Latvijas eksporta struktūra un dinamika 1997.-2001.gadā

Rīgas Tehniskā Universitāte

Neklātienes un vakaras nodaļas departaments

Latvijas eksporta struktūra un dinamika 1997.-2001.gadā

Vakara nodaļas

1.kursa studentes

Irinas Ivanovas

Kursa darbs

Makroekonomikā

Rīga

2002

Saturs

Ievads....................................................................................  3.lpp.

1.1. Eksporta dinamika.........................................................  5.lpp.

1.2. Eksporta dināmika pa valstīm un valstu grupām........... 7.lpp.

1.3. Eksporta dinamika: prognoze........................................  11.lpp.

2.1. Eksporta struktūra pa preču grupām.............................. 12.lpp.

2.2. Eksporta struktūra pa pakalpojumu grupām.................. 14.lpp.

2.3. Eksporta struktūra pa valstim un pasaules daļam.......... 15.lpp.

Nobeigums............................................................................  19.lpp.

Literatūras saraksts................................................................ 21.lpp.

Ievads

Es uzskatu, kā izvēlētais temats ir aktuāls, jo valsts eksports ir viena no galvenajam sfēram, kas uztur nacionālo labklājību. Ir ļoti svarīgi valstij rupēties par sava eksporta nozares attīstīšanu, jo tas palielina valsts iekšzemes kopproduktu, dod iespēju ražotājiem samazināt savas ražošanas izmaksas, paaugstināt produktu kvalitāti. Eksporta nostiprināšana ir ļoti svarīgs un aktuāls jautājums jebkurai valstij, arī Latvijai it īpaši pašreizēja ekonomiskajā situācijā. Eksports ir faktors ārzemju valūtas saņemšanai un ražošanas atbalstīšanai. Mūsdienu Latvijas ekonomikā eksports kļuva par lielāko ekonomikas nozari, caur kuru realizējas gandrīz 30%IKP.

          Mana kursa darba mērķis ir parādīt kada ir Latvijas eksporta struktūra pēdējos gados, kadas preces eksporte vairāk, uz kādam valstim eksporte vairāk, kā arī parādīt cik dinamiski attīstas eksports, kadas ir tendences: augšana vai kritums un kadi ir tempi – cik atri aug vai krit. Dinamiku es paradīšu par lielāko periodu, tāpēc kā vajāg saredzēt dinamiku, bet struktūras izskatīšanai es ņemšu nelielu periodu.

Mana darba galvēnie uzdevumi ir atrast tādus makroekonomikas datus kuri vislābāk parāda Latvijas eksporta dinamiku un struktūru, un ne tikai atrast bet arī atspoguļot, ka arī savākt kopā savā kursa darbā visus datus tāda veidā lai būtu saprotāms ne tikai pašai, bet arī citiem.Un lai būtu sasniegts mērķis.

          Par vispiemērotāku metodi dinamikas un struktūras paradīšanai es uzskatu grafikus, kurus es taisu Exelī pēc statistikas datiem un kopēju uz Wordu. Struktūras parādīšanai es lietoju “Pie” veida grafikus, kur apaļu pirāgu sadalu pa procentiem vai skaitļiem (kā kurā gadījumā) un parādu kādu daļu ieņem kada valsts vai prece. Dinamiku es parādīsu “Line” veida grafikos, kur pa gadiem vai mēnešiem atzīmēšu ar linijas augstumu eksporta apjomu, ta būs redzama tendence un dinamika. Dažus datus parādīšu tabulas veidā.

Uzskatu sava kursa darba tematu par īpašu par kuru nav daudz rakstīts, vairāk informācijas atspoguļo cipari, procenti tieši tapēc galvēnais datu avots man bija statistikas biļeteņi un Centrālās Statistikas Bāzes interneta saits, avīzes ir ļoti svaiga informācija par pirmajiem 2002 gada 3 mēnešiem. No grāmatām es galvēnokārt ņemu definicījas.Ļoti liela nozīme bija Ziņojumam par Latvijas tautsaimniecības attīstību kur var redzēt kā vajag analizēt datus par daudziem gadiem, kā labāk parādīt dināmiku, piemēram pa mēnešiem vai pa gadiem.

Tā kā es lielu informācijas daļu ņemu no statistikas biļeteņa lai visa informācija un dati būtu saprotāmi ir vērts uzradīt kā tiek aprēķināti ārējās tirdzniecības dati.

Ārējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem.

Ārējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot speciālo tirdzniecības sistēmas shēmu. Ārējās tirdzniecības apgrozījumā iekļautas šādas preču plūsmas.

Eksporta kopapjomā ieskaitītas:
- preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs;
- preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par atpakaļievešanu;
- importētās preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm;
- reeksports, t. i., patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.

Papildus muitas kravas deklarāciju datiem, ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir ieskaitīts elektroenerģijas un dabasgāzes eksports un imports no ikmēneša statistikas pārskatiem, kā arī līdz 1998.gadam ceturkšņa informācija par ārpus valsts teritorijas esošo zvejas kuģu tirdzniecības darījumiem.

Eksporta un importa kopapjomā nav ieskaitīts ievedums un izvedums uz laiku, preces remontam, nomai, vēstniecībām un diplomātiskām pārstāvniecībām, humānās palīdzības kravas.

Preču eksports ir uzrādīts faktiskajās FOB cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai.   

           Tagad, kad viss ir definēts un paskaidrots  varam sakt darbu ar pašu kursa darba satūru.

1.1.Eksporta dinamika.

Lai runātu par eksporta dinamiku un struktūru, es uzskatu par vajadzīgu to definēt:

Produkcijas eksports – ir dotajā valstī ražotās produkcijas izviešana un realizācija ārzemēs, ka arī produkcijas realizācija iekšzemes izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu. Ta kā savā kursa darbā es mazliet izskatīšu arī pakalpojuma eksportu, definēšu arī to. Pakalpojumu eksports – eksporta sastāvdaļa, taja skaitā tūrisms. Pakalpojumu eksportu ārzemniekiem valsts var īstenot savā teritorijā vai arī ārzemēs. Abos gadījumos tiek iegūta ārzemju valūta. Par pakalpojumu apjomu var spriest, gan pēc dotās valsts pakalpojumu sfēras konkrēto organizāciju darbības, gan arī netieši, pēc ārzemju valūtas kustības pāri valsts muitas robežai. Tā kā šī valūtas kustība bieži vien (arī Latvijā) netiek ne kontrolēta, ne uzskaitīta, valstī aprēķinātie dati ir lielā mērā novērtējums. Tieši tāpēc pakalpojuma eksportu es izskatīšu tikai mazliet. Eksporta dinamika – ka attīstas eksports, kadas tiek ievērotas tendences un kadi tendencem ir tempi. Eksporta struktūra – tas ir eksporta sadalījums pa preču grupām, pa valstu grupām.

Latvijas preču eksports 2001.gadā turpināja palielināties tikpat straujos tempos kā iepriekšējā gadā. Tā apjomi 2001.gada janvārī – novembrī pa 13% pārsniedza iepriekšēja gada līmeni (faktiskajās cenās).

 

1.attēls. Preču eksporta apjomi pa mēnešiem 1997.01-2001.07.( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

 

2. tabula. Preču eksports milj.Ls pa mēnešiem 1997.-2001.gadi. .( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

	1997	1998	1999	2000	2001
I	66.2	83.2	74.9	79.6	95.6
II	66.1	91.2	78.1	94.1	98.5
III	76.7	95.7	92.4	100.8	110.5
IV	84.2	93.7	82.7	93.6	104.5
V	80.3	98.7	88.6	95.5	120.2
VI	79.3	94.6	82.3	101.6	110.5
VII	82.8	98.3	81.8	91.0	98.0
VIII	82.3	81.6	84.1	96.5	108.1
IX	85.2	80.3	89.1	88.8	97.0
X	93.6	83.9	86.9	99.9	114.6
XI	83.2	85.3	82.2	92.1	107.2
XII	87.4	76.3	85.1	97.7	91.7

Savukārt ekonomisko aktivitāšu būtiska palielinājuma dēļ importā apjomi šajā periodā pieauga vēl straujakos tempos(par 15%) un Eksporta saldo dinamika pasliktinajas.

3.attēls. Preču eksporta saldo pa mēnešiem 1997.01-2001.07.

No preču eksporta saldo grafika ir labi saskatāma dinamika: katra gada beigas saldo strauji samazinas, bet gada sakumā atkal ļoti straji paaugstinas.

Ja apskatīsim kopējo eksportu pa gadiem tad skaidri redzam cik straujos tempos aug eksports, bet dažreiz diemžel arī eksporta saldo:

4.tabula. Preču eksporta apjoms mlj Ls pa gadiem un saldo. .( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

	1997	1998	1999	2000	2001
Eksports	971.7	1068.9	1008.3	1131.3	1256.4
Eksporta saldo	-610.6	-812.4	-715.6	-802.6	-945.2

Kopš 1999.gada eksports katru gadu pieaug, par 123mlj.Ls – 2000.gadā, un par 125.1mlj.Ls – 2001.gadā. Bet ka mēs varam redzēt no 3.attēla Latvijā ir izteikta negatīva preču tirdzniecības bilance kuru daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo(5.attēls).Pakalpojumu eksports aug un atšķirība no preču eksporta pakalpojumu saldo arī aug.

5.tabula. Pakalpojumu eksporta apjoms milj.Ls un saldo.( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

	1998	1999	2000
Eksports	654.2	599.4	735.1
Eksporta saldo	179.2	196.6	273.7

Salīdzinot 5. un 4.tabulas varam secinat ka pakalpojumu eksports, sastāda mazāku apjomu, bet ar pozītivu saldo kas priekš ekonomikas ir labi. Pakalpojumu eksports nosedz apmēram 1/3 daļu no negatīvas preču eksporta saldo.

6.tabula. Preču eksporta saldo mīnus pakalpojumu

eksporta saldo (milj Ls). ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

	1998	1999	2000
Preču eksp.saldo-pakalp.eksp.saldo	-633.2	-519.0	-528.9

Produkcijas eksports un iekšzemes kopprodukts. Viens no valsts ekonomikas attīstības indikatoriem ir produkcijas eksporta īpatnējais svars iekšzemes kopproduktā. Pēc 1999.gada krituma eksporta īpatsvars kopproduktā palielinās.

7.tabula. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā (%).( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

1995.g,	1996.g	1997.g.		1998.g.		1999.g.		2000.g.		2001.g.
			29,3%		28,1%		29,7%		29,8%		25,9%		26,0%	26,4%

1.2.Eksporta dinamika pa valstīm un valstu grupām.

Eksporta daļa uz Eiropas Savienības valstīm ir lielākā un pakāpeniski pieaug, sasniedzot 2000.g. gandrīz 65% no visa eksporta.

8.attēls.Eksporta sadalījums pa valstu grupām 2000.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Dinamika labi ir redzama nākamāja attēlā, eksporta apjomi uz ES pieauga, bet uz NVS bija samazinājums 1999.g un 2001.g., uz pārējiam valstim eksporta apjomi pieauga uz NVS valstu rēķina. Ja sadalīt 2001.g. pa procentiem tad redzesim samazinājumu eksporta % uz ES līdz 61,2%, un uz NVS līdz 14,8%.

9.attēls. Eksporta dinamika pa valstu grupam, milj Ls. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Svarīgākās eksporta preces, kuras eksportē no Latvijas uz ES, bija: koksne un tās izstrādājumi (zāģmateriāli, apaļkoki, saplāksnis, koka izstrādājumi), trikotāžas un tekstila apģērbi, metāli un to izstrādājumi, mēbeles.

          Svarīgākās eksporta preces, kuras eksportē no Latvijas uz NVS, bija elektriskās mašīnas un iekārtas (piem.elektromotori, ģeneratori, elektriskie transformatori, indukcijas spoles, statiskie elektropārveidotāji, u.c.), zivju konservi, medikamenti, mašīnas un mehānismi (dažadi darba galdi un iekārtas tautas saimniecības nozarēm).

Eksporta dinamika uz ES.     

Eksporta apjomi uz ES valstim periodā no 1998. līdz 2001.gadam aug, pēc grafika tas ir ļoti labi redzams:

10.attēls. Eksporta apjomi mlj.Ls uz ES.

( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

 

Bet ja sāksim skatīties eksportu uz ES no citas puses – procentos no kopēja eksporta apjoma, tad situācija ir citāda – pocenti 2001.gadā samazinās, bet kopēja eksporta apjoms ļoti strauji pieaug.

11.tabula.Eksports uz ES valstim procentos no kopēja eksporta. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

1998.g.	56,6%
1999.g.	62,5%
2000.g.	64,6%
2001.g.	61,2%

         

Kā zināms,ES tirgus ir pārpildīts ar visas pasaules precēm un bagāts spēcīgiem konkurentiem. Pozīcijas šajā tirgū Latvija spētu iekarot ar ekoloģiski tīru lauksaimniecisku produkciju, oriģināliem, kvalitatīviem un pašlaik vēl lētiem koksnes izstrādājumiem

          Līdz šim vislielākais īpatsvars eksportā uz ES valstīm ir koksnei un tas izstrādājumiem.Vēl pērnajā gada laba vieta bija tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksportam.Šīs preču grupas eksporta īpatnība ir tā, ka šūšanas izstrādājumiem visas izejvielas, furnitūra līdz pēdējai pogai tiek ievestas no ārzemēm un Latvijā tam pievienojas galvenokārt tikai lētais darbs, kas veido šīs nozares tīro eksportu. Šai sakarībā tekstilizstrādājumu eksporta pieaugums gan rada jaunas darba vietas, bet tā multiplikācijas efekts Latvijas ekonomikā nav liels.

Eksporta dinamika uz NVS valstim.

12.attēls. Eksporta apjomi mlj.Ls uz NVS.

 ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Eksporta apjomi uz NVS valstim ir pavisām citādi, un tas galvenokārt ir tadēl kā Krievijā – nozīmīgākajam NVS tirdzniecības partnierim notika ekonomiska krīze. Grafika tas ir redzams. Tagad viss jau ir nostabilizējis un eksports uz Krieviju atjaunojas.

 Lai parādīt cik nozīmīgs partnieris ir Krievija uzradīšu procentos no kopēja eksporta apjoma cik ieņem NVS un cik Krievija.

13.tabula. Eksports uz NVS valstim un Krieviju  procentos no kopējā eksporta. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

	1998.g.	1999.g.	2000.g.	2001.g.
NVS	19%	12%	8.7%	14.8%
Krievija	12.1%	6.6%	4.2%	5.9%

          Daudzi uzņēmēji uzskata, ka izvērst savas produkcijas noietu šinī ārējā tirgū ir vieglāka nekā ES. Daudzām Latvijas precēm NVS tirgū ir laba slava. Konkurence nav tik asa. Kvalitātes prasības mazāk stingras.Nav valodas barjeru. Nākotnē, attīstoties šo valstu ekonomikai, tirgus pieprasījums ievērojami paplašināsies. Diemžēl ekonomiskās attiecības ar galvēno partniervalsti Krieviju ir politizētas. Nav skaidrības, kādi politiskie spēki un noskaņas rītdien šinī valstī ņems virsroku, kā tuvākā nākotnē praktiski veidosies Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, t.sk. muitas režīms, norēķinu sistēmas, kads būs sadarbības klimāts. Pašlaik situācija ir uzlabojusies un Krieviju neuzskata par ļoti  atrī mainīgu, un tagad saka eksportēt uz Krieviju vairāk un par 2002.gadu prognoze eksporta pieaugumu uz Krieviju.

          NVS tirgū Latvijas eksportētāju pirmais uzdevums – nezaudēt pozicijas, kas jau iekarotas. Tas nebūs viegli. Konkurence ar katru dienu pieaug. Rietumu sācenši visai aktīvi cenšās apgūt šo ietilpīgo tirgu. Krievijas un citu valstu importētāji arvien biežāk vēlas iepirkt kvalitatīvas Rietumu preces. Pakāpeniski attīstīsies arī vietēja ražošana. Latvijas produkcijai šinī Eirāzijas tirgū būs noiets vienīgi tad, ja tā būs konkurētspējīga gan pēc tehniskiem, gan ekonomiskiem parametriem.

          Vēl sarežģītāks ir otrais uzdevums – eksportu uz šo regionu paplašināt. Jāorentējas ne tikai uz krievijas tirgu. Perspektīvas Baltkrievijā ir atkarīgas no tā, cik cieša nākotnē būs Krievijas un Baltkrievijas politiskā un ekonomiskā integrācija. Aktīvāk ir jāvirza Latvijas preces uz Ukrainas tirgu, izmantojot brīvās tirdzniecības režimu. Mērķtiecīgs darbs, uzņēmība plašāk atvērs eksporta vārtus uz Vidusāziju.

Svarīgākie Latvija eksporta partnieri.

14.attēls. Svarīgāko Latvijas eksporta partnieru eksporta apjomi. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Pēc grafika varam spriest, kā Lietuva un Zviedrija ir mūsu pastavīgie partnieri, kuriem mēs četru gadu garuma eksportējam apmēram vienādus apjomus.Un augšana notiek ar ļoti maziem soļiem. Ar Krieviju arī šaja grafika ir redzama pēckrīzes situācija. Vācijai un Lielbritānijai ir lieli importa apjomi no Latvijas un viņi tos vēl palielina. Ja skatīsimies pa vietām, tad Krievija 1998.gadā bija trešāja vietā, bet 2000.g. pārceļas uz piekto.Vācija savu vietu neizmainīja (salīdzinājuma 1998 un 2001.g) – 1.vieta, bet kā redzam no attēla 2000.g Vācija bija otra.

1.3 Eksporta dinamika: prognoze.

Tendence: dinamiskajā attistības scenārijā samazināsies eksporta-importa negatīvais saldo eksportam pieaugot straujāk nekā importam. Jo Latvijas tirgus ir mazs un imports vairs tik strauji nepalielināsies, bet ekonomika attīstās, rodas jaunās ražotnes un eksportē arvien vairāk.

15.tabula. Latvijas eksporta prognoze.

 ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

	2001.g		2002.g.		2003.-2007.g.
	Struktūra	Pieauguma tempi	Struktūra	Pieauguma tempi	Struktūra	Pieauguma tempi
Eksporta-Importa saldo	-10,7	-	-9,9/-8,7	-	-10/-7,6	-
Eksports	46,0	7,9	46,4/46,8	6,2/9,2	48,4/50,9	6,5/8,8
Imports	56,7	12,0	56,3/55,5	4,9/5,2	58,3/58,5	7,2/9,1

Labas izaugsmes iespējas ir vairākām Latvijas tautsaimniecības nozarēm tādām kā vieglai rūpniecībai, mašīnbūvei, kokapstrādei, kuru preču eksports uz ES valstīm pēdējos gados regulāri paplašinās. 2001.gadā sekmīgi palielinājās arī Latvijas pārtikas produktu, vieglās rūpniecības, ķīmijas preču eksports uz Krieviju, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Turpinoties šīm tendencēm, izaugsme var būt strauja.

          Galvenais IKP pieauguma nodrošinājums saistāms ar eksporta iespēju paplašināšanos. Pašmāju ražojumiem jāspēj konkurēt iekšējā un ārēja tirgū tā, lai nepārtraukti palielinātos eksporta apjomi un, ne mazāk svarīgi, iekšējā tirgus paplašināšanās neizraisītu straujāku importa piaugumu.

2.1 Eksporta struktūra pa preču grupām

Latvijas galvenā eksportprece ir koksne. Tas redzams arī 16.attēlā. Jā apskatīt kokmateriālu eksportu pa gadiem tad varam redzēt ka kokmateriālu eksportam ir tendence pieaugt. Taču nākotnē tā vairs nevarētu būt, jo drīz visas cirsmas būs izlietotas. Kokmateriālu eksports arī vairs nav tik ienesīgs kā agrāk, jo konkurence palielinās un cenas pasaules tirgū krītas. Par spīti tam arī koksnes eksporta tirgus daļa ir palielinājusies no 376004 tūkst.Ls-1999.g.. līdz 427261tūkst.Ls – 2001.g. Otra lielākā eksportpreču grupa ir tekstils un tā izstrādājumi. Tomēr tās apjoms ir apmēram uz pusi mazāks kā kokmateriālu izviestais daudzums.Vēl krietni ir pieaudzis metālu, to izstrādājumu eksports. Pēc divu gadu pārtraukuma atkāl sak augt pārtikas eksports, kā arī pieaugums ir mašīnas un mehānismu, dažadu rūpniecības preču eksportam. Latvijas lauksaimniecība joprojam zaude konkurences cīņu ar ārvalstu ražotājiem.

16.attēls.Eksports pa preču grupām par 1998-2001.g.(tūkst.Ls)

( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Ja skatīties pa gadiem tad no 1.attēla ir acimredzams kopējais eksporta pieaugums, ļoti daudzās preču grupās ir pieaugums.Starpība starp 1998-1999.g. un 2000-2001.g. ir liela. Visstraujāk palielinājās pārtikas preču eksports, gandrīz par 70% no iepriekšējā gada. Šādu strauju pieaugumu galvēnokārt noteica divi faktori:pirmais-ka palielinājās eksporta iespējas uz Krieviju, samazinoties Krievijas rubļa devolvācijas efektam, un otrs – ievērojami ir kāpušas pārtikas produktu pasaules cenas.

17.attēls.Nozīmīgākās eksportpreces 2000.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

          Svarīgākās eksporta preces, kuras no Latvijas 2001.gadā tika izvestas uz ES, bija: koksne un tās izstrādājumi (zāģmateriāli, apaļkoki, saplāksnis, koka izstrādājumi), trikotāžas un tekstila apģērbi, metāli un to izstrādājumi, mēbeles. Jāatzīmē, ka salīdzinot ar 2000.g.,ir pieaudzis minēto preču eksports, izņemot apaļkoku izvedumu, kur samazinājums veidoja 12,4 %. Pozitīvi ir tas, ka, salīdzinot ar 2000.gadu, nedaudz ir pieaudzis piena produktu un zivju noieta tirgus Eiropā.

          Pozitīvi vērtējams, ka 2001.g. pieauga zivju konservu eksports uz Krieviju, – to īpatsvars kopējā eksporta struktūrā uz Krieviju veidoja 28,5% (2000.g. – 12,5%). Vēl eksportā uz Krieviju dominēja elektriskās mašīnas un iekārtas (elektroinstrumenti, elektromotori un ģeneratori, elektriskie transformatori), mašīnas un mehānismi (dažādi darba galdi tautsaimniecības nozarēm), medikamenti, kā arī kažokādas.

2.2.Eksporta struktūra pa pakalpojumu grupām.

Ka es jau rakstīju iepriekš, par pakalpojumiem ir ļoti maz datu, un tie ir nepilni. Tieši šā iemesla deļ man nav labāka atšifrējuma pakalpojumiem, tikai pa grupām.

Pārvadājumi kā eksportpakalpojumu dominante atbilst Latvijas ģeogrāfiskajam stāvoklim un izveidotajai infrastruktūrai. LR tautsimniecības tālākā izaugsme sekmēs arī citu eksportpakalpojumu veidu piaugumu.

No diagrammas  redzam ka ir jūras transporta pakalpojumu eksports 2000.g. ir krietni paaugstinājies, bet kas attiecas uz citam sfēram 2000.gadā īpaši liela paaugstinājuma nav izņemot Citu dieniesta pakalpojumus.1999.gadā  gandrīz visās pakalpojumu sfērās bija samazinājums, salidzīnājumā ar 1998.g..

18.attēls.Eksports pa pakalpojumu grupām par 1998-2000.g.(tūkst.Ls) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Pakalpojumu eksporta rezerves.

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, esoša infrastruktūra (zemesceļi, dzelzceļš, ostas ar speciāliem termināliem, cauruļvadi) nosaka tranzīta nozīmīgo lomu republikas tautsaimniecībā, pakalpojumu eksportā it sevišķi.Tranzītam vēl ir lielas izaugsmes rezerves. Ventspils neaizsalstošajai ostai pagaidām nav vērā ņemamas konkurences. Lipājas ostas sakārtošana un attīstība jau nākotnē spēj palielināt tranzīta apjomu Latvijā. Izaugsmes rezerves ir arī Rīgas ostai.

          Lielas neizmantotas rezerves pakalpojumu eksportā ir tūrismā. Tā izvēršana prasa ievērojamas investīcijas, lai sakartotu pievilcīgas tūrisma vietas un izveidotu tā infrastruktūru. Apkalpošana jāpaceļ līdz Rietumu standartiem. Aktuāla ir Rīgas Jūrmalas problēma. Šeit izveidotais pakalpojumu potenciāls daļēji aiziet postā.Rīgas jūras līča piesārņotība negatīvi iespaido ārzemju tūrisma plūsmu vasarā. Noteikts šķērslis tūrismam no NVS valstīm ir vīzu saņemšanas organizācija, arī tūrisma firmu aktivitāte ir nepietiekama. Ir grūtības ar vasarnīcu fonda racionālu izmantošanu, nepieciešami līdzekļi to remontam.Valstiski jāapzinās tūrisma attīstības nozīme iekšzemes kopprodukta palielināšanā, jaunu darba vietu radīšana, maksājumu bilances pozitīvā saldo veidošanā.

2.3. Eksporta struktūra pa valstim un pasaules daļam.

90% Eksporta no Latvijas aiziet uz Eiropu un tas ir skaidrs, jo mēs atrodamies Eiropa un eksportēšana uz citam valstim nav izdevīga, tāpēc kā preces cena pieaug transporta izdevumu dēļ.

19.attēls. Eksporta sadalījums pa regioniem 2001.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

20.attēls. Eksporta sadalījums pa valstim Eiropā, 2001.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Tā kā Eiropai pieder 90% Latvijas Eksporta, aprakstot Eiropu mēs varam redzēt lielakus partnerus. Izņemot Eiropu tikai Amerikai ir 2.4% no kopeksporta.Lielākie eksporta apjomi Eiropā, un arī vispār ir Vācija, no kopējā eiropas eksporta Vācijai ir 18.94%, Pavisam mazliet atpaliek Lielbritānija – 17.5%. Visam parējām valstīm ir tālu līdz Vācijai un Lielbritānijai.

Ta, ka Latvija eksportē arī uz Āziju, Āfriku un Ameriku, kaut gan mazu daļu, uzskatu ka vajag sadalīt arī tos reģionus.

21.attēls.Eksporta sadalījums pa valstim Āzijā,2001.g.(% no kopēja Āzijas eksporta) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Galvenais sadarbības partnieris Āzijā ir Irāna uz kuru mēs eksportējam gandrīz 30% no kopējā eksporta uz Āziju, bet uz parējam valstīm mazāk par 10%, izņemot vēl Japānu. Varu teikt kā eksports no Latvijas ir praktiski vienmērīgi sadalīts pa visu Āziju.

Nākamais reģions par kuru runāšu ir Āfrika uz kuru aiziet 2.3% no kopēja Latvijas eksporta.

22.attēls. Eksporta sadalījums pa valstim Āfrikā, 2001.g.(% no kopēja Āfrikas eksporta) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

No attēla ir redzams ka galvēnais partnieris Āfrikas reģionā ir Alžirija tas eksports uz Latviju ir 56% no kopēja Āfrikas eksporta. 28% eksportē uz Eģipti, 10% uz Nigeriju. Šeit struktūra ir ļoti skaidra, 3 valstis sastāda 90% no Āfrikas eksporta.

23.attēls. Eksporta sadalījums pa valstim Amerikā, 2001.g. .(% no kopēja Amerikas eksporta) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Eksports uz  Ameriku sastāda 3.5%, no tiem: apmēram 70% uz Savienotam Valstīm, 7% uz Kanādu, 10% uz Peru un Čile, un atlikušos 13% uz Kostariku, Meksiku, Gvatemalu un citām valstīm. No attēliem var redzēt cik atšķirīga ir struktūra Āzijā un Amerikā, Āfrikā. Uz Āziju eksportē gandrīz uz visām Āzijas valstīm, bet Amerika un Āfrika vairāk par 50% uz vienu valsti. Ja tos reģionus skatīties pa valstīm tad, tā daļa ko sastāda eksports uz vienu valsti ir tik māza, no kopējā Latvijas eksporta tas sastāda mazāk par 1%. Bet tomēr 10% no kopēja Latvijas eksporta sastāda Amerika, Afrika, Āzija un parējās atsevišķas valstis.

 

 

Nobeigums

                Pēc padarīta darba varam izdarīt sekojošus sēcinājumus:

Dinamika.Pēc grafikiem un tabulam ir redzams kā eksports strauji attīstās un aug straujos tempos, bet diemžel imports aug vēl straujākos tempos, un tieši tāpēc tīrais eksports ir negatīvs. Tīram eksportam katru gadu jau četrus gadus pēc kārtas ir vienāda dinamika katra gada beigas saldo strauji samazinās, bet gada sakumā atkal ļoti straji paaugstinas līdz  iepriekšējam līmenim. Negatīvo balanci preču eksporta sedz pakalpojumu eksports, kuram saldo ir pozītīvais.Arī preču eksporta īpatsvars no kopēja IKP piaug, kaut gan 1999.gadā bija straujšs kritums, bet tagad atkal ir augoša tendence – bet tas ir ļoti svarīgs radītājs priekš ekonomikas, kurš nosaka ekonomisko attīstību.Par pēdējam četriem gadiem strauji palielinās eksports uz ES un turpinā palielināties, un tagad sastāda 65% no kopēja eksporta. Ar parējam valstīm dināmika nav visai skaidra, jo piemēram eksporta samazinājums uz NVS valstīm 1999.g ir saistāms ar Krievījas krīzi, bet līdz tam arī bija augoša tendence, apmēram puse no NVS eksporta sastāda Krievija un atlikumu sastāda Baltkrievija un Ukraina un parējie.

          Svarīgākie eksporta partnieri pa valstīm ir: Vācija – 1.vietā, Lielbritānija – 2.vietā, Zviedrija – 3.vietā, Lietuva – 4.vietā un Krievija – 5.vietā, pēc 2001.gada datiem bet Vācija un Zviedrija ir ļoti tuvu viens otrai pēc apjomiem un  2000.gada samainas ar vietam, Krievija 1998.gada bija 3.vietā bet zaudēja savu pozīciju.

          Pēc prognozes ir tendence eksports –imports saldo samazinājums, iemēsli importa samazinājums mūsu tirgus šauruma dēļ, un eksporta paaugstinājums ekonomikas attīstības dēļ.

Struktūra: Galvēna Latvijas eksportprece ir koksne un to eksports pieaug, otrajā vietā ir tekstils, talāk metāli, pārtika, mehanismi un ķīmijas preces.

Uz ES valstīm eksporte visvairāk koksnes izstradājumus, tekstilu un metāla izstrādājumus , bet uz Krieviju zivju konservus, elektriskās ierīces, mašinas un mehānismus, kā arī medikamentus un kažokādas.

          Pēc pakalpojumu grupam Latvija domine transporta pakalpojumi, un tas ir skaidrs tāpēc kā mūsu ģeografiskais stavoklis to nosāka. Visvairāk mēs eksportējam jūras transporta pakalpojumus, otrā vietā ir pārējais transports – tas vairākkārt ir sauszemes transports. Nakāmā vietā pēc transporta iet ceļojumi, pēc tam dieniesta pakalpojumi un pārējie, pēdējā vietā finansu pakalpojumi.

          Pēc pasaules daļām eksports iet visvairāk uz eiropu 90% no kopēja eksporta, un atlikušie 10% iet uz Āziju, Ameriku, Āfriku un parējam valstim. Pa valstīm Eiropā: 19% uz Vāciju, 17,5% uz Lielbritāniju. Āzijā 29% uz  Irānu, 15% uz Japānu, 9,3% uz Kazahstānu. Āfrikā 56% uz Alžiriju, 28% uz Eģipti. Amerikā 68% uz Savienotām Valstīm un 7% uz Kanadu.

Kopumā Latvijas eksports turpinās pakāpeniski atgūt savas tirgus pozīcijas Krievijā, kas tika zaudētas 1998.gada finanšu krīzes laikā. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas nostiprināšanos, eksportam šajā virzienā vajadzētu turpmākajos gados palielināties. Arī eksports uz citām valstīm varētu pieaugt, jo palielināsies Latvijas ražotāju konkurētspēja. To varētu ietekmēt tas, ka drīzumā vajadzētu sākt atmaksāties lielajām tiešajām ārvalstu investīcijām, kas varētu palielināt vietējās ražošanās efektivitāti un produktu kvalitāte varētu sasniegt ES kvalitātes prasību līmeni. Turpmākajos gados investīciju pieauguma tempi Latvijā būs stabili un 2002. un 2003.gados turpināsies ieplūst tiešās ārvalstu investīcijas, neņemot vērā to, ka ir palikuši tikai daži lieli privatizējami uzņēmumi. Kā es jau rakstīju ekonomisti prognozē negatīvo saldo samazinājumu, straujas eksporta attīstības dēļ.

Izmantotā literatūra:

1.     ”Latvijas ārējā tirdzniecība” 2001.g, Rīga, Ceturkšņa biļeteņs

2.     Centrālas Statistikas Bāzes interneta lapa

3.     Ekonomikas ministrijas interneta lapa

4.     Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību,2001.g decembris,Rīga

5.     Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību,2001.g jūnijs,Rīga

6.     “Starptautiskie ekonomiskie sakari Latvija”, 1997.g, Georgs Lībermanis, Kamene

7.     “Dienas Bizness”, 2002.g. 23.un 17 aprīlis

8.     “Бизнес&Балтия”, 2002.g. 23.aprīlis