Spānijas lielākās pilsētas

.

Kordova

Kordova atrodas Gvadalkviras krastos starp kalniem un līdzenumu, kas to padara par kalnrūpniecības, lauksaimniecības, vīnkopības un lopkopības provinci.

Pilsētu uz kādreizējas ibēru pilsētas drupām uzcēla pretors Klaudijs Marceliuss, kurš to padarīja par spāņu provinces galvaspilsētu. Drīz tā kļuva arī par kultūras galvaspilsētu un Senekas, Lukanusa un Osijas bīskapa, kurš šeit nodibināja kristietības pamatus, mājvietu. Pilsēta piederēja vestgotiem, kad to 711, gadā ieņēma musulmaņi. Musulmaņi šeit nodibināja Damaskas kontrolētu emirātu. Abderahmans I pasludināja sevi par neatkarīgu emīru, bet viņa pēctecis Abderahmans II radīja kalifātu ar galvaspilsētu Kordovā, iekļaujot tajā visas pakļautās zemes. Kalifi atbalstīja intensīvu kultūras attīstību, apvienojot kristiānisma, jūdaisma un islama tradīcijas. Universitātēs, talmuda studiju skolās un bibliotekās strādāja visizcilākie sava laika filazofi, dzejnieki, ārsti, ģeogrāfi un vēsturnieki. Radās jauns arhitektūras stils - kalifals. Metāla, ādas, ziloņkaula un audumu apstrādes nozares ieguva jaunus tirgus, bet pilsēta, kura iedzīvotāju skaits sasniedza gandrīz miljonu, izpletās ! līdz robežām, ko tā saglabāja līdz 19. Gadsimtam. 1236. gadā Ferdinands III pilsētu iekaroja. No turienes katoļu monarhi vadīja visas ilgā Granādas aplenkuma operācijas, kurās Fernandezs no Kordovas spēleja tik spožu lomu.

Kā kalifāta varenības simbols tika uzskatīta Mošeja, kura kalpoja gan kā lūgšana, gan kā lielu saietu vieta. To veido liels taisnstūris (180 x 130 m), ko ietver nostiprinātas sienas un dažādos laikos dekorēti vārti. Mošeja ir celta uz vestgotu baznīcas pamatiem, kura, savukārt, bija celta Juno tempļu vietā. Mošeju ir cēluši un veidojuši arvien lielāku un greznāku vairāki valdnieki: Abderahmans I, Abderahmans II, Al - Hakens un Almanzors. Celtne izceļas ar sarežģītu un izsmalcinātu arhitektūru. Kad Ferdinands III iekaroja pilsētu, Mošeja tika pārdēvēta par Katedrāli. Vēlāk katoļu monarhi  izmainīja un izkropļoja celtnes neatkārtojamo arku kolekciju, uzceļot neatbilstošās vietās kapelas. Čārlza V laikā sāka  pārbūvēt galveno kapelu. Pārbūve bija tik ilga, ka izmaiņas atspoguļo stilus, sākot no gotiskā un beidzot ar baroku. Kordovas centrs daļēji saglabā musulmaņu pilsētas izvietojumu un robežas. Šauras, balti mazgātas ieliņas, kas ietver Mošeju, ved uz vienīgo palikušo sinagogu,! uz gotiskajām baznīcām, renesanses laika pilīm ar to neskaitāmajiem iekšējiem pagalmiem, gotu klosteriem ar to baroka dārgumiem, pilīm un slimnīcām, kas tagad pārvērstas par majestātiskiem muzejiem, un negaidītiem laukumiem.

Romiešu Kalahoras tilts  un Alkazars (kristiešu karaļu pils), ko ieskauj lieliski dārzi, ir labi restaurēti un saglabāti, tāpat kā  Medinas Azaharas drupas astoņu kilometru attālumā no pilsētas.

Citas Kordovas provinces pilsētās - lielās un biezi apdzīvotās līdzenumā, nelielās kalnos - ir saglabājušās interesantas baznīcas, pilis un pārvaldes ēkas.

Kordovu vēl mēdz saukt par "puķu pilsētu".

Spānijā mīl ziedus, bet man liekas, ka nevienā citā šīs zemes pilsētā nav tik skaistu puķu dārziņu kā pagātnes ēnā snaudošajā Kordovā.

Lai tiktu senpilsētā, jāpāriet pāri slavenajam Romas tiltam ar 16 arkām pār Gvadalkviras upi. Tilta vienā galā izslējies milzīgs tornis, kas saglabājies vēl no arābu valdīšanas laikiem un labi harmonē ar veco tiltu, atgādinot pilsētas seno varenību un slavu.

Mauri nepavisam nav bijuši slikti valdnieki. Sevišķi, kad Kordova kļuva par mauru galvaspilsētu. Viņi veicinājuši savu iedzīvotāju labklājību, gādājuši par zemniekiem, rakuši kanālus, būvējuši ceļus un, galvenais, rūpējušies par izglītību. Apbrīnojami, ka pašlaik tik necilā pilsētiņa vēl līdz 12. Gadsimtam, kad tajā dzīvoja ap miljons iedzīvotāju, kļuva par ievērojamu arābu medicīnas, matemātikas, astronomijas un botānikas zinātņu centru. Ne velti Kordovu dēvēja par "zinātņu klosteri". Par to liecina fakti: pilsētā un apkārtnē bijušas 800 skolas, 600 viesnīcas, 900 pirtis, 50 slimnīcas, 70 bibliotēkas ar 400 tūkstošiem sējumu un ļoti retiem manuskriptiem. Un vēl Kordova lepojas, ka visi tās iedzīvotāji bijuši lasīt un rakstīt pratēji. Pamazām pilsēta kļuva tik slavena, ka to sāka dēvēt par "saules rotājumu". 

Bet tagad pilsētiņa ir neliela ar līkumotām, šaurām ieliņām, dažas ar izplestām rokām var aizskart pretējo māju sienas. Liekas, ka visa senpilsēta ir viens brīvdabas muzejs zem atklātām debesīm. Uz ielas pusi atvērts reti kāds logs, islama ticība nepieļauj, ka sievas vai meitas skatās pa logu.

Tipisku austrumnieku māju ar lēzeniem jumtiem pilsētā ir samērā nedaudz. Bet gandrīz visu namu pirmajos stāvos iekārtoti nelieli veikaliņi, suvenīru bodītes.

Māju pagalmiņi ir vienkārši brīnumaini. Necilo ēku iekšpusē ir ziedu un aromātu valstība. Nav gandrīz neviena pagalma, kur nezaļotu kāds mūžzaļš apelsīnu, citronu vai granātu koks, sienas klāj vīteņaugi.

Puķes atrodas uz sienām, namu fasādēm, uz balkoniem, logos, uz māju jumtiem, pat ielu lukturi rotāti ar ziedu vītnēm.

Šo lielisko prasmi - māku dekorēt dzīvojamo telpu un māju ar augiem un puķēm - ieviesuši arābi. Viņu dzejnieki pašas skaistākās vārsmas veltījuši dārziem, ziediem. Šeit pat ielām un laukumiem ir puķu vārdi.

Pilsētā ir 18 laukumi. Vienā burbuļo strūklaka - saslējies zirgs, kurš uz priekškājām tur Kordovas ģerboni.

Citā laukumā galvenais akcents ir strūklaka  ar lauvu. Tagad te rit tirdzniecība. Vienā rindā tirgo dažādas dzelmju veltes. Izrādās, spāņi iecienījuši delikateses arī no moluskiem un gliemežiem. Tomēr iecienītākais Kordovas gardums ir mandeles. Pārdevēji piedāvā dažādas šķirnes - saldas, ļoti saldas, sāļas, vircotas…

Bet kādreiz, pirms vairākiem simtiem gadu, šajā pašā vietā notikušas vēršu cīņas  un dueļi ar niedru zobeniem.

Inkvizīcija rīkojusi sadedzināšanu uz sārta. Labi, ka šie laiki pagājuši un mēs varam aplūkot Kordovas zemnieku izaudzētos augļus un skaistās rotaslietas no ziloņkaula un melnā dzintara. No laikiem, kad Kordova tika izsludināta par svēto  pilsētu, līdz mūsdienām saglabājies izcils arhitektūras piemineklis - mošeja jeb "Tūkstoš stabu templis". Pilsētas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka līdzīgas celtnes nav visā pasaulē.

Granāda

Mauri - Ziemeļāfrikas musulmaņi kādreiz valdīja par Spānijas lielāko daļu. Viņu karalistes galvaspilsēta bija Granada. Alhambras cietoksnī, kas paceļas pāri pilsētai, ir lieliska mauru pils. Tā tur atrodas vēl šodien. Kad 1492. gadā maurus sakāva, pils un dārzi tika pamazām izpostīti. Tagad to kādreizējais krāšņums ir atjaunots.

            Granāda ir pilsēta, ko jāapmeklē un jāiepazīst bez steigas. No tās augstā izvietojuma pretī lielajiem Sjerra Nevadas bastionam Alhambra dominē pār pilsētu, upēm un pakalniem.

1248. gadā celta Alhambra pils Granādā bija pēdējais mauru cietoksnis Spānijā. Tās ārējās sienas mūrētas no sarkaniem (arābu valodā alhambra nozīmē sarkans) ķieģeļiem, tādēļ pilij ir šāds nosaukums. Tai ir 13. Torņi. Alhambra ir skaistākais mauru arhitektūras piemineklis Eiropā.

Sarkanie torņi un majestātiskie vārti tās mūrī ietver virkni piļu ar iekšējiem pagalmiem, kuri ved uz zālēm ar iztēli rosinošiem vārdiem, uz izšķērdīgi krāšņo Vēstnieku Zāli un Daraksas skatu torni. Ar pulēto keramiku klātās sienas ir bagātīgi izdaiļotas ar stilizētiem augu attēliem un poētiskiem grāvējiem. Durvju arkas, ievērojamas pašas par sevi, īpaši izceļ mocarabes stalaktītiem līdzīgi izciļņi uz griestiem. Arhitektūras neatņemama sastāvdaļa ir gaisma, kas apspīd slaidās kolonnas un dekorētās arkas, kā arī ūdens, kura nekad netrūkst strūklakās un baseinos. Katoļu monarhi savā laikā nolīga vislabākos māksliniekus un noklāja pilsētu ar tempļiem, laicīgām celtnēm un klosteriem. Pilsētā ir vairāki ļoti izcili gotiskā, Elizabetes laika  un renesanses stilu paraugi: Monarhu Kapela, kas glabā viņu kapenes un karalienes flāmu gleznu kolekciju, Katedrāle ar tās majestātisko veidolu un kapelām, San Heronimo klosteris, Karaliskais hospitālis, itāļu stilā veidotā Karlosa V pils un ! Kanceleja ar baroka fasādi. Cartuja  (veco ļaužu pansionāts) ir astoņpadsmitā gadsimta baroka stila meistardarbs.

Divi vistipiskākie Granādas kvartāli ir gluži atšķirīgi, - Albaicins, ar tā dārzu ieskautajām mājām un Sakromonte, ar tā alām un alu iemītniekiem čigāniem, kuri vēl arvien atceras arābu mūziku savās dejās…

Barselona

Barselona atrodas Spānijas austrumos, Vidusjūras krastā. Tā ir valsts otra lielākā pilsēta (aiz Madrides) ar gandrīz 2 miljoniem iedzīvotāju un rosīgu ostu. Barselona ir Katalonijas provinces galvaspilsēta. Cilvēki šajā provincē runā spāņu valodai līdzīgā, bet tomēr stipri atšķirīgā - kataloniešu valodā. Pilsēta ir slavena ar arhitektoniski izcilām un vēsturiskām celtnēm.

Tur brīnišķīgi atklājas drosme eksperimentā, jau iezīmējas augsti attīstīta veikalnieciska izpratne un atspoguļojas mierīga tradīciju un modernā līdzāspastāvēšana. Barselona ir eiropeiskākā no visām Spānijas pilsētām. Jau trīsreiz Barselona posusies pasaules līmeņa notikumiem. 1888. gadā par godu universālajai izstādei, "Art Expo" priekšgājējai, tika ierīkots parks De la Ciutadella;Poble Espanyol - tādam pašam mērķim 1992. gads Barselona gatavojās kļūt par olimpisko pilsētu.

Ievērojamas vietas

Noteikti vajadzētu apskatīt to vecpilsētas daļu, kuru katalonieši sauc par Gotisko kvartālu (Barri Gotic). Šauro ieliņu jūklī ap katedrāli, Palau de la Generalitat un Rātsnamu antikvariāti, grāmatnīcas, veikaliņi un omulīgas kafejnīcas rindojas blakus varenu namu fasādēm, kuri nereti piedāvā ielūkoties krāšņos iekšpagalmos.

Noteikti vajadzētu apskatīt arī Gaudi celtnes: Antonio Gaudi Barselonā studēja arhitektūru, tur viņš arī lielākoties radīja savas fantāzijas akmenī: savu māju, šodien muzeju, kas, šķiet, ir pati neiespējamākā dzīvojamā māja pasaulē, La Pedrera, jūgendstila māja Casa Batllo, pils Palau Guell un, protams, baznīca La Sagrada Familia, ko pēc pilsētas domes vēlēšanās paredzēts pabiegt. Ir vērts arī paceļot pa Tibidabo - ar 532 m tas ir Barselonas augstākais kalns. Gan tramvajs Tramvia Blau, gan zobratu vilciens dod iespēju apskatīt gan zaļo zonu ar skatu uz jūru, gan atpūtas parku un jauno radiotorni.

Muzeji:

Pikaso muzejs, Katalonijas Nacionālais mākslas muzejs, Etnoloģijas muzejs, Arheoloģijas muzejs, Militārais muzejs, zooloģijas muzejs, ģeoloģijas muzejs, mūsdienu mākslas muzejs - Museu d'Art Modern ar patstāvīgu kataloniešu deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā meistaru darbu izstādi, Jūras muzejs ar kuģu atveidojumiem un Kolumba fregati Santa Maria ostā, Vaska figūru muzejs ar vairāk nekā 300 vēsturiskām un aktuālām personībām atbilstošā atmosfērā.

Sevilja

Sevilja ir Andalūzijas provinces parlamenta valdības mājvieta, viena no lielākajām Spānijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā. Tā ir lielas administratīvas, industriālas un komerciālas aktivitātes centrs, kā arī pirmklasīgu lauksaimniecību koordinējošs mezgls. 1992. gadā Seviljā notika starptautiska izstāde, kas tika sarīkota par godu Amerikas atklāšanas piecsimtajai gadadienai.

Svinībām par godu pilsētā tika veikti monumentu restaurācijas darbi, kā arī daļēja pilsētas pārplānošana un La Cartuja salas pārveide tagadnes un nākotnes tehnoloģiju parka vajadzībām.

Šajā Gvadalkivīras daļā, kurā krustojas daudz ceļu, bija tūkstošiem gadu veca apmetne, no kuras izplatīja zvanveida stikla kultūra. Sevilja ir Tartesas - tik bagātas un ietekmīgas kultūras - mantiniece, Ka saskaņā ar Strabo tās likumi tika rakstīti dzejā

 uz zelta plāksnītēm. Julijs Cēzars pārbūvēja tās ibēriešu sienas un nosauca par Hispali. Romiešu kultūra šeit izplatījās ātri un pamatīgi. No tās ostām neskaitāmas laivas nesa uz Romu kviešus, olīveļļu un vīnu. Imperatori Adriāns un Trajāns ir dzimuši kaimiņpilsētā Itālikā.

Augštecē musulmaņi nodibināja savu kalifātu Kordovā un viņiem bija ar Sevilju jākonkurē, kad tajā 1023. gadā tika nodibināta neatkarīga valsts. Almutamīds Abads, karalis - dzejnieks, zaudēja pilsētu Almoravidam. Tā sāka uzplaukt, bet Kastīlijas karaļa Ferdinanda III uzvarošais karaspēks ielenca to gan no upes, gan sauszemes puses un sešus mēnešus vēlāk iesoļoja pilsētā. No ši brīža sākās auglīgs kultūru savstarpējās bagātināšanās process, ko lieliski simbolizē ieraksts uz iekarotāja kapakmens, kas izdarīts kastīliešu, latīņu, arābu un senebreju valodās. Daži Kastīlijas karaļi, kā Pedro I un citi, pavadīja ilgāku laiku Seviljā un apveltīja to ar jauniem monumentiem.

Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja 16. un 17. gadsimtos, kad, pateicoties monopoltiesībām uz tirdzniecību ar Amerikas kolonijām, tās osta kļuva par svarīgāko un bagātāko ostu pasaulē. Pilsēta kā magnēts pievilka iekarotājus, ceļotājus, evaņģēlistus, rakstniekus, māksliniekus un vienkārši avantūristus. Pilsēta izpletās ārpus pilsētas mūriem, bet iedzīvotāji sadalījās ģildēs. Šajā laikā cēla baznīcas, klosterus, slimnīcas un citas laicīgas celtnes. Tā bija lielo gleznotāju un skulptoru baroka Sevilja, kas panīka, zūdot monopolam.

1929. gadā pilsētai jaunu impulsu deva beroamerikāņu izstādēm, kas piepildīja Marijas Luīzes parku ar celtnēm.

Katedrāle ir celta gotiskajā stilā, un tai ir neparasti bagātīga iekšējā apdare: galvenā kapela, sakristeja, sapulču zāle, altāra piederumi, krāsota stikla logi un slavenas gleznas.

No vecās mošejas tā ir saglabājusi apelsīnu koka pagalmu un minaretu ar kristiāniskām iezīmēm. Karaļa piļu celtniecībai nolīga meistarus Seviljā un Granādā. Viņi uzcēla brīnišķīgi dekorētas zāles, kas ieskāva divus iekšējos pagalmus. Jauni pagalmi un zāl

es tika uzcelti katoļu monarhu - Karlosa un Elizabetes - valdīšanas laikā. Dārziem ir Seviljai raksturīgais stils: arābu un renesanses.

Apmeklējot Sevilju, noteikti jāredz Santakrusas vecpilsēta, pilis, klosteri un baznīcas. Interesanti ir pastaigāties pa daudzajiem parkiem, apmeklēt vēršu cīņas, veikt nelielu ceļojumu uz Itālikas romiešu laika drupām un piedalīties Seviljas fiestās.

Citas pilsētas provincē ir izkaisītas, bet ļoti lielas - īsteni lauksaimniecības centri. Tās ir ļoti bagātas, ar aizraujošu vēstures un kultūras pagātni, lielām baznīcām, skaistām mājām, romiešu laika drupām un brīnišķīgu 17. un 18. gadsimta arhitektūru.

Muzeji:

q Mākslas muzejs - Plaza del Museo

q Mūsdienu mākslas muzejs - Santo Tomis

q Arheoloģijas muzejs - Parque de Maria Luisa

q Militārais muzejs - Plaza de Espana

10.

Vispārīgās ziņas

Platība: 504 782 km2

Iedzīvotāji: 39 200 000

Galvaspilsēta: Madride

Valodas: spāņu, kataloņu, galisiešu, basku

Naudas vienība: peseta

   Ģeogrāfiskais stāvoklis

Spānija ir valsts R - Eiropā, Pireneju pussalā. Šobrīd Pireneju pussalā ir 3 valstis, un pati lielākā no tām ir Spānija, kas ir 504 782 km2 liela. Otra lielākā ir Portugāle, un trešā lielākā ir Andora. Spānija robežojas ar Portugāli, Franciju, Andoru un

Gibraltāru. Uz robežas starp Spāniju un Frnciju atrodas Pireneju kalni. Šī kalnu grēda stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 435 km garumā. Spānijas Z - Biskajas līcis, R - Atlantijas okeāns, D un A - Vidusjūra, no Āfrikas šķir Gibraltāra šaurums. Sp

ānijā ietilpst Kanāriju salas (Atlantijas okeāns) un Baleāru salas (Vidusjūrā).

   Reljefs

 Pašu Spāniju pēc reljefa var sadalīt četrās daļās: ziemeļrietumu Spānija (starp Pireneju un Portugāles ziemeļiem), ziemeļaustrumu Spānija, Mezetas provincēs un Dienvidspānijā. Biskajas līča un Z krasti klinšaini, stāvi, Kadisas līča - zemi, smilšaini, V

idusjūras piekrastē - kalnaini.

 9/10 Spānijas teritorijas aizņem plakankalnes un kalni, 65% teritorijas atrodas augstāk par 500 m virs jūras līmeņa. Spānijas vidienē atrodas Mesetas plakankalne. Centrālās Kordiljeras grēdas A daļu sadala Veckastīlijas un Jaunkastīlijas plakankalnē. Me

setas D - Sferramorenas kalni. Mesetu no ZR ietver Katambrijas  kalni, kas A virzienā pāriet Pireneju augstkalnu sistēmā, ZA - Ilbērijas kalni, DA - Andalūzijas kalni.

Skaistākie no visiem ZR Spānijas kalniem ir tā saucamie Basku kalni, kas ir klāti ar mežiem, kalnu ielejās zaļo auglīgas kviešu un miežu druvas.

   Spānija ir bagāta ar kalnu grēdām:

Andalūzijas kalni - Mulasens 3478 m

Pireneji - Aneto smaile 3404 m

Katambrijas kalni - Eiropas kalns 2613 m 

Koērija kalni - Monkajo 2313 m

Leonas kalni 2185 m

Katalonijas kalni - Matgalsas kalns 1894 m

1.

                                                                  

Madride

Spānijas lielākā pilsēta ir Madride, kura atrodas plaša līdzenuma vidū, valsts centrā. Tā ir Spānijas galvaspilsēta kopš 16. gadsimta. Tagad tā ir svarīgs tirdzniecības un rūpniecības centrs. Madrides galvenās ielas sākās no Plaza del Sol, kas atrodas ve

cpilsētas centrā. Pilsētas jaunie rajoni atrodas austrumu daļā.

Kopš Franko nāves Spānijas galvaspilsēta kļūst par eiropiskas dzīves centru. Tur tiek vadīta valsts politika, slēgti lielie darījumi, Madridē atrodas Spānijas karaliskās ģimenes rezidence.

      

Ievērojamas vietas

q Vecā Madride

Kā apdzīvota vieta pazīstama jau senos laikos, Madride snauda līdz laikam, kad Filips II 1561. gadā atmodināja šo ciemu, padarīdams to par savas karalistes galvaspilsētu. Pateicoties viņam un arī vēlāk sekojošiem Burboniem - galvenokārt Karlosam III - pi

lsētā ir greznākas celtnes un apstādījumi, kas koncentrējušies pārsvarā senajā pilsētas daļā.

Līdz pat mūsdienām pilsētas sirds ir 1619. gadā Filipa III uzdevumā ierīkotais Plaza Mayor . No šejienes daudzas mazas ieliņas ved uz skaisto vecpilsētas kvartālu.

Interesantākais un vecākais no diviem 16. gadsimta klosteriem iekšpilsētā - "Convento de las Descalzas Reales".

q Karaļa pils

Barokālas atmiņas no karaliskā spožuma laikiem, pabeigta Kārļa III laikā (1764. gadā); no 2000 telpām 50 daļēji grezni izkrāsotas zāles ir apskatāmas.

Šai teritorijā atrodas arī karaliskā aptieka Real Farmacia, ieroču muzejs ar orģināliem kolekcijas priekšmetiem Real Armeria, karaliskā bibliotēka, kurā atrodas 300 000 reti sējumi un manuskripti, un muzejs, kas veltīts senajai amatniecības mākslai.

Pils parkā ierīkots kariešu muzejs.

2.

q Lielākais pilsētas parks Parque del Retiro

Agrāk šis Filipa IV savtīgais veikums kalpoja spāņu karaļiem par atpūtas vietu pēc saspringtās valdīšanas; tagad šajā 144 hektāru lielajā parkā, kurā aug 15 000 koku, pēc nogurdinoša ekskursiju maratona atpūšas galvenokārt Japānas un Eiropas tūristi; spā

ņu ģimenes šo zaļo salu pilsētas centrā izmanto galvenokārt nedēļas nogalēs.

Patiesu mieru var rast Botāniskajā dārzā Real Jardin Botanico starp 30 000 dažādu augu parka dienvidrietumu galā.

q Saules vārti (Puerta del Sol)

Pašā Madrides sirdī atrodas svarīgs satiksmes mezgls un tikšanās vieta  Saules vārti, kas savu nosaukumu guvuši no ejas cauri kādreizējam pilsētas mūrim. Kopš seniem laikiem tie ir vārti uz visu šo saulaino zemi. Tur ir visu Spānijas nacionālo ceļu atska

ites punkts, un no šejienes viena no vecpilsētas dzīvākajām ielām ved lejup uz karaļa pili.

Madridē ir vairāk nekā 30 vērtīgu muzeju, neskaitāmas izstādes un piemiņas vietas padara šo Eiropas galvaspilsētu , kas pacēlusies 646 metru augstumā, par kultūras Meku.

Muzeji:

q Prado muzejs Madridē

Dažiem tas liekas skaistāks par Luvru. Savos apbrīnotājos mazliet augstprātīgi noraugās hercogiene Alba, un viņus vēro Velaskesa gleznoto galminieku drūmie skatieni. Nez, par ko viņi gadsimtu gaitā domājuši? Bet kailā maha vēl aizvien ir tikpat skaista k

ā tai laikā, kad savaldzināja Goiju. Skaistās sievietes gars dzīvo mūžīgi.

q Mūsdienu mākslas muzejs.

q Skulptūru muzejs.

q Dekoratīvās mākslas muzejs.

q Thyssen - Bornemisza muzejs.

q Nacionālais Reina Sofķa muzejs.

3.

Satura rādītājs.

1. Vispārīgās ziņas      1. lpp.

2. Madride      2. lpp.

2.1.  Ievērojamas vietas

2.2.  Muzeji     3. lpp.

3. Kordova      4. lpp.

4. Barselona    7. lpp.

4.1.  Ievērojamas vietas

4.2.  Muzeji

5. Granāda      8. lpp.

6. Sevilja         9. lpp.

6.1.  Muzeji     10. lpp.

Nobeigums.

Referātu par Spānijas lielākām pilsētām un to ievērojamākām vietām es izvēlējos, jo man vienkārši nebija liela izvēle par ko rakstīt. Kad sāku meklēt informāciju par Spāniju, es uzreiz sapratu, ka es esmu izdarījusi pareizo izvēli.

Lai kā arī nebūtu, man bija diezgan grūti sameklēt materiālus, jo Smiltenes bibliotēkās ir maz materiālu par šo valsti un jo vairāk par Spānijas lielākām pilsētām.

Par savu izvēli es neesmu ne mirkli šaubījusies, jo šis referāts man ļāva uzzināt kaut nedaudz vairāk par šo valsti. Tomēr labāk jau būtu pašai ar savām acīm redzēt visu to, ko es esmu rakstījusi par Spāniju.

Caurmērā šis darbs bija ļoti interesants, tai pat laikā grūts un protams arī darbietilpīgs.

Secinājums ir tikai viens, vajag vairāk uzdot šāda tipa referātus, jo uzzināt kaut ko vairāk par kādu valsti, nevienam nevar nākt par sliktu.

 Protams, lai es varētu šo referātu uzrakstīt, man bija diezgan daudz jāmeklē informācija.

Izmantojamā literatūra.

&  Lielā ilustrētā enciklopēdija.

Ó Tulkojums latviešu valodā, labojumi un papildinājumi, Baltijas valstu oriģinālteksts un ilustrācijas, 1996, apgāds" Zvaigzne ABC".

&  Grāmata ceļotājiem.

Rīga "Iljus" 1996

&  Internet