E-bizness

Ventspils augstskolas

Ekonomikas un pārvaldības nodaļas

1. P2.2 grupas studentu:

Sanitas Zemarājas,

Ivetas Špiceres,

Ingas Černovas,

Lauras Krīgeres,

Austra Galindoma

referāts uzņēmējdarbībā

E-bizness

2000-03-18

Liekas, ka daudz nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka datortehnika vēl joprojām pieder pie tām nozarēm, kas attīstās ļoti strauji. Ja pirms kādiem piecpadsmit gadiem par datoriem bija dzirdēji tikai retais, tad nesenās tūkstošgades mijas  iespējamā datorkļūda jau izsauca vispārēju ažiotāžu un pat drudžainu satraukumu attīstītākajās valstīs. Tas liecina par to, ka datori arvien vairāk un vairāk ienāk mūsu mājās un darba vietās, kur šobrīd tos bieži vien izmanto ne tikai spēlēm un rotaļām, bet arī daudz nopietnākām vajadzībām. Datori uzņēmumos nodrošina ne tikai klientu datu, preču noliktavas vai grāmatvedības uzskaiti, bet arī vada un kontrolē reālus ražošanas procesus – ielej degvielu mūsu automašīnās, kontrolē kases automātus lielveikalos, pārskaita šurpu turpu mūsu naudu u. tml. Datori šodien parādījušies un aktīvi tiek izmantoti pat tādās vietās, kur vēl nesen likās, ka tiem nav pielietojuma. Kaut vai, piemēram, daudzās aptiekās zāles tagad tiek izvēlētas no elektroniskiem katalogiem un pasūtītas caur internetu. Līdzīgu datora izmantošanas piemēru kļūst aizvien vairāk.

Modernu uzņēmējdarbību raksturo aizvien pieaugošas izejmateriālu piegāžu iespējas, pieaugoša globālā konkurence, un pieaugošas patērētāju vēlmes, kā rezultātā uzņēmumi visā pasaulē pārkārto savas struktūras un izvērtē savu darbību. Ar elektroniskās komercijas palīdzību tiek sagrauta tradicionālās uzņēmējdarbības radītā barjera starp uzņēmumu, tā piegādātājiem un klientiem, un šīm izmaiņām ir globāls raksturs. Elektroniskā komercija ļauj uzņēmumam daudz operatīvāk un elastīgāk darboties savā iekšienē, ciešāk sadarboties ar piegādātājiem, un būt daudz atsaucīgākam uz klientu prasībām un jautājumiem.

Elektroniskās komercijas pielietojumi ir ļoti plaši – sākot no uzņēmuma Intraneta, ar kura palīdzību kritiska biznesa informācija ir pieejama visīsākajā laikā un beidzot ar korporatīvajiem ekstranetiem un internet lielveikaliem. elektroniskā komercija paver Jums milzīgas iespējas – jaunas komunikāciju formas ar Jūsu klientiem, izplatītājiem un piegādātājiem, 24 stundu darba laiku un klātbūtni pasaules tirgū. Tas viss ļauj jums palielināt savus biznesa apjomus un samazināt izmaksas

Kas ir e-komercija.

Vispārīgi elektronisko komerciju varētu definēt kā jebkuru biznesa darījumu vai darbību, kurā iesaistītās puses nekontaktējas fiziski vai neapmainās ar materiāliem priekšmetiem, bet sadarbojas izmantojot elektroniskas informācijas formas un sakaru līdzekļus. Kā redzams, šāds definējums ļoti aptuveni izskaidro elektroniskās komercijas būtību, jo šādiem kritērijiem atbilst pat vienkārša telefona saruna. Reālajā dzīvē par elektronisko komerciju tiek uzskatītas tādas uzņēmējdarbības vadības metodes, kurās apvienojas jauno tehnoloģiju iespējas, esošo informācijas sistēmu resursi un globālā tirgus prasības.

Lai uzņēmējs veiksmīgi spētu darboties e-komercijā viņam ir jāpārzina interneta mārketings. Interneta mārketings ir kompleksa, integrēta sistēma, zinātne un māksla, kas izmanto Tīkla virtuālo telpu, tā tehnoloģijas un paņēmienus dažādu preču un pakalpojumu virzīšanai tirgū, reklāmai un pārdošanai Globālajā Tīkla lietotājiem visā pasaulē. Tā ir zinātne, jo īstam interneta uzņēmējam ir jābūt plašām zināšanām, kas nemitīgi tiek papildinātas interneta tehnoloģijās, klasiskajā mārketingā, dizainā, saskarsmes un starptautisko attiecību pamatos. Tā ir māksla, jo, lai konstruktīvi izmantotu visas iepriekš minētās zinātnes, speciālistam ir jāpiemīt labām kreatīvajām spējām, kā arī spējai, pamatojoties uz savām zināšanām un pieredzi, ģenerēt jaunas idejas, jo viena no galvenajām prasībām pret interneta kompānijām ir jaunas idejas un koncepcijas.

Tirgotāja priekšrocības internetā:

·         globāla klātbūtne, izmantojot vienu preču zāli un realizācijas kanālu;

·         iespēja iztikt bez starpniekiem – pārdot preces tieši patērētājam, ietaupot komisijas naudu un citus izdevumus;

·         automatizēta un pilnīga faktu ieguve par klientiem un to analīze. Mārketingu un preču reklamēšanu iespējams pielāgot konkrētam klientam, kas palielina reklāmas iedarbību un pircēju atsaucību, palīdz uzlabot preces;

·         samazinās tradicionālie šķēršļi ienākšanai tirgū, piemēram, biroja vai veikala īre un tirdzniecības personāla izmaksas;

·         mazāks laika patēriņš un mazāki administratīvi juridiskie izdevumi, jo viens dators spēj apstrādāt miljoniem darījumu, izmantojot integrētu automatizētu rēķinu izrakstīšanu, grāmatvedības kārtošanu un pārskatu sagatavošanu.

Interneta veikals ir ļoti ekonomisks. Nav nepieciešams īrēt un remontēt telpas, pieņemt darbā pārdevējas un apsardzes darbiniekus, daudz ieguldīt reklāmā. Pietiek ar 500 latiem, ja tirgotājs vēlas izveidot savas produkcijas nodaļu kādā no interneta lielveikaliem. Jāņem vērā, ka lielveikalā, kur tiek realizētas vienādas preces no vairākiem veikaliem, piemēram, kompaktdiski, tirgotājam ir neizdevīgi veidot savu nodaļu, jo pircējs var salīdzināt cenas un izraudzīties lētāko. Atsevišķa veikala izveide izmaksās līdz 5000 latu. Ievērojami atšķiras arī veikala uzturēšanas izmaksas. Pirmajā gadījumā uzturēšana mēnesī vidēji izmaksās 30 latu, bet otrajā izdevumi sasniegs pat 3000 latu.

Izplatot preces ar interneta starpniecību, pārdevējs var ievērojami samazināt savas izmaksas, tātad – arī preču cenu. Pirmkārt, to var panākt, atsakoties no starpniekiem un daudzas preces piegādāt tieši no ražotāja. Otrkārt, ir preces (informācija, datorprogrammas, datorspēles), kuras iespējams piegādāt elektroniskā formā, ievērojami samazinot ražošanas izmaksas. Treškārt, ar interneta palīdzību iespējams efektīvāk izmantot patērētāju izpētei un reklāmai paredzētos līdzekļus. Elektronisko veikalu apmeklētāji tiek reģistrēti, precīzi fiksējot, ko viņi skatījušies, ko un kad pirkuši. Patērētāja ieguvums ir zemākas cenas, bet izplatītāja vai ražotāja ieguvums – lielāks apgrozījums un peļņa.

Interneta veikaliem ir arī vairāki būtiski trūkumi. Proti, pircējs nevar aptaustīt vai nogaršot preci. Dažām precēm (kompaktdiskiem, grāmatām) tas nav būtiski, bet ir preces (produkti, apģērbi), kurus bez tuvākas apskates pirkt nav ieteicams. Daudzi uzskata, ka iepirkšanās internetā ir nedroša, un viņu bažas ir pamatotas, jo ir gadījumi, kad elektroniskā formā nosūtītie dati tiek pārtverti un no pircēja norēķinu kartes pazūd nauda. Tiesa, pareizi organizējot drošības sistēmu, tas notiek ārkārtīgi reti.

E-komercijas darījumu drošību nodrošina tehnoloģijas un likumdošana. Salīdzinot ar parasto darījumu drošumu, kad izmanto papīra dokumentus, e-komercijā glabājamo un pārsūtāmo datu slepenību un viengabalainību, kā arī darījuma partneru autentiskuma pārbaudi nodrošina kriptogrāfija. Lai darījumus, kuru noslēgšanā izmantoti kriptogrāfijas risinājumi, varētu pārbaudīt un katrai darījuma pusei paliktu likumīgs darījumu apstiprinošs dokuments, ir nepieciešamas noteiktas izmaiņas arī valsts likumdošanā. Precīzi jānorāda, kādu likumu pārvaldē darījums atrodas.

E-komercijas tehniskā drošuma nodrošināšanai nepieciešams:

1.       šifrēt pārsūtāmo informāciju;

2.       pārbaudīt pircēja un pārdevēja autentiskumu;

3.       nodalīt informāciju par pirkumu un maksāšanas instrumentu: pirkuma datus zina vienīgi pircējs un tirgotājs, bet kartes datus – vienīgi pircējs un banka.

E-komercijā pamatā tiek lietotas divas kriptogrāfijas tehnikas – SSL un SET.

Juridiskie jautājumi.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir likumdošanas pielāgošana elektroniskās komercijas prasībām un esošo juridisko normu interpretācija darījumiem Internet. Kā svarīgākie jautājumi būtu minami:

·        personas identificēšana Internet (elektroniskās pases un elektroniskais paraksts);

·        datu aizsardzība;

·        dokumentu elektroniskās formas atzīšana;

·        nodokļu politika.

Nodokļu maksāšana interneta tirdzniecības sistēmā notiek tāpat kā jebkurā veikalā. Proti – pircējs izvēlas preci un norēķina sistēmu – maksāt skaidrā naudā ar kurjera starpniecību vai izmantojot karti ar interneta palīdzību. PVN Latvijā reģistrēto firmu precēm tiek ietverts jau preces cenā. Taču preču piegāde pasūtītājam Latvijā ir pagaidām sarežģīta. Ja preces saņēmējs ir juridiska persona, preces muitas nodoklis un PVN jāmaksā, saņemot preci uz robežas. Fiziska persona var nemaksāt PVN un muitas nodokli par preci, kuras vērtība nepārsniedz piecdesmit latu.

Ja prece tiek sūtīta uz ārzemēm vai no tām, spēkā stājas likums par preces dubulto aplikšanu ar nodokli, ja vien Latvija nav parakstījusi līgumu ar noteikto valsti, kas to atceļ. Līdzīgi kā iepērkoties pa pastu, arī interneta tirdzniecībā nodoklis tad tiek maksāts valstī, kurā tā tiek ievesta. Pircējs samaksā nodokli pastā, saņemot preci.

Latvijas tirdzniecības nodokļu sistēmā nav konkrētu noteikumu noteiktam tirdzniecības veidam. Nodoklis tiek maksāts no firmas kopējā apgrozījuma vai preču apgrozījuma. Šajā gadījumā tirdzniecība internetā neatšķiras no tiešās tirdzniecības veikalā vai uz ielas, jo preces piegādes laikā no noliktavas līdz klientam tiek izpildīti visi Latvijas likumdošanā noteiktie punkti, - kad prece tiek pasūtīta un pa telefonu apstiprināts tās pasūtījums, tiek izrakstīta pavadzīme un izsists čeks. Pēc preces saņemšanas pircējs parakstās pavadzīmē.

No uzņēmējdarbības plānošanas viedokļa ieteicams noteikt vienu cenu globālai tirdzniecībai, norādot importa nodevas un vietējos nodokļus kā papildu izmaksas, par kurām atbildīgs pircējs. Šī metode ir ļoti noderīga starpuzņēmumu darījumos. Tomēr mazumtirdzniecībā to parasti neizmanto, jo pieņemts uzskatīt, ka pircēji vēlas zināt preces cenu, bet nevēlas kārtot nodokļu formalitātes. Te iespējami divi risinājumi. Pirmā iespēja – nodokļu kārtošanu atstāt ekspeditora ziņā. Piegādātājs nosaka cenu katrai valstij atsevišķi, ņemot vērā attiecīgās nodokļu saistības. Tā kā daudzi klienti maksā vietējā valūtā, cenu izmaiņas, kas rodas atšķirīgu PVN likmju dēļ, tiem nav uzreiz pamanāmas. Otra iespēja – izveidot vietējo pasūtījumu centru. Šis modelis jau sen tiek izmantots preču pasūtīšanā pa pastu. Valda uzskats, ka pircēji labprātāk noslēdz darījumus ar pašmāju tirgotājiem nekā ar ārzemniekiem. Svarīgi arī, ka vietējais preču izplātīšanas centrs nodrošinās preču ātrāku piegādi. Tādā gadījumā, protams, jāreģistrējas kā konkrētās valsts PVN maksātājam. Lielāko interneta mazumtirgotāju vidū patlaban valda uzskats, ka nepieciešams izveidot vietējo preču izplatīšanas centrus, lai gan tirdzniecības apjomi liecina, ka rentabls ir tikai tāds izplatīšanas centrs, kas apkalpo vairākas valstis.

E-komercijas perspektīvas.

Gan biznesa, gan IT, gan citos medijos par e-komerciju runā kā par augošu biznesa nozari, kuras apjoms pieaug fantastiskos tempos un 2002. gadā sasniegs vairāk nekā 420 miljardu ASV dolāru lielu apgrozījumu. Lai gan tie ir fantastiski skaitļi, tomēr kopumā veidos tikai 1-10% no konkrētu valstu kopprodukta. Saskaņā ar kopējām tendencēm vismaz līdz 2001. gadam e-komercijai būtiski neietekmēs nevienas valsts ekonomiku kopumā. Tomēr ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Prognožu trūkums ir to nespēja paredzēt sabiedrības attīstību visās iespējamajās dimensijās, tādēļ piecu gadu tālajā nākotnē redzamie skaitļi var būtiski mainīties. Tomēr vienā aspektā visi ir vienis prātis – e-komercijas sekmes ir cieši saistītas ar informācijas sabiedrības un interneta attīstību. Informācijas attīstības gaitu pamatā noteiks divi faktori – cilvēku attieksme, kā arī tehnoloģiju un vispārējās attīstības tempi.

Izmantotā literatūra:

DatorPasaule.

Kapitāls.