Laime ir kaut kas tāds, kā nekad nav, bet kā pekšņi kādu dienu pietrūkst

Lai iesāktu šo smago un neizpētīto tēmu, pēc manām domām šī tēma nekad nebūs līdz galam izpētīta. Kā nekā daudzi cilvēki šai tēmai ir attdevuši savu mūžu, bet līdz galam šī tēma netika izpētīta.

Laimes jautājums ir cilvēces mūžīgais jautājums, vienmēr aktuāls un neizsmeļams.

Un tā, ko tad nozīme īsti jēdziens laime?

Daudziem cilvēkiem ir dažādas asociācijas ar šo jēdzienu. Daudziem tas ir labs darbs, laba ģimene, mīloša sieva, citiem laime nozīme panākumus darba un savas karjeras veiksmīga celšana. Daži ir arī priecīgi par citu nelaimēm, bet viens ir skaidrs droši.

Laime ir ka nesasniedzama miraza,kura tik daudzus ir pievilkusi pie sevis,bet daudziem deva ari merki pec ka tiekties...

Nevar teikt ka cilveks nekad nejutas laimigs,bet ir dazi brizi kad vins jutas tiri laimigs,vai vismaz vins ta doma. Mes navaram pateikt ko tad isti nozime laime kamer nebusim pasi iekluvusi istakaja un bargakaja nelaime.Un kad mes noklustam tada nelaime tad tas mums ir ka dieva sods vai ari ka tests uz musu izturibu.....

Sa testa laika cilveks var gan pazaudet personigo ego gan ari palikt tads kads bija lidz sim,tas ir atkarigs no cilveka un no vina moralas sagatavotibas......

Lielaka nelaime ir ta,kad nomirst kads tuvs cilveks,ka mate,tevs,radinieki vai pat labakais draugs.

Un kad mums trukst so cilveku mes peksni apjedazm ka laime bija mums tepat vien lidzas,un nekur nebij jaskrien un jamekle vina,jo laime ir atrasties savu gimenes vai draugu loka,kuri tevi saprot un var atbaltsit tevi smagaja bridi.Luk, tados smagos brizos,emocianalajos pardzivojumos, vajag atrasties ar kadu milosu un saprotosu draugu,kurs varetu tevi mierinat un mainit tavas domas par turpmako dzivi pec radinieku naves.....

Lielaka laime vecakiem ir vinu brni kad vini ir laimigi,paedusi un  kad viniem ir jumts virs galvas,bet ir ari daudz bernu kuriem tika atnemts gan jumts gan bariba,pat dazreiz miesiga un milosa mate.Protams varbut sos bernus ir pametusi savi vecaki del ta ka viniem nebija pietiekosi liela materiala nodrosinajuma,un vini ceriba uz berna labako dzivi atdevusi vinu patversme.Tadus bernus sauc par bareniem un vini dzivo patversme del dazadam kaitem vei nu del vinu veselibas vai nu del ta ka vacaki gribejusi dot vinam labaku dzivi patversme, jo vini apzinajas ka vini nespes dot labu dzivi istaja un skarbaja dzive.Vecaki vienmer vel to labako saviem berniem un ja par dzreiz vini vinus sit vai ari kaut kada veida pazemo,vini vienkarsi censas pieradinat bernu pie smagas dzives un uzlabot vinus ka cilvekus.

Cilveku attiecibu petnieks Deils Kaarnegii dod septinus padomus,ka nodrosinat laimigu gimenes dzivi:            

1.padoms.Dieva del,nekildojieties

2.padoms.Necentieties savu dzivesbiedru partaisit!

3.padoms.Nekritizejiet!

4.padoms.Neskopojoties ar sirdsinigo atzinibu!

5.padoms.Nenoniciet mazas uzmanibas pieradijumus!

6.padoms.Esiet laipni!

7.padoms.Izlasiet labu gramatu par seksu!

Ir ari tadi vecaki,kuri lai ari cik vini negribetu nodrosinat saviem berniem labaku dzivi,vini nespej to izdarit,nejau del ta ka viniem trukst naudas,bet gan del ta ka viniem ir atnemtas tiesibas uz berna audzinasanu.Ja ir tikai tevs vai ari tikai mate tad sadu gimeni var nosaukt par nepilnigo,nehormonalo un ari nelaimigo,jo laime gimene rodas tikai kad gimene rada vienotibas un harmonijas sajuta.

Dazreiz skiet ka ie jaatskir laimes ideals no dzives,jo nepartraukts laimes stavoklis ir svess cilveka iedabai,psihei.Stendals bridina,ka dvesele pagurst no visa vienveidiga,pat no patstavigas laimes.Lai noteiktuku kas ir laime,ta jaatskir no jebkura apmierinatibas jedziena,uzsverot vismaz sadas pamatzimes(pec V.Tatarkevica sniegta iedalijuma)

1.Laime ir nevis jebkura apmierinatiba,bet apmierinatiba ar dzivi kopuma.Ta nebut neizsledz bedas, trukumus,nepilnibas.Bez zinamiem konstantiem diezin vai dzive sava veseluma butu ta izjutama.

2.Laime ir ilgstosa apmierinatiba.Spriest,vai cilveks ir laimigs,pec kadas dzives situacijas ir loti nepilnigi. Ari laimigam cilvekam  var but tragiski brizi,ari laimigs berns var apraudaties desmit reizu diena.Dazas kadreizejas nepatiksanas atceras ar humoru.

3.Laime ir pilniga apmierinatiba,kas aptver visu apzinu,skarot ari zemapzinu.Vispusejie piedzivojumi nedod laimei nepieciesamo dzilumu.To var seviski sevski spilgti verot seklas izpriecas,kas nereti pat garlaiko, nomac cilveku.Laime saista ra dzilakajam izjutam,bet tas,kas dzili jut,pilnigak pardzivo ari nelaimi.Tomer cilvekam nav vienmer jaizjut dzilas jutas,jo sadas dzives situacijas prasa dazadibu pardzivojumu dzilumu,reakcijas limeni.

4.Laime ir ne tikai jutekliska,bet ari intelektuala apmierinatiba.Apmierinats cilveks ne vien priecajas,bet ari verte pozitivi par to ko priecajas.Starp juteklisko un intelektualo apmierinatibu var but plaisa,kad uztveres vertejums krasi atskiras no izjutas.Cilveks priecajas,bet reize nespej saistit sos priekus ar savas dzives uzdevumu,jegu.

5.Laime izpratne svarigs ir jedziena dzive saturs.Dzive var but tverta ka biologiskais process,ka psihisks process,ka dazadu notikumu kopums kuros cilveks lidzdarbojas,reage.Pastav mana dzive,manas gimenes,manas tautas dzive,manas dzives kopsakars ar dazadam citam dzivem.

6.Laime ir pamatota apmierinatiba.Var but ta,ka cilveka dzives,ar kuru vins pats ir apmierinats,neizrada atbalstu apkarteja sabiedriba,to pat nosoda ka laimes necienigu,nepelnitu.Nepamatotu nosodijumu nereti ir piedzivojusi butiski jaunu jegpilnu pasakumu veiceji.V.Tatarkevics,apvienojot sis galvenas iezimes,laimi raksturo ka pilnigu un ilgstosuapmierinatibu ar dzivi kopuma.Tacu sads laimes raksturojums ir tikai viens no cetriem definejumu tipiem,par ko runa polu filozofs:

1)Laime ir ka liktenis(fortuna,veiksme,labvelibu apstaklu sagadasanas);

2)Laime ka dzives labumu apgusana,uzsverot ari labumu gradaciju,meklejot augstakos labumus,vertibas, laimes objektivo pamatu(sada laimes noteiksme visvairak saista ar eidemonismu);

3)Laime ka intensivs,liels prieks,ka subjektiva izjuta,patikams pardzivojums;

4)Laime ka apmierinatiba ar dzivi kopuma ka dzives pilnibas izjuta.Pec daudzu autoru domam,sads laimes raksturojums visvairak atbilst filozofiski etiskai laimes noteiksmei,ka ari iespejai zinama mera apvienot visus laimes raksturojumus,ieverojot ieprieks minetas laimes ka apmierinatibas pamatzimes.

Laime saistita ar visam dzives jomam.No visam moralajam vertibam laimes n dzivibas vertibas ir seviski tuvu dabai.Kants raksturo laimi ka pedejo dabasmerki,bet cilveka iedabai vel ir ari brivibas merkis.Cilveks ka dabas butne ir apmierinatibas un neapmierinatibas prieka un bedu butne,bet  ka kulturas sociala paradiba ka personiba ka brivs subjekts -laimes un nelaimes butne.

Laime ir ka tauranitis,ka sapnis,ka uzplauis zieds,kas atri vist

Ir situacijas,kad laime ir izdzivosana,kailas dzivibas glabsana.

Ciesa saistiba ar ideala un dzives istenibas attiecibam ir laimes isteni filozofiskais raksturojums-laime ir muziba,bezgaligaja,pilniba.Senas Indijas "Upanisadas"sacits"Laime no tiesas ir bezgaligais.Nav jedzama laime caur galigo,-vienigi Bezgaligais ir laime.Un tev tad bus gribet apjegt so bezgaligo."-"Es,godatais,gribu apjegt so bzgaligo.""Bezgaligais no tiesas ir nemirstigs...."

Laimes socialpsihologiska raksturojuma tiek akcenteta laimes saistiba ar cilveka vajadzibam,ar personas raksturu,saskarsmi,darbu,gimeni tautu,cilveci.

Referata tika izmanototi sadi darbi:

1."Etika" S.Lasmane,AMiltis,A.Rubenis

2."Laime kas tu esi?"Liiga Timmerane

3. Un Deila Kaarnegii  rakstiskie garbi