 1 (921 - 929), kas vēlāk pasludināts par svēto, Otokars 1 (1197 - 1230), Vaclavs 2 (1283 - 1305).

1348. g.

Čehijas karalis Kārlis 4 Prāgā nodibina pirmo universitāti Viduseiropā. Čehijas pirmie ziedu laiki.

1415. g.

Reformators Jans Huss tiek pasludināts par ķeceri un sadedzināts. Dzimst husītu kustība.

1576. - 1611. g.

Rūdofs 2. Prāgas otrie ziedu laiki.

1618. g.

Ar tā saukto "kritienu pa logu" sākas Trīsdesmitgadu karš.

No 1740. g.

Absalūtā Hābsburgu monarhija.

1805.g.

Slavkovas (Austerlicas) kauja. Napoleons sakauj krievu un austrieðu armiju.

1918. gada 28. oktrobris

Tiek paziņots par Čehoslovākijas Republikas izveidošanu. Prezidents: Tomašs G. Masariks.

1938. gada 29. septembris

"Minhenes vienošanās". Sudetu apgabalu piesavinās Vācija.

1939. gada 15. marts

Slovākija kļūst par Vācijas vasaļvalsti. Bohēmija un Morāvija tiek anektēta kā "impērijas protektorāts".

1945. g.

Ienāk padomju un amerikāņu armija.

1948. g.

"Tautas demokrātija". Par pirmo demokrātisko valsts prezidentu kļūst Klements Gotvalds.

1968. g.

"Prāgas pavasaris". Varšavas līguma karaspēka daļas ieņem 'ČSSR. Dubčeks tiek atcelts no amata.

1989. gada 29. decembris

Pēc ģenerālstreika un studentu nemieriem seko komunistisko valdības atkāpšanās. Par valsts prezidentu tiek ievēlēts Vaclavs Havels. Izveidota Čehoslovākijas Federatīvā Republika.

1992. gada 7. jūnijs

Parlamenta vēlēšana. Separātisko spēku uzvara Slovākijā.

1993. gada 1. janvāris

Izveidotas divas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika. Prezidenti: Vaclavs Havels un Mihals Kovāčs.

SSS

Saturs.

Lpp.

Prāga...………………………………………………………1

Prāgas ievērojamākās vietas...………………………………2

Karlovi Vari ………………………………………………...4

Mariānske Lāzņe ……………………………………………5

Turnova, Krkonoðe …………………………………………6

Liberca, Brno ……………………………………………….7

Olomouca …………………………………………………...8

Čehijas ģeogrāfiskā vide ……………………………………9

Vēsturiskais apraksts ……………………………………….10

Nobeigums ……………………………………………....…12

Izmantojamā literatūra …………………………………………..13

NOBEIGUMS

Ðo darbu izvēlējos rakstīt tāpēc, ka par šo valsti bija visvairāk materiālu un tāpēc, ka šī valsts likās man viss tuvākā, nekā citas. Jo šajā valstī es esmu bijusi.

Šo praktisko darbu rakstot, man atkal izlikās, ka es esmu Čehijas pilsētās. Redzot pazīstamus nosaukumus man atmiņā nāca interesanti notikumi, kas tur bija notikuši.

Šajā darbā ir rakstīts par Čehijas lielākām pilsētām un viņu ievērojamākām vietām. Nedaudz aprakstīts par Čehijas ģeogrāfisko vidi - par viņas kalniem, par derīgiem izrakteņiem, ūdeņiem un par dzīvniekiem - lāčiem. Šajā darbā ir arī uzrakstīts

īss Čehijas vēsturiskais apraksts.