Būvniecības fakultāte
Transportbūvju institūts
Ģeodēzijas katedra
Bakalaura darbs
LATVIJAS KARTE INTERNET VAJADZĪBĀM
Students
Salvis Bošs
RBB113
grupa
Vadītājs -
konsultants
Jānis Ancāns
RTU asistents
Rīga - 1998.
Bakalaura darba uzdevums
Anotācija
Bakalaura
darbā apskatītas dažādas pašlaik Internet tīklā pieejamās Latvijas kartes un
veikta to analīze, radot ieskatu par šo karšu priekšrocībām un trūkumiem. Darbā
aprakstīta pasaules pieredze karšu veidošanā, publicēšanā un lietošanā Internet
tīklā, un doti ieteikumi par to, kā būtu jāattīsta karšu publicēšana Internet
tīklā.
Darbs sastāv no 21 lappuses, izmantotās
literatūras saraksta un 3 pielikumiem.
Annotation
This graduation paper discusses various maps of
Latvia, which are available on the Internet now and an analysis is undertaken,
which gives us an understanding of the advantages and disadvantages of these
maps. This work also discusses the world’s experience in the making, publishing
and using maps on the Internet and finally suggestions are given about how we
need to develop publishig of maps on the Internet.
The work consists of 21 text pages, references and
3 supplements.
Pateicība darba veicinātājiem
Bakalaura darba tapšanā es gribu pateikt paldies
SIA ²Ģeodēzijas
Konsultatīvais Centrs² darbiniekiem. Īpaša pateicība SIA ²Internet@Klubs² prezidentam E. Zālītem, Attēlu apstrādes
un Datorgrafikas profesoram A. Glazam, kā arī Valsts Zemes Dienesta
Kartogrāfijas nodaļas kartogrāfam Jānim Dzelzītim. Teorētiskā materiāla
sagatavošanā jāpateicas Jānim Štrauhmanim, Jānim Balodim un Jānim Bikšem.
Darbu atzinīgi vērtēja Jānis Ancāns un Ervīns
Stūrmanis.
Saturs
Bakalaura darba uzdevums-----------------------------
Anotācija--------------------------------------------
Annotation-------------------------------------------
Pateicība darba
veicinātājiem------------------------
Saturs-----------------------------------------------
Ievads-----------------------------------------------
1. Citu valstu karšu
piedāvājums Internet tīklā------
1.1 Dažas definīcijas-------------------------------
1.2 Kartogrāfiskās
iespējas Internet tīklā----------
1.3 Problēmas un karšu
ierobežojumi Internet tīklā-
1.4 Karšu lietošanas
veidi tīklā-------------------
1.5 Karšu lietotāji
Internet tīklā-----------------
1.6 Internet tīkls un
Ģeoinformācijas sistēmas: ”InterĢIS”
2. Latvijas karšu apskats
Internet tīklā------------
2.1 Karšu analīze----------------------------------
2.2 Karšu ģeodēziskā
precizitāte-------------------
2.3. Karšu ģeogrāfiskā
precizitāte-----------------
2.4. Karšu lasāmība--------------------------------
2.5. Karšu noformējums-----------------------------
Nobeigums-------------------------------------------
Izmantotā literatūra--------------------------------
1. Pielikums----------------------------------------
2. Pielikums----------------------------------------
3. Pielikums----------------------------------------
Ievads
²Un ģeogrāfijas karte ir
pasaka - turklāt krāsaina un redzama.²
A.Dripe
Mūsdienās, kad ievērojami pieaugusi dabas resursu
izmantošanas pakāpe, kad ražošanas spēku attīstība sasniedz arvien augstāku
līmeni, svarīgu nozīmi iegūst telpiskās informācijas attēlošanas metodes. Starp
pēdējām īpaša loma ir kartēm, jo tikai kartes sniedz uzskatāmu, objektīvu un
zinātniski pamatotu jebkura izmēra teritorijas attēlu. Ģeogrāfiskās kartes mums
atver skatu uz visu mūsu planētu un var atspoguļot atsevišķu tās daļu
attēlojumu, raksturojot dabu, iedzīvotājus, saimniecību un kultūru. Neapšaubāmi
tās pieder pie cilvēces domas izcilākajiem darinājumiem. Vispārējas prakses
radītas un nepārtraukti attīstītas, ģeogrāfiskās kartes ir nozīmīgs objektīvās
pasaules iepazīšanas līdzeklis. Kartogrāfiskā kultūra ir nacionālās kultūras
sastāvdaļa.
Arvien lielāku lomu mūsu dzīvē ieņem dažāda veida
informācija. Sācies ir cilvēces attīstības nākamais posms - Globālās
Informatīvās Sabiedrības veidošanās, kuru dēvē par trešo tehnoloģisko
revolūciju. Informācija un zināšanas līdzās izejmateriāliem un enerģijai ir
kļuvušas par ekonomikas pamatiem. Informatīvā infrastruktūra īpaši svarīga ir
tādām valstīm kā Latvija, kurām nav savu stratēģisko izejmateriālu un kuras
vēlas savu nacionālo ekonomiku balstīt uz augsti attīstītām tehnoloģijām, ražot
zinātnes ietilpīgus izstrādājumus. Jāsaka, ka šajā nozīmē Latvija virzās uz
priekšu, varbūt ne tik ātri kā gribētos bet tomēr virzās. Ļoti strauju
attīstību patreiz piedzīvo globālais datoru tīkls Internet, kura atzars Latvijā
eksistē jau vairākus gadus.
Internet tīkla sākums ir meklējams 1969.
gadā, kad iesākās ASV valdības projekts ar mērķi attīstīt datoru tīklā
iespējamus savienojumus un komunikāciju ar dažādām datoru platformām.
Viens no vispopulārākajiem Internet tīkla
pakalpojumiem ir WWW tīmeklis, kurš ir kļuvis par Internet tīkla tehnoloģiju
sinonīmu (citi pakalpojumi ir E-pasts, failu pārsūtīšana (FTP), vēstkopas vai
gopher). Visa veida informācija, piemēram, teksti, bildes, skaņas sekvences,
video vai pat programmas, var kļūt pieejamas caur WWW tīmekli standartizētā un
no platformas neatkarīgā veidā. Lietotājiem gandrīz par brīvu ir pieeja lieliem
informācijas avotiem. Jaunā tehnoloģija ietekmē visu tipu datorizētus
pielietojumus. Protams, Internet tīklam ir savas pozitīvās, kā arī negatīvās
īpašības, bet neapšaubāmi tas pauž cilvēka uzskatu brīvību.
Attīstoties informācijas tehnoloģijām un
kartogrāfijai ir radies šo abu jomu apvienojums. Internet tīklā nereti ir
sastopamas kartes un pat Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas. Esošie aparatūras
un programmatūras rīki atļauj jebkuram lietotājam radīt savu karti. Arī tādiem
lietotājiem, kuriem ir nepietiekamas
kartogrāfiskas zināšanas un pieredze ir iespējams radīt karti. Tai pašā laikā
aizvien vairāk un vairāk kļūdas tiek pielaistas kartēs vai kartogrāfijas
programmu līdzekļu iespējas netiek izmantotas pilnīgi. Tas viss ir novedis līdz
intereses palielinājumam par kartes lietošanu un projektēšanu.
Mūsdienās esam aculiecinieki lielam karšu
lietošanas palielinājumam caur WWW tīmekli Internet tīklā, saskaņā ar tā
pievilcību un vieglām lietošanas priekšrocībām. ²Sērfojot² datortīklu globālajos tīklos cilvēki
pamana kartes. Tehnoloģija pieļauj jaunus un bieži inovatīvus kartogrāfijas
produktus, kā aktīvās un interaktīvās kartes, dažāda veida animācijas,
multimēdijus un hiperkartes. WWW mēdija būtība pieļauj un pieprasa daudzus no
šiem jaunajiem produktiem, ja ne pašlaik, tad tuvākajā nākotnē.
Turklāt lielam daudzumam karšu, kas parādās caur
tīklu, paplašinoties to satura, veida un mērķa spektram, lielāka arī
iespējamība, ka ²nekartogrāfi² (cilvēki, kas nav kartogrāfi) tiek iejaukti to veidošanā un lietošanā.
Rezultātā ir lielāks risks, kad karšu plānošanas likumi tiek tikai iesaistīti
vai netiek piemērotas to pilnas iespējas ar rezultējošu karšu efektivitātes
zudumu.
Tādēļ ir ļoti vajadzīgs sākt pētījumus par karšu
veidošanu un lietošanu Internet tīklā. Galīgais pētījuma nolūks ir padarīt
maksimālu kartogrāfisko iespēju un potenciālu lietojumu, kas ir piedāvāts caur
šo tīklu, lai apkalpotu lietotāju vajadzības iedarbīgākā un efektīvākā veidā.
1. Citu valstu karšu piedāvājums Internet tīklā
1.1 Dažas definīcijas
Vispirms noskaidrosim, kas īsti ir Internet tīkls.
Šeit pievērsīsimies autoritatīvu izdevumu [1] un [2] piedāvātām Internet tīkla
definīcijām.
tīkls Internet (Internet).
Pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji
izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus
individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu
sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP
sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijas.
tīkls Internet (Internet).
Globāls datoru tīkls, kurā ietilpst
vairāk, nekā 8 tūkstoši dažādās pasaules valstīs izveidotu tīklu. Šo tīklu
mijiedarbība tiek vadīta, balstoties uz protokolu sistēmu TCP/IP (pārraides
vadības protokols/protokols IP). Tīkla pakalpojumus izmanto vairāk nekā 10
miljoni lietotāji. Galvenie pakalpojumu veidi: elektroniskais pasts, datņu
pārsūtīšana un attālais dialogs.
globālais tīmeklis, tīmeklis WWW (World Wide Web (WWW))
Globāla hiperteksta sistēma, kas izmanto tīklu
Internet kā informācijas transportēšanas sistēmu. Šo hiperteksta sistēmu veido
informācija, kas sadalīta atsevišķās vienībās, kuras saistītas ar īpašām
asociatīvām saitēm - hipersaitēm, tādējādi veidojot tīmekli. Novietojot kursoru
uz kādas no hipersaitēm un noklikšķinot peli, hiperteksta sistēmas
programmatūra izspīdina displeja ekrānā vajadzīgo informāciju. Šādu navigācijas
procesu tīmeklī WWW parasti sauc arī par pārlūkošanu.
Visas iepriekš minētās definīcijas publicētas
angļu vai krievu valodā, un darbos sniegti to tulkojumi. Interesanti iepazīties
arī ar latviešu valodā publicētām definīcijām, kas apkopotas izdevumos [1] un
[2].
pārlūkprogramma, pārlūks (browser).
Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu
sarakstu, kā arī WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo
informāciju. Pārlūkprogrammas var būt grafiskas vai tekstuālas.
vienots resursu vietrādis, vietrādis URL (Uniform
Resource Locator (URL)).
Adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast
kādu konkrētu tīkla Internet resursu. Vienveida resursu vietrādim ir iespējama
piem. šāda struktūra: http://www.edzi.lza.lv./history.htm
Vietrāža pirmā daļa (līdz dubultajai slīpsvītrai) norāda pieejas metodi (šajā
piemērā - hiperteksta transporta protokolu). Teksts starp dubulto slīpsvītru un
vienkāršo slīpsvītru norāda serveri, bet teksts aiz vienkāršas slīpsvītras -
direktoriju vai datni.
rastrgrafika (raster graphics).
Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā
līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem).
Katra punkta krāsu un gaišumu nosaka programma.
vektorgrafika (vector graphics).
Visplašāk pazīstamais grafisku datu
attēlošanas veids, kuru izmantojot datora izvadierīce vektorus attēlo, pa
punktiem zīmējot tiem atbilstošās taisnes un līknes.
1.2 Kartogrāfiskās iespējas Internet tīklā
Pieeja Internet tīklam caur WWW tīmekli paplašinās
un rezultātā tā lietošana pieaug un sagaidāms vēl lielāks tās pieaugums. Tīkls
var tikt uzskatīts kā visjaunākais elektroniskais masu mēdijs. Var pierādīt, ka
ir divi galvenie aspekti, kas veido šī mēdija raksturojumu: tā publiskās
pieejas vieglums (tātad tā masu mēdija būtība) un datorizētā vide. Šī
kombinācija veido plašu kartes lietojumu kontekstā ar vērā ņemamām tīkla
kartogrāfiskām iespējām.
WWW tīmeklī var tikt atrasts diezgan liels karšu
daudzums. Tas attiecas uz plašu lietotāju un uzdevumu spektru. Tomēr, pirms
mēģinājuma gūt ieskatu par karšu lietošanas apjomu tīklā, ir jāatzīmē dažas
piezīmes attiecībā uz tā īpašo veidu. Šajā gadījumā galvenie WWW lietotāji ir
gados jauni cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir studenti un skolēni. Tam
jāpievieno pedagoģiskais un izglītojošais potenciāls no kartogrāfiskā viedokļa,
kopš ir iespējams iepazīstināt topošos kartes lietotājus ar karšu pasauli. Ja
šīs kartes ir neefektīvas, nepareizas vai neinteresantas, šī iespēja ir
pazaudēta. Cita problēma ir, ka pašreiz tīklā ir tikai ļoti ierobežots
kartogrāfiskā potenciāla lietojums. Daudziem no tematiem, kurus var atrast
Internet tīklā, ir spēcīgas telpiskās sastāvdaļas, bet tās nav parādītas ar
labākajām metodēm. Vienkāršs piemērs ir tēmas, kas attiecās uz tūrismu un
ceļošanu, kuras vairākumā var tikt apskatītas telpiskā kontekstā (daudzas no
tām satur tikai aprakstošu tekstu un attēlus). Kaut gan tīkla vide ir grafiski
pievilcīga - vairāk nekā tradicionālajos masu mēdijos - tā joprojām ir
primitīva no kartogrāfiskā/ģeogrāfiskā viedokļa.
Tomēr liels karšu daudzums, kas paredzēts dažādiem
karšu lietotājiem, jau eksistē tīklā. Kartogrāfiskās vietas var tikt
identificētas ar izplatītiem meklētājdzinējiem kā Yahoo vai Alta Vista, bet
kartes ir iespējams tieši atrast caur mājas lappusi ²Kartogrāfijas Resursi² (http://www.geog.gmu.edu/gess/jwc/
cartogrefs.html) vai ļoti bagātīgu kartogrāfisko avotu
Odensa grāmatzīmēs
(http://kartoserver.brw.ruu.nl/html/staff/oddens/oddens.htm).
Atkarībā no kartes lietojuma nolūka ir šāds tīkla
vietu iedalījums:
·
Vispārīga lietojuma karšu vietas, kas domātas
vispārīgai informācijai vai meklēšanai, piemēram apskatīt un identificēt vietas
Savienotajās valstīs un iegūt statistiskās skaitīšanas datus par tām (http://www.census.gov/cgi-bin/gazetter),
vai gūt vispārīgu ieskatu par noziedzības aspektiem (http://www.accessone.com:80/~kwirth/
crimeone.htm).
·
Vietas specializētiem lietotājiem, kur viņi
var iegūt vairāk specifisku informāciju un datus par profesionālo un zinātnisko
pētījumu tēmām. Piemēram, pasaules urbanizācijas kartēšana (http://edcwww2.cr.usgs.gov/umap/umap.html),
pavadoņu attēlu kartes lauksaimniecībai (http://www.intranet.gr:80/ceo/intro.htm)
un vēsturiskā kartogrāfija (http://www.stub.unie.ch/stub/ryhiner/
ryhiner.html).
Īpaša veida kategorija ir tīklā veidotās
izglītojošās karšu vietas. Tās iekļauj kartes, kas var tikt lietotas
kartogrāfijas nodarbībās, kā arī attiecīgie lekciju materiāli, norādījumi un
uzdevumi (piem. http://info.er.usgs.gov/
education/teacher/what-do-maps-show/index.html).
Komerciālās kartogrāfijas firmas arī piedāvā
lietotājiem tīklā savus pakalpojumus, piemēram vispārpieņemto un elektronisko
karšu veidošanā (piem. http://www.cartographics.com/)
vai tieši piedāvājot papīra kartes pa parasto pastu.
Saskaņā ar funkcionalitātes raksturīgām pazīmēm,
kartes, kuras var atrast tīkla vietās, lai atšķirtu vienu no otras, var iedalīt
sekojošās skaidrās kategorijās:
·
Statiskās, neaktīvās kartes: iepriekš
sagatavotas kartes, bieži esošo papīra karšu skenējumi, kuri ir pārveidoti uz
GIF un JPEG formātiem.
·
Vienkāršas kliķšķināmās kartes: šīs kartes
bieži vien darbojas kā rādītājs vai saskarne uz citu informāciju citās tīkla
lappusēs (teksta, attēlu, citu karšu utt. formā). Kad uzklikšķina uz ²karstajām vietām² kartē, tiek iegūti un atspoguļoti ekrānā
citi dokumenti (piem. http://www.atlantgames.com/atl/drivtour.htm).
Dažreiz kartes ir lietotas kā telpiskas platformas vai lietotāju ceļvedis WWW
tīkla informācijas bagātībās gadījumā, kad telpiskā komponente nav tieši
acīmredzama vai primāri svarīga (piemēram Autodesk karšu gids, pieejams caur http://www.argusmap.com).
·
Interaktīvās un/vai dinamiskās datorkartes ar
vairākām izvēlēm mijiedarbībai. Lietotājs var izvēlēties kartes apgabalu,
pārklājuma rajonu, kartes līmeņus, izvēlēties vai mainīt kartes saturu utt.
Kartes var arī demonstrēt dinamiskas parādības reālā laika situācijā, kur karte
tiek bieži atjaunota ar animāciju palīdzību. Bieži vien kartes ir pievienotas
citiem objektiem datubāzē (piem. interaktīvais atlass (http://www.mapquest.com/), reālā laika Atēnu satiksmes sastrēgumu
karte (http://www.transport.ntua.gr/map/),
interaktīvā virszemes ūdeņu piesārņojuma analīze (http://www.poca.osmre. gov:80/form/swpa.html), patreizējās Bosnijas
frontes līnijas karte (http://aaln.org/~wharmby/matt/bosmap.htm)
un zemestrīču rosīgums (http://www.abag.ca.gov/bayarea/eqmaps/animation.
html).
Avotā [5] ir minēts cits, bet līdzīgs iedalījums
iepriekšējam.
Ģeoattēlus Internetā var sadalīt 4 kategorijās:
1.
Statiskie - kartes, atlanti, ko iegūst skenējot publicētus vai rokraksta
oriģinālus; kartes, atlanti sagatavoti speciālam monitoram;
2.
Interaktīvie - ko sastāda un atjauno pēc lietotāja pieprasījuma;
3.
Animācijas filmas, multimēdiju attēli;
4.
Ģeoattēli no ĢIS.
Galvenās karšu grupas Internetā ir pārskata;
klimata un bīstamo laika parādību; navigācijas un transporta; ceļu apstākļu;
apkārtējās vides; degpunktu; politiskās; tūrisma, atpūtas un ceļojumu kartes.
1.3 Problēmas un karšu ierobežojumi Internet tīklā
WWW tīmeklim Internet Tīklā ir dažas īpaši
raksturīgas pazīmes, kā karšu lietošanas videi. Tiem, kuri sāk pētīt Internet
tīklu ir nenovēršami jāpaiet garām pakāpei, kas pārpildīta ar ievērojamu
pieejamo informāciju. Bagātīga informācija ir vispārīga Internet tīkla pazīme,
kurai daļēji no izglītības viedokļa tomēr ir neizbēgami negatīvas pazīmes. Šīs
informācijas gaistamība ir vēl viens temats: atšķirībā no parastajām datorkartēm,
tīkla kartes ir gan īstas, gan gaistošas laikā, un tas, kas parādās kādā vietā
šodien var būt zudis rīt. Pozitīvais šīs karšu vides izmaiņu rakstura aspekts
ir, ka tas pieļauj vieglu un ātru atjaunošanu (piem. http://www. subed.com/caltrans/trasnet.html ar reālā laika stāvokļa
lielceļu braukšanas ātrumu kartēm, kuras tiek atjaunotas katru minūti).
Tādi praktiskie ierobežojumi, kā informācijas
pieejamība un pieejamā aprīkojuma iespējas, kas nosaka savienojuma kvalitāti un
savienojuma vieglumu (piem. dators, tīkls un modēma ātrums) ir nozīmīgi, kad
tiek lietots Internet tīkls. Tas ir stipri atkarīgs no tehnoloģijas, kas ir
pieejama katram lietotājam ne tikai viņa datorā, bet arī ,piemēram, no vietējā
telefonu tīkla stāvokļa. Tāpēc palielinoties Internet tīkla pielietojumam,
atsaukšanās ir padarīta par Pasaules Plašāko Gaidīšanu (World Wide Wait).
Kartogrāfiskās informācijas piegādātāji arī stājas pret tīkla ekonomiskām
problēmām. Pastāv iespējama autortiesību pārkāpšana un šeit joprojām nav
viegls, drošs un uzticams risinājums finansiāliem darījumiem pa tīklu.
Kredītkaršu lietošana joprojām liekas pārāk bīstama. Ar iespēju palielināšanu
tiešai mijiedarbībai ar datiem, būtiskas ir arī drošības problēmas.
Citi ierobežojumi ir datora-mēdija būtības
svarīgums (kā pretstats tradicionālajam papīra kartēm), tāpat kā ierobežotā
pārnesamība un dabiskuma trūkums manipulējot ar karti (salocīšana, pagriešana,
zīmēšana vai mērīšana uz tās un ierobežotais ekrāna izmērs). Vēlāk būs
iespējams šos trūkumus uzveikt ar tādām opcijām kā pārbīdīšana vai attēla
mēroga izmainīšana, bet ierobežotās pārskata iespējas joprojām ir zaudējums.
Turklāt ekrāna un karšu izšķirtspēja bieži ierobežo detaļu daudzumu, kas tiek
uzrādītas monitora ekrāna kartē (salīdzinot ar augstākas izšķirtspējas papīra
karti tādā pašā mērogā). Šajā kontekstā būtu arī jāpiezīmē, ka Internet tīkla
aparatūras gala lietotāju vide ir mainīga. Tomēr par spīti šiem karšu
lietošanas vides izvirzītiem ierobežojumiem, uzlabotā kartes funkcionalitāte,
ko piedāvā tīkls veido daudz jaunus iespējamos labumus lietotājiem.
1.4 Karšu lietošanas veidi tīklā
Mūsdienās Internet tīkls bieži tiek aplūkots
vispirms kā ļoti bagātīgs informācijas avots, nevis kā komunikācijas līdzeklis.
Patiešām ir bagātīga ģeogrāfiskā informācija un tā kā kartes ir ļoti iedarbīgs
un efektīvs informācijas nodošanas līdzeklis, tās bieži parādās uz lietotāja
monitora WWW tīmekļa sesijas laikā. Dažreiz lietotāji īpaši neprasa, lai karte
parādītos uz ekrāna, bet vienkārši izvirza ģeogrāfisku jautājumu, līdzīgi kā ²Vai Stokholmas viesnīcas tuvumā, kur es
apmetīšos, ir grieķu restorāns?² vai ²Kā es varu sasniegt Stokholmu ar automašīnu no
Eshādes?² (http://shell.route66.nl/shell/
routen.html). Blakus tekstuālai informācijai zināmā mērā atbilde ir
apgādāta ar pieskaņotu ceļu karti. Citi Internet lietotāji iespējams nopietni
meklē īpašas kartes īpašai nozarei, tāpēc viņi zina vai domā, ka šī karte
apmierinās viņu vajadzības pēc ģeogrāfiskas informācijas. Dažreiz viņi pat var
izveidot karti kādu grib - tiešsaistē caur WWW tīmekli. Bet visos šajos
gadījumos ir iespējams uzstādīt jautājumu vai šīs kartes patiešām ir tik
iedarbīgas, vai tik efektīvas, kādām tām būtu jābūt. Lai nonāktu līdz izpratnei
par dažādiem karšu lietošanas veidiem Internet tīklā ir iespējams, izmantot kā
izejas punktu tā saucamo MacEachren ²karšu lietošanas kubu² (1. zīmējums). Trīs kuba asis attēlo trīs
atšķirīgas karšu lietošanas sakarības un jebkura karte, kā arī kartes, kas
radītas Internet tīkla sesijā, drīkst ieņemt jebkuru stāvokli trīs dimensiju
telpā, kas definēta ar šīm asīm atkarībā no tā, kādam nolūkam un ko lietotājs
dara ar karti.
1. zīm. MacEachren karšu
lietošanas kubs
No vienas puses uz ass publiskais - privātais mēs
atrodam kartes, kuras tika ieliktas tīklā vispirms pāris gadu atpakaļ.
Atsaucoties uz iepriekšminēto tās ir ²statiskās² kartes, ar kurām nav iespējama
mijiedarbība, bet redzamība. Daudzas no šīm kartēm var iegūt caur PCL karšu
kolekcijas vietu (http://www.lib.utexas.edu/Libs/PCL/Maps-Collections).
Tipiski šīs kartes tika domātas plašākai lietotāju grupai un bieži ne tikai
vienam nolūkam. Pretstatā no citas puses uz pirmās ass mēs varam atrast kartes,
kuras ir iespējams pašreiz veidot individuāli caur WWW tīmekli, lai apmierinātu
lietotāju vajadzības. Praksē šīs iespējas tiešsaistes karšu veidošanai ir bieži
ierobežotas, izvēloties apgabalu, projekcijas metodi, vienu vai vairākas kartes
detaļas un veidojot simbolus, kas attēlo šīs detaļas, ietverot krāsas izvēli
(sk. piem. http://www.aquarius.glomar.de/omc/make-map.html).
Karšu lietošanas kuba asi zināmā uzrādīšana -
nezināmā atklāšana arī ietekmē atšķirīgi karšu lietošanas apstākļi caur tīklu. ²Zināmā uzrādīšanas² beigās lietotājs precīzi zina kādu
ģeogrāfisko informāciju viņš grib un bieži kāda karte kādā tīkla vietā
nodrošina viņam šo informāciju (piem. satiksmes sastrēgumu karte http://www.vauxhall.co.uk/trnet). No
otras puses mēs atklājam tīkla sērfotājus, kam nav pašlaik noteikts mērķis,
piemēram aplūkojot vienu no atlasiem tīklā (piem. http://ellesmere.ccm.emr.ca/wwwnais/wwwnais.html).
Tuvākajā
nākotnē tīklā daudzu jauninājumu attīstību ir iespējams sagaidīt uz karšu
lietošanas kuba trešās ass, kas attiecas uz cilvēka-kartes mijiedarbības
daudzumu. Pirmās kartes, kuras tika lietotas Internet tīklā bija tikai
statiskas un tikai to papīra kopiju apskatāms ekvivalents. Bet pašlaik vairāk
un vairāk mēdijs pieļauj intensīvāku un stiprāku mijiedarbību ar apskatāmām
kartēm. Var sajust, ka kliķšķināmas kartes vai hiperkartes drīkst jau uzskatīt
kā interaktīvās kartes veidu. Citās tīkla interaktīvajās kartēs lietotājiem ir
iespējams mainīt arī attēloto apgabalu (attēla bīdīšana) vai mērogu (attēla
mēroga izmaiņa) (piem. http://www.lonelyplanet.com.au/dest/dest.htm).
Bet mijiedarbība ar karti arī nozīmēs manipulēšanu ar kartēm ieslēdzot un
izslēdzot kartes līmeņus, izmainot kartes leģendu (piem. datu klasifikācija),
vai pilnīgi izmainot attēlojuma veidu. Svarīga attīstība šajā sakarā ir kadru
izkārtojuma iespējas WWW tīmekļa pārlūkprogrammā Netscape, kas pieļauj novietot
vairākas neatkarīgas lappuses viena loga robežās. Šo tehnoloģiju ir iespējams
lietot, piemēram, vizuālai karšu salīdzināšanai. Ģeogrāfiskajā pētniecībā tik
augstā cilvēka-kartes mijiedarbībā notiek ģeogrāfisko datu izpēte, saukta par
MacEachren (ģeogrāfisko) vizualizāciju privātajā, nezināmā atsegšanā un augstas
mijiedarbības šī kuba stūrī.
Ievads šī veida ĢIS funkcionalitātē tīklam,
pieļaujot tiešu mijiedarbību ar ģeogrāfiskajiem datiem ar kartogrāfisko
līdzekļu palīdzību pētniecības un analīzes nolūkos ir tieši tikko sācies (sk.
piem. Autodesk karšu gidu http://www.mapguide.com). Eksistējošo
datubāžu vārtejas var tikt veidotas caur WWW tīmekli, kurš tad kalpo kā čaula,
kas gatava lietošanai. Alternatīvi lietotājiem ir iespējas arī ievietot savus
paša datus. Savienotā iedarbīgā ĢIS funkcionalitāte ar izdalītu pieeju tīklam
nes sev līdzi saskarnes problēmu, īstu tiešsaistes interaktivitāti, grafisko
datu formātu (rastra vai vektoru grafika) un drošību. Sagaidāms, ka drīzākajos
vai vēlākajos risinājumos tiks atrasts veids kā atrisināt daudzas no šīm
problēmām, kā piemēram ar programmēšanas valodas JAVA palīdzību padarot
iespējamu patiesu karšu lietošanas dažādību Internet tīklā ar lielu lietotāju
dažādību.
1.5 Karšu lietotāji Internet tīklā
Esošā karšu lietotāju grupa Internet tīklā ir
diezgan labi nosakāma tāpēc, ka cilvēku grupa, kas pašreiz veic tīkla lietošanu
nav dažāda. Daudzās vietās pasaulē, piem. jaunattīstības zemēs daudziem
cilvēkiem vēl nav pieeja Internet tīklam. Pat Ziemeļamerikā un Eiropā liekas,
ka pašreiz tie ir galvenokārt samērā jauni (15-40 gadus veci) cilvēki ar augstu
izglītības līmeni un interesi par zinātni, tehnoloģiju un datoriem un personālo
datoru īpašumā, kuri padara ienesīgu WWW tīmekļa lietošanu Internet tīklā.
Mūsdienās lietas strauji mainās. Notiek attīstība,
kas līdz Internet tīkla sistēmai novedīs parasto televīzijas uztvērēju. Drīz
daudzi personālie datori mājās tiks aizvietoti ar vienkāršākiem un lētākiem
tīkla datoriem. Arī izglītība visos līmeņos atklās tīkla iespējas. Būs
iespējams sagaidīt, kad vairāk un vairāk dažādi lietotāji drīz sērfos tīklā un
arī kartēs, kas ģenerētas caur tīmekli.
Šāda veida lietotājiem, kuri parasti neapsvērs ĢIS programmatūras pirkšanu,
Internet tīkls padarīs iespējamu patiešām mijiedarboties ar karti, tā ka visu
veidu ģeogrāfiskas problēmas būs iespējams atrisināt efektīvāk un iedarbīgāk
nekā jebkad iepriekš.
Esošajiem kartes lietotājiem jābūt prasmīgiem
angļu valodas zinātājiem, ja viņi grib sērfot tīklā. Cita problēma ir tā, kad
tie, kuri veido tīkla vietas var nodrošināt lietotājus tikai ar kartogrāfiskiem
līdzekļiem, kurus tiem vajag tad, ja viņi zina ko šiem lietotājiem patiesi
vajag un kā viņi lieto šos kartogrāfisko līdzekļus.
1.6 Internet tīkls un Ģeoinformācijas sistēmas: ”InterĢIS”
Ir liels skaits ĢIS no dažādiem ražotājiem,
kas piedāvā liela apjoma telpiskos datus un informāciju. Informācija,
ko šīs sistēmas nodrošina, ir ierobežota atbilstoši sistēmas novietojumam
un organizatoriskai struktūrai. Tāpat ir arī ar sistēmas speciālistu
zināšanām. Šīs problēmas risinājuma atrašana ir uzprojektēt Internet
tīkla un ĢIS apvienojumu - InterĢIS. InterĢIS atļaus standarta globālā
tīmekļa klientiem pievienoties dažādiem ģeodatu serveriem neņemot
vērā aparatūras platfomu. Pamatā tas nozīmē, kad visi datu resursi,
kas savienoti caur InterĢIS ir pieejami lietotājiem pat tad, ja visi
šie dati tiek uzturēti ģeodatu serveros dažādās vietās un ar atšķirīgām
organizatoriskām struktūrām.
WWW pārlūkprogrammas (t.sk. Netscape Navigator,
Microsoft Internet Explorer) var tikt lietotas WWW klientu pieejai ģeodatu
bāzēm, ko nodrošina ģeodatu serveris, lietojot kā pamatu WWW servera
tehnoloģiju. Standarta WWW pārlūkprogrammas funkcijas tomēr nav derīgas, lai
apmierinātu klienta prasības ģeodatu sagādāšanai, izvēlei un rediģēšanai. Šim
nolūkam ģeoklienta darbība var tikt realizēta ar specifiskiem WWW pārlūkprogrammas
paplašinājumiem, t.sk. caur Java applets, ActiveX kontroli vai skriptu
programmām, kā JavaScript, ko pārveido ģeoserveris ģeoklientam priekš izpildes. WWW
pārlūkprogrammās kā Netscape Navigator un Microsoft Internet Explorer jau ir
integrēts virtuāls mehānisms programmēšanas valodai Java, kas pieļauj integrētu
Javas programmu izpildi.
Klients var atļauties īstermiņa savienojumu caur
ģeoserveri, kas balstīts uz WWW tīmekļa tehnoloģijas. Ģeoserveris tiek
identificēts Internet vai Intranet tīklā caur unificēto resursu vietrādi (URL).
URL var dot norādes uz statistisko failu WWW
serverī, kam jāveido hiperteksta iezīmēšanas valodas (HTML) dokuments vai
jebkurš cits datu formāts (piemēram PostScript vai grafikas formāti).
Tad šī datne automātiski tiek nodota WWW tīmekļa
klientam un piemēram, demonstrēta HTML formātā, lietojot WWW tīmekļa
pārlūkprogrammu. Hiperteksta iezīmēšanas valoda (pēdējā laikā HTML 3) nodrošina
liela mēroga vienveidību pasniegšanā un savstarpējā iedarbībā ar HTML
dokumentiem citu ražotāju WWW pārlūkprogrammu lietošanā.
Lai nodrošinātu vēl daudzpusīgāku iespēju
pasniegšanu un savstarpēju iedarbību citi datu formāti (piemēram grafiskie,
audio un video formāti) un programmas, kas var tikt noformētas ar
pārlūkprogrammām ar paplašinātu funkcionalitāti var tikt iedarinātas kā HTML
dokumenti.
Tai pašā laikā HTML dokuments var pārvērsties,
ietverot URL kā norādes (saites) vai kā formas un tādā veidā darbojas kā
saskarne lietotāja mijiedarbībai.
Lai labāk īstenotu ģeoserveri, WWW klients var
sākt lietot specifisku programmu uz servera caur URL, kam WWW būs vissvarīgākā
loma. WWW servera kopējā vārtejas saskarne (CGI) tiek lietota, lai palaistu
programmas vai skriptus. Starp daudzām citām lietām CGI tiek lietots lai
noteiktu veidu kā WWW serveris un palaistā programma komunicētos. Piemēram,
datubāžu pieprasījumi tiek palaisti ar programmas palīdzību un rezultāti
atgriezti uz WWW servera HTML dokumenta formā. WWW serveris tad nodod šo
dokumentu WWW klientam. Klienta sistēmā uzrādīšanai vai paredzamajai apstrādei
datu formāti var tikt nodoti ar WWW servera palīdzību un demonstrēti WWW
pārlūkprogrammā vai nodoti specifiskai lietojumprogrammai.
Tā kā komunikācija, kas notiek starp WWW klientu
un WWW serveri ir bez statusa, tas ir bez tieši veikta savienojuma, programma,
ko palaiž WWW serveris tiek nobeigta pēc katra pieprasījuma, kas tiek izdarīts
caur CGI.
Programma tiek palaista vēlreiz jebkurā laikā, kad
WWW klients mijiedarbojas ar programmu serverī.
2. Latvijas karšu apskats Internet tīklā
2.1 Karšu analīze
Vairumā
gadījumu Internet tīklā piedāvātās Latvijas kartes ir atbilstoši iepriekš
minētajam karšu iedalījumam t.s. statiskās kartes. Šo karšu kategorijai var
pieskaitīt piedāvājumus iegādāties Latvijas papīra kartes ar pievienotiem šo
karšu skenējumiem. (sk. 3. pielikumā). Šīs kartes parādās kā rastra grafikas
attēls, kas salīdzinoši ar vektoru grafikas attēlu aizņem serverī ievērojamu
atmiņas apjomu. Par to var pārliecināties pēc sekojoša piemēra:
Skenēta melnbalta attēla 1 pikselis aizņem
1 b (baitu)
Datora monitora mazākais izmērs ir 640´480
pikseļi = 307200 pikseļi
Tātad tas ir 307200 b
1 Kb = 1024 b
307200 b = 300 Kb
Modēmu pārraides ātrumi Latvijā (Kb/s)
|
19,2
|
28,8
|
33,6
|
56
|
Dotās kartes attēla pārraides laiks (s)
|
16
|
10
|
9
|
5
|
1. tabula
Jāatzīmē
tas, ka ne katrreiz lietotājs saņems šos datus tieši ar šādu modēma datu
pārraides ātrumu no Internet servisa firmas (ISP). Datu pārraides ātrums laikā,
kad tīkls tiek visvairāk noslogots, var samazināties pat līdz 5 kb/s un
attiecīgi attēla pārraide prasīs 1 minūti.
Kā
perspektīvāka varētu būt vērtējama kartes publicēšana tīklā ar vektoru grafikas
palīdzību. Pagaidām darba autoram ir zināms tikai viens šāds gadījums (http://www.lzkc.org.lv). Lai to varētu
izdarīt tiek izmantoti t.s. plugin jeb slēdži. Datora pārlūkprogrammas
direktorijā ir jābūt uzinstalētiem šiem slēdžiem, vai arī jāveic to
lejupielādēšana un instalēšana. Internet lapās, kur ir vektoru dati, parasti ir
norāde uz tīkla vietu, kur ir iespējams iegūt šīs plugin programmas. Šī programma
dod iespēju veikt attēla palielināšanu (zoom out), samazināšamu (zoom in),
attēla daļas palielināšanu (window), kā arī datu līmeņu ieslēgšanu un
izslēgšanu. Lietojot t.s. Java applets un ActiveX standartu, lietotājam paveras
vēl lielākas iespējas mijiedarbībai ar karti.
2.2 Karšu ģeodēziskā precizitāte
Šāda
veida precizitātes novērtējumam vislabāk kalpo kartometriskie mērījumi.
Lielākoties tīmeklī esošajās kartēs nav minēta kartogrāfiskā projekcija un var
tikai izteikt minējumus par to. Par kartes projekciju būtu iespējams spriest
pēc meridiānu un paralēļu loku garumu mērījumiem un projekciju noteikšanas
tabulām, bet tas ir samērā grūti izdarāms. Vienīgais veids, kā būtu iespējams
veikt mērījumus, ir mērīšana uz šo karšu papīra izdrukām. Darba gaitā atklājās,
ka izdrukājot no dažādām tīkla pārlūkprogrammām vienu un to pašu karti,
izdrukas atšķiras. Netiek saglabāta šo karšu metrika. Metrika ir kartes
īpašība, ko nodrošina projektēšanas likumi pēc matemātiskām sakarībām,
sastādīšanas precizitātes un attēlošanas metodes. Šajā gadījumā mērīšanu nav
iespējams veikt pēc mēroga absolūtām mērvienībām (cm), bet pēc relatīvām.
Mērīšanu būs iespējams veikt, ja kartei būs pievienots lineārais mērogs. Šajās
izdrukās skaitliskajam mērogam nav nozīmes, jo tiek deformēts sākotnējais
attēls. Nereti ir gadījumi, kad kartei vispār nav pievienots mērogs. Šīs
mērīšanas piemērs ir 2. pielikumā. Jāpiezīmē, ka kartes atšķiras pēc noslodzes
attiecībā pret kartes laukumu.
2.3. Karšu ģeogrāfiskā precizitāte
Ne
visas no tīmeklī esošajām kartēm ir aktuālas. Kā īpašu grupu var izdalīt
vēsturiskās kartes. Nereti ir sastopamas kartes bez datējuma, tādēļ spriest par
karšu aktualitāti ir samērā grūti.
Kopumā
ceļu tīkls un apdzīvotas vietas ir saskaņotas, bet ir tādi gadījumi, kad kartēs
tiek attēlotas apdzīvotas vietas bez ceļu tīkla. Varētu būt iespējams, kad tās
iztrūkst tādēļ, lai nebūtu iespēja lietot šo karti bez kartes sastādītāja
ziņas. Karte tiek lietota kā reklāmas līdzeklis, lai pievilinātu potenciālos
tās lietotājus.
Šajā
darbā analizētajās kartēs ir grūti spriest par reljefa un hidrogrāfijas
saskaņotību, jo reljefs parādās tikai vienā kartē un tikai kā ieklājums.
2.4. Karšu lasāmība
Kopumā
sanāk saskarties ar dažādas lasāmības kartēm. Starp tām ir tādas, kuras ir
samērā grūti lasāmas, gan arī tādas, kur lasāmība nesagādā lielas grūtības.
Nevienā no kartēm neparādās unikāli, vai reti sastopami objekti.
2.5. Karšu noformējums
Tajās
kartēs, kuras nav veidotas Latvijā un Igaunijā atveidojot latviešu valodas
īpašvārdus ir izmantota transliterācijas forma un šeit var novērot latviešu
valodas diakritisko zīmju trūkumu. Īpatnējs fakts, ka ir kartes, kur pie
ezeriem Latvijā ir rakstīts ²ezers²,
Igaunijā ²järv²,
bet Krievijas teritorijā ²lake².
Kā
savdabīgs jautājums jāpiemin Pitalovas (Abrenes) un Pečoru (Petseru) rajonu
iezīmēšana kartēs, kas var radīt politiskas problēmas.
Nobeigums
Latvijas Republikas sabiedrības pieprasījums pēc
kartēm ir milzīgs un ir jāatrod modernākie un efektīgākie paņēmieni šī
pieprasījuma apmierināšanai. Kā viens no šādiem paņēmieniem varētu būt Internet
tīkls. Tīkls revolucionizē veidus, kādos cilvēce iegūst ģeogrāfisko
informāciju, ko viņiem vajag un tāpat arī veidus, kādos viņi lieto kartes.
Galvenais priekšnosacījums ir mijiedarbība. Lai ļautu šim mēdijam būt tik
iedarbīgam, cik tam būtu jābūt, kartēm jābūt piemērotām tikpat daudziem
iespējamiem nolūkiem, kādiem tās tiek lietotas un cilvēkiem, kuri tās lieto.
Lai spētu to izdarīt ir nepieciešams izdarīt vairāk pētījumus, lai identificētu
dažādus nolūkus dažādiem lietotājiem.
Raksturojot kartogrāfiskās attēlošanas metodes, ar
tām saistīto karšu apzīmējumu attīstību mūsdienās kā viena no pamattendencēm
jāatzīmē kartogrāfisko apzīmējumu unificēšana. Jāatzīmē gan, ka apzīmējumu
unificēšanas tendence praktiski neizraisa kartogrāfiskās attēlošanas metožu
samazināšanos.
Zināmā mērā šis pētījums nav atšķirīgs no karšu
izpētes citās karšu lietošanas vidēs, kā Internet tīkls. Visumā Internet tīkla
būtība tikai nozīmē komunikāciju. Piem. atbildes uz jautājumiem kad, kāpēc un
kā cilvēki lieto kartes ģeogrāfisko datu izpētei ir tikpat daudz nepieciešama
atsevišķai ĢIS videi, tāpat kā Internet tīkla videi. Tāpat kā vizuālo mainīgo
(iekļaujot jaunās ²dinamiskās² kartes) izpratnes raksturīgu pazīmju izpētes rezultāts kā kartogrāfisko
simbolu pielietojums, ir svarīgi visi apstākļi, kuros kartes tiek attēlotas uz
monitora ekrāna. Zinot vairāk par īpašiem foniem un raksturīgiem lietotājiem,
kas ietekmē viņu spēju saprast un aptvert neatņemamu informāciju kartē (piem.
vecums, iepriekšējā izglītība, esošās zināšanas un pieredze), un tas nav tikai
būtiskais kartogrāfisko līdzekļu attīstībai Internet tīklā.
Daži karšu lietošanas aspekti ir ļoti specifiski
īpaši Internet tīkla videi un tos ir jāpēta atsevišķi. Piem. kādas ir tipiskas
raksturīgas pazīmes tīkla meklēšanas procesā, kurā atbildes tiek meklētas
(sniegtas caur kartēm) uz dažādiem ģeogrāfiskiem jautājumiem. Kāda ir lietotāja
saskarnes loma šajā procesā? Un vai rezultātā atsevišķās kartes patiesībā
nodrošina pieprasīto informāciju, vai tās dod pamatu pareizai sapratnei?
Rezultātā kāda ir ģeogrāfiskās informācijas, kas ir pārvietota caur
kartogrāfiskiem ekrāniem Internet tīklā kvalitāte un ticamība?
Lai būtu iespējams atrast atbildes uz šiem un
citiem jautājumiem ir iespējams veikt pārbaudes ar karšu lietotājiem Internet
tīklā. Tas var tikt izdarīts ar skaidri noteiktu uzdevumu scenārijiem reālos
sērfošanas apstākļos. Ar klaviatūras saskari programmatūras ierakstīšana un
testēšanas veikšana iespējama pat no attāluma caur WWW tīmekli. Tai pašā laikā,
pirms un pēc šāda veida pārbaudēm, var būt noderīgi attīstīt karšu lietošanas
un karšu lietotāju Internet tīklā tipoloģiju, kas iespējams daļēji bāzētos uz
MacEachren karšu lietošanas kubu (sk. zīmējumu). Starptautiskās kartogrāfu
asociācijas (ICA) karšu lietošanas komisijai varētu spēlēt koordinējošu lomu
šai procesā.
Latvijā jau tagad ir pieejamas automatizētās
projektēšanas (CAD) un ĢIS programmu jaunākās versijas, kur ir paredzēta ērta
un viegla iespēja ģeogrāfisko datu ievietošanai Internet tīklā un piedevām vēl
dažas no tām darbojas kā Internet pārlūkprogrammas. Jāsecina, ka kopumā tīklā
neparādās vai parādās ļoti reti aktuālas Latvijas kartes. Bieži tajās esošā
kartogrāfiskā informācija ir novecojusi un neatbilst īstenībai. Acīmredzot tik
maz karšu tiek publicēts tāpēc, ka kartogrāfi ir nobijušies no iespējamās
autortiesību pārkāpšanas. Joprojām pastāv iespējas veikt nesankcionētu karšu
kopēšanu un maz tiek izmantotas kriptogrāfijas iespējas. Pagaidām vēl nav
pieejami tādi mklētājdzinēji, kuri nodrošinātu uz karšu pieprasījumiem kā
atbildēs tikai kartes vai saites uz tām, nevis lieku un nevajadzīgu
informāciju.
Nākotnē iespējams, ka paplašināsies publicēto
karšu klāsts, bet tas varētu būt pakalpojums par noteiktu samaksu. Īpaši
paplašināsies programmēšanas valodas Java lietošana atspoguļojot šos datus
tīklā. Iespējams, ka kartes vairāk atbildīs kartogrāfijas prasībām. Pārņemot
pasaules pieredzi ar laiku varētu parādīties Internet tīklā Latvijas ĢIS, kuru
būs iespējams lietot jebkuram lietotājam, neatkarīgi no viņa zināšanu līmeņa.
Latvijā iespējams, ka paplašināsies korporācijas ESRI programmas ArcView
Internet Map Server un korporācijas Bentley Systems programmu Model Server
Discovery un Model Server Publish lietojums. Šīs programmas, kā jau liecina to
nosaukumi, ir paredzētas tieši karšu publicēšanai tīklā.
Izmantotā literatūra
1.
Angļu-krievu-latviešu
skaidrojošā vārdnīca Datu apstrādes un pārraides sistēmas Rīga: a/s ²SWH Informatīvās sistēmas², 1995. - 247 lpp.
2.
Angļu-krievu-latviešu
skaidrojošā vārdnīca Personālie Datori Rīga: a/s ²Dati², 1998. - 256 lpp.
3.
Štrauhmanis
J. Kartogrāfiskās attēlošanas metodes Rīga: Latvijas Valsts Universitāte, 1977.
4.
Štrauhmanis
J. Kartogrāfijas pamatjautājumi Rīga: Latvijas
Universitāte, 1991.
5.
Kenedijs
A. Interneta rokasgrāmata iesācējiem un ekspertiem Rīga: SIA Nordik, 1998. -
352 lpp.
6.
Judrups
J., Sermone L., Strode M., Tenis U. Internet iespējas PC tipa datoru
lietotājiem - Rīga: LU, 1996. - 100 lpp.
7.
Interneta
servisa firmas Latvijā - ko tās piedāvā? Datoru avīze nr.36 15.11.1997
8.
F. V. ¼ bkb j
rfhnf[ ,elextuj¤¤ Bpdtcnbz HFY Cth. utjuh. 1998. yh. 1 - 116-121
9.
R. F. Cfkbotd Rfhnjdtltybt Bplfntkcndj Vjcrjdcrjuj
Eybdthcbntnf 1982
10.Cghfdjxybr gj
rfhnjuhfabb Vjcrdf ²Ytlhf² 1988
11.Alexandra Koussoulakou, Corné P.J.M. van
Elzakker Maps and their use on the Internet. Proceedings 18th ICA/ACI
International Cartographic Conference ICC 97, Volume 2, Stockholm, pp. 620-627,
1997.
12.Mr. Bernd Jungwirth: The Internet and
Geoinformation Systems: ‘InterGIS’. GIM International, March 1998 Volume 12,
pp. 55-57, 1998.
13.Volker Walter: Geodata-based Appliciations
in the World Wide Web. Geoinformatics, March 1998 Volume 1, pp. 22-25, 1998.
14. Scalable Internet Mapping Solutions from
ESRI ARC News Volume 19, No3, 1997
1. Pielikums
Latvijas karšu
Internet adreses:
http://www.lib.utexas.edu/Libs/PCL/Map_collection/europe/Latvia.GIF
http://www.city.net/img/magellan/mgmapsoftheworld/latvia.gif
http://www.latnet.lv/info_Latvia/latvkar.jpg
http://www.datorkarte.lv/bildes/udeni.html
http://www.datorkarte.lv/bildes/admin.html
http://www.datorkarte.lv/bildes/celi.html
http://www.ma-1.lv/PARTNERI/default.htm
http://www.rec.hu/REC/Maps/lat_map.html
http://www.itl.rtu.lv/transp/road_map.html
http://www.lib.utexas.edu/Libs/PCL/Map_collection/europe/Latvia.GIF
http://www.lzkc.org.lv/map/latvija.html
http://www.iclub.lv/orient/loflat.htm
http://www.regio.ee/download/corel/lati.gif
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru