Lielbritānijas tūrisma ģeogrāfija

                                                                                                            Inese Miķelsone

                                                                                                            Ģeogr.990063

                                                                                                            2.kurss (neklātiene)

Lielbritānijas tūrisma ģeogrāfija.

Vispārējās ziņas par valsti :

Valsts nosaukums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland). Valsts apzīmējums – GB (arī UK). Valsts dibināta 1801. gadā, galvaspilsēta Londona. Administratīvās iedaļas četras – Anglija, Velsa, Skotija, Ziemeļīrija, tāpat Apvienotā karaliste pārvalda 11 kolonijas un atkarīgās teritorijas. Valsts iekārta – parlamentāra unitāra monarhija, valsts galva – karalis, kopš 1952. gada karaliene ir Elizabete II. Likumdošanas vara – divpalātu parlaments (Apakšnams jeb Pārstāvju palāta (659 locekļu), ko uz 5 gadiem tiešās vēlēšanās un Augšnams jeb Lordu palāta (1273 locekļu), kas sastāv no personām, kuras pēra titulu mantojušas vai kurām to uz mūžu piešķīris karalis). Izpildvara – valdība, premjerministra vadībā. Naudas vienība – Sterliņu mārciņas (Pound sterling), oficiālā valoda – angļu.

Apvienotā Karaliste ir augsti attīstīta un blīvi apdzīvota industriāla valsts. Lielbritānija vada sadraudzību, kurā ietilpst 49 valstis. Kopš 1945. gada ir ANO locekle, NATO locekle kopš 1949. gada.

Lielbritānija ir augsti attīstīts tūrisma rajons ar lieliem tūrisma resursiem. Lielbritānija ir vienlaicīgi gan tūrisma ģenerējošais, gan uzņemošais rajons.

Kā galvenos tūrisma resursus Apvienotajā Karalistē var minēt:

-          bagātais kultūrvēsturiskais mantojums (karaļnams, 19. gs. 2. pusē lielākā koloniālā valsts u.c.);

-          vēsturiskās pilsētas (Londona, Llīverpūle, Birmingema, Glāzgova u.c.);

-          izplatīts konferenču tūrisms (Londona);

-          izplatīts un populārs ir arī biznesa tūrisms;

-          etniskās saites;

-          lauku un kalnu teritorijas.

Galvenie tūrisma rajoni un centri.

Londona ir izteikta tūrisma zona. Londonas apskates objekti:

·         Bigbens;

·         Parlamenta ēka;

·         Londonas Tauers;

·         Sv. Paula katedrāle;

·         Vestminsteres Abatija – slavenā arhitekta Sera Kr.Vorena labākais darbs. Dibinātājs karalis Edvards Grēksūdzētājs.;

·         Ginesa rekordu muzejs;

·         Vaska figūru muzejs;

·         Vindzoru karaliskā pils – šajā vietā Viljams Iekarotājs 11.gs. vidū uzcēla koka cietoksni, vēlākajos gadsimtos to pārvērta par mūra cietoksni un tas daudzkārt tika būtiski pārbūvēts. Jau karalienes Viktorijas laikā pils telpas bija pieejamas publiskai apskatei. Pilī atrodas milzīgas mākslas vērtības – Rubensa, Van Deika, Rembranta u.c. gleznas. 1992. gadā ugunsgrēks tai nodarīja lielus bojājumus;

·         Bekingemas pils;

·         Stonhendža – stāvošo akmeņu komplekss, kura celšanas nolūks joprojām nav pilnīgi skaidrs. Celts iespējams 6000 līdz 4000 gadu atpakaļ. Atrodas Anglijā, Viltšīras grāfistē, netālu no Solsbērijas pilsētas;

·         Adriana valnis – tiek saukts arī par romiešu valni. Plešas 120 km garumā, apmēram 4,5 m augsts un 2,5-3 m plats. Valni uzcēla romiešu kareivji mūsu ēras 2. gs., lai norobežotos no Skotijas teritorijā dzīvojošām ciltīm, kuras neizdevās pakļaut. Valnis celts paralēli Tainas upei, tas šķērso Ziemeļangliju no rietumu līdz austrumu krastam, netālu no robežas ar Skotiju;

·         Tērauda tilts pāri Severnas upei – pirmais pasaulē tērauda tilts, celts 1779. gadā. atrodas netālu no Birmingemas.

Lielbritānijas tūrisma industrija.

            Lielbritānijas tūrisma industrija ir 64 miljardus vērta un ir starptautiskā biznesa sastāvdaļa. Ir sagaidāms, ka tā kļūs par vislielāko industriju pasaulē.

Dati 1999. gadā:

-          ienākumi no ārzemju viesiem sasniedza 12,5 miljardus sterliņu mārciņas;

-          vēl 2,3 miljardus mārciņu sastāda maksājumi transportēšanas aģentiem;

-          Apvienotā karalistē dzīvojošie iztērēja vairāk par 16,3 miljardiem mārciņu ceļojot Lielbritānijas robežās;

-          izdevumi par 1 dienu ilgu dzīvošanu Apvienotajā Karalistē – vēl 32 miljardi mārciņu.

Tūrisms ir palicis par valsts vadošo industriju un ir viens no principiāliem nacionālās ekonomikas virzītājiem. Ir prognozēts, ka tūrisma industrija nākamajā dekādē palielināsies par 4% gadā un būs visātrāk attīstošais sektors Apvienotajā Karalistē. Tūrisma industrijā ir nodarbināti 1,78 miljoni cilvēku, vai 7% no Lielbritānijas darba spēka tirgus, kas ir 5 reizes vairāk, nekā nodarbināto skaits automobīļu ražošanā.

            Tūrisms (izņemot ieņēmumus no 1 dienas tūristiem) sastāda 4% no iekšzemes kopprodukta, 6% no patērētāju izdevumiem. Vairāk par 11 miljoniem mārciņu dienā atnes PVN un dažādas maksas. Tūrisms saņem 12,5 miljardus mārciņu gadā un tas ir vairāk, nekā ienākumi no naftas produktiem (9,5 miljardi mārciņu). Tas dod ap 27% no visa pakalpojumu eksporta un 9% no “redzamā” eksporta.

            Starptautiskās tūrisma līgas sarakstā Lielbritānijai ir 5. vieta, pēc ASV, Itālijas, Spānijas un Francijas.

           

Lielbritānijas ārējais tūrisms.

Iekšējais tūrisms Apvienotajā Karalistē 1999. gadā:

-          apciemojumi – 25,4 miljoni (par 1% mazāk kā 1998. gadā);

-          izdota nauda 12,5 miljardi mārciņu (par 1% mazāk kā 1998. gadā);

-          apciemojumi no Eiropas – 16,8 miljoni gadā ar naudas izdevumiem 6 miljardi mārciņu (par 3% mazāk kā 1998. gadā);

-          apciemojumi no klusā okeāna, Āzijas, Āfrikas un Vidusaustrumu reģiona skaits pieauga par 8% (3,6 miljoni). Izdevumi pieauga par 6% (3,3 miljardi mārciņu;

-          tūristu skaits no ASV, Kanādas un Latīņamerikas noslīdēja līdz 5 miljoniem (1% mazāk);

-          biznesa tūrisms (konferences, izstādes, tirdzniecības gadatirgi, neatkarīgie tūristi), skaits pieauga par 8% vairāk salīdzinot ar 1998. gadu un sastādīja 27% no visa iekšējā tūrisma;

-          tieši uz Angliju atbrauca 85% no visa 1999. gada tūristu skaita, uz Skotiju – 8%, Velsu – 3% un Ziemeļīriju – 1%;

-          Londona ir vispopulārākā Lielbritānijas pilsēta, kas pievelk 52% no ārzemju tūristiem;

-          gandrīz 1 no 3 apciemojumiem iekrīt laikā no jūlija līdz septembrim, otrs populārākais periods ir aprīlis – jūnijs (27%). Taču 24% tūristu atbrauc periodā no oktobra līdz decembrim un 19% apciemo Lielbritāniju no janvāra līdz martam.

Ievērojamākās un apmeklējamākās  vietas (1999.gadā)

-          ievērojamās vietas apvienotajā karalistē apciemoja vairāk par 400 miljoniem tūristu 1999. gadā;

-          maksājumi no UK dzīvojošajiem un ārzemju tūristiem bija par 1% vairāk nekā 1998. gadā. Šis relatīvi lēnais pieaugums tūrisma skaita ziņā ir saistīts ar cietās mārciņas ietekmi uz tūristu skaitu no Eiropas un uz britu skaitu, kuri pavada garākos atvaļinājumus ārvalstīs;

-          Visvairāk apmeklētās vietas bija ciemu parki, brīvdabas parki un lauku mājas (starp 4% un 7%). Vēsturiskās vietas tika apmeklētas mazāk (par 0,5% tūristu mazāk kā pērn), un arī muzejus apmeklēja par 1% tūristu mazāk;

-          Trīs vispopulārāk apmeklētās vietas 1999. gadā bija Alton Towers (2,65 miljoni), Madam Tussauds (2,64 miljoni) un Tower of London (2,42 miljoni). Par brīvu apmeklējamās ievērojamās vietas turpina pievilkt tūristus (apmeklējumi pieaug gandrīz par 2% gadā). Blackpool Pleasure Beach saglabā sev vispopulārākās tūristu bezmaksas apmeklēšanas vietas slavu (7,2 miljoni apmeklējumu). Otrais ir The British Museum (5,64 miljoni apmeklētāju);

-          Ārzemju tūristu ceļojumi uz Lielbritāniju sastāda 16% (tūrisma vietas), 35% (vēsturiskās vietas), 22% (muzeji un mākslas galerijas), un tikai 2% apmeklē atpūtas parkus.

Piecas valstis, no kurām visvairāk tūristu 1999.gadā apmeklēja Lielbritāniju.

n.p.k.	Valsts	Tūristu skaits	Izdevumi
1.	ASV	3,94 miljoni	2,5 miljardi mārciņu
2.	Francija	3,22 miljoni	710 miljoni mārciņu
3.	Vācija	2,79 miljoni	927 miljoni mārciņu
4.	Īrijas republika	2,07 miljoni	594 miljoni mārciņu
5.	Nīderlande	1,61 miljons	389 miljoni mārciņu

Informācija par 1998. gadu.

           

-          satiksme ir ātri pieaugusi pēdējā piecgadē no Centrālās un Dienvidamerikas (+77%), Eiropas (+32%), un no Ziemeļamerikas (+32%);

-          tāda pati secība ir arī izdevumos: Centrālā un Dienvidamerika + 93%, Eiropa +40% un Ziemeļamerika +35%;

-          atkārtotās vizītes sastāda 74% no visu vizīšu skaita Lielbritānijā;

-          ārzemju apmeklējumu mērķi:

·         atpūtas braucieni – apm. 41%,

·         biznesa braucieni – apm. 27%,

·         radu un draugu apciemojumi – apm. 21%

·         mācības – 3%

·         pārējie braucieni – 9%

-          10 visapmeklējamākās pilsētas:

Londona, Edinburga, Glazgova, Birmingema, Mančestera, Oksforda, Kembridža un Jorka (vienāds skaits apmeklētāju), Bata un Braitona/Houva un Invernesa (10.vieta);

-          viesnīcas (pēc vienreizējo ārzemju tūristu izvēles skaita):

·         63% izmanto viesnīcu pakalpojumus ceļojumu laikā;

·         59% izvēlas tās par galveno dzīvošanas vietu ceļojumu laikā;

-          ārzemju ceļojumu organizatori saka, ka galvenais faktors tūristu braucieniem uz Lielbritāniju ir lielais kultūras un vēstures mantojums. Pēc Overseas Laisure Survey datiem 1996. gadā, 3% nosauca kultūrvēsturiskās vietas (ieskaitot cietokšņus, monumentus un baznīcas) par galvenajiem apmeklēšanas un apskates objektiem. 29% nosauca muzejus, mākslas galerijas un vēsturiskās vietas. Tāds pats procents tūristu nosauca iespēju redzēt mākslas priekšmetus un uzvedumus.

Prognozes

Ir prognozēts, ka ārzemju tūristu apmeklējumi Lielbritānijā pieaugs vidēji par 4% gadā tuvākajos piecos gados, līdz tūristu skaits sasniegs 34,6 miljonus 2005. gadā.

Izdevumi (pēc šodienas cenām) no iekšējā tūrisma pieaugs vidēji par 7,4% gadā t.i. līdz 21 miljardam mārciņu 2005. gadā.