Kurzeme

NOVADA RAKSTUROJUMS

        Kurzeme, arī Kursa, ir Latvijas rietumu novads. Viduslaiku rakstos kaimiņvalstu hronisti to dēvējuši par Correlant, Cawerlant, Curland, Kurland.

        Kursu rietumos un ziemeļos apskalo Baltijas jūra un Rīgas līcis. Austrumos un dienvidos tā robežojas ar Zemgali un Žemaitiju. Nosacīti šo robežu varētu vilkt pa līniju, kas iet no Ķemeriem uz Kuršu jomu DR virzienā, tas ir, virzienā, kur noriet saule Ziemsvētku vakarā, - tas ir viens no senajiem svētajiem virzieniem. Domājams, ka šī robeža ne tikai atspoguļo baltu cilšu izvietojumu 13.gs., bet tā pastāvējusi jau daudz senāk. Tādejādi senā Kursa sevī ietvēra arī daļu no Rietumlietuvas un Kuršu kāpas. 1920.gadā, nospraužot Latvijas un Lietuvas robežu, Lietuva lūdza tai piešķirt Dienvidkursu, lai būtu iespēja piekļūt pie jūras, apmaiņai dodot pretī auglīgu zemi uz D no Bauskas un Jelgavas. Tādejādi mūsdienu Kurzeme ietver sevī mazāku teritoriju nekā senā Kursa, jo tās D daļa ir pilnīgi pārlietuviskota.

        Ģeogrāfiski Kurzeme sastāv no Piejūras zemienes, Ziemeļkursas, Rietumkursas un Austrumkursas augstienes un Kursas zemienes. Augstienēs daudz gleznainu vietu. Upes te izgrauzušas dziļas gravas, no pauguriem paveras tāli skati.

        Administratīvi šobrīd Kurzemē ietilpst Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Tukuma rajons.

        Kurzemē apskatāmo tūrisma objektu skaits tuvojas pieciem tūkstošiem, bet mēs sīkāk aplūkosim Talsu rajonu.

TALSU RAJONS

                Talsi robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Tukuma rajonu. Šo pilsētu skaistuma, kā arī ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu dēvēt par Ziemeļkurzemes sirdi, jo tajā daļā, ko norobežo Abava, Venta un Slocene, mērot gan R-A, gan Z-D virzienā, Talsi ir gandrīz vidū.

        Dabas apstākļu ziņā Talsu rajons ir viens no daudzveidīgākajiem Latvijā . Tas iesniedzas 4 fizioģeogrāfisko rajonu 10 novados. Tā mūsdienu reljefs veidojies senā kontinentālā segledāja un Baltijas jūras stadiju ūdeņu darbības rezultātā. Senākā reljefa forma ir Vanemas pauguraine ar 174,9m virs jūras līmeņa ausgsto Kamparkalnu, kuru pirms vairāk nekā 13000 gadiem noguldījis un sabīdījis pēdējais segledājs. Šļūdoņa noguldītā pamatmorēna un sakrokotie ledus kušanas ūdeņu nogulumi izveidojuši lēzeni viļņoto, 40-60 m augsto Dundagas pacēlumu, bet ledus ūdeņu straumes izgrauzušas jauko Abavas senleju. Ventas mēlei izzūdot no Kursas zemienes, ledājūdeņu lokālo baseinu un Baltijas ledusezera vietā radās smilšainie Ugāles un Pieventas līdzenumu apvidi.

        Segledājs atnesis no Baltijas jūras dibena un Skandināvijas ļoti daudz laukakmeņu, no kuriem daudzi sasniedz dižakmeņu izmērus. Rajonā atrodas 1/5 daļa no visiem Latvijas dižakmeņiem (ap 200).

        Rajonā ir 56 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha un 33 ūdenskrātuves (tai skaitā – 23 dzirnezeri), kā arī vairāk nekā 140 upes un strauti.

        Pirmie cilvēki šajā apvidū apmetās aptuveni pirms 4500 gadiem. Pētījumi Purciema apmetnē liecina, ka tie bija somu-ugru priekšteči.

        Rūpes par dabas saglabāšanu 8% no kopplatības ir pakļauti īpašai aizsardzībai. Valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 200 koku, 6 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti , 472 vēstures un kultūras pieminekļi, 77 arheoloģiskie pieminekļi (36 no tiem ar republikas nozīmi), 42 parki un 2 dendroloģiskie stādījumi.

TŪRISMA  VIETAS UN APSKATES OBJEKTI

“Latvija – Kurzeme un tās sirds – Talsi”

TALSI – 5710’ Z.p., 2250’ A.g.

        Pilsēta uz deviņiem pakalniem, kā mēdz dēvēt Talsus, rakstos pirmo reizi minēti 1231.g., taču, kā liecina arheoloģiskie izrakumi, seno kuršu pils Talsu pilskalnā slējusies jau 10.gs. Tā bijusi kuršu Vanemas novada centrs.

        Talsu kalnu nosaukumi: Baznīckalns, Dzirnavkalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Pilskalns, Sauleskalns un Tiguļa kalns.

        Talsi ir pati paugurainākā Latvijas pilsēta. Kopgarums visām kāpnēm, kas savieno Talsu paugurus ar ielejām tuvojas kilometram. Arī gleznainu skatu ziņā, kā arī sakoptībā Talsi varētu būt pirmajā vietā Latvijas pilsētu vidū. Te ir daudz arhitektūras un vēstures pieminekļu.

        Dzirnavkalns: Viduslaikos Livonijas ordeņa pils vieta. Pils celta pirms 1434.g., nopostīta 1659.g. poļu-zviedru kara laikā. Kalnā līdz 1915.g. darbojušās vējdzirnavas, kas celtas pirms 1857.g., tās tika nodedzinātas ap 1922.g. No tā radies vietas nosaukums.

        Baznīckalns: Tur bijusi sena vietējo iedzīvotāju kulta vieta. Pie baznīcas bijis arī tirgus laukums, kauna stabs un soda vieta. Baznīckalnā atrodas Talsu luterāņu baznīca. Baznīca celta 1567.g., bet īsi pēc 1731.g. celta jauna, kas pārbūvēta un paplašināta 1739.g. Celtne veikta pārbūve 1888.g., veidojot to romāņu un gotiskajā stilā. Baznīcas tornī ir trīs zvani un vecākais ir no 1601.g. Netālu no baznīcas atrodas vairāki interesanti arhitektūras pieminekļi, viens no tiem Friča Feldmaņa 1863.g. dibinātā elementārskola, kurā mācījies arī A.Lerhis-Puškaitis.

        Talsu pilskalns: Paceļas apmēram 32m virs Talsu ezera līmeņa. No 1936.g. līdz 1938.g. veiktie izrakumi liecina, ka te atradies viens no labāk nocietinātajiem un lielākajiem kuršu pilskalniem. Starp izrakumos atrastajām vairāk nekā 4000 senlietām bijušas arī 11.gs. Ķelnē un 12.gs. Anglijā kaltas monētas. Pilskalns bijis apdzīvots no 10. Līdz 14.gs.

        Ķēniņkalns: Šo kalnu dēvē arī par Pilsētas dārzu. Apmēram 0,5 km garš, 0,1 m plats un 3 m augsts valnis Talsu ezera rietumkrastā. Teika vēstī, ka zem tā apglabāts ķēniņš un kalns sanests ar cepurēm. 19.gs. beigās ierīkots parks, kur no celiņiem paveras skaisti skati pāri Talsu ezeram.

        Tiguļu kalns: Uz tā atradušās Tiguļu mājas, vēlāk uzcelta bijušās Oktes barona Firksa pils (1883-1885.g.). Pie ēkas atrodas četri 17.gs. čuguna lielgabali. Laikā no 1923. – 1956.g. pils ēkā bijusi Talsu vidusskola, bet tagad ēka atrodas Talsu muzeja īpašumā. Apkārt ir izveidots dendroloģiskais parks, kas rekonstruēts pēc I. Skujenieces projekta.

        Sauleskalns: Talsu estrāde, kuras amfiteātrī ir 5000 vietu (arhitekts H.Pļavinieks). Iespējams, ka Saules kalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns tālā senatnē varēja būt savstarpēji saistīti ar saules lēktu un rietu novērošanu  un kalendārā laika noteikšanu.

        Leču kalniņš: Drīzāk to varētu nosaukt par pauguru (apm. 60x30x2,5 m), uz kura atrodas piemineklis 1905.-1907.g. revolūcijas dalībniekiem. Aiz pieminekļa atrodas 1905.g. revolucionāru nošaušanas vieta.

        Bez šiem skaistajiem kalniem Talsos atrodas ēkas kuras celtas 19.gs. Pie tām varētu pieskaitīt bijušo O.Cimermanes privāto skolu ar kokgriezumiem rotāto klasicisma stila durvīm un lieveni. Daudz interesantu ēku atrodas Talsu galvenajā ielā – Lielā ielā, kur ēkām ir saglabājušies koka rūtojumi, slīpi pažobeles lodziņi u.c. arhitektūras sīkdaļas.

        Talsos ir  trīs baznīcas:

        Luterāņu baznīca – Celta 1547.g., vairākkārt pārbūvēta. Baznīcas interjeru rotā 1671.g. darināts griestu lukturis. Laikā no 1802. – 1836.g. par mācītāju šeit strādājis Karls Amenda (1771-1836) – Bēthovena tuvākais draugs un Mocarta bērnu skolotājs.

        Baptistu baznīca – Celta 1936.g., arhitekts Arturs Spīgulis.

        Katoļu baznīca – Ierīkota 1899.g. dāvinātā mājā.

        Tūristi ir iecienījuši arī Talsu muzejus. Viens no tiem ir lauksaimniecības tehnikas muzejs “Kalēji”, kur atrodas gan zemes apstrādes mašīnas un ražas novākšanas tehnika, gan kokapstrādes un  metālapstrādes darbagaldi un darbarīki. Visi priekšmeti un tehnika stāsta par lauksaimniecības un amatniecības attīstību Latvijā. Muzejā ir savi gidi – lauksaimniecības tehnikas speciālisti.

Izcenojumi: individuālajiem apmeklētājiem – Ls 0,20

                                              grupām līdz 20 cilvēkiem         -- Ls 3

                                              grupām līdz 40 cilvēkiem         -- Ls 5

        Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs, kura aizsākumi ir 1948.g., un, tas ir lielākais muzejs Talsu rajonā. Sevī ietver visdaudzveidīgāko informāciju par novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, par senajām tautām – kuršiem un lībiešiem, par novada saimniecisko un kultūras dzīvi. Muzejā var iepazīties ar raksturīgo un interesantāko Talsu novada dabā. Interesanti ir noformētas ekspozīcijas un daudz fotoattēlu par aizsargājamiem dabas objektiem – Slīteres Valsts rezervātu, dabas parkiem, liegumiem, dižkokiem un vēl daudz ko citu. Aplūkojamas ir fotogrāfijas un citi materiāli par novada ievērojamākajiem cilvēkiem, to dzīvi un darbību. Muzejs rīko regulāri lietišķās un tēlotājas mākslas izstādes, kā arī ekskursijas, kurās var iepazīties:

-         ar Talsu novada pilsētām,

-          ar interesantākajiem dabas objektiem,

-          ar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes apdzīvotajām vietām (Mazirbe, Kolka, Roja..),

-         ar novada kultūras pieminekļiem (baznīcām, bākām…).      

        Netālu no šā muzeja atrodas Ulda Jēkabsona dārzs ar vairāk nekā 2000 sugu augiem. 1975.g. dārzā izvietoti Pētera Martinsona keramikas darbi, kas ir cienīgi tūrista aplūkošanai.

        Šis būtu mazs ieskats par Talsu tūristu iecienītākajām vietām. Talsos ir viesnīca, kurā var palikt pēc garās dienas un atpūsties, pārdomājot visus aplūkotos objektus un ar tiem saistīto vēsturi. Viesnīca atrodas skaistā vietā ezera krastā. Viesnīcā kopā ir 115 istabiņas un to cenas ir pieejamas katram.

        Lai līdz Talsiem nokļūtu ir vajadzīga tikai viena stunda un 40 minūtes, protams, ja brauc ar mašīnu, jo attālums no Rīgas ir 115 km. Uz Talsiem kursē regulāri autobusi.

        Ir ļoti mīļš teiciens par Talsiem: “ Ja tev Dzimtene ir Talsi, tad tu mūžam nenosalsi…”

Eiropas centrs – Kolka

KOLKA – 5760’ Z.p., 2260’ A.g.

Kolka atrodas Kurzemes pussalas ziemeļdaļā. No Rietumiem, Ziemeļiem un Austrumiem to apskalo jūra, bet no Dienvidiem norobežo Ziemeļkurzemes pacēlums, kas beidzas ar Slīteres Zilo kalnu krauju. 650 km uz Rietumiem no Kolkas raga atrodas Skagena rags, kas atdala Baltijas jūru no Ziemeļjūras. 250 km uz Austrumiem no Kolkas raga atrodas austākā Baltijas virsotne – Munameģis.

        Kolkā dzīvo gan latvieši, gan lībieši un to pēcteči.

        Kolkas rags – tālākais Kurzemes Z punkts, kas gan somugru, gan indoeiropiešu valodā nozīmē “ ass stūris” , jo tur satiekas Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Vētras laikā ragā cits pret citu triecas 7 m augsti viļņi.

        Vasarā, nostājoties Kolkas raga galā, jums ir retā iespēja stāvēt ar katru kāju savā jūrā. Ir iespējams dažkārt redzēt fatamorgānu – it kā uz augšu paceltu Roņu salu. Grandiozākais ir tas, ka šeit ir iespējams sagaidīt saules lēktu un pavadīt saules rietu, jo šeit abi satiekas, un, acīgam tūristam ir iespējams redzēt zaļo staru. 

        Kolkas bāka ir celta 1884.g. uz cilvēku roku radītas saliņas jūrā, un, tās uguns ir redzama 9,3 jūras jūdžu attālumā.

        Kolkas pagastu apņem Slīteres valsts rezervāts, un pagasts atrodas īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskajā teritorijā Livod Ronda.

        Iecienītākie tūristu apskates objekti:

n  Līvu centrs,

n  Kolkas baznīcas: luteriešu (1886), pirmā koka baznīca tika uzcelta jau 1833.g.; pareizticīto, kas celta 1890.g.

n  Kolkas rags,

n  Vaide – lībiešu sēta Ozolniekos,

n  Vaide – ragu muzejs,

n  Mazirbes baznīca – celta 1868.g. , pēc 2. Pasaules kara izpostīta, atjaunota 80.gados; baznīcas ārpusē trīs vietās redzama ļoti sena ornamentāla zīme – krusta krusts,

n  Mazirbes mērakmeņi – uz Lielā akmens ir uzraksts “veltījums nākamajām paaudzēm” par mēra epidēmijā mirušo mācītāju G. Jensenu; uz citu akmeni ir teksts latīņu valodā, kas vēsta par armijām, kas pārstaigājušas Kurzemi 18.gs. sākumā un lielo mēri,

n  Mazirbes skolas muzejs – atrodas rakstnieces A. Brigaderes skulptūra un vitrāža, kā arī veltīta plāksne padomju partizānam V.Dambergam,

n  Laivu kapsēta Mazirbē,

n  Zilo kalnu krauja.

Visu aplūkot palīdzēs organizētie tūristu braucieni “Slītere – Mazirbe – Kolka – Slītere”. Ekskursijas notiek tikai rezervāta gidu pavadībā. Biļešu cenas:

- vienam pieaugušajam                             Ls 0,20

- bērniem, studentiem un pensionāriem    Ls 0,10

        Tūristiem, kuriem patīk vairāk novērot ir iecienījuši Kolkas putnu novērošanas staciju. Stacijas apmeklētājiem tiek nodrošināta iespēja vērot putnu migrāciju no novērošanas torņa un Kolkas ragā.