LATVIJAS KARTE INTERNET VAJADZĪBĀM


Būvniecības fakultāte  
Transportbūvju institūts
Ģeodēzijas katedra









Bakalaura darbs

LATVIJAS KARTE  INTERNET VAJADZĪBĀM








Students                                                    Salvis  Bošs
                                                                    RBB113 grupa

             Vadītājs - konsultants                               Jānis Ancāns
                                                                           RTU asistents






Rīga - 1998.

Bakalaura darba uzdevums


Anotācija


    Bakalaura darbā apskatītas dažādas pašlaik Internet tīklā pieejamās Latvijas kartes un veikta to analīze, radot ieskatu par šo karšu priekšrocībām un trūkumiem. Darbā aprakstīta pasaules pieredze karšu veidošanā, publicēšanā un lietošanā Internet tīklā, un doti ieteikumi par to, kā būtu jāattīsta karšu publicēšana Internet tīklā.
Darbs sastāv no 21 lappuses, izmantotās literatūras saraksta un 3 pielikumiem.

       Annotation


This graduation paper discusses various maps of Latvia, which are available on the Internet now and an analysis is undertaken, which gives us an understanding of the advantages and disadvantages of these maps. This work also discusses the world’s experience in the making, publishing and using maps on the Internet and finally suggestions are given about how we need to develop publishig of maps on the Internet.
The work consists of 21 text pages, references and 3 supplements.

Pateicība darba veicinātājiem


Bakalaura darba tapšanā es gribu pateikt paldies SIA ²Ģeodēzijas Konsultatīvais Centrs² darbiniekiem. Īpaša  pateicība SIA ²Internet@Klubs² prezidentam E. Zālītem, Attēlu apstrādes un Datorgrafikas profesoram A. Glazam, kā arī Valsts Zemes Dienesta Kartogrāfijas nodaļas kartogrāfam Jānim Dzelzītim. Teorētiskā materiāla sagatavošanā jāpateicas Jānim Štrauhmanim, Jānim Balodim un Jānim Bikšem.
Darbu atzinīgi vērtēja Jānis Ancāns un Ervīns Stūrmanis.

Saturs

Bakalaura darba uzdevums-----------------------------
Anotācija--------------------------------------------
Annotation-------------------------------------------
Pateicība darba veicinātājiem------------------------
Saturs-----------------------------------------------
Ievads-----------------------------------------------
1. Citu valstu karšu piedāvājums Internet tīklā------
1.1 Dažas definīcijas-------------------------------
1.2 Kartogrāfiskās iespējas Internet tīklā----------
1.3 Problēmas un karšu ierobežojumi Internet tīklā-
1.4 Karšu lietošanas veidi tīklā-------------------
1.5 Karšu lietotāji Internet tīklā-----------------
1.6 Internet tīkls un Ģeoinformācijas sistēmas: ”InterĢIS” 
2. Latvijas karšu apskats Internet tīklā------------
2.1 Karšu analīze----------------------------------
2.2 Karšu ģeodēziskā precizitāte-------------------
2.3. Karšu ģeogrāfiskā precizitāte-----------------
2.4. Karšu lasāmība--------------------------------
2.5. Karšu noformējums-----------------------------
Nobeigums-------------------------------------------
Izmantotā literatūra--------------------------------
1. Pielikums----------------------------------------
2. Pielikums----------------------------------------
3. Pielikums----------------------------------------


Ievads


²Un ģeogrāfijas karte ir pasaka - turklāt krāsaina un redzama.²
A.Dripe

Mūsdienās, kad ievērojami pieaugusi dabas resursu izmantošanas pakāpe, kad ražošanas spēku attīstība sasniedz arvien augstāku līmeni, svarīgu nozīmi iegūst telpiskās informācijas attēlošanas metodes. Starp pēdējām īpaša loma ir kartēm, jo tikai kartes sniedz uzskatāmu, objektīvu un zinātniski pamatotu jebkura izmēra teritorijas attēlu. Ģeogrāfiskās kartes mums atver skatu uz visu mūsu planētu un var atspoguļot atsevišķu tās daļu attēlojumu, raksturojot dabu, iedzīvotājus, saimniecību un kultūru. Neapšaubāmi tās pieder pie cilvēces domas izcilākajiem darinājumiem. Vispārējas prakses radītas un nepārtraukti attīstītas, ģeogrāfiskās kartes ir nozīmīgs objektīvās pasaules iepazīšanas līdzeklis. Kartogrāfiskā kultūra ir nacionālās kultūras sastāvdaļa.
Arvien lielāku lomu mūsu dzīvē ieņem dažāda veida informācija. Sācies ir cilvēces attīstības nākamais posms - Globālās Informatīvās Sabiedrības veidošanās, kuru dēvē par trešo tehnoloģisko revolūciju. Informācija un zināšanas līdzās izejmateriāliem un enerģijai ir kļuvušas par ekonomikas pamatiem. Informatīvā infrastruktūra īpaši svarīga ir tādām valstīm kā Latvija, kurām nav savu stratēģisko izejmateriālu un kuras vēlas savu nacionālo ekonomiku balstīt uz augsti attīstītām tehnoloģijām, ražot zinātnes ietilpīgus izstrādājumus. Jāsaka, ka šajā nozīmē Latvija virzās uz priekšu, varbūt ne tik ātri kā gribētos bet tomēr virzās. Ļoti strauju attīstību patreiz piedzīvo globālais datoru tīkls Internet, kura atzars Latvijā eksistē jau vairākus gadus.
Internet tīkla sākums ir meklējams 1969. gadā, kad iesākās ASV valdības projekts ar mērķi attīstīt datoru tīklā iespējamus savienojumus un komunikāciju ar dažādām datoru platformām.
Viens no vispopulārākajiem Internet tīkla pakalpojumiem ir WWW tīmeklis, kurš ir kļuvis par Internet tīkla tehnoloģiju sinonīmu (citi pakalpojumi ir E-pasts, failu pārsūtīšana (FTP), vēstkopas vai gopher). Visa veida informācija, piemēram, teksti, bildes, skaņas sekvences, video vai pat programmas, var kļūt pieejamas caur WWW tīmekli standartizētā un no platformas neatkarīgā veidā. Lietotājiem gandrīz par brīvu ir pieeja lieliem informācijas avotiem. Jaunā tehnoloģija ietekmē visu tipu datorizētus pielietojumus. Protams, Internet tīklam ir savas pozitīvās, kā arī negatīvās īpašības, bet neapšaubāmi tas pauž cilvēka uzskatu brīvību.
Attīstoties informācijas tehnoloģijām un kartogrāfijai ir radies šo abu jomu apvienojums. Internet tīklā nereti ir sastopamas kartes un pat Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas. Esošie aparatūras un programmatūras rīki atļauj jebkuram lietotājam radīt savu karti. Arī tādiem lietotājiem, kuriem ir  nepietiekamas kartogrāfiskas zināšanas un pieredze ir iespējams radīt karti. Tai pašā laikā aizvien vairāk un vairāk kļūdas tiek pielaistas kartēs vai kartogrāfijas programmu līdzekļu iespējas netiek izmantotas pilnīgi. Tas viss ir novedis līdz intereses palielinājumam par kartes lietošanu un projektēšanu.
Mūsdienās esam aculiecinieki lielam karšu lietošanas palielinājumam caur WWW tīmekli Internet tīklā, saskaņā ar tā pievilcību un vieglām lietošanas priekšrocībām. ²Sērfojot² datortīklu globālajos tīklos cilvēki pamana kartes. Tehnoloģija pieļauj jaunus un bieži inovatīvus kartogrāfijas produktus, kā aktīvās un interaktīvās kartes, dažāda veida animācijas, multimēdijus un hiperkartes. WWW mēdija būtība pieļauj un pieprasa daudzus no šiem jaunajiem produktiem, ja ne pašlaik, tad tuvākajā nākotnē.
Turklāt lielam daudzumam karšu, kas parādās caur tīklu, paplašinoties to satura, veida un mērķa spektram, lielāka arī iespējamība, ka ²nekartogrāfi² (cilvēki, kas nav kartogrāfi) tiek iejaukti to veidošanā un lietošanā. Rezultātā ir lielāks risks, kad karšu plānošanas likumi tiek tikai iesaistīti vai netiek piemērotas to pilnas iespējas ar rezultējošu karšu efektivitātes zudumu.
Tādēļ ir ļoti vajadzīgs sākt pētījumus par karšu veidošanu un lietošanu Internet tīklā. Galīgais pētījuma nolūks ir padarīt maksimālu kartogrāfisko iespēju un potenciālu lietojumu, kas ir piedāvāts caur šo tīklu, lai apkalpotu lietotāju vajadzības iedarbīgākā un efektīvākā veidā.

1. Citu valstu karšu piedāvājums Internet tīklā

1.1 Dažas definīcijas


Vispirms noskaidrosim, kas īsti ir Internet tīkls. Šeit pievērsīsimies autoritatīvu izdevumu [1] un [2] piedāvātām Internet tīkla definīcijām.
tīkls Internet (Internet).
Pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijas.
tīkls Internet (Internet).
Globāls datoru tīkls, kurā ietilpst vairāk, nekā 8 tūkstoši dažādās pasaules valstīs izveidotu tīklu. Šo tīklu mijiedarbība tiek vadīta, balstoties uz protokolu sistēmu TCP/IP (pārraides vadības protokols/protokols IP). Tīkla pakalpojumus izmanto vairāk nekā 10 miljoni lietotāji. Galvenie pakalpojumu veidi: elektroniskais pasts, datņu pārsūtīšana un attālais dialogs.
globālais tīmeklis, tīmeklis WWW (World Wide Web (WWW))
Globāla hiperteksta sistēma, kas izmanto tīklu Internet kā informācijas transportēšanas sistēmu. Šo hiperteksta sistēmu veido informācija, kas sadalīta atsevišķās vienībās, kuras saistītas ar īpašām asociatīvām saitēm - hipersaitēm, tādējādi veidojot tīmekli. Novietojot kursoru uz kādas no hipersaitēm un noklikšķinot peli, hiperteksta sistēmas programmatūra izspīdina displeja ekrānā vajadzīgo informāciju. Šādu navigācijas procesu tīmeklī WWW parasti sauc arī par pārlūkošanu.
Visas iepriekš minētās definīcijas publicētas angļu vai krievu valodā, un darbos sniegti to tulkojumi. Interesanti iepazīties arī ar latviešu valodā publicētām definīcijām, kas apkopotas izdevumos [1] un [2].
pārlūkprogramma, pārlūks (browser).
Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu, kā arī WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju. Pārlūkprogrammas var būt grafiskas vai tekstuālas.
vienots resursu vietrādis, vietrādis URL (Uniform Resource Locator (URL)).
Adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu tīkla Internet resursu. Vienveida resursu vietrādim ir iespējama piem. šāda struktūra: http://www.edzi.lza.lv./history.htm Vietrāža pirmā daļa (līdz dubultajai slīpsvītrai) norāda pieejas metodi (šajā piemērā - hiperteksta transporta protokolu). Teksts starp dubulto slīpsvītru un vienkāršo slīpsvītru norāda serveri, bet teksts aiz vienkāršas slīpsvītras - direktoriju vai datni.
rastrgrafika (raster graphics).
Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem). Katra punkta krāsu un gaišumu nosaka programma.
vektorgrafika (vector graphics).
Visplašāk pazīstamais grafisku datu attēlošanas veids, kuru izmantojot datora izvadierīce vektorus attēlo, pa punktiem zīmējot tiem atbilstošās taisnes un līknes.

1.2 Kartogrāfiskās iespējas Internet tīklā


Pieeja Internet tīklam caur WWW tīmekli paplašinās un rezultātā tā lietošana pieaug un sagaidāms vēl lielāks tās pieaugums. Tīkls var tikt uzskatīts kā visjaunākais elektroniskais masu mēdijs. Var pierādīt, ka ir divi galvenie aspekti, kas veido šī mēdija raksturojumu: tā publiskās pieejas vieglums (tātad tā masu mēdija būtība) un datorizētā vide. Šī kombinācija veido plašu kartes lietojumu kontekstā ar vērā ņemamām tīkla kartogrāfiskām iespējām.
WWW tīmeklī var tikt atrasts diezgan liels karšu daudzums. Tas attiecas uz plašu lietotāju un uzdevumu spektru. Tomēr, pirms mēģinājuma gūt ieskatu par karšu lietošanas apjomu tīklā, ir jāatzīmē dažas piezīmes attiecībā uz tā īpašo veidu. Šajā gadījumā galvenie WWW lietotāji ir gados jauni cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir studenti un skolēni. Tam jāpievieno pedagoģiskais un izglītojošais potenciāls no kartogrāfiskā viedokļa, kopš ir iespējams iepazīstināt topošos kartes lietotājus ar karšu pasauli. Ja šīs kartes ir neefektīvas, nepareizas vai neinteresantas, šī iespēja ir pazaudēta. Cita problēma ir, ka pašreiz tīklā ir tikai ļoti ierobežots kartogrāfiskā potenciāla lietojums. Daudziem no tematiem, kurus var atrast Internet tīklā, ir spēcīgas telpiskās sastāvdaļas, bet tās nav parādītas ar labākajām metodēm. Vienkāršs piemērs ir tēmas, kas attiecās uz tūrismu un ceļošanu, kuras vairākumā var tikt apskatītas telpiskā kontekstā (daudzas no tām satur tikai aprakstošu tekstu un attēlus). Kaut gan tīkla vide ir grafiski pievilcīga - vairāk nekā tradicionālajos masu mēdijos - tā joprojām ir primitīva no kartogrāfiskā/ģeogrāfiskā viedokļa.
Tomēr liels karšu daudzums, kas paredzēts dažādiem karšu lietotājiem, jau eksistē tīklā. Kartogrāfiskās vietas var tikt identificētas ar izplatītiem meklētājdzinējiem kā Yahoo vai Alta Vista, bet kartes ir iespējams tieši atrast caur mājas lappusi ²Kartogrāfijas Resursi² (http://www.geog.gmu.edu/gess/jwc/
cartogrefs.html) vai ļoti bagātīgu kartogrāfisko avotu Odensa grāmatzīmēs
(http://kartoserver.brw.ruu.nl/html/staff/oddens/oddens.htm).
Atkarībā no kartes lietojuma nolūka ir šāds tīkla vietu iedalījums:
          ·                               Vispārīga lietojuma karšu vietas, kas domātas vispārīgai informācijai vai meklēšanai, piemēram apskatīt un identificēt vietas Savienotajās valstīs un iegūt statistiskās skaitīšanas datus par tām (http://www.census.gov/cgi-bin/gazetter), vai gūt vispārīgu ieskatu par noziedzības aspektiem (http://www.accessone.com:80/~kwirth/
crimeone.htm).
          ·                                Vietas specializētiem lietotājiem, kur viņi var iegūt vairāk specifisku informāciju un datus par profesionālo un zinātnisko pētījumu tēmām. Piemēram, pasaules urbanizācijas kartēšana (http://edcwww2.cr.usgs.gov/umap/umap.html), pavadoņu attēlu kartes lauksaimniecībai (http://www.intranet.gr:80/ceo/intro.htm) un vēsturiskā kartogrāfija (http://www.stub.unie.ch/stub/ryhiner/ ryhiner.html).
Īpaša veida kategorija ir tīklā veidotās izglītojošās karšu vietas. Tās iekļauj kartes, kas var tikt lietotas kartogrāfijas nodarbībās, kā arī attiecīgie lekciju materiāli, norādījumi un uzdevumi (piem. http://info.er.usgs.gov/ education/teacher/what-do-maps-show/index.html).
Komerciālās kartogrāfijas firmas arī piedāvā lietotājiem tīklā savus pakalpojumus, piemēram vispārpieņemto un elektronisko karšu veidošanā (piem. http://www.cartographics.com/) vai tieši piedāvājot papīra kartes pa parasto pastu.
Saskaņā ar funkcionalitātes raksturīgām pazīmēm, kartes, kuras var atrast tīkla vietās, lai atšķirtu vienu no otras, var iedalīt sekojošās skaidrās kategorijās:
          ·                                Statiskās, neaktīvās kartes: iepriekš sagatavotas kartes, bieži esošo papīra karšu skenējumi, kuri ir pārveidoti uz GIF un JPEG formātiem.
          ·                                Vienkāršas kliķšķināmās kartes: šīs kartes bieži vien darbojas kā rādītājs vai saskarne uz citu informāciju citās tīkla lappusēs (teksta, attēlu, citu karšu utt. formā). Kad uzklikšķina uz ²karstajām vietām² kartē, tiek iegūti un atspoguļoti ekrānā citi dokumenti (piem. http://www.atlantgames.com/atl/drivtour.htm). Dažreiz kartes ir lietotas kā telpiskas platformas vai lietotāju ceļvedis WWW tīkla informācijas bagātībās gadījumā, kad telpiskā komponente nav tieši acīmredzama vai primāri svarīga (piemēram Autodesk karšu gids, pieejams caur http://www.argusmap.com).
          ·                                Interaktīvās un/vai dinamiskās datorkartes ar vairākām izvēlēm mijiedarbībai. Lietotājs var izvēlēties kartes apgabalu, pārklājuma rajonu, kartes līmeņus, izvēlēties vai mainīt kartes saturu utt. Kartes var arī demonstrēt dinamiskas parādības reālā laika situācijā, kur karte tiek bieži atjaunota ar animāciju palīdzību. Bieži vien kartes ir pievienotas citiem objektiem datubāzē (piem. interaktīvais atlass (http://www.mapquest.com/), reālā laika Atēnu satiksmes sastrēgumu karte (http://www.transport.ntua.gr/map/), interaktīvā virszemes ūdeņu piesārņojuma analīze (http://www.poca.osmre. gov:80/form/swpa.html), patreizējās Bosnijas frontes līnijas karte (http://aaln.org/~wharmby/matt/bosmap.htm) un zemestrīču rosīgums (http://www.abag.ca.gov/bayarea/eqmaps/animation. html).
Avotā [5] ir minēts cits, bet līdzīgs iedalījums iepriekšējam.
Ģeoattēlus Internetā var sadalīt 4 kategorijās:
             1. Statiskie - kartes, atlanti, ko iegūst skenējot publicētus vai rokraksta oriģinālus; kartes, atlanti sagatavoti speciālam monitoram;
             2. Interaktīvie - ko sastāda un atjauno pēc lietotāja pieprasījuma;
             3. Animācijas filmas, multimēdiju attēli;
             4. Ģeoattēli no ĢIS.
Galvenās karšu grupas Internetā ir pārskata; klimata un bīstamo laika parādību; navigācijas un transporta; ceļu apstākļu; apkārtējās vides; degpunktu; politiskās; tūrisma, atpūtas un ceļojumu kartes.

1.3 Problēmas un karšu ierobežojumi Internet tīklā


WWW tīmeklim Internet Tīklā ir dažas īpaši raksturīgas pazīmes, kā karšu lietošanas videi. Tiem, kuri sāk pētīt Internet tīklu ir nenovēršami jāpaiet garām pakāpei, kas pārpildīta ar ievērojamu pieejamo informāciju. Bagātīga informācija ir vispārīga Internet tīkla pazīme, kurai daļēji no izglītības viedokļa tomēr ir neizbēgami negatīvas pazīmes. Šīs informācijas gaistamība ir vēl viens temats: atšķirībā no parastajām datorkartēm, tīkla kartes ir gan īstas, gan gaistošas laikā, un tas, kas parādās kādā vietā šodien var būt zudis rīt. Pozitīvais šīs karšu vides izmaiņu rakstura aspekts ir, ka tas pieļauj vieglu un ātru atjaunošanu (piem. http://www. subed.com/caltrans/trasnet.html ar reālā laika stāvokļa lielceļu braukšanas ātrumu kartēm, kuras tiek atjaunotas katru minūti).
Tādi praktiskie ierobežojumi, kā informācijas pieejamība un pieejamā aprīkojuma iespējas, kas nosaka savienojuma kvalitāti un savienojuma vieglumu (piem. dators, tīkls un modēma ātrums) ir nozīmīgi, kad tiek lietots Internet tīkls. Tas ir stipri atkarīgs no tehnoloģijas, kas ir pieejama katram lietotājam ne tikai viņa datorā, bet arī ,piemēram, no vietējā telefonu tīkla stāvokļa. Tāpēc palielinoties Internet tīkla pielietojumam, atsaukšanās ir padarīta par Pasaules Plašāko Gaidīšanu (World Wide Wait). Kartogrāfiskās informācijas piegādātāji arī stājas pret tīkla ekonomiskām problēmām. Pastāv iespējama autortiesību pārkāpšana un šeit joprojām nav viegls, drošs un uzticams risinājums finansiāliem darījumiem pa tīklu. Kredītkaršu lietošana joprojām liekas pārāk bīstama. Ar iespēju palielināšanu tiešai mijiedarbībai ar datiem, būtiskas ir arī drošības problēmas.
Citi ierobežojumi ir datora-mēdija būtības svarīgums (kā pretstats tradicionālajam papīra kartēm), tāpat kā ierobežotā pārnesamība un dabiskuma trūkums manipulējot ar karti (salocīšana, pagriešana, zīmēšana vai mērīšana uz tās un ierobežotais ekrāna izmērs). Vēlāk būs iespējams šos trūkumus uzveikt ar tādām opcijām kā pārbīdīšana vai attēla mēroga izmainīšana, bet ierobežotās pārskata iespējas joprojām ir zaudējums. Turklāt ekrāna un karšu izšķirtspēja bieži ierobežo detaļu daudzumu, kas tiek uzrādītas monitora ekrāna kartē (salīdzinot ar augstākas izšķirtspējas papīra karti tādā pašā mērogā). Šajā kontekstā būtu arī jāpiezīmē, ka Internet tīkla aparatūras gala lietotāju vide ir mainīga. Tomēr par spīti šiem karšu lietošanas vides izvirzītiem ierobežojumiem, uzlabotā kartes funkcionalitāte, ko piedāvā tīkls veido daudz jaunus iespējamos labumus lietotājiem.
­

1.4 Karšu lietošanas veidi tīklā


Mūsdienās Internet tīkls bieži tiek aplūkots vispirms kā ļoti bagātīgs informācijas avots, nevis kā komunikācijas līdzeklis. Patiešām ir bagātīga ģeogrāfiskā informācija un tā kā kartes ir ļoti iedarbīgs un efektīvs informācijas nodošanas līdzeklis, tās bieži parādās uz lietotāja monitora WWW tīmekļa sesijas laikā. Dažreiz lietotāji īpaši neprasa, lai karte parādītos uz ekrāna, bet vienkārši izvirza ģeogrāfisku jautājumu, līdzīgi kā ²Vai Stokholmas viesnīcas tuvumā, kur es apmetīšos, ir grieķu restorāns?² vai ²Kā es varu sasniegt Stokholmu ar automašīnu no Eshādes?² (http://shell.route66.nl/shell/ routen.html). Blakus tekstuālai informācijai zināmā mērā atbilde ir apgādāta ar pieskaņotu ceļu karti. Citi Internet lietotāji iespējams nopietni meklē īpašas kartes īpašai nozarei, tāpēc viņi zina vai domā, ka šī karte apmierinās viņu vajadzības pēc ģeogrāfiskas informācijas. Dažreiz viņi pat var izveidot karti kādu grib - tiešsaistē caur WWW tīmekli. Bet visos šajos gadījumos ir iespējams uzstādīt jautājumu vai šīs kartes patiešām ir tik iedarbīgas, vai tik efektīvas, kādām tām būtu jābūt. Lai nonāktu līdz izpratnei par dažādiem karšu lietošanas veidiem Internet tīklā ir iespējams, izmantot kā izejas punktu tā saucamo MacEachren ²karšu lietošanas kubu² (1. zīmējums). Trīs kuba asis attēlo trīs atšķirīgas karšu lietošanas sakarības un jebkura karte, kā arī kartes, kas radītas Internet tīkla sesijā, drīkst ieņemt jebkuru stāvokli trīs dimensiju telpā, kas definēta ar šīm asīm atkarībā no tā, kādam nolūkam un ko lietotājs dara ar karti.
1. zīm. MacEachren karšu lietošanas kubs

No vienas puses uz ass publiskais - privātais mēs atrodam kartes, kuras tika ieliktas tīklā vispirms pāris gadu atpakaļ. Atsaucoties uz iepriekšminēto tās ir ²statiskās² kartes, ar kurām nav iespējama mijiedarbība, bet redzamība. Daudzas no šīm kartēm var iegūt caur PCL karšu kolekcijas vietu (http://www.lib.utexas.edu/Libs/PCL/Maps-Collections). Tipiski šīs kartes tika domātas plašākai lietotāju grupai un bieži ne tikai vienam nolūkam. Pretstatā no citas puses uz pirmās ass mēs varam atrast kartes, kuras ir iespējams pašreiz veidot individuāli caur WWW tīmekli, lai apmierinātu lietotāju vajadzības. Praksē šīs iespējas tiešsaistes karšu veidošanai ir bieži ierobežotas, izvēloties apgabalu, projekcijas metodi, vienu vai vairākas kartes detaļas un veidojot simbolus, kas attēlo šīs detaļas, ietverot krāsas izvēli (sk. piem. http://www.aquarius.glomar.de/omc/make-map.html).
Karšu lietošanas kuba asi zināmā uzrādīšana - nezināmā atklāšana arī ietekmē atšķirīgi karšu lietošanas apstākļi caur tīklu. ²Zināmā uzrādīšanas² beigās lietotājs precīzi zina kādu ģeogrāfisko informāciju viņš grib un bieži kāda karte kādā tīkla vietā nodrošina viņam šo informāciju (piem. satiksmes sastrēgumu karte http://www.vauxhall.co.uk/trnet). No otras puses mēs atklājam tīkla sērfotājus, kam nav pašlaik noteikts mērķis, piemēram aplūkojot vienu no atlasiem tīklā (piem. http://ellesmere.ccm.emr.ca/wwwnais/wwwnais.html).
 Tuvākajā nākotnē tīklā daudzu jauninājumu attīstību ir iespējams sagaidīt uz karšu lietošanas kuba trešās ass, kas attiecas uz cilvēka-kartes mijiedarbības daudzumu. Pirmās kartes, kuras tika lietotas Internet tīklā bija tikai statiskas un tikai to papīra kopiju apskatāms ekvivalents. Bet pašlaik vairāk un vairāk mēdijs pieļauj intensīvāku un stiprāku mijiedarbību ar apskatāmām kartēm. Var sajust, ka kliķšķināmas kartes vai hiperkartes drīkst jau uzskatīt kā interaktīvās kartes veidu. Citās tīkla interaktīvajās kartēs lietotājiem ir iespējams mainīt arī attēloto apgabalu (attēla bīdīšana) vai mērogu (attēla mēroga izmaiņa) (piem. http://www.lonelyplanet.com.au/dest/dest.htm). Bet mijiedarbība ar karti arī nozīmēs manipulēšanu ar kartēm ieslēdzot un izslēdzot kartes līmeņus, izmainot kartes leģendu (piem. datu klasifikācija), vai pilnīgi izmainot attēlojuma veidu. Svarīga attīstība šajā sakarā ir kadru izkārtojuma iespējas WWW tīmekļa pārlūkprogrammā Netscape, kas pieļauj novietot vairākas neatkarīgas lappuses viena loga robežās. Šo tehnoloģiju ir iespējams lietot, piemēram, vizuālai karšu salīdzināšanai. Ģeogrāfiskajā pētniecībā tik augstā cilvēka-kartes mijiedarbībā notiek ģeogrāfisko datu izpēte, saukta par MacEachren (ģeogrāfisko) vizualizāciju privātajā, nezināmā atsegšanā un augstas mijiedarbības šī kuba stūrī.
Ievads šī veida ĢIS funkcionalitātē tīklam, pieļaujot tiešu mijiedarbību ar ģeogrāfiskajiem datiem ar kartogrāfisko līdzekļu palīdzību pētniecības un analīzes nolūkos ir tieši tikko sācies (sk. piem. Autodesk karšu gidu  http://www.mapguide.com). Eksistējošo datubāžu vārtejas var tikt veidotas caur WWW tīmekli, kurš tad kalpo kā čaula, kas gatava lietošanai. Alternatīvi lietotājiem ir iespējas arī ievietot savus paša datus. Savienotā iedarbīgā ĢIS funkcionalitāte ar izdalītu pieeju tīklam nes sev līdzi saskarnes problēmu, īstu tiešsaistes interaktivitāti, grafisko datu formātu (rastra vai vektoru grafika) un drošību. Sagaidāms, ka drīzākajos vai vēlākajos risinājumos tiks atrasts veids kā atrisināt daudzas no šīm problēmām, kā piemēram ar programmēšanas valodas JAVA palīdzību padarot iespējamu patiesu karšu lietošanas dažādību Internet tīklā ar lielu lietotāju dažādību.

 


1.5 Karšu lietotāji Internet tīklā


Esošā karšu lietotāju grupa Internet tīklā ir diezgan labi nosakāma tāpēc, ka cilvēku grupa, kas pašreiz veic tīkla lietošanu nav dažāda. Daudzās vietās pasaulē, piem. jaunattīstības zemēs daudziem cilvēkiem vēl nav pieeja Internet tīklam. Pat Ziemeļamerikā un Eiropā liekas, ka pašreiz tie ir galvenokārt samērā jauni (15-40 gadus veci) cilvēki ar augstu izglītības līmeni un interesi par zinātni, tehnoloģiju un datoriem un personālo datoru īpašumā, kuri padara ienesīgu WWW tīmekļa lietošanu Internet tīklā.
Mūsdienās lietas strauji mainās. Notiek attīstība, kas līdz Internet tīkla sistēmai novedīs parasto televīzijas uztvērēju. Drīz daudzi personālie datori mājās tiks aizvietoti ar vienkāršākiem un lētākiem tīkla datoriem. Arī izglītība visos līmeņos atklās tīkla iespējas. Būs iespējams sagaidīt, kad vairāk un vairāk dažādi lietotāji drīz sērfos tīklā un arī kartēs, kas ģenerētas  caur tīmekli. Šāda veida lietotājiem, kuri parasti neapsvērs ĢIS programmatūras pirkšanu, Internet tīkls padarīs iespējamu patiešām mijiedarboties ar karti, tā ka visu veidu ģeogrāfiskas problēmas būs iespējams atrisināt efektīvāk un iedarbīgāk nekā jebkad iepriekš.
Esošajiem kartes lietotājiem jābūt prasmīgiem angļu valodas zinātājiem, ja viņi grib sērfot tīklā. Cita problēma ir tā, kad tie, kuri veido tīkla vietas var nodrošināt lietotājus tikai ar kartogrāfiskiem līdzekļiem, kurus tiem vajag tad, ja viņi zina ko šiem lietotājiem patiesi vajag un kā viņi lieto šos kartogrāfisko līdzekļus.

1.6 In­ter­net tīkls un Ģe­oin­for­mā­ci­jas sis­tē­mas: ”In­ter­ĢIS”


Ir liels skaits ĢIS no da­žā­diem ra­žo­tā­jiem, kas pie­dā­vā lie­la ap­jo­ma tel­pis­kos da­tus un in­for­mā­ci­ju. In­for­mā­ci­ja, ko šīs sis­tē­mas no­dro­ši­na, ir ie­ro­be­žo­ta at­bil­sto­ši sis­tē­mas no­vie­to­ju­mam un or­ga­ni­za­to­ris­kai struk­tū­rai. Tāpat ir arī ar sis­tē­mas spe­ci­ālis­tu zi­nā­ša­nām. Šīs problēmas risinājuma at­rašana ir uz­pro­jek­tēt Internet tīkla un ĢIS apvienojumu - In­ter­ĢIS. In­ter­ĢIS at­ļaus stan­dar­ta glo­bā­lā tī­mek­ļa klien­tiem pie­vie­no­ties dažādiem ģe­oda­tu ser­ve­riem ne­ņe­mot vē­rā apa­ra­tū­ras plat­fo­mu. Pa­ma­tā tas no­zī­mē, kad vi­si da­tu re­sur­si, kas sa­vie­no­ti caur In­ter­ĢIS ir pie­eja­mi lie­to­tā­jiem pat tad, ja vi­si šie da­ti tiek uz­tu­rē­ti ģe­oda­tu ser­ve­ros da­žā­dās vie­tās un ar at­šķi­rī­gām or­ga­ni­za­to­ris­kām struk­tū­rām.
WWW pārlūkprogrammas (t.sk. Netscape Navigator, Microsoft Internet Explorer) var tikt lietotas WWW klientu pieejai ģeodatu bāzēm, ko nodrošina ģeodatu serveris, lietojot kā pamatu WWW servera tehnoloģiju. Standarta WWW pārlūkprogrammas funkcijas tomēr nav derīgas, lai apmierinātu klienta prasības ģeodatu sagādāšanai, izvēlei un rediģēšanai. Šim nolūkam ģeoklienta darbība var tikt realizēta ar specifiskiem WWW pārlūkprogrammas paplašinājumiem, t.sk. caur Java applets, ActiveX kontroli vai skriptu programmām, kā JavaScript, ko pārveido ģeoserveris  ģeoklientam priekš izpildes. WWW pārlūkprogrammās kā Netscape Navigator un Microsoft Internet Explorer jau ir integrēts virtuāls mehānisms programmēšanas valodai Java, kas pieļauj integrētu Javas programmu izpildi.
Klients var atļauties īstermiņa savienojumu caur ģeoserveri, kas balstīts uz WWW tīmekļa tehnoloģijas. Ģeoserveris tiek identificēts Internet vai Intranet tīklā caur unificēto resursu vietrādi (URL).
URL var dot norādes uz statistisko failu WWW serverī, kam jāveido hiperteksta iezīmēšanas valodas (HTML) dokuments vai jebkurš cits datu formāts (piemēram PostScript vai grafikas formāti).
Tad šī datne automātiski tiek nodota WWW tīmekļa klientam un piemēram, demonstrēta HTML formātā, lietojot WWW tīmekļa pārlūkprogrammu. Hiperteksta iezīmēšanas valoda (pēdējā laikā HTML 3) nodrošina liela mēroga vienveidību pasniegšanā un savstarpējā iedarbībā ar HTML dokumentiem citu ražotāju WWW pārlūkprogrammu lietošanā.
Lai nodrošinātu vēl daudzpusīgāku iespēju pasniegšanu un savstarpēju iedarbību citi datu formāti (piemēram grafiskie, audio un video formāti) un programmas, kas var tikt noformētas ar pārlūkprogrammām ar paplašinātu funkcionalitāti var tikt iedarinātas kā HTML dokumenti.
Tai pašā laikā HTML dokuments var pārvērsties, ietverot URL kā norādes (saites) vai kā formas un tādā veidā darbojas kā saskarne lietotāja mijiedarbībai.
Lai labāk īstenotu ģeoserveri, WWW klients var sākt lietot specifisku programmu uz servera caur URL, kam WWW būs vissvarīgākā loma. WWW servera kopējā vārtejas saskarne (CGI) tiek lietota, lai palaistu programmas vai skriptus. Starp daudzām citām lietām CGI tiek lietots lai noteiktu veidu kā WWW serveris un palaistā programma komunicētos. Piemēram, datubāžu pieprasījumi tiek palaisti ar programmas palīdzību un rezultāti atgriezti uz WWW servera HTML dokumenta formā. WWW serveris tad nodod šo dokumentu WWW klientam. Klienta sistēmā uzrādīšanai vai paredzamajai apstrādei datu formāti var tikt nodoti ar WWW servera palīdzību un demonstrēti WWW pārlūkprogrammā vai nodoti specifiskai lietojumprogrammai.
Tā kā komunikācija, kas notiek starp WWW klientu un WWW serveri ir bez statusa, tas ir bez tieši veikta savienojuma, programma, ko palaiž WWW serveris tiek nobeigta pēc katra pieprasījuma, kas tiek izdarīts caur CGI.
Programma tiek palaista vēlreiz jebkurā laikā, kad WWW klients mijiedarbojas ar programmu serverī.


2. Latvijas karšu apskats Internet tīklā

2.1 Karšu analīze


Vairumā gadījumu Internet tīklā piedāvātās Latvijas kartes ir atbilstoši iepriekš minētajam karšu iedalījumam t.s. statiskās kartes. Šo karšu kategorijai var pieskaitīt piedāvājumus iegādāties Latvijas papīra kartes ar pievienotiem šo karšu skenējumiem. (sk. 3. pielikumā). Šīs kartes parādās kā rastra grafikas attēls, kas salīdzinoši ar vektoru grafikas attēlu aizņem serverī ievērojamu atmiņas apjomu. Par to var pārliecināties pēc sekojoša piemēra:
Skenēta melnbalta attēla 1 pikselis aizņem 1 b (baitu)
Datora monitora mazākais izmērs ir 640´480 pikseļi = 307200 pikseļi
Tātad tas ir 307200 b
1 Kb = 1024 b
307200 b = 300 Kb

Modēmu pārraides ātrumi Latvijā (Kb/s)
19,2
28,8
33,6
56
Dotās kartes attēla pārraides laiks (s)
16
10
9
5

1. tabula

Jāatzīmē tas, ka ne katrreiz lietotājs saņems šos datus tieši ar šādu modēma datu pārraides ātrumu no Internet servisa firmas (ISP). Datu pārraides ātrums laikā, kad tīkls tiek visvairāk noslogots, var samazināties pat līdz 5 kb/s un attiecīgi attēla pārraide prasīs 1 minūti.
Kā perspektīvāka varētu būt vērtējama kartes publicēšana tīklā ar vektoru grafikas palīdzību. Pagaidām darba autoram ir zināms tikai viens šāds gadījums (http://www.lzkc.org.lv). Lai to varētu izdarīt tiek izmantoti t.s. plugin jeb slēdži. Datora pārlūkprogrammas direktorijā ir jābūt uzinstalētiem šiem slēdžiem, vai arī jāveic to lejupielādēšana un instalēšana. Internet lapās, kur ir vektoru dati, parasti ir norāde uz tīkla vietu, kur ir iespējams iegūt šīs plugin programmas. Šī programma dod iespēju veikt attēla palielināšanu (zoom out), samazināšamu (zoom in), attēla daļas palielināšanu (window), kā arī datu līmeņu ieslēgšanu un izslēgšanu. Lietojot t.s. Java applets un ActiveX standartu, lietotājam paveras vēl lielākas iespējas mijiedarbībai ar karti.

2.2 Karšu ģeodēziskā precizitāte


Šāda veida precizitātes novērtējumam vislabāk kalpo kartometriskie mērījumi. Lielākoties tīmeklī esošajās kartēs nav minēta kartogrāfiskā projekcija un var tikai izteikt minējumus par to. Par kartes projekciju būtu iespējams spriest pēc meridiānu un paralēļu loku garumu mērījumiem un projekciju noteikšanas tabulām, bet tas ir samērā grūti izdarāms. Vienīgais veids, kā būtu iespējams veikt mērījumus, ir mērīšana uz šo karšu papīra izdrukām. Darba gaitā atklājās, ka izdrukājot no dažādām tīkla pārlūkprogrammām vienu un to pašu karti, izdrukas atšķiras. Netiek saglabāta šo karšu metrika. Metrika ir kartes īpašība, ko nodrošina projektēšanas likumi pēc matemātiskām sakarībām, sastādīšanas precizitātes un attēlošanas metodes. Šajā gadījumā mērīšanu nav iespējams veikt pēc mēroga absolūtām mērvienībām (cm), bet pēc relatīvām. Mērīšanu būs iespējams veikt, ja kartei būs pievienots lineārais mērogs. Šajās izdrukās skaitliskajam mērogam nav nozīmes, jo tiek deformēts sākotnējais attēls. Nereti ir gadījumi, kad kartei vispār nav pievienots mērogs. Šīs mērīšanas piemērs ir 2. pielikumā. Jāpiezīmē, ka kartes atšķiras pēc noslodzes attiecībā pret kartes laukumu.

2.3. Karšu ģeogrāfiskā precizitāte


Ne visas no tīmeklī esošajām kartēm ir aktuālas. Kā īpašu grupu var izdalīt vēsturiskās kartes. Nereti ir sastopamas kartes bez datējuma, tādēļ spriest par karšu aktualitāti ir samērā grūti.
Kopumā ceļu tīkls un apdzīvotas vietas ir saskaņotas, bet ir tādi gadījumi, kad kartēs tiek attēlotas apdzīvotas vietas bez ceļu tīkla. Varētu būt iespējams, kad tās iztrūkst tādēļ, lai nebūtu iespēja lietot šo karti bez kartes sastādītāja ziņas. Karte tiek lietota kā reklāmas līdzeklis, lai pievilinātu potenciālos tās lietotājus.
Šajā darbā analizētajās kartēs ir grūti spriest par reljefa un hidrogrāfijas saskaņotību, jo reljefs parādās tikai vienā kartē un tikai kā ieklājums.

2.4. Karšu lasāmība


Kopumā sanāk saskarties ar dažādas lasāmības kartēm. Starp tām ir tādas, kuras ir samērā grūti lasāmas, gan arī tādas, kur lasāmība nesagādā lielas grūtības. Nevienā no kartēm neparādās unikāli, vai reti sastopami objekti.

2.5. Karšu noformējums


Tajās kartēs, kuras nav veidotas Latvijā un Igaunijā atveidojot latviešu valodas īpašvārdus ir izmantota transliterācijas forma un šeit var novērot latviešu valodas diakritisko zīmju trūkumu. Īpatnējs fakts, ka ir kartes, kur pie ezeriem Latvijā ir rakstīts ²ezers², Igaunijā ²järv², bet Krievijas teritorijā ²lake².
Kā savdabīgs jautājums jāpiemin Pitalovas (Abrenes) un Pečoru (Petseru) rajonu iezīmēšana kartēs, kas var radīt politiskas problēmas.



Nobeigums


Latvijas Republikas sabiedrības pieprasījums pēc kartēm ir milzīgs un ir jāatrod modernākie un efektīgākie paņēmieni šī pieprasījuma apmierināšanai. Kā viens no šādiem paņēmieniem varētu būt Internet tīkls. Tīkls revolucionizē veidus, kādos cilvēce iegūst ģeogrāfisko informāciju, ko viņiem vajag un tāpat arī veidus, kādos viņi lieto kartes. Galvenais priekšnosacījums ir mijiedarbība. Lai ļautu šim mēdijam būt tik iedarbīgam, cik tam būtu jābūt, kartēm jābūt piemērotām tikpat daudziem iespējamiem nolūkiem, kādiem tās tiek lietotas un cilvēkiem, kuri tās lieto. Lai spētu to izdarīt ir nepieciešams izdarīt vairāk pētījumus, lai identificētu dažādus nolūkus dažādiem lietotājiem.
Raksturojot kartogrāfiskās attēlošanas metodes, ar tām saistīto karšu apzīmējumu attīstību mūsdienās kā viena no pamattendencēm jāatzīmē kartogrāfisko apzīmējumu unificēšana. Jāatzīmē gan, ka apzīmējumu unificēšanas tendence praktiski neizraisa kartogrāfiskās attēlošanas metožu samazināšanos.
Zināmā mērā šis pētījums nav atšķirīgs no karšu izpētes citās karšu lietošanas vidēs, kā Internet tīkls. Visumā Internet tīkla būtība tikai nozīmē komunikāciju. Piem. atbildes uz jautājumiem kad, kāpēc un kā cilvēki lieto kartes ģeogrāfisko datu izpētei ir tikpat daudz nepieciešama atsevišķai ĢIS videi, tāpat kā Internet tīkla videi. Tāpat kā vizuālo mainīgo (iekļaujot jaunās ²dinamiskās² kartes) izpratnes raksturīgu pazīmju izpētes rezultāts kā kartogrāfisko simbolu pielietojums, ir svarīgi visi apstākļi, kuros kartes tiek attēlotas uz monitora ekrāna. Zinot vairāk par īpašiem foniem un raksturīgiem lietotājiem, kas ietekmē viņu spēju saprast un aptvert neatņemamu informāciju kartē (piem. vecums, iepriekšējā izglītība, esošās zināšanas un pieredze), un tas nav tikai būtiskais kartogrāfisko līdzekļu attīstībai Internet tīklā.
Daži karšu lietošanas aspekti ir ļoti specifiski īpaši Internet tīkla videi un tos ir jāpēta atsevišķi. Piem. kādas ir tipiskas raksturīgas pazīmes tīkla meklēšanas procesā, kurā atbildes tiek meklētas (sniegtas caur kartēm) uz dažādiem ģeogrāfiskiem jautājumiem. Kāda ir lietotāja saskarnes loma šajā procesā? Un vai rezultātā atsevišķās kartes patiesībā nodrošina pieprasīto informāciju, vai tās dod pamatu pareizai sapratnei? Rezultātā kāda ir ģeogrāfiskās informācijas, kas ir pārvietota caur kartogrāfiskiem ekrāniem Internet tīklā kvalitāte un ticamība?
Lai būtu iespējams atrast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem ir iespējams veikt pārbaudes ar karšu lietotājiem Internet tīklā. Tas var tikt izdarīts ar skaidri noteiktu uzdevumu scenārijiem reālos sērfošanas apstākļos. Ar klaviatūras saskari programmatūras ierakstīšana un testēšanas veikšana iespējama pat no attāluma caur WWW tīmekli. Tai pašā laikā, pirms un pēc šāda veida pārbaudēm, var būt noderīgi attīstīt karšu lietošanas un karšu lietotāju Internet tīklā tipoloģiju, kas iespējams daļēji bāzētos uz MacEachren karšu lietošanas kubu (sk. zīmējumu). Starptautiskās kartogrāfu asociācijas (ICA) karšu lietošanas komisijai varētu spēlēt koordinējošu lomu šai procesā.
Latvijā jau tagad ir pieejamas automatizētās projektēšanas (CAD) un ĢIS programmu jaunākās versijas, kur ir paredzēta ērta un viegla iespēja ģeogrāfisko datu ievietošanai Internet tīklā un piedevām vēl dažas no tām darbojas kā Internet pārlūkprogrammas. Jāsecina, ka kopumā tīklā neparādās vai parādās ļoti reti aktuālas Latvijas kartes. Bieži tajās esošā kartogrāfiskā informācija ir novecojusi un neatbilst īstenībai. Acīmredzot tik maz karšu tiek publicēts tāpēc, ka kartogrāfi ir nobijušies no iespējamās autortiesību pārkāpšanas. Joprojām pastāv iespējas veikt nesankcionētu karšu kopēšanu un maz tiek izmantotas kriptogrāfijas iespējas. Pagaidām vēl nav pieejami tādi mklētājdzinēji, kuri nodrošinātu uz karšu pieprasījumiem kā atbildēs tikai kartes vai saites uz tām, nevis lieku un nevajadzīgu informāciju.
Nākotnē iespējams, ka paplašināsies publicēto karšu klāsts, bet tas varētu būt pakalpojums par noteiktu samaksu. Īpaši paplašināsies programmēšanas valodas Java lietošana atspoguļojot šos datus tīklā. Iespējams, ka kartes vairāk atbildīs kartogrāfijas prasībām. Pārņemot pasaules pieredzi ar laiku varētu parādīties Internet tīklā Latvijas ĢIS, kuru būs iespējams lietot jebkuram lietotājam, neatkarīgi no viņa zināšanu līmeņa. Latvijā iespējams, ka paplašināsies korporācijas ESRI programmas ArcView Internet Map Server un korporācijas Bentley Systems programmu Model Server Discovery un Model Server Publish lietojums. Šīs programmas, kā jau liecina to nosaukumi, ir paredzētas tieši karšu publicēšanai tīklā.

Izmantotā literatūra


1. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca Datu apstrādes un pārraides sistēmas Rīga: a/s ²SWH Informatīvās sistēmas², 1995. - 247 lpp.
2. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca Personālie Datori Rīga: a/s ²Dati², 1998. - 256 lpp.
3. Štrauhmanis J. Kartogrāfiskās attēlošanas metodes Rīga: Latvijas Valsts Universitāte, 1977.
4. Štrauhmanis J. Kartogrāfijas pamatjautājumi Rīga: Latvijas  Universitāte, 1991.
5. Kenedijs A. Interneta rokasgrāmata iesācējiem un ekspertiem Rīga: SIA Nordik, 1998. - 352 lpp.
6. Judrups J., Sermone L., Strode M., Tenis U. Internet iespējas PC tipa datoru lietotājiem - Rīga: LU, 1996. - 100 lpp.
7. Interneta servisa firmas Latvijā - ko tās piedāvā? Datoru avīze nr.36 15.11.1997
8.   F. V. ¼ bkb j rfhnf[ ,elextuj¤¤ Bpdtcnbz HFY Cth. utjuh. 1998.  yh. 1 - 116-121
9.   R. F. Cfkbotd Rfhnjdtltybt Bplfntkcndj Vjcrjdcrjuj Eybdthcbntnf 1982
10.Cghfdjxybr gj rfhnjuhfabb Vjcrdf ²Ytlhf² 1988
11.Alexandra Koussoulakou, Corné P.J.M. van Elzakker Maps and their use on the Internet. Proceedings 18th ICA/ACI International Cartographic Conference ICC 97, Volume 2, Stockholm, pp. 620-627, 1997.
12.Mr. Bernd Jungwirth: The Internet and Geoinformation Systems: ‘InterGIS’. GIM International, March 1998 Volume 12, pp. 55-57, 1998.
13.Volker Walter: Geodata-based Appliciations in the World Wide Web. Geoinformatics, March 1998 Volume 1, pp. 22-25, 1998.
14. Scalable Internet Mapping Solutions from ESRI ARC News Volume 19, No3, 1997

1. Pielikums


Latvijas karšu Internet adreses:

  http://www.lib.utexas.edu/Libs/PCL/Map_collection/europe/Latvia.GIF
  http://www.city.net/img/magellan/mgmapsoftheworld/latvia.gif
  http://www.latnet.lv/info_Latvia/latvkar.jpg
  http://www.datorkarte.lv/bildes/udeni.html
  http://www.datorkarte.lv/bildes/admin.html
  http://www.datorkarte.lv/bildes/celi.html
  http://www.ma-1.lv/PARTNERI/default.htm
  http://www.rec.hu/REC/Maps/lat_map.html
  http://www.itl.rtu.lv/transp/road_map.html                
  http://www.lib.utexas.edu/Libs/PCL/Map_collection/europe/Latvia.GIF
  http://www.lzkc.org.lv/map/latvija.html
  http://www.iclub.lv/orient/loflat.htm
  http://www.regio.ee/download/corel/lati.gif

2. Pielikums






3. Pielikums



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru