|
Latvijas neatņemama sastāvdaļa ir tās zilie ezeri. Varenais Rāznas
ezers, teiksmainais Alauksta ezers, plašais Liepājas ezers, putnu dziesmās
trīcošais Engures ezers, ar zivīm bagātais Burtnieku ezers, Ežezers, Usmas
ezers un vēl daudzi citi ir mums mīļi un tuvi.
Latvijas teritorijā ir ap 5 000 ezeru un
ezeriņu. Latvijas ezeru kopplatība ir apmēram 110 tūkstoš ha (hektāru). Ezeri
aizņem 1,64 procentus no republikas teritorijas. Visvairāk ezeru ir Latgalē,
bet vismazāk Zemgalē. Kuri ir paši lielākie Latvijas ezeri? Vislielākā -
Rāznas ezera platība ir 5 598 ha. Nākošais ir Lubūns ar 5 000 ha platību.
Ļoti aizaugušais Engures ezers ir trešajā vietā ar 4 434 ha platību. Tālāk
seko Usmas, Liepājas, Burtnieku, Babītes ezers, Rušons, Sīvers, Ķīšezers,
Alūksnes, Cirmas ezers, Kaņieris, Papes ezers un ar salām bagātais Ežezers.
Gandrīz visi Latvijas lielākie ezeri ir
sekli. Visdziļākais Latvijas ezers ir Drīdzis - 65 metri. Daudzi Latvijas
ezeri ir 30 un vairāk metru dziļi.
Latvijas ezeros ir daudz zivju. Gandrīz
katrā ezerā dzīvo asari, raudas, līdakas un citas zivis. Tādas zivis kā zušus
un zandartus var noķert daudz retāk. Piejūras ezeros zvejnieku tīklos atrod
pat kādas butes, salakas vai vimbas.
|
Alūksnes ezers
Alūksnes raj.
Alūksnes raj.
Platība 15.9 km²
Garums 6.6 km
Platums 4.0 km
Dziļums līdz 16.5 m
Garums 6.6 km
Platums 4.0 km
Dziļums līdz 16.5 m
Ietek -
Nozīmīgu ieteku nav.
Iztek Alūksnīte(Pedezes
pieteka)
Zivis - Asari,
līdakas, plauži, raudas, repši, ruduļi, zandarti.
Ezera krastā atrodas Alūksnes pilsēta.
Ezera apkārtne pauguraina, krasti vietām stāvi, akmeņaini. Gultne vietām noaugusi ar ūdenszālēm. Ezerā četras kokiem apaugušas salas. Ezera ziemeļu krastā Šūpalās smilšaina pludmale.
Ezera apkārtne pauguraina, krasti vietām stāvi, akmeņaini. Gultne vietām noaugusi ar ūdenszālēm. Ezerā četras kokiem apaugušas salas. Ezera ziemeļu krastā Šūpalās smilšaina pludmale.
Burtnieks
Valmieras raj.
Valmieras raj.
Platība
38.36 km²
Garums 13.3 km
Platums 5.5 km
Dziļums līdz 3.3 m
Garums 13.3 km
Platums 5.5 km
Dziļums līdz 3.3 m
Ietek
Rūja, Seda, Eiķinupe, Briede.
Iztek
Salaca
Zivis
- daudz raudu, arī plaužu un līdaku.
Krasti lēzeni,
purvaini, pārsvarā aizauguši. Tikai stāvajā dienvidaustrumu krastā ir smilšakmens
atsegumi. Ezerā divas salas: Enksāre un Cepurīte. Udens svārstības ap 3.8m
gadā. Ezerā ir smilšainas peldvietas, kur jāsargā kāju pēdas no asajiem
gliemežvākiem. Regulāri notiek vējadēļu sacensības - Burtnieka Regate.
Burtniekā regulāri papildina zivju krājumus, tādēļ lai tur makšķerētu
nepieciešams iegādāties atļauju.
Salaca
Valmieras, Limbažu raj.
Valmieras, Limbažu raj.
 |
Garums
95 km
Kritums 42 m (0.44 m/km)
Kritums 42 m (0.44 m/km)
Kreisā krasta pietekas - Ķirele(14km),
Nātrene(13km), Iģe, Jogla, Noriņa(11km), Korģe(14km), Jaunupe(5km, savieno ar Svētupi).
Labā krasta pietekas - Ramata, Līvupe(18km), Glāžupe(10km), Mālupe(12km).
Labā krasta pietekas - Ramata, Līvupe(18km), Glāžupe(10km), Mālupe(12km).
Zivis
- augšdaļā: sapali, līdakas, ālanti, asari.
Lejasdaļā: arī plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos lašveidīgo.
Lejasdaļā: arī plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos lašveidīgo.
Vidējais caurplūdums
grīvā: 31.3 m³/s, maks.184 m³/s, min.4.4 m³/s. Salacas krastos vairākās vietās
ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram "Sarkanās klintis",
to pretējajā krastā ir plaša vieta teltīm, te var piebraukt arī ar mašīnu. Upē
vairākās vietās krāces. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās
platākajās vietās ir tikai ap 15cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens
Salacā dzidrs, silts, zied daudz ūdensrozes. Salacu iecienījuši
mušiņmakšķernieki. Pošoties uz Salacu atcerieties ka sākot no Mazsalacas sākas
"Dabas kompleksais liegums". Salacas krastos pie Staiceles regulāri pavasarī
tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības "Staiceles vimba".
.
|
Upes kilometrāža
|
||||
|
|
||||
|
|
Km līdz grīvai
|
Augstums virs jūras līmeņa
|
Kritums m/km
|
Krasta orientieri
|
|
|
|
|
|
|
|
|
95
|
39.5
|
0.1
|
izteka no Burtnieka, Vecates tilts
|
|
|
90
|
39.2
|
0.2
|
labajā krastā - Pekšēnu m.
|
|
|
85.5
|
|
|
kreisā krasta pieteka Kirele
|
|
|
85
|
38.4
|
0.1
|
Mazsalacas tilts
|
|
|
83.5
|
|
|
Rīgas - Pērnavas tilts
|
|
|
83
|
|
|
kreisajā krastā - Bezdelīgu klintis,
labajā - Vilkaču priede
|
|
|
81
|
|
|
kreisajā krastā - Dzelves kalns,
labajā sapņu kāpnes
|
|
|
80.5
|
|
|
labajā kr. - Velna ala, Velna kancele
|
|
|
79
|
37.7
|
0.2
|
kreisajā krastā - Skaņais kalns
|
|
|
71
|
36.2
|
0.2
|
kreisā krasta pieteka Nātre
|
|
|
70
|
|
|
labā krasta pieteka Ramata
|
|
|
65
|
34.9
|
0.1
|
labā krasta pieteka Pigele
|
|
|
61
|
34.7
|
0.1
|
kreisā krasta pieteka Iģe
|
|
|
53
|
34.0
|
1.0
|
upē sala, kreisajā krastā - Vīķu
muiža
|
|
|
52
|
33.0
|
0.5
|
dzelzbetona tilts
|
|
|
45
|
29.8
|
0.1
|
Staicele
|
|
|
40
|
29.4
|
0.1
|
kreisajā krastā pieteka Runga
|
|
|
33
|
|
|
dzelzbetona tilts, labajā kr. -
Rozēni
|
|
|
32
|
28.3
|
0.6
|
labā kr. pietekas Glāžupe un Pužupe
|
|
|
26
|
24.8
|
1.0
|
upē salas
|
|
|
21
|
|
|
labā krasta pieteka Melnupe, bij.
Mērnieku dzirnavas
|
|
|
19
|
18.0
|
1.1
|
bijušais Ainažu - Valmieras
šaursliežu dzelzceļa tilts
|
|
|
18
|
|
|
kreisajā krastā - Mērnieku klintis
|
|
|
17
|
15.8
|
1.1
|
kreisā krasta pieteka Noriņa
|
|
|
7
|
4.3
|
1.3
|
kreisā krasta pieteka Korga
|
|
|
4
|
0.3
|
0.1
|
dzelzbetona tilts pie Vecsalacas,
kreisā krasta pieteka Jaunupe (savieno ar Svētupi,
5km)
|
|
|
2
|
0.2
|
0.1
|
nēģu tači
|
|
|
1
|
|
|
Salacgrīvas tilts
|
|
|
0
|
0.0
|
|
ieteka Rīgas jūras līcī
|
Salacas kreisajā krastā pie Mazsalacas ir
gluds smilšakmens atsegums "Skaņais kalns". Īpašā klints forma dod
atbalsi no pretējā krasta raidītajām skaņām. Vietējā ekskursiju vadītāja zinās
parādīt vietu kur jākliedz un kur jāklausās. Skaņā kalna apkārtnē ir arī citi
interesanti dabas objekti - smilšakmens alas, dižakmens, izveidota Kurbada un
Rūķu taka ar koka skulptūrām.
Svētupe
Limbažu raj.
Limbažu raj.
Garums 47km
Kritums 45m (0.95m/km)
Kritums 45m (0.95m/km)
Iztek no Iztek no
Dūņezera.
Ietek Jūrā pie Svētciema.
Ietek Jūrā pie Svētciema.
Kreis krasta pietekas
- Āruīte(16km), Kulaurga(5km).
Labā krasta pietekas - Lūdiņupe(22km), Pērļupe(21km), Sausupe(11km).
Labā krasta pietekas - Lūdiņupe(22km), Pērļupe(21km), Sausupe(11km).
Zivis - ālanti,
līdakas, raudas, asari, sapali, zuši.
Vidējais caurplūdums
grīvā : 4.0 m³/s. Laivošanai izmantojama augsta ūdenslīmeņa laikā, sākot no
Dūņezera. Svētupe augšdaļā tek pa purvainu apvidu, vidustecē pa dziļu ieleju.
5km garā Jaunupe savieno Svētupi (ap 15km no jūras) ar Salacu.
Ķuikulē, upes krastā smilšakmens iezī ir sena ala - kulta vieta.
Arheoloģiskajos izrakumos atrastas viduslaiku monētas, ko tur atnesuši
ziedotāji.
.
|
Upes kilometrāža
|
||||
|
|
||||
|
|
Km līdz grīvai
|
Augstums virs jūras līmeņa
|
Kritums m/km
|
Krasta orientieri
|
|
|
|
|
|
|
|
|
52
|
48.9
|
0.0
|
izteka no Dūņezera
|
|
|
48
|
48.8
|
0.3
|
labā krasta pieteka Ludiņa (Ludiņupe)
|
|
|
44
|
47.6
|
0.5
|
dzelzceļa tilts
|
|
|
43
|
47.1
|
1.0
|
Sķirstiņu tilts
|
|
|
36
|
40.2
|
0.8
|
tiltiņš pie Tenīsa m.
|
|
|
34
|
38.6
|
0.4
|
koka tilts Dreiliņos
|
|
|
30
|
|
|
dzelzbetona tilts
|
|
|
28
|
|
|
bijušās Pāles dzirnavas
|
|
|
27
|
36.0
|
0.6
|
labā krasta pieteka Pērļupe, Pāles c.
|
|
|
26
|
|
|
labā krasta pieteka Sausupe
|
|
|
23
|
33.7
|
0.9
|
tiltiņš
|
|
|
20
|
31.0
|
2.0
|
kreisā kr. piet. Ārupīte, bij.
Dzirnavas
|
|
|
19
|
|
|
dzelzbetona tilts, apdz. vieta Lauvas
|
|
|
14
|
|
|
kreisajā krastā - Lībiešu upuralas
|
|
|
13
|
17.0
|
0.7
|
koka tilts
|
|
|
8
|
13.7
|
2.4
|
labajā krastā - kanāls uz Salacu (5 km) Jaunupe
|
|
|
5
|
6.4
|
0.5
|
koka tilts, bijušās dzirnavas
|
|
|
3
|
5.5
|
1.8
|
bijušās Svētciema dzirnavas
|
|
|
2.5
|
|
|
Rīgas - Tallinas šosejas tilts,
Svētciems
|
|
|
0
|
0.0
|
|
ieteka Rīgas jūras līcī
|
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru