LATS VAI EIRO? KURŠ VALDĪS LATVIJĀ 21. GADSIMTĀ?

Sociālo Tehnoloģiju Augstskola

Tiesību zinātņu katedra

REFERĀTS EIROPAS INTEGRĀCIJAS PAMATOS

LATS VAI EIRO?

KURŠ VALDĪS LATVIJĀ 21. GADSIMTĀ?

Palestīniešu Bēglis

Tiesību zinātnes

1. kurss

Rīga, 2000 gads.

Saturs.

Ievads.

Latvijas nacionālā valūtas vēsture.

Eiropas monetārās savienības vienotās valūtas (eiro) vēsture.

Kāda būs Eiropas jaunā nauda?

Eiro kūtrā ienākšana apritē.

Latvija un eiro.

Latvijas bankas gatavojas eiro.

Eiro maiņas kursa ietekme uz latu.

Secinājumi.

Literatūras saraksts.

 

 

 

Ievads.

Kopš 1999. gada 1. janvāra pasaulē nākusi jauna valūta. Tā ir Eiropas Savienības kopējā valūta – eiro. Pagaidām gan tā figurē tikai neskaidras naudas norēķinos, taču ar 2002. gada 1. janvāri to ir plānots ieviest apgrozībā arī skaidras naudas norēķinos visā Eiropā. Šis nav pirmais mēģinājums apvienot Eiropas valūtas, bet, pagaidām vērienīgākais un arī veiksmīgākais. Eiro aizstās 11 Eiropas monetārās savienības (EMS) dalībvalstu nacionālās valūtas un nacionālā monetārā politika tiek uzticēta Eiropas Centrālajai Bankai (ECB).

Kā Latviju ietekmēs eiro ieviešana, kādi būs izdevīgie momenti, kas nāk tai līdzi, kādi šķēršļi, un kādi negatīvie momenti. Kādas ir Latvijas iespējas pāriet uz šo jauno valūtu tās ceļā uz Eiropas Savienību, kas tiek arī minēts Latvijas Bankas stratēģijā kā viens no galvenajiem punktiem iekļaujoties ES?

Tā kā Latvija neietilpst to valstu skaitā, kuras 1999. gada 1. janvārī uzsāka kopīgo darbību Eiropas Monetārās Savienības ietvaros, tad eiro zonas izveide Latviju tieši iespaidos caur tiem ekonomiskajiem procesiem, kuri pasaules finansu tirgos pavadīs jaunās vienotās valūtas zonas izveidošanu. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, kas notiks pēc jaunās valūtas parādīšanās un kādi ir galvenie faktori, kuri to noteiks, tāpēc eiro jāaplūko kā jaunas un svarīgas starptautiskas valūtas attīstību.

Latvijas nacionālā valūtas vēsture.

Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikusi ilgstošā saistība ar lielajiem tirdzniecības ceļiem, no kuriem populārākie bija tā sauktais dzintara ceļš, ceļš no varjagiem līdz grieķiem un zīda ceļš. Tāpat īpatnas pēdas Latvijas monētniecībā ir atstājusi vācu, poļu, zviedru un krievu politiskā un ekonomiskā virskundzība.

Jauns posms Latvijas naudas vēsturē aizsākās 13. gadsimtā, kad monētas kala arī Baltijā. Livonijas konfederācijas laikā, poļu un zviedru laikos Latvijā tapušās un ievestās naudas, Krievijas naudas, 1. pasaules kara gados okupācijas varu un apstākļu radītās naudas ienākšana Latvijas naudas apritē.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, tā saucamie cara naudas rubļi un kapeikas, tā saucamā Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.

Finansu ministrs 1918. gada 11. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādas ārvalstu valūtas. Taču Latvijai joprojām nebija savas naudas. Bija nobriedusi nepieciešamība radīt nacionālo valūtu.

Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 22. martā deva rīkojumu finansu ministram izlaist Latvijas pirmās naudas zīmes - Latvijas valsts kases zīmes, nosaucot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes - Latvijas kapeikas. Līdz ar to tika likts pamats patstāvīgai Latvijas naudas sistēmai, tomēr kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām funkcionēja arī Krievijas un Vācijas nauda.

1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču apgrozībā palika arī Latvijas rublis.

Lai varētu realizēt sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika piešķirtas emisijas tiesības. Jau 1922. gada 2. novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - 500 Latvijas rubļu naudas zīmes ar uzdruku.

Latvijas Valstspapīru spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ saskaņā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu laikā no 1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē.

1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija un 5. augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. Ar 1940. gada 10. oktobri Latvijas Bankas vietā stājās PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris kā centralizētās PSRS banku sistēmas sastāvdaļa. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Latvijā sākās divu valūtu - lata un PSRS rubļa - vienlaicīga aprite, kas turpinājās četrus mēnešus. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā anulēja latu. Par vienīgo maksāšanas līdzekli Latvijā kļuva PSRS rublis.

1941. gada jūnijā Latviju okupēja Vācijas karaspēks. Pirmajās dienās pēc tā ienākšanas Rīgā Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības tā neatguva. Vācu okupācijas laikā tika realizēta īpaša okupētajām zemēm paredzēta naudas politika, kuras mērķis bija šo zemju pakļaušana un izlaupīšana, laižot apgrozībā speciāli izgatavotas naudas zīmes. Līdzās okupācijas reihsmarkām kā oficiāls maksāšanas līdzeklis apgrozībā palika arī PSRS rublis.

Pēc 2. pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finansu sistēmā. Gan naudas emisijas, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet Latvijas PSR naudas sistēma atradās pilnīgā tās kontrolē.

1990. gada 31. jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu". Latvijas Banka uzsāka Latvijas nacionālās valūtas atjaunošanu. Tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes - Latvijas rubļa - laišanu apgrozībā.

1993. gadā apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta - lats. Nauda atguva agrākajos gados zaudētās funkcijas. Naudas reformas sekmīga norise un lata ieviešana radīja priekšnoteikumus kapitāla uzkrāšanai un ražīgai apritei un pārejai uz tirgus ekonomiku.

Eiropas monetārās savienības vienotās valūtas (eiro) vēsture.

1989.gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar priekšlikumu (Delora ziņojums) par ekonomisko un monetāro savienību . Balstoties uz šo priekšlikumu dalībvalstu valdības 1993.gadā  1.novembrī vienojās par Māstrihtas līguma protokolu. Māstrihas līgums paredzēja Eiropas monetārās savienības izveidi un vienotas valūtas ieviešanu.

- vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos;

- vienota valūta sekmēs ES ekonomisko attīstību, jo atbilstoši EMS izveides kritērijiem visās dalībvalstīs būs zema kontrolēta inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas zemas kredītu procentu likmes;

- vienota valūta būs izdevīga ES patērētājiem, jo sekmēs cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu;

- vienota valūta būs izdevīga arī tūristiem, jo ceļojot pa EMS dalībvalstīm, nevajadzēs mainīt naudu un maksāt ar to saistītos procentus.

Vienotas naudas sistēmas ieviešanas process ir ilgstošs, nevis vienreizējs naudas maiņas akts, jo ES monetārās savienības izveidošana norit trīs posmos jau vairāku gadu garumā:

- sagatavošanas posms līdz 1996.gada 1.janvārim;

- organizatoriskais posms līdz 1998.gada 31.decembrim;

- nobeiguma posms līdz 2002.gada jūlijam.

1999. gada 1. janvārī 11 Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Austrijā, Beļģijā, Somijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Portugālē, Spānijā - kā bezskaidra nauda apgrozībā parādijās eiro. Skaidrā nauda apritē nonāks 2002. gada 1. janvārī.

Kāda būs Eiropas jaunā nauda?

Banknošu dizaina priekšlikumi izvērtēti 1996. gada decembrī. Pirms tam speciālisti noskaidroja sabiedrības domas par iespējamiem jaunās naudas dizaina sižetiskajiem motīviem, aptaujājot aptuveni 2000 respondentu ES valstīs.

Līdz 1997. gada jūlijam dizaina skices tika pilnveidotas, lai piemērotu tās ražošanas tehnoloģiskajām prasībām. Banknotēs attēlotie arhitektūras motīvi tika pārstrādāti tā, lai nerastos iespaids, ka tiem ir kāda līdzība ar reāli eksistējošām celtnēm.

1998. gada jūlija sākumā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome pieņēma galīgo lēmumu par banknošu nominālvērtībām un dizainu, kā arī banknošu aizsardzību pret viltošanu.

Eiro banknošu dizaina autors ir Roberts Kalina (Robert Kalina) no Austrijas Nacionālās bankas. Viņa idejas par tēmu "Laikmeti un arhitektūras stili Eiropā" uzvarēja eiro banknošu dizaina konkursā 44 priekšlikumu konkurencē.

Naudas zīmju aversa dizaina pamatelementi ir logi un vārti. Tie simbolizē atklātības un sadarbības garu ES. Bez tam attēlotas ES 12 zvaigznes, kas simbolizē mūsdienu Eiropas dinamiskumu un harmoniju. Aversa dizaina elementus papildina banknošu reversā attēlotais attiecīgā gadsimta tilts, kas simbolizē Eiropas attīstību. Reversā iespējams aplūkot gan senas būves, gan, piemēram, sarežģīti konstruētus mūsdienu vanšu tiltus. Tilta motīvs kalpo kā metafora sakariem, kas saista cilvēkus Eiropā un pasaulē.

Viens no svarīgākajiem naudas pretviltošanas elementiem joprojām ir speciāls naudas zīmju papīrs, kas satur fluorescējošas šķiedras un daudzkrāsu ūdenszīmi. Banknotēs paredzēts iestrādāt drošības pavedienu, kā arī to ražošanai izmantot dobspiedes tehnoloģiju un speciālu tinti, kas maina krāsu atkarībā no redzes leņķa. Banknotēs iestrādās speciālus elementus, ko atpazīst tikai naudas apstrādes iekārtas un bankomāti.

Astoņas eiro monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro atbilst visām prasībām, kas tiek izvirzītas mūsdienīgai metāla naudai. Atšķirībā no eiro banknotēm eiro monētu viena puse būs kopīga visām EMS dalībvalstīm, otra - katrai valstij atšķirīga.

Eiro kūtrā ienākšana apritē.

Ieviešot vienotu valūtu visā Eiropas Savienībā, tās dalībvalstu tirgi neizbēgami apvienosies vienā lielā Eiropas tirgū. Šīs tirgus noteikti dos arī jaunas darbavietas, kā arī šī tirgus apvienošanās veicinās arī ārzemju investīciju ieplūšanu, kuru agrāk, iespējams, kavēja pārlieku lielie zaudējumi, kas saistījās ar valūtas konvertāciju starp to nacionālajām valūtām. Arī, piemēram, Latvijai būs vienkāršāk norēķināties ar Eiropas Savienības valstīm, ja tās lietos vienu valūtu, nevis vairākas atsevišķas.

Kā zināms, viens no lielākajiem ieguvumiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas saistās ar eiro ieviešanu ir valūtas maiņas problēmas atrisinājums. Tas nozīmē, ka ceļojot pa Eiropu tūristiem sava nacionālā valūta vairs nebūs jākonvertē attiecīgās valsts valūtā, jo 11 Eiropas Savienības valstīs valūta būs viena, vienota. Tas padara ceļošanu ārpus savas valsts izdevīgāku, jo valūtas konvertācija vienmēr saistās ar zināmiem zaudējumiem, ko izraisa neizdevīgie un svārstīgie valūtu kursi. Neapšaubāmi, tūrisma veiksmīgāka attīstība veicinās arī valstu iekšējās infrastruktūras (ceļu, transporta) attīstību, kā arī veicinās to ekonomisko attīstību, jo tūrisms vienmēr saistās ar naudas izdevumiem.

Eiro ieviešana nenovēršami padarīs Eiropas tirgu “caurspīdīgāku” -cilvēkiem būs iespēja salīdzināt preču vai pakalpojumu cenas dažādās valstīs. Šī iespēja salīdzināt cenas dažādos Eiropas nostūros pastiprinās konkurenci, jo nebūs vairs iespējas kādu preci kaut kur pārdot nepamatoti lēti, to kompensējot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, kā rezultātā paaugstināsies preču kvalitāte un tās palētināsies.

Kā viens no skaļākajiem politiķu argumentiem par labu eiro valūtai vienmēr tiek minēts, ka eiro saasinās cenu konkurenci. Padarot cenas viegli salīdzināmas visās EMS valstīs, nesaskaņas pakāpeniski saasināsies, jo klejojoši pircēji klīdīs no viena veikala uz otru, lūkojot pēc visizdevīgākajiem pirkumiem. Politiķu solītais cenu kritums sagaidāms tikai tad, kad vairums veikalu piekabinās precēm cenu zīmes, kurās saskatāmi būs redzama preču vērtība gan nacionālajā, gan eiro valūtā. Divējādās cenas tiek vērtētas kā pirmais solis uz cenu caurspīdīgumu Eiropas Savienībā. Taču līdz šim tikai dažviet Eiropā tirgotāji ir spēruši šo soli.

Lai nu kā, lielākie zaudētāji šai spēlē varētu būt patērētāji. Aptaujas liecina, ka Lielbritānija ir visdārgākā valsts Eiropas Savienībā. Tas liek domāt, ka britu mazumtirgotājiem ir pietiekams iemesls novilcināt cenu parādīšanu eiro, cik ilgi vien tas iespējams.

Ja Latvija perspektīvā pievienosies Eiropas Savienībai un domās par eiro ieviešanu, šis aspekts varētu būt viens no veicinošajiem iemesliem, kas pamudinātu Latviju izšķirties par labu eiro.

Latvija un eiro.

Tā kā Latvija nav to valstu starpā, kuras 1999.gadā uzsāka kopīgo darbību Eiropas Monetārās sistēmas ietvaros, tad Latviju tieši ietekmēs EIRO maiņas kursa attīstība. To nosaka Latvijas ekonomikas atvērtība un ārējās tirdzniecības būtiskā nozīme mūsu valsts tautsaimniecībā. Latvijai nav būtiskas ietekmes uz pasaules cenu līmeni. Savukārt iekšzemes cenu līmeni ļoti būtiski ietekmē pasaules cenu attīstība. Stabils valūtas maiņas kurss pārvērš pasaules cenas stabilās iekšzemes cenās.

EIRO ietekme būs atkarīga arī no tā, kāds būs katras atsevišķās valsts un ES tirdzniecības attiecību apjoms un raksturs. Kas attiecas uz mūsu valsti, Latvija ir strauji panākusi relatīvi lielu tirdzniecības apgrozījumu ar ES. Šobrīd tirdzniecība ar ES veido aptuveni 54% no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma. Tomēr vairāk nekā trešdaļu no šī apjoma veido tirdzniecības darījumi ar trim “eiro zonā” neietilpstošajām valstīm - Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju. Tādējādi salīdzinājumā ar Ungāriju, Čehijas Republiku vai Slovēniju, kuru tirdzniecība ar Eiropas valstīm vairāk vērsta uz vienotās valūtas valstīm, mēs varam justies mazāk atkarīgi no EIRO stabilitātes.

Latvijas uzņēmējiem būs vienkāršāk kārtot darījumus ar dažādu Eiropas Savienības valstu partneriem, jo tos varēs veikt vienā valūtā - EIRO. EIRO ieviešana var paātrināt Eiropas tautsaimniecības attīstību, tā palielinot arī Latvijas iespējas eksportēt savu produkciju un veicinot mūsu saimniecisko izaugsmi un stabilitāti.

  Tāpat kā citām nelielām valstīm ar atvērtu tautsaimniecību un aktīvu ārējo tirdzniecību Latvijai ir svarīgi nodrošināt savas valūtas stabilitāti pret galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām. Eiropas Savienība ir kļuvusi par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri, tomēr Latvijas uzņēmēji ar saviem ārzemju pasūtītājiem un piegādātājiem lielākoties norēķinās ASV dolāros.

Iespējams , ka jaunā valūta aizvien biežāk tiks lietota tirdzniecības darījumos, tādēļ lata piesaiste EIRO ar laiku var kļūt izdevīga mūsu valsts tautsaimniecībai. Tas būtu arī saprotams priekšdarbs Latvijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, jo Latvija šobrīd atrodas ES asociētās valsts statusā, līdz ar to šis nosacījums izvirza pamatprasību– saskaņot Latvijas likumdošanas aktus ar ES standartiem. Tomēr lata piesaistes maiņa nav paredzama tuvākajā nākotnē, un Latvijas Banka vispirms rūpīgi izvērtēs šāda soļa nepieciešamību.

Latvijas bankas gatavojas eiro.

Latvijas Banka ir pielikusi daudz pūļu, pilnveidojot savas uzraudzības metodes un banku darbību regulējošos noteikumus, lai veicinātu stabilas un drošas banku sistēmas attīstību. Šobrīd mēs varam teikt, ka visi spēkā esošie noteikumi un vērtēšanas kritēriji, kas regulē banku darbību Latvijā, atbilst ES direktīvām un dažos gadījumos ir pat stingrāki par šīm prasībām.

Kopēja finanšu tirgus izveidošana Eiropā radīs sīvāku konkurenci starp finanšu iestādēm. Jau notiek finanšu iestāžu konsolidācija gan valstu iekšienē, gan arī starp valstīm. Konkurences spiediena rezultātā samazināsies banku skaits Eiropā un arī Latvijā. Bankas zaudēs klientus un daļu tirgus. Uzņēmumi dos priekšroku bankām, kas būs dinamiskākas, orientēsies uz uzņēmumu kapitāla finansēšanu un specializēsies noteiktu pakalpojumu sniegšanā

Bankas, kas nespēs augt vai specializēties, nonāks turpmākās pastāvēšanas dilemmas priekšā. Lai sagatavotos konkurences spiedienam, Latvijas bankām ir jāizmanto priekšrocības. Proti, banku apvienošanās rezultātā iegūtajām iespējām ir jābūt lielākām par tām, kas iegūstamas, summējot atsevišķu banku priekšrocības, tām neapvienojoties.

Latvijas bankas jau banku sektora izveides sākumposmā bijušas iesaistītas vairākās naudas reformās: Krievijas rubļu aizstāšanā ar Latvijas rubļiem un Latvijas rubļu apmaiņā pret latiem. Šo reformu īstenošanai bija nepieciešams veikt pārmaiņas banku grāmatvedībā, informatīvajā nodrošinājumā un klientu apkalpošanā, tāpēc tās guva neatsveramu pieredzi, kā rīkoties šādu pārmaiņu laikā.

Lai gan mēs esam tehniski gatavi jebkurā laikā pāriet uz piesaisti EIRO un Latvijas Bankai ir visas pilnvaras to darīt, mums ir pamatīgi jāapsver visas kursa maiņas iespējamās sekas. Mums būs uzmanīgi jāseko pārmaiņām dažādo tirdzniecības partneru rīcībā un rūpīgi jāvēro EIRO sasniegumi pasaules finanšu tirgos.

Eiro maiņas kursa ietekme uz latu.

Lai gan Latvija nav to valstu starpā, kuras 1999. gada 1. janvārī uzsāka kopējo darbību EMS ietvaros, taču Latviju tieši ietekmēs eiro maiņas kursa attīstība. To nosaka Latvijas ekonomikas atvērtība un ārējās tirdzniecības būtiska nozīme mūsu valsts tautsaimniecībā. Latvijai nav būtiskas ietekmes uz pasaules cenu līmeni, savukārt iekšzemes cenu līmeni ļoti būtiski ietekmē pasaules cenu attīstība. Stabils valūtas maiņas kurss pārvērš pasaules cenas stabilās iekšzemes cenās. Kā gan eiro maiņas kursa izmaiņas ietekmēs lata kursu, pieņemot, ka Latvijas Banka nemainīs savu valūtas maiņas politiku, t. i., turpinās saglabāt stabilu lata maiņas kursu attiecībā pret SDR valūtas grozu?

Jāņem vērā, ka pats SDR valūtu grozs mainīsies, jo vismaz divas no grozā ietilpstošajām valūtām – Vācijas marka un Francijas franks pārstās eksistēt, un to vietu šajā grozā ieņems eiro. Līdz ar to 1999. gads varētu būt nozīmīgas izvēles laiks Latvijas Bankai, jo tai būtu jāapsver, vai piesaiste pie jaunā SDR groza ir vēlama, vai varbūt nepieciešams izvēlēties citu piesaistes grozu. Pašlaik SDR sastāv no piecām galvenajām pasaules valūtām.

Pēc eiro ieviešanas SDR groza sastāvā pazūd DEM un FRF, un to vietā nāk XEU ar īpatsvaru 29 %. Uzreiz gan jāpiezīmē, ka SCF padomei ir tiesības pārskatīt SDR groza struktūru, līdz ar to šis ir uzskatāms par tīri “aritmētisku” pieņēmumu.

  Ja tomēr pieņem, ka SDR struktūra būs tieši šāda, jāizdara sekojoši secinājumi. Jaunajā grozā būs četras nevis piecas valūtas, turklāt triju valūtu (USD, JPY un GBP) īpatsvari saglabāsies nemainīgi. Līdz ar to ir skaidrs, ka pieaugs SDR valūtu groza jūtīgums pret eiro maiņas kursa svārstībām, salīdzinot ar esošā SDR groza jūtīgumu pret Vācijas markas un Francijas franka maiņas kursa svārstībām.

Iespējams, ka Latvijai, lai izpildītu nacionālās valūtas stabilitātes prasības un iekļūtu ES un vēlāk arī EMS, varētu rasties vajadzība piesaistīt latu ne vairs kādam valūtu grozam, bet gan eiro. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas ārējā tirdzniecībā dominējošā norēķinu valūta ir ASV dolārs, un lata piesaiste eiro var radīt relatīvi lielas kursa svārstības attiecībā pret dolāru. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta konkurētspēju, tāpēc ir skaidrs, ka lata piesaiste eiro ir ļoti rūpīgi jāapsver, vai vismaz jāatliek uz vēlāku laiku, kad eiro un ASV dolāra maiņas kurss būs nostabilizējies.

Secinājumi.

Lai arī sabiedrība ir labi informēta par eiro ieviešanu, tomēr pastāv noraidoša attieksme. Tam pa iemeslu var minēt divas lietas:

Mēs vēl neesam uzņemti Eiropas savienībā un Latvijas iedzīvotājos pastāv neliela daļa eiro skeptiķu, kas gan izskaidrojam ar informācijas trūkumu un neizglītotību šajos jautājumos.

Par otru iemeslu var kalpot tas, ka pēdējo gadu laikā mēs esam novērojuši un piedalījušies mūsu lata dzimšanas, augšanas un stabilizēšanās procesā. Mēs esam pieraduši pie šīs naudas, mēs to esam lolojuši. Nereti nākas dzirdēt to, ka mums ir tik skaista nauda un kur mēs liksim tos bezgaumīgos eiro. Šim faktam var arī piekrist, jo eiro zonā ietilps liela daļa no Eiropas valstīm, kurās kultūras un mākslas izpratne stipri atšķiras. To nebūt nedrīkst noliegt, ka naudai ir jābūt skaistai, patīkamai un mīļai, jo ar to mēs saskaramies katru dienu, nevienu reizi vien. Naudai ir jāpiemīt arī morālai vērtībai, tai nepietiek ar materiālo.

Nedrīkst nepieminēt arī to, ka šaubas ar eiro efektivitāti pastāv arī pašreizējās eiro zonas valstīs, kas pierāda to, ka mums nebūt nav kur steigties.

Visi faktori liecina par labu eiro. Kā būs patiesībā, rādīs nākotne.

Literatūras saraksts.

Laikraksti un žurnāli:

“Dienas bizness” – periodika

“Diena” - periodikas arhīvs internetā

Informācijas bukleti:

Latvijas Bankas informatīvais buklets “Eiro”

Rietumu bankas informatīvais buklets.

Interneta resursi:

Latvijas Bankas oficiālā lappuse (http://www.bank.lv ) 

Eiropas Savienības oficiālā lappuse (http://europa.eu.int)

Eiropas integrācijas biroja oficiālā lappuse (http://www.eib.lv)

TVNET ziņu portāls (http://www.tvnet.lv)