Saturs.
1.
Ievads................................................................................................ 4
2.
Îsa informâcija par
Somiju............................................................... 6
3.
Ìeogrâfiskais stâvoklis..................................................................... 8
4.
Vçsture.............................................................................................. 9
5.
Teritorija........................................................................................... 11
6.
Dabas apstâkïu un resursu saimnieciskais
novçrtçjums:
6.1
Ûdens.......................................................................................... 13
6.2
Kûdra.......................................................................................... 17
6.3
Meþi............................................................................................ 18
6.4
Aramzeme.................................................................................. 18
6.5 Kalni........................................................................................... 18
7.
Iedzîvotâji........................................................................................ 19
8.
Somijas tautas un reliìijas
8.1 Reliìijas
..................................................................................... 23
8.2 Tautas
........................................................................................ 23
9.
Valoda
.............................................................................................. 24
10.
Dzîvesveids,
.................................................................................... 25
11.
Valsts
iekârta.................................................................................... 27
12.
Bruòotie spçki .................................................................................. 29
13.
Ârpolitika
......................................................................................... 29
14.
Prese, radio, televîzija
...................................................................... 30
15.
Izglîtîba
............................................................................................ 30
16.
Sports
............................................................................................... 32
17.
Ekonomika ....................................................................................... 34
18.
Ekonomiskie sakari
.......................................................................... 35
19.
Enerìçtika
........................................................................................ 36
20.
Rûpniecîba
....................................................................................... 36
20.1. Meþrûpniecîba
........................................................................ 37
20.2. Kalnrûpniecîba
........................................................................ 38
20.3. Maðînbûves rûpniecîba
........................................................... 38
20.4. Elektrotehnika un
elektrotehniskâ rûpniecîba ........................ 38
20.5. Tekstilrûpniecîba ................................................................... 39
20.6. Íîmiskâ rûpniecîba
................................................................. 39
20.7. Pârtikas
rûpniecîba................................................................... 39
20.8. Keramikas un stikla
rûpniecîba................................................ 39
20.9. Poligrâfiskâ
rûpniecîba ........................................................... 39
21.
Lauksaimniecîba
.............................................................................. 40
21.1.Lopkopîba
................................................................................ 40
21.2. Augkopîba
.............................................................................. 40
22. Transports
22.1.
Ûdenstransports........................................................................ 41
22.2.
Dzelzceïð................................................................................... 41
22.3. Autotransports
.......................................................................... 41
22.4. Aviotransports
.......................................................................... 41
23. Pçcvârds
.......................................................................................... 42
24. Izmantotâ literatûra ......................................................................... 43
Ievads.
Savâ
darbâ es bieþi esmu ticies ar vieslektoriem no Somijas, kuri man ir pasnieguði
profesionâlos sagatavotîbas kursus. Protams, ðo kursu laikos, pçc apmacîbu
dienu beigâm, ir kopâ pavadîti daudz jauku atpûtas brîþu, kas man ïâvuði
iepazît tuvâk ðo cilvçku rakstura îpaðîbas, un tâpçc, pçc man izteiktâ
piedâvâjuma uzrakstît referâtu par Somiju, es labprât piekritu.
 |
Karte....
2.Îsa informâcija par
Somiju.
SUOMI, FINLAND
SOMIJAS REPUBLIKA – SUOMEN
TASAVALTA – REPUBLIKEN FINLAND.
Galvaspilsçta – Helsinki
Platîba - 338 139 km2
Iedzîvotâju skaits - 5 099 000 = 15 / km2 (1993)
Tautas - Somi - 93 %, Zviedri – 6,3%, Sâmi – 0,4%
Valsts valodas - Somu, Zviedru
Politiskâ sistçma - Daudzpartiju demokrâtija
Parlaments - Eduskunta (Eduskunta) – 200 deputâtu – ievçl uz 4 gadiem
Reliìijas - Luterâòi - 88%, pareizticîgie – 1%
Pilsçtâs - 80% iedzîvotâju
Lielâkâs pilsçtas - Helsinki
(492487);
-
Espo (172645);
-
Tampere (172597);
-
Turku (159 213);
-
Vanta (154 921);
-
Oulu (101 390);
-
Lahti (93 139);
-
Kuopio (80 645);
-
Pori (76 344);
-
Jiveskile (66 557).
Administratîvais iedalîjums - 12 lçnes
Pagastu skaits - 461
Teritorijas sadalîjums - Meþi 69%;
- Ûdens 10 %
- Aramzeme 8%
- Pïavas 1%
- Pârçjâ 12 %
Derîgie izrakteòi - Vara, cinka, niíeïa rûdas, dzelzsrûda,
kûdra
Lielâkâs salas - Âlandu arhipelâgs (1552 km2)
Augstâkâ virsotne - Halti (1328 m.v.j.l.)
Lielâkais ezers -
Saima (17 60 km2), Saimas ezeru sistçma (4377km2)
Garâkâ upe -
Kemijoki (483 km)
Ienâkums (NKP) uz
iedz. - 18850 USD
Naudas vienîba -
Somijas marka (FIM)=100 peniji
1 FIM-0,105 Ls (14.03.2000)
Eksports - maðînas un transportlîdzekïi - 31 %
-
papîrs – 25%
-kokmateriâli
– 5 %
Lielâkâ osta - Ðeldvika (kravas apgroz. 12,3 milj.t.)
Dzelzceïu
kopgarums - 58 64 km
Vieglo auto sk.
uz 100 iedz. - 37
Televizoru sk. uz 1000 iedz. - 500
Iedzîvotâju sk. uz 1 ârstu - 410
Mûþa ilgums - 75 gadi
Rakstîtpratçji - 99 %
Rezervâtu skaits - 18
Nacionâlie parki - 9
Tûrisms - 2 –3 milj. tûristu gadâ
Ekonomiski aktîvie
iedzîvotâji (1985.g.) - 2,6
milj.
Darbspçjîgo iedzîvotâju
nodarbinâtîba - 34% rûpniecîbâ un celtniecîbâ
-
12 % lauksaimniecîbâ, meþsaimniecîbâ un
zvejniecîbâ
-
6% bezdarbnieki
3.Ìeogrâfiskais stâvoklis.
Somija ir Ziemeïeiropas valsts, kuru no D un
R 1100 km garumâ apskalo Baltijas jûra, Botnijas lîcis un Somu jûras lîcis.
Somijai pieder arî Âlandu salas, tâpçc kopumâ krasta lînija ir èetras reizes
garâka. Somija robeþojas ar Zviedriju, Norvçìiju un Krieviju. Somijas kopîgâ
sausszemes robeþa ir 2571 km, no tâs Krievijas daïa ir 1269km. Ar Norvçìiju ir
716km gara robeþa, bet ar Zviedriju – 586km.
Attâlums no valsts galvaspilsçtas – Helsinkiem – lîdz Lapzemei ir
apmçram tâds pats kâ no Helsinkiem lîdz Berlînei, Maskavai vai Varðavai
aptuveni 1160km, savukârt attâlums starp valsts R un A robeþâm ir divas reizes
mazâks jeb 540 km, no Lapzemes tâlâkâ Z punkta lîdz Ziemeïpolam ir 2200km, bet
no Helsinkiem lîdz ekvatoram ir trîs reizes vairâk, jeb aptuveni 6600 km.
Viena ceturtdaïa Somijas atrodâs aiz Ziemeïu
polârâ loka (Lapzeme), bet trîs ceturtdaïas ziemeïu tropu lokâ.
Valsts
sadalîta 12 lçnçs ar to centriem:
-
Ûsimâ – Helsinki;
-
Turku-Pori- Turku;
-
Kimi – Kouvola;
-
Heme – Hemçnlima;
-
Mikeli – Mikeli;
-
Keskisuomi – Jiveskile;
-
Vâsa – Vâsa;
-
Kuopio – Kuopio;
-
Pohjois-Karjala – Joensû;
-
Oulu – Oulu;
-
Lapzeme – Ravaniemi;
-
Âlandu salas – Mariehamna.
4.Vçsture.
Vadoties pçc pçdçjiem uzziòas materiâliem, Somi uz tagadçjâs Somijas
teritorijas ir dzîvojuði jau kopð 3000 g. p.Kr.dz.
Svarîgâkie gadi Somijas
vçsturç.
Apm. 7500 p.Kr. pirmie
iedzîvotâji ierodâs Somijâ.
Apm. 2000 p.Kr- 800 pçc
Kr. Somi ierodâs Somijâ.
Apm. 1300 pçc Kr. Somijâ
beidzas akmens laikmets.
Apm. 500 pçc Kr. Somijâ beidzas Bronzas
laikmets un sâkas dzelzs laikmets.
1155.g. Zviedri rîko
pirmos krusta gâjienu pret Somiju un pamazâm pâròem savâ îpaðumâ DR Somiju.
1154 – 1809 – Somija
kïuva par Zviedrijas karalistes daïu.
1323 g. Karð starp Zviedriju un
Novgorodu beidzas ar Ðliselburgas mieru. Zviedrija iegûst DR Somiju, Heme
novadu un daïu Karçlijas
1397 – 1523 g.
Kalmaras ûnijâ Dâòu karaïa pakïautîbâ.
16 gs. Zviedrijas
pakïautîbâ.
1618 – 1648g. Trîsdesimtgadu karð.
1700 – 1721g.
Zviedrija atdod Krievijai daïu Karçlijas Vîborgu un Somijas DA daïu.
1808-1809g. Krievijas
cars pieðíir Somijai autonomâs Lielâs Hercogistes statusu. (no 1809 lîdz
1917.g.)
1812.g. Helsinki kïûst
par Somijas galvas pilsçtu.
1917.g. 6.IIX Somija
pasludina savu neatkarîbu. Jauno valsti vispirms atzîst Padomju Krievija,
Francija, Vâcija un Zviedrija.
1918.g. Pilsoòu karð.
1919.g.Tiek pieòemta
paðreizçjâ konstitûcija; Somija kïûst par Republiku.
1939
– 1940.g. Ziemas karð, kura dçï Somija zaudçja apmçram 40 000 km2
lielu teritoriju.
1941 - 1944.g. Kara
turpinâjums, Somija nostâjusies Vâcijas pusç karâ pret Krieviju.
1944.g. Somija noslçdz
pamieru ar Krieviju, kâ rezultâtâ tiek atjaunotas 1940 gada robeþas.
1955.g. Parstâj eksistçt Krievijas
militârâ bâze Porkulas pussalâ.
1975.g. Eiropas droðîbas apspriede
(EDSA)
Piedalîðanâs starptautiskâs (ekonomiskâs)
organizâcijâs.
Somija kïuva par
daþâdu starptautisko organizâciju locekli sekojoði:
BIS – 1930.g.
(Starptautiskâ Norçíinu Banka)
IMF – 1948.g.
(Starptautiskais Valûtas Fonds)
IBRD –1948.g.
(Starptautiskâ Rekonstrukcijas un Attîstîbas Banka)
GATT – 1950.g.
(Vispârçjâ Tarifa un Tirdzniecîbas Vienoðânâs)
UN – 1955.g.
(Apvienotâs Nâcijas)
IFC – 1956.g.
(Starptautiskâ Finansu Kooperâcija)
IAEA – 1958.g.
(Starptautiskâ Âtomenerìijas Aìentûra)
IDA – 1960.g.
(Starptautiskâs Attîstîbas Banka)
ADB – 1966.g.
(Lauksaimniecîbas Attîstîbas Banka)
OECD – 1969.g. (Ekonomiskâs
Sadarbîbas un Attîstîbas Organizacija)
IDB – 1977.g.
(Lauksaimniecîbas Attîstîbas
Starptautiskais Fonds)
AfDB – 1983.g.
(Âfrikas Attîstîbas Banka)
EFTA – 1985.g.
(Eiropas Brîvâs Tirdzniecîbas Asociâcija)
CE – 1989.g.
(Eiropas Padome)
ERBD – 1991.g.
(Eiropas Banka Pârbûvei un Attîstîbai)
IEA – 1992.g.
(Starptautiskâ Enerìijas Aìentûra)
EEA – 1994.g.
(Eiropas Ekonomiskâ Asociâcija)
EU – 1995.g.
(Eiropas Savienîba)
5.Teritorija.
Somijas plâtîba ir 338139km2 .
Somijas teritorija ir daudz
lielâka nekâ Igaunijas , Lietuvas, Latvijas Albânijas, Austrijas, Beïìijas,
Dânijas, apmçram tâda pati kâ Itâlijas, Polijas, Norvçìijas, mazâka nekâ
Zviedrijas, Francijas vai Spânijas teritorija.
Tabula teritoriju platîbu
salîdzinâjumam.
|
Somija 338 139 km2
|
|||||
|
Austrija
|
83 858
|
Norvçìija
|
323 877
|
Francija
|
543 965
|
|
Lietuva
|
65 200
|
Polija
|
312 685
|
Spânija
|
504 782
|
|
Latvija
|
64 635
|
Itâlija
|
301 302
|
Zviedrija
|
449 964
|
|
Igaunija
|
45 100
|
|
|
|
|
|
Dânija
|
43 094
|
|
|
|
|
|
Beïìija
|
30 528
|
|
|
|
|
|
Albânija
|
28 748
|
|
|
|
|
10 % no Somijas Teritorijas
aizòem ûdens, 69 % meþi, 8% kultivçtas zemes, 1% pïavas, 12% pârçjâ zeme.
61.% platîbas atrodas privâtîpaðumâ,
29% valsts pârvaldç, 7,5% privâtkoorporâcijâm (sabiedrîbâm), 2% municipalitâtçm un 0,5% baznîcai.
Somijâ ir 461
pagasts.
6. Dabas apstâkïu un
resursu saimnieciskais
novçrtçjums:
6.1 Ûdens.
Skatoties uz Somiju no gaisa, paveras
iespaidîgs skats, ko veido meþi, purvi, lielu ezeru virknes un neskaitâmas
salas – gan ezeros, gan gar jûras piekrasti. Somijâ ir vairâk nekâ 187 888 ezeru. Tos labprât apmeklç
tûristi. Saimas ezers ir lielâkais valstî
un tajâ ir simtiem salu.
Somijas ezeri.
Tâtad, ap 10% teritorijas aizòem iekðçjie ûdeòi, bet Somijas DA daïâ, jeb Järvi Suomi (Ezeru novadâ) ezeri aizòem apmçram 25 000 km2, jeb 35% no visa Ezeru novada.
Somiju mçdz
saukt arî par “Tûkstoðo ezeru” zemi. Ezeru katlienes un upju ielejas izveidojâs
jau pirmsledus laikmetâ tektonisko kustîbu rezultâtâ, bet ar ûdeni piepildîjâs
pçc ledus atkâpðanâs.
Ezeri atrodas 76 – 95 m.v.j.l., bet Somijas
ZR daïâ – 150 – 200 m.v.j.l. Somu ezeri nav tâdi apaïi un atklâti ûdens baseini
kâ tas ir citur pasaulç. To krastos ir daudz lîèu, ragu un daudz saliòu
(apmçram 98 000). No putna lidojuma ezeri vairâk atgâdina salu arhipelâgu,
tâpçc ir izveidotas îpaðas ezeru kartes, kas palîdz kuìotâjiem orientçties.
Nelieli ðaurumi un upîtes tos savieno veselâ daudzkilometru ezeru sistçmâ.
Somijas D daïâ izðíir trîs lielas ezeru
sistçmas:
-
Saimas (4400km2) ezeru sistçma
(Saima, Pielinena, Kallavesi, Haukivesi ezeri), notece pa Vuaksas upi uz
Ladogas ezeru;
-
Peijennes (1575 km2) ezeru
sistçma (Peijennes, Keiteles,
Suvasveri ezeri), notece pa Kimijoki upi uz Somu lîci;
-
Nesijervi ezeru sistçma (Nesijervi,
Piheijervi, Kiresjervi ezeri), notece pa Kokemçnjoki upi uz Botnijas lîci.
Cits ezeru apgabals atrodas uz Z no Ezeru novada – tas ir Oulujervi ezeru baseins un Inari (sâmu Anar) ezers Lapzemç, kâ arî
lielâs Lokanas un Portipahdanas ûdenskrâtuves.
Ezeru skaits Somijâ daþâdos ìeogrâfiska
rakstura izdevumos minçts visai atðíirîgs, bet pçdçjos informatîvajos
materiâlos, domâjams, òemot palîgâ jaunâkâs topogrâfiskâs kartes, par Somiju
minçts skaitlis 187 888.
Neskatoties uz ezeru daudzumu, Somijas ûdens
resursi nav îpaði lieli. Ezeru vidçjais dziïums ir ap septiòiem metriem, tikai
daþos ezeros dziïums sasniedz 100 metrus (Peijenne, Suasvesi ezeri), kopçjais
ûdens apjoms ir 220 km3. Upes ik gadus jûrâ ienes ap 110 km3
ûdens.
Somijas lielâki ezeri km2.
Lielâ
Saima - 4400
Peijene - 1090
Inari - 1000
Iso-Kalla - 900
Oulu
ezers - 900
Pielinens - 850
Keitele - 450
Ulavessi - 400
Kikajervi - 295
Heitieinens - 265
Pastâvîga ûdens tîrîbas
kontrole.
Somijâ ir ierîkoti 36 kanâli. Viens no
ekonomiski nozîmîgâkajiem ir no 1845 lîdz 1856 gadam celtais, bet 1968.gadâ
rekonstruçtais 43 km garais Saima kanâls, kas savieno Somijas DA
rûpniecîbas rajonu ar jûru. Ðajâ reìionâ atrodâs lielâkie celulozes un
papîrrûpniecîbas centri kâ, piemçram,
Kuopio, Joensû, u.c. somi ðajos uzòçmumos izmanto modernu ekoloìiski
tîru tehnoloìiju, kâ arî pastâvîgi kontrolç savu ûdeòu tîrîbu. Vasarâs, îpaði
jau tûristu iemîïotâjâs atpûtas vietâs pie ezeriem izliek plâksnîtes, kur var
iepazîties ar ûdens íîmisko analîþu rezultâtiem.
Saimnieciskais novçrtçjums
Somijas
ûdens resursiem ir liela nozîme valsts ekonomiskajâ dzîvç.
Tajos gan zvejo, gan pa tiem ceïo, pludina
kokmateriâlus. Ziemâ kokmateriâïus pârvadâ arî pa ledu. Ezerus savâ starpâ
savieno upes un kanâli, tâdçjâdi tiem ir svarîga nozîme iekðçjo ûdeòu
transporta sistçmâ.
Îsajâs un krâèainajâs upçs zvejo. Upju ûdens
enerìiju izmanto elektrîbas raþoðanai.
Starp piekrastes salâm satiksmi nodroðina
prâmji. Garajâs, aukstajâs ziemâs ezeri aizsalst un tad ledlauþi izlauþ
ledu piekrastes ûdeòos, lai atbrîvotu
ceïu tirdzniecîbas kuìiem.
Somijas upes.
Somijas
garâkâs upes
(iekavâs
garums Somijas teritorijâ)
Kemijoki - 552
Torniojoki - 408
Tenojoki - 344
Ijoki - 300
Kimijoki - 204
Vuoksi - 150(13)
Patsjoki - 142(10)
Kokemenjoki - 120
Kaiajoki - 110
Oulujoki - 107
6.2 Kûdra.
Somiski
Suo nozîmç – “purvs”, bet maa – “zeme”, tâtad – purvu zeme. Purvi
aizòem vienu treðo daïu no Somijas teritorijas. Somija pçc kûdras krâjumiem
ieòem pirmo vietu Eiropâ. Purvu daudzums izskaidrojams ar pârlieku lielo
mitrumu (nokriðòu daudzums divreiz pârsniedz iztvaikoðanu).
Vidçjâ gada temperatûra Helsinkos ir +5,3C un
Oulâ +2,0C. 1994.gada maksimâlâ temperatûra Helsinkos bija +26,3C (augustâ) un
Ustjokos +29,7C; minimâlâ temperatûra Helsinkos bija – 19,4 C (janvârî) un
Ivalo –34,9C.
Kûdras atradnes un kûdras
krâjumi pasaulç.
Valsts |
Kûdras atradòu koplatîba
|
Kûdras krâjumi
|
|||
|
Milj. ha.
|
% no valsts teritorijas
|
Miljrd. t*
|
% no pasaules krâjumiem
|
Uz 1 iedzîvotâju (t)**
|
|
|
Krievija
|
56,6
|
33,2
|
184,0
|
36,8
|
1255,9
|
|
Indonçzija
|
26,0
|
13,6
|
78,5
|
15,7
|
439,8
|
|
ASV
|
10,2
|
1,1
|
36,3
|
7,3
|
147,4
|
|
Somija
|
10,0
|
30,6
|
35,0
|
7,0
|
7142,9
|
|
Kânâda
|
12,9
|
1,2
|
35,0
|
7,0
|
1369,8
|
|
Íîna
|
4,2
|
0,4
|
27,0
|
5,4
|
24,3
|
|
Zviedrija
|
7,0
|
14,0
|
11,2
|
2,4
|
1349,4
|
|
Îrija
|
1,2
|
17,0
|
5,8
|
1,2
|
1526,3
|
|
...
|
...
|
...
|
...
|
...
|
...
|
|
Latvija
|
0,5
|
9,9
|
2,0
|
0,4
|
740,7
|
* Kûdras slânis biezâks par 70 cm, kûdras mitrums – 40 %
** Arçíinos izmantots iedzîvotâju skaits 1989.gadâ.
Saimnieciskais
novçrtçjums.
Par maz ir teikt, ka tâ ir agroíîmijas un
enerìçtikas rezerve, kas palîdz celt lauksaimniecîbas produktivitâti un
stabilizçt enerìçtiku. Lîdz ar zinâtnes attîstîbu kûdra ir droðs izejvielu
avots bioíîmijai, ârstniecîbas lîdzekïu reþoðanai, mikrobioloìijai un citâm
nozarçm. Kûdra ir degoðais derîgais izraktenis. Ðo vçrtîgo dabas resursu
cilvçce izmanto jau kopð seniem laikiem. 20 gs. 30.gados kûdru sâka lietot
enerìçtikâ, gâzes raþoðanâ.
Somijâ kûdru izmanto galvenokârt kâ kurinâmo.
6.3 Meþi.
Somijas
lielâko daïu teritorijas – 69% klâj prieþu, egïu un bçrzu meþi, kurus gandrîz
pusgadu sedz sniegs.
Mçdz teikt, ka: “Somija bez meþiem ir kâ lâcis bez âdas”. Pçc meþu platîbas valsts ir treðajâ vietâ Eiropâ aiz Krievijas un Zviedrijas. Meþsaimniecîba tiek sadalîta sekojoði (1982 – 1993.g.): 54% privâtâ pârziòâ, 34% valsts un municipalitâðu, 7% daþâdu kompâniju gâdîbâ un 5 % pârçjie.
Saimnieciskais novçrtçjums
Bagâtie meþa
resursi sekmç kokapstrâdes rûpniecîbas attîstîbu. Ar ðîs nozares produkciju Somija
ir slavena Eiropâ. Somija ir viena no lielâkâm prieþu un egïu kokmateriâlu
raþotâjvalstîm Eiropâ. Mazvçrtîgo koksni pârstrâdâ celulozes rûpnîcâs, kur to
vâra un iegûst etilspirtu, celulozi un citus produktus. No etilspirta raþo
daþâdas íimikâlijas, bet no celulozes un koksnes masas – papîru, kokðíiedras
plâksnes un citus izstrâdâjumu. Zâìskaidas un citus atkritumus sadedzinot
iegûst siltumu un elektroenerìiju.
6.4 Aramzeme.
Lauksaimniecîbâ
izmantojamâs zemes izvietotas galvenokârt D un DR, un tâs platîba ir 8% no
Somijas teritorijas. Tâdçï mçdz teikt, ka somiem esot jâprot izcept maizi no
akmens.
6.5 Kalni.
Tâ kâ Somijâ ir
seni kalni, tâ ir bagâta ar derîgajiem izrakteòiem, kurus iegûst kalnrûpniecîbâ
un izmanto melnâs un krâsainâs metalurìijas un maðînbûves íîmiskâs u.c.
rûpniecîbas uzòçmumos. Tâs ir dzelzs, vara, niíeïa, kobalta, polimetâlu, hroma,
vanâdija, titâna, urâna, zelta, sudraba rûdu atradnes, fosforîti, azbests,
talks, grafîts, vizla u.c.
Saimnieciskais
novçrtçjums.
Pateicoties bagâtâm derîgo izrakteòu atradnçm, seviðíi nozîmîgiem
vara rûdas krâjumiem, Somijâ ir spçcîgi attîstîjusies kalnrûpniecîba, kas ïauj
metalurìijai ieòemt vienu no pirmajâm vietâm valsts saimniecîbas nozarçs.
7.Iedzîvotâji.
Somijas iedzîvotâju skaita dinamika.
Gads |
Skaits tûkstoðos |
|
1571
|
300
|
|
1620
|
400
|
|
1650
|
450
|
|
1695
|
500
|
|
1750
|
421.537
|
|
1815
|
1095.957
|
|
1850
|
1636.915
|
|
1875
|
1912.647
|
|
1900
|
2712.562
|
|
1925
|
3530.830
|
|
1930
|
3667.067
|
|
1937
|
3834.662
|
|
1940
|
3700
|
|
1950
|
4010
|
|
1960
|
4430
|
|
1970
|
4610
|
|
1980
|
4780
|
|
1985
|
4900
|
|
1988
|
4954.359
|
Somija
ir lielâka nekâ Lielbritânija, bet tajâ dzîvo uz pusi mazâk iedzîvotâju, kâ
Londonâ. Somijâ dzîvo pâri pa 5 miljoniem iedzîvotâju un iedzîvotâju blîvums uz
vienu kvadrâtkilometru ir 16 cilvçku. Iedzîvotâju sastâvs Somijâ ir samçrâ
viendabîgs – 93% ir somi, 6,3% zviedri un galçjos ziemeïos dzîvo sâmi (lapi) –
0,4% (5000 tk.).
Somijâ pirmie
iedzîvotâji no Eiropas ieradâs vçlâk nekâ Zviedrijâ un Norvçìijâ. 18. gs. Vidû
no 400 tûkst. iedzîvotâju gandrîz visi dzîvoja Somijas D daïâ. Arî mûsu dienâs
Z daïa ir 50 – 60 reiþu retâk apdzîvota kâ D daïa, kurâ uz vienu km2
dzîvo 100 cilvçku. Valsts D daïâ dzîvo 90% iedzîvotâju, savukârt Lapzemç, kas
aizòem gandrîz 1/3 daïu Somijas platîbas - tikai 4% iedzîvotâji (apdzîvotîbas
blîvums ~ 2cilv./km2).
Somija, tâpat kâ
Norvçìija un Islande, ir viena no visretâk apdzîvotajâm valstîm Eiropâ.
Pirms 100 gadiem
pilsçtâs dzîvoja 1/10 daïa, bet 20. gs. sâkumâ –1/4 daïa iedzîvotâju. 20.gados,
attîstoties rûpniecîbai strauji palielinâjâs pilsçtnieku skaits. Somijas
iekðienç cilvçki migrçja no Z rajoniem uz D un centrâlo daïu, no laukiem uz
pilsçtu. 70.gados jau vairâk nekâ puse iedzîvotâju bija pilsçtnieki. Uz doto
momentu 38% iedzîvotâju dzîvo laukos un 62% lielâ un mazâkâs pilsçtâs.
Pçc 2. pasaules
kara, meklçjot labâkus dzîves apstâkïus, 500 tûkst. somu emigrçja, no tiem 360
tûkst. – uz Zviedriju. Lîdz 70. gadu sâkumam izbraukðana netika traucçta, vçlâk
to ierobeþoja.
Somijâ ir nedaudz
vairâk sievieðu nekâ vîrieðu, bet lîdz 45 gadu vecumam vîrieðu ir vairâk nekâ
sievieðu. Sievieðu pârsvara samazinâðanâs tendence ir vçrojama tieði 20. gs.
pçdçjâ ceturksnî.
Iedzîvotâju
dzimstîba samazinâjâs, bet mirstîba palielinâjâs laikâ, kad zviedri karoja ar
dâòiem un krieviem. Mirstîba pieauga arî
epidçmiju laikâ - 1833.g. un 1836.g., lielâ bada laikâ 1696 – 1697.g., kad
nomira 1/3 daïa iedzîvotâju un 1866. – 1868.g. No 1870. – 1939.g. iedzîvotâju
skaits divkârðojies un sasniedzis 3,5 milj. Nâkamajos 60 gados tas
palielinâjies tikai par 1,5 milj.
Somijâ ir viens
no zemâkajiem iedzîvotâju dabiskajiem pieaugumiem: 3 –4 promiles. 1988.g.
dabiskais pieaugums – 10000 cilvçku. Ðajâ gadâ nomira 50000 cilvçku (tas ir 3
reizes mazâk, kâ visâ pasaulç nomirst dienas laikâ).
Ziemeïeiropas valstu
iedzîvotâju
salîdzinajums 1990.gadâ.
|
Koeficenti uz 1000 iedz. (promilçs)
|
Dânija
|
Somija
|
Zviedrija
|
Norvçìija
|
Islande
|
|
Dzimstîbas
|
11,5
|
12,1
|
13,3
|
13,7
|
18,4
|
|
Mirstîbas
|
11,5
|
9,6
|
11,4
|
10,7
|
7,17
|
|
Laulîbu
|
|
5,3
|
4,9
|
5,0
|
5
|
|
Ðíirðanâs
|
|
2,0
|
2,2
|
2,0
|
1,8
|
|
Zîdaiòu mirstîbas
|
8
|
6,2
|
6
|
8
|
|
|
Dabiska pieauguma
|
0,0
|
2,3
|
1,9
|
3,0
|
11,26
|
|
Vidçjais dzîves ilgums (gados)
|
75
|
75
|
77
|
76
|
|
|
Dzima
|
58904
|
63313
|
112080
|
57526
|
|
|
Mira
|
59034
|
49026
|
96743
|
45354
|
|
|
Precçjas
|
32080
|
29453
|
44229
|
21744
|
|
|
Ðíîrâs
|
14717
|
|
17746
|
8772
|
|
|
Iebrauca
|
35051
|
|
51092
|
|
|
|
Izbrauca
|
34544
|
8559
|
21461
|
|
|
|
Iedzîvotâju skaits (tûkst.) 1950.g.
|
4271
|
4009
|
7014
|
3265
|
|
|
1960.g.
|
4581
|
4430
|
7480
|
3581
|
|
|
1970.g.
|
5929
|
4606
|
8043
|
3877
|
|
|
1980.g.
|
5123
|
4780
|
8310
|
4086
|
|
|
1990.g.
|
5120
|
4966
|
8305
|
4177
|
|
8. Somijas tautas un
reliìijas
8.1
Reliìijas
Kristîgo ticîbu Somijâ atnesa zviedri 12.gs. To, tâpat kâ visur Eiropâ, 16.gs. sâkumâ skâra reformâcija. Pareizticîbu 19.gs. sâkumâ atnesa krievi un tâs piekritçji dzîvo Somijas A daïâ. 1988.g. darbojâs 600 luterâòu un 27 pareizticîgo draudzes; no 5milj. Somijas iedzîvotâjiem 88,4 % iedzîvotâju bija luterâòi, 1,1% pareizticîgie.
Patlaban Somijâ ir 2 galvenâs baznîcas – Evanìçliski-Luteriskâ un Somu pareizticîgâ. 88% Somijas iedzîvotâju pieder pie Luterâòu baznîcas un 2 %pie citâm sektâm. Pareizticîgo baznîcas draudzei ir aptuveni 53 tûkst. locekïu.
8.2
Tautas.
Somija ir divu
tautîbu valsts.
Jau 7.gadu tûkst.
pirms tam, kad Somijas teritorijâ no Igaunijas un Karçlijas zemesðauruma
ieceïoja Baltijas Somu ciltis-suomi, hemi, rietumkarçïi, no kurâm vçlâk
veidojâs somu tautîba, ðo teritoriju reti apdzîvoja lapi, kurus zviedri sauc
par lappar, bet krievi par lopariem.
Atðíirîbâ no
zviedriem un somiem, kuri ir eiropeîdâs rases pârstâvji, lapi ir mongoloîdâs rases
pârstâvji. Vçl 14.gs. lapus varçja sastapt Oòegas ezera krastos, 3 gs.
vçlâk - pie Botnijas lîèa, bet 80. gadu
sâkumâ no apmçram 5 tûkst. Somijas lapu 90% dzîvoja Z Somijâ – Lapzemç.
Kâ lapi, tâ somi
pieder urâlieðu valodu saimes somu grupai.
Pasaulç dzîvo
mazâk par 5 milj. somu. Ârpus valsts somi dzîvo ASV, Zviedrijâ, Kanâdâ,
Norvçìijâ.
18.gs. 1/5
Somijas iedzîvotâju bija zviedri, 20.gs. 30.gados – 1/10, tagad – apmçram 1/25.
Izsenis zviedri dzîvojuði Âlandu salâs, Botnijas lîèa un Somu jûras lîèa piekrastç.
1/3 Somijas zviedru dzîvo Pohjanmâ. Zviedriem ir zemâka dzimstîba nekâ somiem.
Daïa zviedru emigrçja, daïa pârtautojâs, pie tam liela daïa zviedru dzîvo
laukos, kur ir daudz vecu cilvçku, tâpçc arî zema dzimstîba.
1988.g. no 5
milj. Somijas iedzîvotâju 4,6 milj. bija somi, 300 tûkst. – zviedri, mazâk par
2000 – lapi.
9. Valoda
Somijâ ir divas
oficiâlâs valodas: somu un zviedru. Daudzi vietu nosaukumi ir abâs valodâs.
Ceïazîmes obligâti ir rakstîtas abâs valodâs.
Zviedru valodu kâ
savu dzimto valodu lieto 6% iedzîvotâju, bez tam valstî dzîvo neliela sâmu
minoritâte.
Somu un zviedru
valodas atðíiras vairâk nekâ, piemçram, krievu un zviedru valodas. Somu valoda
pieskaitâma pavisam citai valodu grupai, nekâ pârçjas Eiropas valodas. Ungâru
un igauòu valodas ir radniecîgas somu valodai. Ungâri ir tâli radi, bet igauòi
pieder pie tâs paðas Baltijas somugru apakðgrupas. Igauòu valoda ir tik
lîdzîga, ka somi un igauòi gandrîz vai saprot viens otru. Ar krievu valodu somu
valodai nav nekâdas radniecîbas. Somijâ ïoti maz cilvçku runâ krieviski.
Somu valoda ir
ïoti skanîga un ðajâ ziòâ atgâdina itâïu valodu. Valodâ ir daudz patskaòu, kuri
var bût gan îsi, gan gari. Vârdu locîðana ir daudzveidîga. Somu valodâ ir 15
locîjumu. Locot vârds var pilnîgi izmanîties. Piemeram, joki (upe) vienskaitïa lokativâ ir joessa (upç).
Somu valoda ir
gara valoda. Ja, piemçram, 10 rindu garu angïu valodas tekstu pârtulko somiski,
tulkojums var bût 12 rindu garð. Kâds ir teici, ka valodas garuma dçï somiem ir
laiks padomât un viòi neizrunâ tik pat daudz muïíîbu kâ citi.
Somijâ somu
valoda oficiâlu statusu blakus zviedru valodai ieguva tikai pagâjuðâ gadsimta
60.gados. Lîdz tam – mâcîbas, valsts pârvalde un tiesa noritçja zviedru valodâ.
Pilnîgi vienlîdzîga tâ kïuva 1903.gadâ.
Skaitïu vârdi Derîgie vârdi:
Yksi 1 Huomenta Labrît
Kaksi 2 Terve Sveiks
Kolme 3 Päivää Labdien
Neljä 4 Hyvää yötä Ar labunakti
Viisi 5 Kiitos Paldies
Kuusi 6 Anteeksi Piedodiet
Seitsemän 7 Näkemiin Uzredzçðanos
Kahdeksan 8 Puhutteko
latvia? Vai jûs runâjiet latviski?
Yhdeksän 9 Kyllä Jâ
Kymmenen 10 Ei Nç
10.
Dzîvesveids
Pie Somijas
krastiem atrodas tûkstoðiem sîku klinðainu salu, kuras sauc par ðçrâm un kurâs
ir îpatnçja un pievilcîga dabas ainava – tâ ir visai neparasta arî pasaules
mçrogâ.
Nedçïas nogalçs un sâkoties atvaïinâjumu laikam
automaðînas garâs rindâs dodas projâm “no pilsçtu sastrçgumiem”. Bez tam
vasaras Somijâ parasti ir skaistas un siltas, kaut arî neapmierinâtie reizçm
saka, ka Somijas vasara ir “îsa toties sniega nav daudz”.
Ja runâjam par
somu dzîvesveidu , nevar apiet vasaras mâjiòas un pirtis. Vasaras mâjiòu skaits
sasniedzis ¼ daïu mijona, un tajâs
aizvien bieþâk brîvo laiku pavada visu gadu.
Somijâ ir vairâk
nekâ 1 milj. saunu – somu pirtis – jeb 1 pirts uz 5 – 6 cilvçkiem. Lîdz ar to
vienlaicîgi, bez liekas ðaurîbas pirtî var pçrties viesa tauta! Ðîs saunas ir
ieinteresçjuðas pat ârstus – kardiologus, terapeitus, neiropatalogus,
endokrinologus, ginekologus, urologus, traumatalogus un sporta medicînas
speciâlistus.
Starptaustiskâjâ
arçnâ ziòas par somu saunu izplatîjâs pateicoties somu sportistu izcilajiem
sasniegumiem. 1924.gada Olimpiskajâs spçlçs Parîzç somi iekârtoja pieticîgu
saunu, bet jau 1936.gada Olimpiskajâs spçlçs Berlînç somu sportistu sasniegumus
saistîja ar saunas labvçlîgo ietkemi, jo arî ðoreiz somi saviem sportistiem
bija ierîkojuði saunu. Tâ bija ideâla psihiskâs relaksâcijas vieta un lîdzeklis
muskuïu spriedzes noòemðanai. Ir pat dzirdçts tâds teiciens – “Tas, kurð nav
bijis somu pirtî, tomçr nav bijis Somijâ”.
Pçdçjos gados somi aktîvi ir sâkuði nodarboties ar
airçðanu un burâðanu. Sava atpûtas mâjiòa, pirts un laiva pieder pie somu
dzîvesveida un tas piestâv ðai Tûkstoðo ezeru zemei.
Somi ir arî lieli teâtra mîïotâji. Valstî ir augsta
lîmeòa profesionâli teâtri, kas darbojas gan somu, gan zviedru valodâs.
Helsinki un Tampere sparîgi cînâs par nozîmîgâkâs teâtra pilsçtas nosaukumu.
Somijâ var apmeklçt daudzus mâkslas muzejus un
izstâdes, piemçram, Kalluntalo muzejs – ciemats ar senlaicîgâm celtnçm un
pagalmu. Tâ ir populâra vieta vasaras teâtru izrâdçm un koncertiem. Viduslaiku
stilâ celtâ Olavilinnas pils pagalmâ tiek rîkoti ikgadçjie operas svçtki, kas
ilgst vienu mçnesi un ir vasaras visnozîmîgâkais kultûras sarîkojums.
No valsts mçrogâ svinamâm dienâm interesantâkâ varçtu
bût Maija dienas svçtki. Tas ir liels karnevâls, kad visu vecumu cilvçki, kuri
vien vçlâs, iziet ielâs ar jocîgâm maskâm un lidina balonus.
Viena no nozîmîgâkajâm dienâm Somijâ un somu ìimençm ir Tçva diena. To atzîmç
katru gadu novembra otrajâ svçtdienâ.
Urbanizâcijas
un migrâcijas procesi ir jûtami vâjinâjuði somu stiprâs radniecîbas saites.
Bçrni âtri izaug, attâlinâs no vecâkiem, katra treðâ laulîba Somijâ tiek
ðíirta. Arî beztçva ìimene ir kïuvusi nozîmîga problçma Somijas sabiedrîbâ.
Tâdçï Tçva dienu popularizç psihologi, padagogi, socialogi, ârsti un
garîdznieki – visi, kam rûp stipra ìimene. Svçtku nozîme ir godinât tçvu kâ
ìimenes galvu un bçrnu audzinâtâju. Somijâ tiek darîts viss, lai atjaunotu tçva
prestiþu. Ja ìimenç piedzimst mazulis arî tçvam pieðíir dekrçta atvaïinâjumu 6
lîdz 12 dienu garumâ. Te gan jâpiebilst, ka tieði par tik dienâm saîsinâs
sievas pçcdzemdîbu atvaïinâjums. Tçvam ir tiesîbas pat uz 3 gadu neapmaksâtu
atvaïinâjumu un saîsinâtu darbadienu, lîdz bçrns sasniedzis 4 gadu vecumu. Arî
tad, kad bçrns sâk iet 1. klasç, tçvs veselu gadu var strâdât par 2 stundâm
îsâku darba dienu. Ja tçvs bçrnu audzina viens pats, viòam pieðíir visus mâtçm
domâtos atvieglojumus.
11.
Valsts iekârta.
Islande un Somija
ir vienîgâs no Ziemeïvalstîm, kas par savu valstiskuma formu izvçlçjuðâs
Republiku. Pârçjâs trîs Ziemeïvalstis ir karalistes.
Tomçr Somijas
valstiskajâ struktûrâ manâma neliela karalistes ietekme. Somijas konstitûcija
prezidentam pieðíir lielâku varu, nekâ tas ir daudzâs citâs republikâs. Somijas
prezidenta tiesîbas ir ievçrojami plaðâkas nekâ Zviedrijas , Norvçìijas vai
Dânijas karaïiem. Prezidents ieceï valdîbu, var atlaist parlamentu un noteikt
jaunas vçlçðanas. Prezidents nosaka Somijas ârpolitisko kursu un apstiprina
likumus. Viòð ir aizsadzîbas spçku virspavçlnieks. Prezidents ieceï arî
augstâkos ierçdòus. Viòam ir tiesîbas apþçlot notiesâtos un reizçm prezidents
ðîs tiesîbas arî izmanto.
Neraugoties uz
prezidenta ârkârtîgi plaðâjâm tiesîbâm, Somijâ tomçr tiek îstenota tautas vara,
kurâ òem vçrâ tradicionâlo Ziemeïzemju demokrâtiju. Vçlçðanu tiesîbas ir
pilsoòiem no 18.g. vecuma.
Republikas
prezidentu ievçl uz 6 gadiem. Prezidents var tikt ievçlçts tikai uz 2 termiòiem
pçc kârtas. Prezidentu ievçl aizklâti balsojot ar vispârçjâm un vienlîdzîgâm
vçlçðanu tiesîbam. Ja pirmajâ kârtâ neviens no kandidâtiem neiegûst balsu
vairâkumu, tad prezidentu ievçlç 301 prezidenta elektors (ievçlçts vçlçtâjs)
divpakâpju prezidenta vçlðanâs.
Somijas prezidenti.
Prezidents Darboðanâs laiks
K.J.Stohlbergs 1919-1925
L.Kr.Relanders 1925-1931
P.E.Svinhufvuds 1931-1937
Keusti Kallio 1937-1940
Risto Riti 1940-1944
K.G.E.Mannerheims 1944-1946
J.K.Pâsikivi 1946-1956
Urho Kekonens 1956-1982
Mauno Koivisto 1982-?
?
?-1994
Marti Ahtisâri 1994-
Bûtiskâkais
valstiskais orgâns Somijâ ir parlaments (eduskunta), kur ir 200 deputâtu.
Valdîbai, kuru ieceï prezidents, ir jâbauda parlamenta uzticîba. Ja parlaments
izsaka valdîbai neuzticîbu, tai jâatkâpjas. Parlaments pieòem likumus, un kaut
arî prezidentam tie ir jâapstiprina, viòð
var vienîgi aizkavçt, bet ne aizliegt likumu spçkâ stâðanos. Parlamenta
locekïi tiek ievçlçti visparçjâs vçlçðanas ik pçc 4 gadiem.
Dominçjoðâkâs partijas Somijâ.
Sociâldemokrâtiskâ Partija
Somijas Centra Partija
Nacionâlâ Koalîcijas Partija
Kraisâ-Spârna Alianse
Zviedru Tautas Partija
Zaïâ Partija
Somu Kristîgâ Lîga
Somu Progresîvâ Partija
Somu Zemnieku Partija
Ekoloìiskâ Partija
Liberâlâ Partija
Atskaitot 2 vçlçðanas Somijas parlamentâ pç 2 pasaules kara valdîjis burþuâzisko
partiju vairâkums. Pçdçjâ laikâ kreiso partiju autoritâte samazinâjusies. Tâtad
Somija ir burþuâziska valsts, republika, kurâ valda brîva tirgus ekonomika.
Vietçjâs paðvaldîbas ievçl uz 4 gadiem.
12.
Bruòotie spçki.
Personâlsastâvs (1980.g.) - 40 tk. cilv.
Augstâkais virspavçlnieks - Valsts prezidents
Tieðais vadîtâjs - Aizsardzîbas spçku virspavçlnieks
Komplektçðana - pçc likuma par vispârçjo
karaklausîbu
Iesaukðanas
vecums - 18 gadi
Karadienesta
ilgums - 8 – 11 mçneði
Sauszemes karaspçkâ ir
tanki, bruòutransportieri, artilçrija. GKS ir kaujas lidmaðînas un helikopteri.
JKS ir daþâda tipa karakuìi.
13.
Ârpolitika
Mûsdienu Somija
ir neitrâla valsts, kura realizç miera politiku, kas virzîta uz miera
saglabâðnu Eiropâ.
Somija
nepârprotami uztur un tâlâk attîsta patiesas demokrâtijas un brîvîbas vertîbas,
kâ arî cilvçku tiesîbas.
Somija nav
nevienas militârâs alianses locekle (novçrotâjas status PFP WEU Rietumeiropas
Savienîbâ Partnerattiecîbas Mieram un NACC Ziemeïatlantijas Sadarbîbas padomç)
un nodroðina patstâvîgu savas valsts aizsardzîbu.
1995.g. Somija kïuva par Eiropas Savienîbas
locekli.
Somija ir Ziemeïu padomes locekle. Ziemeïu
sadarbîba aptver plaðu sociâlo kultûras un tehnikas jautâjumu loku starp visâm
piecâm Skandinâvijas valstîm.
Somija iestâjâs
ANO 1955.gadâ. Tâ atbalsta ANO principus, kâ tas ir paredzçts lîgumâ un labprât
piedalâs globâlo problçmu risinâðanas pasâkumos. Vairâk nekâ 26000 Somu
karavîru daþâdâs pasaules vietâs kalpojuði ANO droðîbas spçkos. 2 reizes Somija bijusi ANO droðîbas padomes
locekle. ANO ìenerâlsekretâra vietnieks soms Marti Ahtisari vadîja operâciju,
kas noritçja 1989 – 1990 gadâ un kuras rezultatâ Namîbija ieguva neatkarîbu.
70.gados ANO
ìenerâlsekretâra vietniece bija arî somiete Helvi Sipile. Starp citiem darbiem
viòa atbildçja par ANO Sievieðu gada noorganizçðanu 1975.gadâ.
14.
Prese, radio,
televîzija
Somijâ ir 228 preses izdevumi, kuri iznâk 1-7 reizes nedçïâ. 15 no
tiem ir zviedru valodâ. Lielâkâ zviedru avîze ir Hufvidstadsbladet, tâs tirâþa
ir 61 433.
Kopçjâ visu avîþa
tirâþa ir 3 627 056.
5 lielâkie preses izdevumi un to tirâþa (1994.g.)
Helsingin Sanomat 7 reizes nedçïâ 475 910
Ilta-Sanomat 6 reizes nedçïâ 220 090
Aa mulehti 7 reizes nedçïâ 135 000
Turun Sanomat 7 reizes nedçïâ 127 850
Maaseudun Tulevaisuus 3 reizes nedçïâ 105
523
Radioraidîjumi Somijâ sâkâs
kopð 1926.gada, televîzijas translâcija kopð 1965.gada.
15.
Izglîtîba
Somijâ skolas ir gan somu , gan zviedru
valodâ, jo valsts ir divvalodîga. Bçrniem ir tiesîbas iegût izglîtîbu dzimtajâ
valodâ.
Somu bçrni sâk apmeklçt skolu rudens semestra sâkumâ tajâ gadâ,
kad viòi kïûst 7 gadus veci. Pamatskolas ir bezmaksas un tâ ilgst 9 gadus. Tâ
ir sadalîta 6 –gadîgâ zemâkâ pakâpç un 3 -gadîgâ augstâkâ pakâpç. Kad pabeigta
pamatskola obligâtâ izglîtîba skaitâs iegûta. Lielâkâ jaunieðu daïa tomçr
turpina mâcîbas vai nu ìimnâzijâ, vai kâdâ arodskolâ.
Sveðvalodas sâk mâcît 3 klasç, kad skolçns var izvçlçties vai nu
otru dzimtenes valodu, vai sveðvalodu. Lielâkâ daïa (vairâk nekâ 90%) izvçlas
angïu valodu, bet otru dzimtenes valodu sâk mâcîties vçlâk, kad pâriet uz
augstâko pakâpi. Sâkot ar 8.kalsi, skolçns var izvçlçties vâcu, franèu vai
krievu valodu. Pamatskolâ sveðvalodu mâcîðanai tiek atvçlçts ïoti daudz laika.
Daïçji tas notiet tâpçc, ka valsts ir divvalodîga, bet no otras puses valda
uzskats, ka starptautisko kontaktu dçï visiem obligâdi jâapgûst no pasaules
lielajâm valodâm.
Citâdâ ziòâ pamatskolas mâcîbu priekðmeti ir tâdi paði kâ
pârçjâs valstîs, tie ir: matemâtika,
bioloìija, ìeogrâfija, vçsture, sabiedrîbas mâcîba, apkârtnes mâcîba, nacionâlâ
mâcîba, ticîbas mâcîba, mûzika, fizkultûra, zîmçðana un rokdarbi. Augstâkâs
pakâpes programmâ ietilpst arî fizika, íîmija un mâjturîba. Divâs pçdejâs
klasçs, bez sveðvalodas, var izvçlçties arî tehnisko darbu, auðanu, mâjturîbu,
tirdzniecîbas priekðmetus un maðînrakstîðanu, lauksaimniecîbu un
meþsaimniecîbu, kâ arî dârzkopîbu.
Çðana un veselîbas aizsardzîba skolâs ir bezmaksas.
Skolçnus mudina darboties ar vaïaspriekiem un îpaðas rûpes velta
viòu sociâlajai attîstîbai un psihiskajam stâvoklim. Par dabîgu parâdîbu
uzskata to, ka skolçnu spçjas ir daþâdas. Ja nepiecieðams, notiek
papildmâcîbas.
Pamatskolas sistçma tiek nemitîgi attîstîta. Tiek izvirzîts
mçríis, lai skolçni ar zinâðanu palîdzîbu spçtu aptvert veselumu, lai viòi
iegûtu materiâlus patstâvîga pasaules uzskata veidoðanai.
Mâcîbu iestâdes, kas seko pamatskolai dod vidçjâs pakâpes
izglîtîbu. Vidçjâ pakâpe nav nekâda vienota izglîtîbas forma: ar to domâta tâ
izglîtîbas sistçmas daïa, kas darbojas starp pamatskolu un augstskolu.
Videjâs pakâpes mâcîbu iestâdes ir vai nu vispârizglîtojoðâs
ìimnâzijas vai arodskolas. Pçdçjâm pieskaitâmas desmitiem daþâdu skolu.
Ìimnâzija ir trîsgadîga , un tâs uzdevums ir turpinât pamatskolâ
sniegto apmâcîbu. Daþâdi priekðmeti sagrupçti kursos, kuru ilgums ir 38
stundas. Ìimnâziju nobeidz, izstrâdâjot studenta darbu. Lîdztekus parastajâm
ìimnâzijâm ir speciâlas ìimnâzijas, kuru programmâ uzsvars tiek likts vai nu uz
mûziku, sveðvalodâm, sportu vai mâkslu. Tâs domâtas îpaði apdâvinâtiem
skolçniem, un tajâs liels skaits daudzsoloðu jaunieðu uzsâkuði izglîtîbu savâ
specialitâtç.
Videjâs pakâpes arodskolu sistçmâ ir 25 galvenâs lînijas, kas atbilst profesiju
sadalîjumam sabiedrîbâ, un apmâcîbas tajâs norit no 2-5 gadiem. Katra
pamatlînija sadalîta 2 daïâs: galevenâ daïa un specializçðanâs daïa. Pçc
specializçðanâs beigðanas var turpinât mâcîbas attiecîgajâ augstskolâ.
Somijâ ir 17 universitâtes, jeb zinâtniskâs augstskolas un 3
mâkslas augstskolas. Universitâti var beigt 5-6 gados. Bez gala eksâmeniem
universitâtçs iespçjams izstrâdât arî licenciâta vai doktora darbu.
Beidzot bezmaksas pamatskolu, tie skolçni, kas turpina mâcîbas
var saòemt no valsts aizdevumu ar nelieliem procentiem, kâ arî macîbu naudu,
kas nav jâatdod.
1960.gadâ Somijâ bija 23 000 studentu,
1992.gadâ – 118 700.
16.
Sports
Sportoðana Somijâ nav tikai jaunieðu
privilçìija. Somi nodarbojâs ar sportu neskatoties uz vecumu un sabiedrisko
stâvokli. Neraugoties uz cienîjamo vecumu – 64 gadiem, slçpotâjs Kalevi
Hekinens joprojâm ir labâko vidû. Bijuðais prezidents Mauno Koivisto ir
aizrautîgs volejbolists.
Somu sporta tradîcijâm ir sena vçsture. Organizçto sporta
nodarbîbu aizsâkumi meklçjami Karaliskajâ Turku akadçmijâ, kad te 1640.gadâ
sagatavoja paukoðanas instruktorus, bet pirmie sporta klubi sâka veidoties ap
1850.gadu.
Paðlaik Somijâ vidçji katrs 4 valsts iedzîvotâjs ir iesaistîjies
kâdâ sporta organizâcijâ. Vasarâs somi vislabprâtâk nodarbojas ar skrieðanu,
peldçðanu, riteòbraukðanu, futbolu, airçðanu, orientçðanâs sportu, spçlç golfu
un nacionâlo sporta spçli – pessepallo (somu beisbola versija), ziemâ populâra
ir slçpoðana, lçkðana no tramplîna. Lielâkais ziemas sporta veidu centrs ir
Lahti.
75km garajâ maratonslçpojumâ Hçmenlinna-Lahti katru gadu piedalâs
vairâk nekâ 10 000 slçpotâju.
Somijas vârds pasaules vçsturç ierakstîts daudzkârt. Tâs bijuðas,
gan Somu sportistu uzvaras, gan arî lielâkas vai mazâkas sporta sacensîbas, kas
risinâjuðâs ðajâ Tûkstoðu ezeru zemç. Lielâkâs no tâm bija 15.vasaras
Olimpiskâs spçles, kuras no 1952.gada 19.jûlija lîdz 3.augustam notika
Helsinkos. Ðîs bija arî pirmâs Olimpiskâs spçles kopð antîko spçïu laikie, kad
tika atjaunota olimpisko piemiòas monçtu izgatavoðana. Helsinkos bija paredzçts
sarîkot 12.vasaras Olimpiskâs spçles 1940.gadâ, taèu saspringtâ politiskâ
situâcija starp Krieviju un Somiju izjauca ðos nodomus.
Somi piedalîjuðies jau 1.Olimpiskajâs spçlçs Atçnâs 1896.gadâ,
kad Verners Vekmans uzvarçjis vrestlinga sacensîbâs. Kopumâ visâs olimpiskajâs
spçlçs somi ieguvuði vairâk nekâ 130 zelta medaïu, no kurâm vairâk nekâ 30
izcînîtas ziemas olimpiâdçs.
Sasniegumi.
Skrçjçji.
Somu stiprâ puse ir bijusi garo distanèu
skrieðana. Mçdz teikt, ka “Somija ar
skrieðanu nostirpinâjusies pasaules kartç”. Viens no leìendârâkajiem
somu skrçjçjiem bija Pâvo Nurmi, kuram piederçja 31 pasaules rekords vidçjo
distanèu skrieðanâ. Trijâs olimpiskajâs spçlçs (1920, 1924, 1928.g.) viòð
izcînîja 9 zelta un 3 sudraba medaïas. Ðîs tradîcijas turpinâja Lase Virens,
kurð 1972. un 1976. gada olimpiâdçs uzvarçja 5000 un 10000 metru skrçjienos.
Ðíçpmetçji
Arî ðíçpa meðanâ somi
trîsreiz ieguvuði olimpisko zeltu. 1912.gadâ Stokholmâ 5.Olimpiskajâs
spçlçs Soms J.Sâristo uzvarçja ðíçpa meðanâ ar rezultâtu 109,42m. Varen augsts
rezultâts! Bet lieta tâda, ka ðíçpmetçji tajâ laikâ meta gan ar labo, gan ar
kreiso, bet gala rezultâtâ abus metienus summçja. No 1930. lîdz 1936.gadam
ðíçpmetçjs M.Jervinens 10 reiþu laboja pasaules rekordu ðíçpa meðanâ. Viòa
rekords ir 72,71m. Pasaules èempions ðíçpa meðanâ 1991.gadâ ir soms Kimmo
Kinnunens
Slçpotâji
No ziemas sporta veidiem lielâkie panâkumi
gûti distanèu slçpoðanâ, hokejâ âtrslidoðanâ un lçkðanâ no tramplîna. Jâpiemin
vecâkâs paaudzes slçpotâji – Veli Sârinens, Veiko Hakulinens (1952; 1956;
1960.gada ziemas Olimpiâdçs izcînijis 3 zelta, 3 sudraba un 1 bronzas medaïu),
Ero Mentiranta (viòa îpaðumâ ir 3 zelta, 2 sudraba un 2 bronzas medaïas),
Helçna Takalo, Hilka Rihivuori.
Par nacionâlo varoni pçc 1984.gada Sarajevas
olimpiâdes kïuva Marja Lîsa Kirvesnieni – Heimelainene, kura ðajâs spçlçs
ieguva 3 zelta un 1 bronzas medaïu. Viòa tika iekïauta arî Somijas izlases
sastâvâ 1994.gadâ Lillehammeres Olimpiskajâs spçlçs, kurâs izcînîja 2 bronzas
godalgas 5km un 30 km klasiskâ stila distancçs. Tad Marjai Lîsai jau bija 39
gadi...
Tramplînlçcçji
Lçkðanâ no tramplîna 80.gados uzvaru pçc uzvaras guva Soms Mati
Nikenes, bet 1992.gadâ Albçrvilâ Olimpiskâs zelta un bronzas medaïas saòçma 16
gadus vecais Tonijs Nieminens. Ðîs tradîcijas turpina Jani Markuss Soinikens,
kurð Lillehammeres Olimpiskajâs spelçs izcînîja 5. un 6. vietu.
Peldçðana
Par vienu no labâkajiem peldçtâjiem pasaulç 1992.gadâ kïuva soms
Jani Sievinens.
Tehniskie sporta veidi
Somi mîl arî tehnisko sporta
veidus, piemçram, 1982.gada pasaules èempions 1.formulâ bija pilots Keke
Rosbergs. Paðlaiks 1.formulâ piedalâs 2 somi – J.J.Lehto, un Mika Hekinens.
Rallijs ir tâds sporta veids, kurâ zviedri
un somi ieòem vadoðâs vietas. Juha Kankkunens ir kïuvis par pasaules èempionu
rallijâ 1986; 1987.un 1991.gadâ. Pçdçjos gados pasaule iepazinusi Marku Alenu,
Ari Vatanenu, Timo Salonenu.
Pasaulei pazîstams ir arî motobraucçja Peku
Vahkonena vârds, kâ arî daudzu citu Somijas sportistu vârdi.
17.
Ekonomika.
Salîdzinoði neilgâ laikâ Somija ir kïuvusi
par mûsdienîgu rûpniecîbas un labklâjîbas valsti, kas pieskaitâma pie
15.pasaules bagâtâkajâm zemçm. Pçdçjo 2 gadu desmitu laikâ ekonomiskâs
attîstîbas ziòâ Somiju apsteigusi vienîgi Japâna. Raþoðanas apjoms uz vienu
cilvçku ir viens no augstâkajiem attîstîtajâs rietumu valstîs. Ekonomiskâs
sistçmas izmaiòas dçï simtiem tûskstoði lauku iedzîvotâju tika izrauti no savas
dabîgâs vides un pârvietoti uz “Sastrçgumsomiju”. Mûsdienâs vairs tikai katrs 7
soms pelna sev iztiku nodarbojoties ar lauksaimniecîbu. 60. un 70.gadu sâkumâ
bezdarba rezultâtâ uz Zviedriju aizbrauca liels skaits somu. Ðobrîd valstî
vairs nepietiek kvalificçta darba spçka.
GDP (Gross Domestic Products – Bruto nacionâlâ Produkcija –
pirktspçjas vçrtîbas) 1993.gadâ bija 478656 mij. somu marku.
Nacionâlâs produkcijas bruto per-kapita 1993.gadâ bija 93030
milj. somu marku.
GDP
sadalîta sekojoði (1993):
Valdîbas pakalpojumi - 20,5%
Raþoðana - 24,4%
Tirdzniecîba, restorâni, viesnîcas -
11,4%
Celtniecîba -
4,7%
Transports un komunikâcijas -
9,0%
Bankas un apdroðinâðna -
4,2%
Lauksaimniecîba un zivsaimniecîba -
5,8%
Meþsaimniecîba -
2,1%
Ziemeïvalstu
galvenie ekonomiskie râdîtâji (1991; tûkst. $)
Valsts |
Uz
1 iedzîvotâju
|
Uz
1 nodarbinâto raþotâ produkcija
|
||
|
Iekðçjais
kopprodukts
|
Preèu
un pakalpojumu patçriòð
|
Rûpniecîbâ
|
Lauksaim-
Niecîbâ
|
|
|
Dânija
|
16,50
|
11,60
|
37,50
|
26,75
|
|
Somija
|
15,40
|
10,75
|
33,50
|
20,00
|
|
Zviedrija
|
16,40
|
11,50
|
41,25
|
26,75
|
|
Norvçìija
|
18,80
|
13,15
|
44,50
|
17,50
|
|
Islande
|
20,45
|
14,30
|
50,00
|
33,50
|
|
.......
|
|
|
|
|
|
Latvija
|
7,60
|
4,50
|
16,75
|
2,85
|
|
Eiropâ
vidçji
|
10,35
|
6,75
|
23,35
|
6,35
|
18.
Ekonomiskie sakari.
Tâ kâ tirdzniecîbu ar A ilgu
laiku kavçja lielie meþu masîvi A-Somijâ, vislabvçlîgâkie apstâkïi
tirdzniecîbas attîstîbai veidojâs Somijas un Baltijas jûras lîèa piekrastç. Tur
radâs pirmâs ostas pilsçtas, kas konkurçja ar citu Baltijas jûras krastâ esoðo
valstu ostas pilsçtâm.
Starp Ziemeïeiropas valstîm
pastâv cieði tirdznieciskie sakari. Zviedrija, Norvçìija, Islande un Somija
kopâ ar Ðveici un Austriju veido tirdznieciski ekonomisku savienîbu – Eiropas
Brîvâs Tirdzniecîbas Asociâciju (EFTA). Somijai ar EK ir parakstîts brîvâ
tirgus lîgums un tâs norunâjuðas par vienotas ekonomiskâs zonas radîðanu.
Iespçjams, ka tuvâkajos gados Somija kïûs par EK locekli. Ârçjâ tirgû dominç
sakari ar EEA, tomçr vairâk nekâ 20% no Somijas eksporta precçm tiek realizçtas
valstî.
Somijas ekonomika un somu labklâjîba lielâ mçrâ atkarîga no
eksporta. Pasaules rûpnieciskajâ raþoðanâ Somija dod 0,4% produkcijas – 1/10
pasaules celulozes, 1/5 pasaules papîra un kartona eksporta, kâ arî
tehnoloìiskâs iekârtas, kuìus, maðînas, íîmiskâs un metalurìiskâs rûpniecîbas
raþojumus, lauksaimniecîbas raþojumus. Viens no jaunumiem, kas tiek piedâvâts
pasaules tirgums ir zemûdenes, kas izmantojamas pçtniecîbas nolûkos un tûrismâ.
Augstas klases rûpniecîbu parstâv arî Somijâ bûvçtâs jahtas. Somijai nav paðai
savu akmeòogïu, gâzes un naftas, tâpçc tos ieved, importç arî maðînas,
íimikâlijas u.c. Saðaurinoties tirdznieciskajiem sakariem ar Krieviju, Somija
meklç jaunus tirdzniecîbas partnerus Igaunijâ, Latvijâ u.c.
Somijas visievçrojamâkie partneri ir Zviedrija, Vâcija, Apvienotâ
karaliste, Savienotâs Valstis, Francija un Japâna.
Imports un eksports 1994.gadâ:
Importçjamâs preces:
|
Izejmateriâli un saraþotâs preces
|
54,85%
|
|
Citas Preces
|
0,7%
|
|
Plaða patçriòâ preces
|
20,48%
|
|
Investçjamâs preces
|
14,29%
|
|
Kurinâmais (degviela) un
smçrvielas
|
4,30%
|
|
Jçleïïa (neapstrâdâta)
|
5,39%
|
Eksportçjamâs preces:
|
Íîmiskâs preces
|
10,2%
|
|
Galvenie metâli
|
8,3%
|
|
Metâlizstrâdâjumi un maðînas
|
36,2%
|
|
Papîrraþojumi
|
26,8%
|
|
Kokizstrâdâjumi
|
9,2%
|
|
Tekstilprodukcija un apìçrbi
|
4,9%
|
|
Pârçjâ produkcija
|
3,1%
|
19.
Enerìçtika.
Somijas hidroenerìçtiskie
resursi radîjuði tai iespçju attîstît energoietiplîgas saimniecîbas nozares.
1987.gadâ Somijâ saraþoja vairâk nekâ 50 miljardu kWh enerìijas, no tâs apmçram 30% HES. Rçíinot uz vienu iedzîvotâju Somijâ
saraþoja apmçram tikpat elektroenerìijas cik ASV, nedaudz vairâk kâ Zviedrija,
2 reizes mazâk kâ Norvçìija, nesalîdzinâmi vairâk kâ Latvija, proti, vairâk
nekâ 10 000 kWh uz iedzîvotâju. Somijâ ieved 2/3 enerìijas reþoðanai
nepiecieðamo izejvielu – naftu, dabasgâzi, ogles. Visvairâk enerìijas iegûst no
naftas, divas reizes mazâk jeb 15% no
hidroresursiem vai kodolenerìijas avotiem.
40% elektroenerìijas raþo AES, 30% - TES un HES. Uz Oulujoki un
Kemijoki upçm izbûvçtas HES kaskâdes. Somi bûvç HES arî pazemç. Visvairâk TES
ir D un DR piekrastç, 2 AES ir Lovîsâ. Vairâk nekâ pusi enerìijas izmanto
rûpniecîbâ.
Viens no nozîmîgâkiem enerìçtikas resursiem Somijâ ir arî kûdra.
20.
Rûpniecîba.
Somija ir rûpnieciski
augsti attîstîta Eiropas valsts.
Rûpniecîbas
produkcijas bruto vçrtîba 1992.gadâ bija 296 803 milj. somu marku. Strâdnieku
skaits 265 503, algotâ darbâ – 128 168.
Visvairâk
attîstîtâs rûpniecîbas nozares ir kalnrûpniecîba, metâlrûpniecîba, maðînbûve un
metâlapstrâde, celulozes un papîra, kâ arî íîmiskâ rûpniecîba.
Rûpniecîba
Somijâ attîstîjâs savâdâk nekâ citâs Ziemeïvalstîs. Attîstîba nebija vienmçrîga
kâ citur, bet ârkârtîgi strauja, gandrîz eksplozîva – îpaði 1970. – 1980.gados.
Saraþotâ rûpniecîbas
produkcija 1984.gadâ.
Èuguns - 1982(tûkst. t)
Tçrauds - 2640(tûkst. t)
Velmçjumi - 1981(tûkst. t)
Elektrolîtiskais varð - 57(tûkst. t)
Elektrolîtiskais niíelis - 15,3(tûkst. t)
Naftas produkti - 19,9 (milj. t)
Sçrskâbe - 1390(tûkst. t)
Slâpekïskâbe - 488(tûkst. t)
Minerâlmçsli - 1,8 (milj. t)
Cements - 2,1 (milj.t)
Zâìmateriâli - 8,2 (milj. m3)
Saplâkðòi - 592(tûkst. t)
Koksnes skaidu plâtnes - 128(tûkst. t)
Celuloze - 4,8 (milj. t)
Papîrs un kartons - 7,3 (milj. t)
Kuìi - 340 (tk. br. reì. t)
20.1.
Mçþrûpniecîba
Meþrûpniecîba ir viena no senâkajâm Somijas rûpniecîbas nozarçm.
Somijâ mûsdienâs kokapstrâdes, celulozes un papîra rûpniecîbas uzòçmumos
izgatavo apmçram ¼ rûpniecîbas preèu, no kurâm liela daïa tiek eksportçta.
Pirms2.pasaules kara finiera raþoðanâ Somija bija 2.vietâ pasaulç aiz ASV un
finiera eksportâ - 1.vietâ. Mûsdienâs Somija lîdzâs Zviedrijai un Krievijai ir
viena no lielâkajâm avîþu papîra raþotâjâm pasaulç. Avîþu papîra produkcijas
ziòâ tâ tomçr atrodâs aiz Kanâdas, ASV un Japânas. Somijâ ir arî viena no
lielâkajâm papîra un kartona raþotâjâm aiz ASV,
Japânas, Kanâdas, NVS, Íînas un Vâcijas. Finiera raþoðanâ tâ atpaliek no
Brazîlijas, D-Korejas, NVS, Japânas un ASV. Somija pasaulç iziet arî ar mçbeïu
prdukciju.
Jau pagâjuðajâ gadsimtâ Somijâ izveidojâs lieli kokapstrâdes
uzòçmumi. To skaits ir palielinâjies, tie ir modernizçti un paplaðinâti.
Modernâ tehnika ir radîjusi iespçju izmantot 70% no zâìçtâ koka masas.
Lielâkâs
kokzâìçtavas atrodas pie upju grîvâm Kotkâ, Pori, Oulu, Kemi, arî Lapçrantâ un
Saimas ezera krastâ.
Saplâkðòus izgatavo Somijas iekðienç – Jiveskilç, Kuopio, Mikeli un
D daïâ – Lahti un Lohjâ.
Mçbeïu raþoðanas centrs ir Lahti. Izgatavo arî slçpes, koka
saliekamâs mâjas, skaidu plâtnes u.c.
Celulozes un papîra rûpniecîbas uzòçmumi atrodâs Kûsankoski, Kotkâ,
Oulu, Kemi, Pori, Tamperç, Jiveskili, Tainionkoski, Valkeakoski, to starpâ ir
arî lielâkais kombinâts Eiropâ – Kaukopio.
Galvenâs koksnes piegâdâtâjas ir zemnieku saimniecîbas, kurâm pieder
aptuveni 2/3 meþu.
20.2.
Kalnrûpniecîba.
Kalnrûpniecîba attîstîta galvenokârt valsts vidusdaïâ. Pçc vara un
cinka rûdu krâjumiem un ieguves Somija
ir vienâ no pirmajâm vietâm Eiropâ. Lielâkâs dzelzsrûdas atradnes ir Kolari,
Kerversvâra, Rçjervi, Otanmeki. Vara rûdas atradnes – Outokumpu, Pihesalmi,
Kotalahti, cinka rûdas – Vihanti.
Somijâ iegûst arî
niíeli, hromu, svinu, urânu u.c.
Râhç ir Eiropâ
lielâkais melnâs metalurìijas uzòçmums. Nelielas rûpnîcas ir arî Imatrâ, Turku,
Hanko.
Krâsainâs
metalurìijas uzòçmumi atrodâs Botnijas jûras lîèa krastâ – Harjavaltâ, Pori,
Kokolâ, Tornio.
20.3.
Maðînbûves rûpniecîba.
Maðînbûves
rûpniecîbas uzòçmumos raþo maðînas, kuras izmanto meþrûpniecîbâ, kokapstrâdç,
celulozes un papîra rûpniecîbâ, ar Zviedru palîdzîbu – arî automobîïus,
lokomotîves, velosipçdus, traktorus u.c.
Taèu vissvarîgâkâ
un vissenâkâ ðîs rûpniecîbas nozare ir kuìu bûve. Kuìus eksportç galvenokârt uz
NVS.
Turku, Helsinki,
Rauma, Pori, Vâsa, Râhe, Lovîsa ir kuìubûves centri. 18.gs. sâkumâ bûvçja koka
buru kuìus, tagad - naftas ieguves platformas, tankkuìus, ledlauþus u.c.
20.4. Elektrotehnika un elektrotehniskâ rûpniecîba
Somijâ
ir arî eletrotehnikas un elektrotehniskâs rûpniecîbas uzòçmumi. Pirmâs
elektriskâs lampas Z-Eiropâ izgatavoja Somijâ.
20.5. Tekstilrûpniecîba
Tekstilrûpniecîba Somijâ ir sâkusi attîstîties
kopð 18.gs. Ðajâ nozarç strâdâ galvenokârt sievietes.
Somija ir lielâkâs Z-Eiropas kokvilnas, vilnas
un linu rûpnîcas. Izmanto gan paðu no celulozes raþotus viskozes diegus, vilnu,
linus, gan arî ieved izejvielas no ârzemçm. Gandrîz pusi ðîs rûpniecîbas
nozares preèu izved. Âdas izstrâdâjumus gatavo no vietçjâm izejvielâm. Tamperç
raþo apavus, âdas galantçriju, Pori – âdas izstrâdâjumus. Tekstilrûpniecîbas
uzòçmumi ir arî Helsinkos, Oulu, Turku, u.c. Âdas izstrâdâjumu eksports pieaug.
20.6. Íîmiskâ rûpniecîba.
Íîmiskâ
rûpniecîba sâka strauji attîstîties 60. gados. Naftas pârstrâdç un naftas
íîmijâ galvenokârt izmanto ievestâs izejvielas – naftu, kaolînu, vârâmo sâli,
kâ arî vietçjos minerâlus u.c. Gatavo
produkciju izmanto citâs rûpniecîbas nozarçs.
Sjoldvikes
naftas pârstrâdes uzòçmums ir lielâkais Z-Eiropâ. Somijâ raþo lakas un krâsas,
gumijas izstrâdâjumus, sçrskâbi, minerâlmçslus, mazgâðanas lîdzekïus, srâgstvielas,
plastmasu u.c.
Rûpniecîbas
centri ir Helsinki, Turku, Tampere, Oulu, Kotka, Pori, Harjavalta, Kûsankoski.
Naftu pârstrâdâ Porvo un Nântali. 1/3 farmaceitiskâs rûpniecîbas raþojumu
izved.
20.7. Pârtikas rûpniecîba
Pârtikas rûniecîbas uzòçmumi atrodas
galvenokârt D daïâ. 10%izejvielu ieved no ârzemçm – labîbu, augu eïïu,
izejvielas tabakas raþoðanai. D, DR sezonâli darbojas cukurfabrikas. Dzçrienus
raþo galvenokârt lielâs pilsçtâs.
20.8.
Keramikas un stikla rûpniecîba
Keramikas un stikla rûpniecîbâ izmanto vietçjâs izejvielas.
Helsinkos ir Z-Eiropâ lielâkais porcelâna un fajansa raþoðanas
uzòçmums. Paðu vajadzîbâm raþo arî íieìeïus un cementu.
20.9.
Poligrâfiskâ rûpniecîba
Poligrâfiskâs rûpniecîbas uzòçmumi ir koncentrçti Ûsimas lçnç.
21.
Lauksaimniecîba.
Pirmie likumi par
zemi parâdîjâs ðî gs. sâkumâ. Lîdzpat
50.gadiem, kad Somija jau varçja sevi nodroðinât ar lauksaimniecîbas
precçm, valdîba sekmçja ðîs nozares attîstîbu. Vçlâk, lai samazinâtu
apstrâdâjamo zemju platîbu, par neapstrâdâtu zemi sâka izmaksât kompensâciju.
Somijâ visvairâk
ir 6-10 ha lielu saimniecîbu. 1/3 ðo
saimniecîbu ienâkumu dod emþi. Z daïâ visizdevîgâk ir audzçt lopus, D daïâ –
augus.
Lauksaimniecîbâ
izmantojamâ zeme ir 2582 tûkst. ha, no kuriem kultivçjamâs zemes platîba
1994.gada bija 2260 tûkst. ha Fermu skaits – 191853, no kurâm 126659
saimniecîbas ar platîbu virs 5 ha (1993.g.). Paðapgâdes produkcija: graudaugi -
85%, piena produkcija – 124%, olas - 124%, cûkgaïa – 109%, liellopu gaïa - 111%
(1993.g.).
21.1.
Lopkopîba.
Vislielâkos
ienâkumus dod lopkopîba. Pçc 2.pasaules kara strauji attîstîjâs cûkkopîba.
Lapzemç tradicionâla ir brieþkopîba, diemþçl pçc Èernobiïas katastrofas gandrîz
visu ganâmpulku vajadzçja izkaut. Somija eksportç sauso pienu, cûkgaïu, olas,
sviestu, sieru, bet tai jâieved barîbas vielas un minerâlmçsli, jâmaksâ valsts
piemaksas lauksaimniecîbas produkcijas eksportçtâjiem, jo lauksaimniecîbas
produkti valstî ir gandrîz divas reizes dârgâki nekâ citur pasaulç, tâpçc
valdîba ir ieinteresçta samazinât sçjumu platîbas un lopu skaitu. \
Somijâ, tâpat kâ
citur Eiropâ, samazinâs zirgu skaits. Audzç arî mâjputnus, aitas, kaþokzvçrus.
Somija ir viena no lielâkajâm kaþokâdu eksportçtâjâm pasaulç; tâs sûta uz ASV,
Vâciju, Lielbritâniju, Dâniju, Zviedriju, Krieviju.
21.2. Augkopîba.
Augkopîba dod ¼ lauksaimniecîbas ienâkumu. Graudaugus audzç lielajâs saimniecîbâs. Visvairâk – lopbarîbas kultûras, no graudaugiem – auzas un mieþus. Cukurbietes audzç DR; cukurfabrikas ir Salo, Turengi, Nantali, Sjakjuljâ. Kartupeïus audzxç visâ valstî. Visvairâk dârzu ir D piekrastç. DR un Âlandu salas audzç guríus un sîpolus. Graudaugu raþîba ir nedaudz lielâka nekâ Latvijâ.
22.
Transports.
22.1.
Ûdenstransports.
Ûdenstransportam ir liela
nozîme Somijas ârçjâ tirdzniecîbâ. Iekðçjie ûdeòî – upes un ezeri – galvenokârt
tika izmantoi koku pludinâðanai un lîdz
ðâ gs. 20.gadiem, kad Somijâ parâdîjâs auto, ûdenstransportu izmantoja daudz
pasaþieru, arî tûristi.
Saimas kanâls savieno
Somijas iekðçjos rajonus ar Baltijas jûru.
Lielâkâs ostas: Helsinki,
Marianhamna, Turku, Nantali u.c. Helsinkos vairâk ieved, nekâ no tâs izved,
Kotkâ – otrâdi, naftas ostas ir Nantali, Sjoldvika.
22.2.
Dzelzceïð.
Somijâ dzelzceïu bûvei
vajadzîgi lieli lîdzekïi, jo traucç daudzie purvi, ezeri, saposmotais apvidus
u.c. Valstî ir mazliet retâks dzelzceïu tîkls kâ Latvijâ. Tâ garums – 9000 km,
no tiem valstij pieder 6000 km, no kuriem 1600 km ir elektrificçti. Pa
dzelzceïu pârvadâ 2 reizes mazâk kravu kâ pa autoceïiem.
Tramvaji ir Helsinkos un Turku.
22.3.
Autotransports.
Autotransports pârvadâ
visvairâk kravu. Autoceïu kopgarums ir 3 – 4 reizes lielâks nekâ Latvijâ, bet
nedaudz retâks kâ Latvijas autoceïu tîkls.
22.4. Aviotransports
Somijas iekðienç avilînijas
marðruti Helsinki – Ivalo var veikt 2 stundâs. Ðo transporta veidu izmanto
daudzi pasþieri, bet pârvedamo kravu daudzums ir neliels. Lielâkâs lidostas:
Helsinkos, Jiveskilç, Turku, Vâsâ, Oulu, Tamperç, Kuopio.
No Turku ir automobîïu
prâmja satiksme ar Zviedriju, bet no bijuðâs PSRS uz Somiju – 270 km garð gâzes
vads.
23.
Pçcvârds.
Sâkot rakstît ðo
referâtu, es nevarçju iedomaties cik daudz par to ir iespçjams uzrakstît. Lîdz ðim es tikai zinâju par tâs
atraðanâs vietu pasaules kartçs un pavisam nedaudz par tâs vçsturi. Esmu
pârsteigs par to, ka tâda maza valsts kâ Somija spçj konkurçt un pieteikt sevi
starp pasaules ekonomiski spçcîgâkâm valstîm.
Pateicoties ðim
referâtam es uzzinâju ïoti daudz interesantu faktu par Somiju, un tâs
iedzîvotâjiem.
Protams, pie
izmantojamâs literatûras sadaïas varçja pieminçt vçl daudzas citas izmantotâs
grâmatas un izziòas materiâlus, kuri tika izmantoti ðâ referâta tapðanas laikâ,
kâ arî daudz ko vçl varçja uzrakstît par Somijas rûpniecîbu, par tâs kultûru,
par Âlandu salâm un tûrismu Somijâ.
Jâpiemin fakts,
ka darbâ izmantotie skaitliskie dati var bût neprecîzi, òemot vçrâ, ka daþâdos
izziòas avotos tie bija atðíirîgi un pastâvîgi mainâs.
Ints
Mergins
2000.gads
24.
Izmantotâ
literatûra.
1.
Seippo Sauri, tulk. A.Zîgure “Vai tu pazîsti
Somiju?” izd. “Otava” 1992.gads
2.
Inga Balode, Juris Paiders “Ziemeïeiropas valstu
ekonomiskâ ìeografija” izd. sabiedrîba “Pçtergailis” 1994.gads
3.
“Pasaules ekonomiskâ un sociâlâ ìeogrâfija
vidusskolâm” izd. “Zvaigzne ABC” 1995.gads
4.
Iveta Druva-Druvaskalne “Ziemeïvalstis” izd. Apgâds
“Jâòa sçta” 1996.gads
5.
Leons Simsons “Jaunâko laiku vçsture” izd. “Zvaigzne
ABC”
6.
Un cita literatûra
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru