Lielākās pilsētas, kūrorti un
ievērojamākās vietas.
Prāga
Prāga ir čehu superlatīvs: valsts
lielākā pilsēta (~1,2 milj. iedz.), " simts torņu pilsēta " (113
baznīcu torņi), " zelta pilsēta"
(14. gs., Kārļa 4 vadīšanas laikā visi Prāgas torņi tika apzeltīti). Un
beidzot: pilsēta pie Vltavas. Veselus 30
km upe līkumo cauri pilsētai.
Vēstures gaitā Prāga bijusi divas reizes
Eiropas politiskais un garīgais centrs. Ģeniālais Kārlis 4 ( Čehijas karalis no
1346. Līdz 1378. g. Svētās Romas impērijas valdnieks) izveidoja Prāgu par
metropoli.
Viņš nodibināja pirmo universitāti
Viduseiropā, tika uzbūvēta Sv. Vitas katedrāle, Karlštejnas pils, Kārļa tilts,
daudzas baznīcas un klosteri. Kā centrālā instance Hradčanos, Prāgas Kremlī,
tika ierīkota ķeizariskā kanceleja. Nepieciešamība daž
ādajiem vācu dialektiem
atrast kopīgu pamatformu bija iemesls jaunaugšvācu rakstības radīšanai. Prāgas
universitātē tika izglītoti ierēdņi no visas impērijas. 1348. Gadā Kārlis 4
dibināja Prāgas jauno daļu, plašu joslu uz austrumiem no vecpilsētas mūra l
īdz Višehradas pakājei un
līdz ar to palielināja Prāgu par 200 ha - tātad 230 futbola laukumiem.
Savus otros ziedu laikus Prāga
piedzīvoja ķeizara Rūdolfa 2 valdīšanas laikā (1576 - 1611), kas ar mākslas
izjūtu un izšķērdīgu patosu pilsētu padar;ija par Eiropas dārgumu glabātavu.
Drīz pēc Rūdolfa 2 nāves, 1618. gada 23.
maijā ar tā saukto "
kritienu pa logu" sākās
Trīsdesmitgadu karš.
Protestantiskie pilsoņi un firsti bija
tik ārkārtīgi sašutuši par vēl Rūdolfa garantētās reliģijas brīvības
neievērošanu, ka izmeta pa kādu Kremļa logu divus augstus katoļu pārvaldniekus.
Tiesa gan, viņi mīksti piezemējās kādā mēslu kaudzē. Par Č
ehijas karali tika iecelts
Frīdrihs 5 no Pfalcas. Viņa sakāve 1620. gadā nozīmēja protestantu sacelšanās
beigas.
Prāgas ievērojamākās vietas.
Vecpilsēta
Prāgas vecpilsēta ir 1000 gadus vecs
amatnieku un tirgotāju centrs. Ielas ir šauras un atgādina labirintu, tajās
valda viduslaiku atmosfēra, pat vakaros vāji apgaismotas. Spožs viduspunkts
šajā kvartālā ir " Vecpilsētas loks ", laukums, kuru ie
skauj dārgas gotikas,
renesanses, baroka un rokoko namu fasādes. Apkārtne labi pārskatāma no 70 m
augstā rātsnama torņa. Rātsnama dienvidu pusē - slavenais astronomiskais
pulkstenis. " Vecpilsētas lokā" tiek pārdoti mākslas amatnieku
darinājumi un dažādi
nieki.
Pils (Kremlis)
Prāgas simbols. Rūdolfa 2 laikā (1576
- 1611) ir Eiropas mākslas un zinātņu centrs. No 1918. gada Kremlis ir
prezidenta rezidence. Pils galerijā izstādīti Rubensa, Ticiāna, Veronēzes
darbi. Bez tam vēl ir vērts apskatīt Grezno Vladislava zāli no
viduslaiku beigu posma ar renesanses stila
logiem, baroka stila Matiasa torni (1614), kas ir līdzīgs antīkajai triumfa
arkai. No pils rampas paveras fantastisks skats uz Prāgu.
Sv. Vita katedrāle
Tikai nedaudz soļu šķir pili no Sv,
Vita katedrāles. Šeit kronēti un arī apglabāti Čehijas karaļi. Centrālais
tornis ir gandrīz 100 m augsts. Katedrāles celtniecība tika uzsākta 1344. gadā
un pabeigta tikai 1929. gadā.
Zelta ieliņa
Ziemeļrietumos no pils vaļņa sākas
Zelta ieliņa ar tās mazajiem amatnieku namiņiem. Pirms 400 gadiem alķīmiķi šeit esot radījuši zeltu un mēģinājuši
izdibināt gudrības akmens noslēpumu. Mazā, tikai četrus metrus platā ieliņa
arvien ir cilvēku p
ilna.
Ebreju kapi
Prāgā, Jozefovas kvartālā, atrodas Vecie
Ebreju kapi. Tā kā bija 'maz vietas, tad no15. gs. Tajos nu jau ir deviņi
apbedījumu slāņi. Starp 1439. un 1787. gadu kapsētā apglabāti vairāk nekā 20
000 cilvēku. Cieši cits pie cita slejas 12 000 kapakmeņi
.
Kārļa tilts
Vecākais tilts pār Vltavu. Tā būvniecība
sākās 1357. gadā. Līdz pat 19. gs. Tā bija vienīgā upes šķērsošanas vieta, lai
nokļūtu Prāgā. 516 m garš, 10 m plats, rotāts ar 30 baroka statujām, no kurām
gan nu jau lielākā daļa ir kopijas. Tirgotāju, ie
lu muzikanti, jaunatnes
tikšanās vieta. Naktīs ielu tīrāmās mašīnas " aizskalo" tūristus.
Letna
Liels atpūtas parks Vltavas kreisajā krastā. Kādreiz augstākās
sabiedrības, patlaban mazliet nekoptajā pakalnā svētdienās pastaigājas Prāgas
iedzīvotāji. Tur atrodas vairāki restorāni, kā arī 1958. gada Briseles pasaules
izstādes Čehoslovākijas
oriģinālais paviljons, kurā
tagad ierīkots grezns restorāns. Skaists skats uz vecpilsētu.
Prāgas apkārtne
Karlštejnas pils mūri ir 6 m biezi. Šī
impozantā gotiskā pils (1348. g.) atrodas klinšainā pakalnā virs Berounkas upes
ielejas. Veltīgi husīti 1422. gadā aplenca pili. Tur karalis Kārlis 4 glabāja
Romas impērijas kronēšanas dārglietas un Čehijas r
egālijas. Seifu, kas atradās
Svētā Krusta kapelā, drīkstēja atvērt tikai 19 bruņinieku klātbūtnē. Kapelas
sienas greznotas ar 2200 vērtīgiem pusdārgakmeņiem, (halcedoniem, ametistiem,
ahātiem u.c.) apzeltītos ģipša rotājumos, kā arī ar 127 uz koka glezno
tiem svēto attēliem, ko
radījis Prāgas meistars Teodoriks no 1357. līdz 1365. gadiem. Turpat blakus
esošā Sv. Katrīnas kapela bija karaļa privātā kapela, kurā viņš dienām ilgi
meditēja, it sevišķi gavēņa laikā. Uz Karlštejnu valdnieku drīkstēja pavadīt v
ienīgi vīrieši. Viņa jaunā
sieva Bianka ar šo faktu nevarēja samierināties: pārģērbās pāža drānās un
sekoja savam vīram, taču nevarēja viņam pārmest kļūmīgu soli. No šīs anekdotes
radās komēdija " Viena nakts Karlštejnā", kas tik!
a rādīta vasarā pils pagalmā.
Koņeprusi
Akmeņlauztuvju darbos 1950. gadā atklāja eju, kas ved uz Koņeprusu stalaktītu
alām. Stalaktīti, kas bieži vien ir caurspīdīgi un mirdzoši kā stikls, slīpi
aug no klints sienām un ir fantastiski savijušies. Pirms 150 000 gadiem šajās
alās mituši
dzīvnieki. Skeletu daļas, kas kaļķi saturošajā
augsnē nav viss satrūdējušas, bet gan tieši pretēji - mineralizējoties
nostiprinājušās, liecina par alu lāču, alu hiēnu, pat degunradžu klātbūtni. Par
to, ka Koņeprsu alā pirms 70 000 gadu dzīvojušas cilvēk
veidīgas būtnes, liecina,
saglabājies apakšžoklis un pieres daļas fragmenti.
Karlovi Vari
" Drēbes ceļ vīru", mēdz
teikt, un vīrs ceļ vietu, kurā viņš dzīvo. Ja runā par Karlovi Variem, tad
jāuzskaita slavenības. Šeit satikušies cari, karaļi un ķeizari, krievu
muižnieki, indiešu maharadžas un Eiropas valsts vīri. Markss un Bismarks, a
rī Leibnics, Herders un
Tolstajs, un lielie komponisti - Bahs, Karls Marija Vēbers, Bēthovens, Šopēns,
Brāmss un Grīgs. Smetana un Dvoržāks - viņi visi dziedināja savas kuņģa, zarnu
un aknu slimības, kā arī mazināja lieko svaru. Pēc restaurācijas Karlovi
Vari ir atguvuši savu kādreizējo skaistumu.
Slimokasu pacienti steidzas uz vietām, kur reiz gozējušies Gēte un cars Pēteris
Pirmais. Nav jau nekas pret slimokasu pacientiem, taču pēc 40 gadu vientulības
sociālisma laikā kūrortam ar 60 namiem un 4000 gul
tas vietām, kas gan agrāk,
gan arī tagad ir nozīmīgais Čehijas kūrorts, pašam būtu nepieciešams kāds dziļš
malks no tā 6 karstajiem avotiem, lasi atkal būtu formā. Lai arī to karstums ir
atšķirīgs (42 - 72), izcelsme acīmredzot i!
r viena.
Karlovi Vari ievērojamākās
vietas.
Doms - Sv. Marijas katedrāle (1763) ir
baroka stila arhitekta K. I. Dīncenhofera darbs.
Festivāls - ik pēc diviem gadiem
Karlovi Varos notiek starptautisks kinofestivāls.
Mariānske Lāzņe
Kūrorts, kuru varētu uzskatīt par
Karlovi Varu jaunāko māsu. Savu pirmo sezonu 1815. gadā tas uzsāka ar septiņām
viesu mājām un tieši 187 viesiem. Mariānske Lāzņe avoti ir auksti (9 - 12
grādi). Pavisam šeit ir 140 avotu, no kuriem 39 tiek izma
ntoti ārstnieciskiem mērķiem.
Lielākā daļa no tiem sākas mežā un ir aprūpēti. Vairums kūrorta, kas atrodas
Gētes laukumā ir celtas 19. gs. Par šeit pavadīto laiku Gēte 1820. gadā
rakstīja: " Man šķita, ka atrados Ziemeļamerikas mežos, kur trijos gados
ti
ek uzcelta vesela
pilsēta." Un tā ir taisnība. Prasmīgi dārznieki un arhitekti ir radījuši
pasaulslavenu kūrortu.
Tepla
1193. gadā dibinātajā klosterī, kas
atrodas 12 km uz austrumiem no Mariānske Lāzņe, apmeklētājiem pieejams klostera
pagalms, klostera baznīca (apmēram 10 000 sējumu). Bibliotēkā glabājas arī
" Codex Teplensis" , Jaunās Derības pirmais tulkojum
s vācu valodā.
Turnova
Ziemeļaustrumčehijas mazpilsēta pie
Jizeras (14 000 iedz.) reiz bija - un ir vēl arvien, taču mazākā mērā -
mākslinieciskas dārgakmeņu slīpēšanas centrs. Izejmateriāla atradne jau no
senajiem laikiem ir astoņus kilometrus uz austrumiem no Turn
ovas esošais Kozākovakalns
(744 m), kas agrākos laikos, cik zināms, vismaz četras reizes ir darbojies kā
vulkāns. No šejienes radušies tie halcedoni, jašma, ahāti un olivīni, ar kuriem
greznotas Vaclava kapelas sienas. Sv. Vita katedrālē Prāgā. Pirms 600
gadiem uz Tornovu devās izlūkotāji no visas
Eiropas; Kozākovs tos vilināja tāpat, kā vēlāk Kalifornijas zelts. Un, lai arī
dārgakmeņu avots lielā mērā šķiet jau izsmelts, ja paveicas, tad kalna apkārtnē
vēl gadās atrast brīnumskaistus ahātus. Šodien Tur
navas meistari
specializējušies rotu darināšanā no granāta.
Turnovas ievērojamākās vieta
Turnovas muzejs atrodas netālu no tirgus
laukuma, ir vesels piedzīvojums ģeologiem, mineralogiem, juvelieriem un visiem,
kam prieku sagādā skaisti akmeņi: to kolekcijas, kuras šeit redzamas, ir no
visas pasaules, lielisks ir pārskats par dārgakmeņu
slīpēšanu. Vēl muzejā
skatāmas kādas kaujas, kas, drīzāk gan, nemaz nav notikusi, monumentāls
attēlojums. Četri čehu mākslinieki - Mikulašs Alešs, Vāclavs Gansa, Vojtehs Bartoņeks
un Karels V. Mašeks - 1895. gadā nacionālās sajūsmas uzplūdā attēloja čehu
uzvaru pār sakšiem 1203. gadā. Kauja it kā
esot notikusi Hruba Skala akmenājā, astoņus kilometrus uz dienvidaustrumiem no
Turnovas, taču tam nav nekādu drošu pierādījumu. Gleznas lielums ir 8,5 reiz 10
m.
Krkonoðe
Krkonoše ir lielākie un augstākie
Čehijas kalni. Tiem raksturīgi viļņoti pakalni ar noapaļotām virsotnēm. Stāvu
pārkaru ir ļoti maz. Reljefs uzrāda redzamas agrāko ledāju pēdas.
Augstākā virsotne ir Sņežka (1602 m),
nozīmīgākā atpūtas vieta - Špindlerūvmlīna. Šie kalni slaveni ar savām ''
būdām" un laika apstākļiem. " Bouda" kādreiz bija pajumtes kazu
un govju ganiem. Dažas no tām ir paplašinātas un nu uzlabotas jau līdz la
bas viesnīcas statusam, lai
arī tās vēl joprojām tiek sauktas par "būdām" . Klimats šajos
lielajos kalnos ir skarbs.
Nokrišņi 200 dienas gadā - tas garantē
ziemā sniegu, bet negarantē vasarā sauli. Tūristiem, kas nedodas turp, lai
slēpotu, pats labākais laiks ir agrs rudens - jo tad laiks lielākoties ir sauss
un bieži vien silts.
Libereca
Libereca ir galvenokārt stikla un
tekstilrūpniecības centrs. Rātsnams ar 56 m augsto torni no 1888. līdz 1892.
gadam tika celts neorenesanses stilā un
ir Vīnes rātsnama atdarinājums. Īpatnējas ir koka mājas un lieveņejas no
Valdštejna laika.
Tagadējā Libereca kopā ar kaimiņos esošo
Jablonecu pie Nisas ir izveidojusi lielāku rūpniecības centru ar 150 000
iedzīvotājiem.
Brno
Brno ir Morāvijas vēsturiskais centrs,
Dienvidmorāvijas apriņķa galvaspilsēta un ar 400 000 iedzīvotājiem jaunās
Čehijas Republikas otra lielākā pilsēta. Augsti attīstīta rūpniecība, sevišķi
mašīnbūve un elektrotehnikas nozare. No 1959. gada Brno
tiek rīkoti starptautiski mašīnbūves
gadatirgi, vēlāk arī nozaru izstādes.
Augstu pāri pilsētai paceļas Špilberkas
pils, kas 13. gs. Būvēta kāgotiska citadele, vēlāk pārveidota par cietoksni
baroka stilā. Špilberka izturēja mongoļu, husītu, zviedru, turku, kā arī prūšu
uzbrukumu. Un tikai Napaleonam izdevās Špilberku ieņe
mt. Nacionālsociālisti pilī
ieslodzīja 80 000 gūstekņu. Pazemes cietumi un Mūsdienu mākslas muzejs tur
apskatāmi visu gadu. Otrs pilsētas simbols ir Sv. Petra un Paula katedrāle
Petrova kalnā. Ievērojami ir dievnama (pirmie pieraksti par to ir no 1091. g
ada) abi jaunie torņi, kas
būvēti 1904./05. gadā.
1645. gadā, kad pilsētu bija ieņēmuši
zviedri, katedrāles zvaniķis bija izdomājis kādu plānu.
Abas puses jau sen bija pārgurušas
ilgajās kaujās, kad zviedru ģenerālis Torstensons Augšāmcelšanās dienā vēlreiz
aicināja uzbrukumā. Ja līdz pusdienlaikam Brno vēl nebūšot kritusi, tad viņš
atkāpšoties. Iedvesmas vadīts, zvaniķis sāka iezvanīt d
ienas vidu jau pulksten
vienpadsmitos, vienu stundu pirms laika.
Zviedri domāja, ka ir jau divpadsmit
un neapmierināti aizgāja. No tā laika Brno katedrāles zvani ik dienu
pusdienlaiku iezvana jau pulksten vienpadsmitos.
Ievērojamākās vietas.
Kapucīniešu apbedījumi, Morāvijas muzejs,
Vecpilsētā - klostera ēka un tai blakus ir no ķieģeļiem 1322. gadā celta
baznīca, viena no nedaudzajām gotiskā stila celtnēm Brno, kas labi
saglabājušās.
Olomouca.
Ar saviem neskaitāmajiem laukiem un
pilīm, strūklakām un baznīcām Olomouca ir viena no pilsētbūvnieciski un
vēsturiski interesantākajām pilsētām Viduseiropā. Tajā ir apmēram 300
aizsargājamu objektu. Olomoucā ir universitāte, arhibīskapijas rezide
nce un, kā auglīgā Hanas līdzenuma
centrs tā ir nozīmīgs pārtikas rūpniecības centrs.
Ievērojamākās vietas
Baroka baznīca
Baznīca Republikas laukumā, kur atrodas arī
Tritona strūkla (1708. g.).
Prðemislovsu pils
Pils, kas atrodas blakus katedrālei, celta
1664. līdz 1674. gadam. Patstāvīga senās Eiropas mākslas ekspozīcija.
Rātsnams
Tā celtniecība tika uzsākta 1378. gadā, bet
pabeigta tikai 1607. gadā. Celtnē kādreiz bija tirdzniecības nams. Gotiska 15.
gs. bruņinieku zālē. 1422. Gadā austrumpusē pielika astronomisko pulksteni.
Tornis - 70 m augsts.
Čehijas ģeogrāfiskā vide.
Kādreiz nebija Čehijas, bet
Čehoslovākija. Bet, tad 1992. g. vasarā viņa sadalījās par Čehiju un Slovākiju.
No 1993. g. 1. janvāra ir Čehijas Republika (ar Morāviju). Čehijas Republikā ir
10 milj. iedz. Čehija atrodas strauja uzplaukuma priekšā. Ta
i ir viss labāk izbūvētais
ielu tīkls visā bijušā austrumu blokā, tai ir pasakaini nostūri, kas daļēji
tieši tagad gatavojas kļūt par " brīvdienu apvidu" . Trūkst tikai
viena: jūras. Čehijas zemes - tā ir gan paradīze, gan pazemes valstība. "
Čehijas par
adīze " ir iecienīta
atvaļinājuma pavadīšanas vieta un dārgumu meklētāju apgabals. Karlštejnas Svētā
Krusta kapela Karštejnas pilī un Svētā Vaclava kapela Prāgas Domā ir izrotāta
ar ahātiem, jašmu un karneoliem no Kozākova vulkāna apkārtnes. Mēdz teikt,
ka akmens , ar ko ganu zēns
met kādai aitai, arvien ir daudz vērtīgāks par pašu aitu. Jizeras krastos
atrodami blāvi mirdzoši melnie jizerīni. Ja veicas, šeit var atrast arīzilo
safīru, dzelteno cirkonu un reti sastopamo melno sp!
inelu.
Čehiju ieskauj Jesenīki, Krkonoše - 1602
m. Lužicas un Jizeras kalni, Rūdu kalni, Čehu mežs un Šumava ar virsotni
Plehijs (1378 m). Čehijas - Morāvijas augstienes skaistais, kalnainais apvidus
Javoržice ir ne tikai robeža starp Čehiju un Morāviju, b
et arī Centrāleiropas ūdensšķirtnes.
Gandrīz visi Čehijas ūdeņi ietek Elbā,
tātad plūst uz Ziemeļjūru. Elbas galvenās pietekas: Vltava, Ohrže un Orlice.
Čehijas, Morāvijas ziemeļi ir apgabali, kas papildina Oderas un Vislas ūdeņus.
To straumes plūst Baltijas jūras virzienā. Lielākais
skaits ezeru - 110 - atrodas
Augstajos Tatros, kur to sauc par "pleso" (jūras acs). Dienvidčehijā
ir ap 5000 dīķu, kas kalpo galvenokārt kā zivju audzētavas. Lielākais no tiem
aizņem 489 ha platību - Rožmberks un tas atrodas pie Tršeboņas. Lielākā ūdensk
rātuva Čehijā ir Lipno, arī
Dienvidčehijā, ar 4870 ha lielu ūdens virsmas platību.
Čehiju, Morāviju droši var saukt par
Eiropas kūrorta zemi numur viens. Kopā ar Slovākiju pavisam ir 56 kūrorti ar
vairāk nekā 500 apzinātiem avotiem, un tiek uzskatīts, ka vēl 400 minerālo un
ārstniecisko ūdeņu avoti netiek izmantoti.
Vienu no ievērojamākiem dzīvniekiem
uzskata - lāci. Tie atrodas cilvēku neapdzīvotajās Lielās Fatras gravās. Tagad
Čehijā gan lāču vairs nav, taču ir "lāču taka", kas stiepjas 15 km
garumā no Lipno ūdenskrātuves augšgala, no Ovesnas līdz Černi Krži
žai. Lāču taka ir visādā ziņā
elpu aizraujošs ceļojums pa klintīm, kurā tiek pārvarēta arī "Lāču
klints". Tā ir vieta, kurā 1856. gadā nošāva pēdējo Bohēmijas mežu lāci.
Dzīvnieka izbāzenis atrodas medību pilī, netālu no Budejovices.
Vēsturiskais apskats.
500. g.
Šo zemi apdzīvo pirmie slāvi.
800. - 900. g.
Lielmorāvijas impērija.
906. g.
Ungārijas uzbrukumu rezultātā Lielmorāvijas
impērija sabrūk.
No 10. gs.
Pamazām Čehijā nostiprinās Pršemislovcu dzimtas vara. Valda Vaclavs 1
(921 - 929), kas vēlāk pasludināts par svēto, Otokars 1 (1197 - 1230), Vaclavs
2 (1283 - 1305).
1348. g.
Čehijas karalis Kārlis 4 Prāgā nodibina
pirmo universitāti Viduseiropā. Čehijas pirmie ziedu laiki.
1415. g.
Reformators Jans Huss tiek pasludināts
par ķeceri un sadedzināts. Dzimst husītu kustība.
1576. - 1611. g.
Rūdofs 2. Prāgas otrie ziedu laiki.
1618. g.
Ar tā saukto "kritienu pa logu"
sākas Trīsdesmitgadu karš.
No 1740. g.
Absalūtā Hābsburgu monarhija.
1805.g.
Slavkovas (Austerlicas) kauja. Napoleons
sakauj krievu un austrieðu armiju.
1918. gada 28. oktrobris
Tiek paziņots par Čehoslovākijas
Republikas izveidošanu. Prezidents: Tomašs G. Masariks.
1938. gada 29. septembris
"Minhenes vienošanās". Sudetu
apgabalu piesavinās Vācija.
1939. gada 15. marts
Slovākija kļūst par Vācijas vasaļvalsti.
Bohēmija un Morāvija tiek anektēta kā "impērijas protektorāts".
1945. g.
Ienāk padomju un amerikāņu armija.
1948. g.
"Tautas demokrātija". Par
pirmo demokrātisko valsts prezidentu kļūst Klements Gotvalds.
1968. g.
"Prāgas pavasaris". Varšavas
līguma karaspēka daļas ieņem 'ČSSR. Dubčeks tiek atcelts no amata.
1989. gada 29. decembris
Pēc ģenerālstreika un studentu
nemieriem seko komunistisko valdības atkāpšanās. Par valsts prezidentu tiek
ievēlēts Vaclavs Havels. Izveidota
Čehoslovākijas Federatīvā Republika.
1992. gada 7. jūnijs
Parlamenta vēlēšana. Separātisko
spēku uzvara Slovākijā.
1993. gada 1. janvāris
Izveidotas divas valstis - Čehijas
Republika un Slovākijas Republika. Prezidenti: Vaclavs Havels un Mihals Kovāčs.
SSS
Saturs.
Lpp.
Prāga...………………………………………………………1
Prāgas ievērojamākās
vietas...………………………………2
Karlovi Vari
………………………………………………...4
Mariānske Lāzņe
……………………………………………5
Turnova, Krkonoðe
…………………………………………6
Liberca, Brno
……………………………………………….7
Olomouca
…………………………………………………...8
Čehijas ģeogrāfiskā vide
……………………………………9
Vēsturiskais apraksts
……………………………………….10
Nobeigums
……………………………………………....…12
Izmantojamā literatūra
…………………………………………..13
NOBEIGUMS
Ðo darbu izvēlējos rakstīt tāpēc, ka
par šo valsti bija visvairāk materiālu un tāpēc, ka šī valsts likās man viss
tuvākā, nekā citas. Jo šajā valstī es esmu bijusi.
Šo praktisko darbu rakstot, man
atkal izlikās, ka es esmu Čehijas pilsētās. Redzot pazīstamus nosaukumus man
atmiņā nāca interesanti notikumi, kas tur bija notikuši.
Šajā darbā ir rakstīts par Čehijas
lielākām pilsētām un viņu ievērojamākām vietām. Nedaudz aprakstīts par Čehijas
ģeogrāfisko vidi - par viņas kalniem, par derīgiem izrakteņiem, ūdeņiem un par
dzīvniekiem - lāčiem. Šajā darbā ir arī uzrakstīts
īss Čehijas vēsturiskais
apraksts.
Lielākās pilsētas, kūrorti un
ievērojamākās vietas.
Prāga
Prāga ir čehu superlatīvs: valsts
lielākā pilsēta (~1,2 milj. iedz.), " simts torņu pilsēta " (113
baznīcu torņi), " zelta pilsēta"
(14. gs., Kārļa 4 vadīšanas laikā visi Prāgas torņi tika apzeltīti). Un
beidzot: pilsēta pie Vltavas. Veselus 30
km upe līkumo cauri pilsētai.
Vēstures gaitā Prāga bijusi divas reizes
Eiropas politiskais un garīgais centrs. Ģeniālais Kārlis 4 ( Čehijas karalis no
1346. Līdz 1378. g. Svētās Romas impērijas valdnieks) izveidoja Prāgu par
metropoli.
Viņš nodibināja pirmo universitāti
Viduseiropā, tika uzbūvēta Sv. Vitas katedrāle, Karlštejnas pils, Kārļa tilts,
daudzas baznīcas un klosteri. Kā centrālā instance Hradčanos, Prāgas Kremlī,
tika ierīkota ķeizariskā kanceleja. Nepieciešamība daž
ādajiem vācu dialektiem
atrast kopīgu pamatformu bija iemesls jaunaugšvācu rakstības radīšanai. Prāgas
universitātē tika izglītoti ierēdņi no visas impērijas. 1348. Gadā Kārlis 4
dibināja Prāgas jauno daļu, plašu joslu uz austrumiem no vecpilsētas mūra l
īdz Višehradas pakājei un
līdz ar to palielināja Prāgu par 200 ha - tātad 230 futbola laukumiem.
Savus otros ziedu laikus Prāga
piedzīvoja ķeizara Rūdolfa 2 valdīšanas laikā (1576 - 1611), kas ar mākslas
izjūtu un izšķērdīgu patosu pilsētu padar;ija par Eiropas dārgumu glabātavu.
Drīz pēc Rūdolfa 2 nāves, 1618. gada 23.
maijā ar tā saukto "
kritienu pa logu" sākās
Trīsdesmitgadu karš.
Protestantiskie pilsoņi un firsti bija
tik ārkārtīgi sašutuši par vēl Rūdolfa garantētās reliģijas brīvības
neievērošanu, ka izmeta pa kādu Kremļa logu divus augstus katoļu pārvaldniekus.
Tiesa gan, viņi mīksti piezemējās kādā mēslu kaudzē. Par Č
ehijas karali tika iecelts
Frīdrihs 5 no Pfalcas. Viņa sakāve 1620. gadā nozīmēja protestantu sacelšanās
beigas.
Prāgas ievērojamākās vietas.
Vecpilsēta
Prāgas vecpilsēta ir 1000 gadus vecs
amatnieku un tirgotāju centrs. Ielas ir šauras un atgādina labirintu, tajās
valda viduslaiku atmosfēra, pat vakaros vāji apgaismotas. Spožs viduspunkts
šajā kvartālā ir " Vecpilsētas loks ", laukums, kuru ie
skauj dārgas gotikas,
renesanses, baroka un rokoko namu fasādes. Apkārtne labi pārskatāma no 70 m
augstā rātsnama torņa. Rātsnama dienvidu pusē - slavenais astronomiskais
pulkstenis. " Vecpilsētas lokā" tiek pārdoti mākslas amatnieku
darinājumi un dažādi
nieki.
Pils (Kremlis)
Prāgas simbols. Rūdolfa 2 laikā (1576
- 1611) ir Eiropas mākslas un zinātņu centrs. No 1918. gada Kremlis ir
prezidenta rezidence. Pils galerijā izstādīti Rubensa, Ticiāna, Veronēzes
darbi. Bez tam vēl ir vērts apskatīt Grezno Vladislava zāli no
viduslaiku beigu posma ar renesanses stila
logiem, baroka stila Matiasa torni (1614), kas ir līdzīgs antīkajai triumfa
arkai. No pils rampas paveras fantastisks skats uz Prāgu.
Sv. Vita katedrāle
Tikai nedaudz soļu šķir pili no Sv,
Vita katedrāles. Šeit kronēti un arī apglabāti Čehijas karaļi. Centrālais
tornis ir gandrīz 100 m augsts. Katedrāles celtniecība tika uzsākta 1344. gadā
un pabeigta tikai 1929. gadā.
Zelta ieliņa
Ziemeļrietumos no pils vaļņa sākas
Zelta ieliņa ar tās mazajiem amatnieku namiņiem. Pirms 400 gadiem alķīmiķi šeit esot radījuši zeltu un mēģinājuši
izdibināt gudrības akmens noslēpumu. Mazā, tikai četrus metrus platā ieliņa
arvien ir cilvēku p
ilna.
Ebreju kapi
Prāgā, Jozefovas kvartālā, atrodas Vecie
Ebreju kapi. Tā kā bija 'maz vietas, tad no15. gs. Tajos nu jau ir deviņi
apbedījumu slāņi. Starp 1439. un 1787. gadu kapsētā apglabāti vairāk nekā 20
000 cilvēku. Cieši cits pie cita slejas 12 000 kapakmeņi
.
Kārļa tilts
Vecākais tilts pār Vltavu. Tā būvniecība
sākās 1357. gadā. Līdz pat 19. gs. Tā bija vienīgā upes šķērsošanas vieta, lai
nokļūtu Prāgā. 516 m garš, 10 m plats, rotāts ar 30 baroka statujām, no kurām
gan nu jau lielākā daļa ir kopijas. Tirgotāju, ie
lu muzikanti, jaunatnes
tikšanās vieta. Naktīs ielu tīrāmās mašīnas " aizskalo" tūristus.
Letna
Liels atpūtas parks Vltavas kreisajā krastā. Kādreiz augstākās
sabiedrības, patlaban mazliet nekoptajā pakalnā svētdienās pastaigājas Prāgas
iedzīvotāji. Tur atrodas vairāki restorāni, kā arī 1958. gada Briseles pasaules
izstādes Čehoslovākijas
oriģinālais paviljons, kurā
tagad ierīkots grezns restorāns. Skaists skats uz vecpilsētu.
Prāgas apkārtne
Karlštejnas pils mūri ir 6 m biezi. Šī
impozantā gotiskā pils (1348. g.) atrodas klinšainā pakalnā virs Berounkas upes
ielejas. Veltīgi husīti 1422. gadā aplenca pili. Tur karalis Kārlis 4 glabāja
Romas impērijas kronēšanas dārglietas un Čehijas r
egālijas. Seifu, kas atradās
Svētā Krusta kapelā, drīkstēja atvērt tikai 19 bruņinieku klātbūtnē. Kapelas
sienas greznotas ar 2200 vērtīgiem pusdārgakmeņiem, (halcedoniem, ametistiem,
ahātiem u.c.) apzeltītos ģipša rotājumos, kā arī ar 127 uz koka glezno
tiem svēto attēliem, ko
radījis Prāgas meistars Teodoriks no 1357. līdz 1365. gadiem. Turpat blakus
esošā Sv. Katrīnas kapela bija karaļa privātā kapela, kurā viņš dienām ilgi
meditēja, it sevišķi gavēņa laikā. Uz Karlštejnu valdnieku drīkstēja pavadīt v
ienīgi vīrieši. Viņa jaunā
sieva Bianka ar šo faktu nevarēja samierināties: pārģērbās pāža drānās un
sekoja savam vīram, taču nevarēja viņam pārmest kļūmīgu soli. No šīs anekdotes
radās komēdija " Viena nakts Karlštejnā", kas tik!
a rādīta vasarā pils pagalmā.
Koņeprusi
Akmeņlauztuvju darbos 1950. gadā atklāja eju, kas ved uz Koņeprusu stalaktītu
alām. Stalaktīti, kas bieži vien ir caurspīdīgi un mirdzoši kā stikls, slīpi
aug no klints sienām un ir fantastiski savijušies. Pirms 150 000 gadiem šajās
alās mituši
dzīvnieki. Skeletu daļas, kas kaļķi saturošajā
augsnē nav viss satrūdējušas, bet gan tieši pretēji - mineralizējoties
nostiprinājušās, liecina par alu lāču, alu hiēnu, pat degunradžu klātbūtni. Par
to, ka Koņeprsu alā pirms 70 000 gadu dzīvojušas cilvēk
veidīgas būtnes, liecina,
saglabājies apakšžoklis un pieres daļas fragmenti.
Karlovi Vari
" Drēbes ceļ vīru", mēdz
teikt, un vīrs ceļ vietu, kurā viņš dzīvo. Ja runā par Karlovi Variem, tad
jāuzskaita slavenības. Šeit satikušies cari, karaļi un ķeizari, krievu
muižnieki, indiešu maharadžas un Eiropas valsts vīri. Markss un Bismarks, a
rī Leibnics, Herders un
Tolstajs, un lielie komponisti - Bahs, Karls Marija Vēbers, Bēthovens, Šopēns,
Brāmss un Grīgs. Smetana un Dvoržāks - viņi visi dziedināja savas kuņģa, zarnu
un aknu slimības, kā arī mazināja lieko svaru. Pēc restaurācijas Karlovi
Vari ir atguvuši savu kādreizējo skaistumu.
Slimokasu pacienti steidzas uz vietām, kur reiz gozējušies Gēte un cars Pēteris
Pirmais. Nav jau nekas pret slimokasu pacientiem, taču pēc 40 gadu vientulības
sociālisma laikā kūrortam ar 60 namiem un 4000 gul
tas vietām, kas gan agrāk,
gan arī tagad ir nozīmīgais Čehijas kūrorts, pašam būtu nepieciešams kāds dziļš
malks no tā 6 karstajiem avotiem, lasi atkal būtu formā. Lai arī to karstums ir
atšķirīgs (42 - 72), izcelsme acīmredzot i!
r viena.
Karlovi Vari ievērojamākās
vietas.
Doms - Sv. Marijas katedrāle (1763) ir
baroka stila arhitekta K. I. Dīncenhofera darbs.
Festivāls - ik pēc diviem gadiem
Karlovi Varos notiek starptautisks kinofestivāls.
Mariānske Lāzņe
Kūrorts, kuru varētu uzskatīt par
Karlovi Varu jaunāko māsu. Savu pirmo sezonu 1815. gadā tas uzsāka ar septiņām
viesu mājām un tieši 187 viesiem. Mariānske Lāzņe avoti ir auksti (9 - 12
grādi). Pavisam šeit ir 140 avotu, no kuriem 39 tiek izma
ntoti ārstnieciskiem mērķiem.
Lielākā daļa no tiem sākas mežā un ir aprūpēti. Vairums kūrorta, kas atrodas
Gētes laukumā ir celtas 19. gs. Par šeit pavadīto laiku Gēte 1820. gadā
rakstīja: " Man šķita, ka atrados Ziemeļamerikas mežos, kur trijos gados
ti
ek uzcelta vesela
pilsēta." Un tā ir taisnība. Prasmīgi dārznieki un arhitekti ir radījuši
pasaulslavenu kūrortu.
Tepla
1193. gadā dibinātajā klosterī, kas
atrodas 12 km uz austrumiem no Mariānske Lāzņe, apmeklētājiem pieejams klostera
pagalms, klostera baznīca (apmēram 10 000 sējumu). Bibliotēkā glabājas arī
" Codex Teplensis" , Jaunās Derības pirmais tulkojum
s vācu valodā.
Vieta bildei....
Turnova
Ziemeļaustrumčehijas mazpilsēta pie
Jizeras (14 000 iedz.) reiz bija - un ir vēl arvien, taču mazākā mērā -
mākslinieciskas dārgakmeņu slīpēšanas centrs. Izejmateriāla atradne jau no
senajiem laikiem ir astoņus kilometrus uz austrumiem no Turn
ovas esošais Kozākovakalns
(744 m), kas agrākos laikos, cik zināms, vismaz četras reizes ir darbojies kā
vulkāns. No šejienes radušies tie halcedoni, jašma, ahāti un olivīni, ar kuriem
greznotas Vaclava kapelas sienas. Sv. Vita katedrālē Prāgā. Pirms 600
gadiem uz Tornovu devās izlūkotāji no visas
Eiropas; Kozākovs tos vilināja tāpat, kā vēlāk Kalifornijas zelts. Un, lai arī
dārgakmeņu avots lielā mērā šķiet jau izsmelts, ja paveicas, tad kalna apkārtnē
vēl gadās atrast brīnumskaistus ahātus. Šodien Tur
navas meistari
specializējušies rotu darināšanā no granāta.
Turnovas ievērojamākās vieta
Turnovas muzejs atrodas netālu no tirgus
laukuma, ir vesels piedzīvojums ģeologiem, mineralogiem, juvelieriem un visiem,
kam prieku sagādā skaisti akmeņi: to kolekcijas, kuras šeit redzamas, ir no
visas pasaules, lielisks ir pārskats par dārgakmeņu
slīpēšanu. Vēl muzejā
skatāmas kādas kaujas, kas, drīzāk gan, nemaz nav notikusi, monumentāls
attēlojums. Četri čehu mākslinieki - Mikulašs Alešs, Vāclavs Gansa, Vojtehs
Bartoņeks un Karels V. Mašeks - 1895. gadā nacionālās sajūsmas uzplūdā attēloja
čehu
uzvaru pār sakšiem 1203. gadā. Kauja it kā
esot notikusi Hruba Skala akmenājā, astoņus kilometrus uz dienvidaustrumiem no
Turnovas, taču tam nav nekādu drošu pierādījumu. Gleznas lielums ir 8,5
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru