Autors: Henrihs Iļjiško
Saturs
Ievads.....................................................................................................................................................................
Līzinga vēsture.............................................................................................................................................
Līzinga
klasifikācija pēc veidiem..................................................................................................
a) Finansu līzings...........................................................................................................................................
b) Operatīvais
līzings.................................................................................................................................
Līzinga darījumu
butība un līzinga īpatnības....................................................................
Līzinga tiesiskais
nodrošinājums.................................................................................................
Tirgus situācija...........................................................................................................................................
Nākotnes
perspektīvas.........................................................................................................................
Līzinga noformēšana..............................................................................................................................
a) Līzinga
noformēšanas nepieciešamie dokumenti.....................................................................
b) Procentu
aprēķināšana........................................................................................................................
c) Gada
sadārdzinājums............................................................................................................................
Pielikumi ..........................................................................................................................................................
Izmantota literatūra..........................................................................................................................
Ievads
Latvijā līzings kā finansu pakalpojums plaši pazīstams nu jau
aptuveni trīs gadus. Domājams, ka lielai daļai sabiedrības patlaban ir
izveidojies priekšstats par to, kas īsti slēpjas zem šā angliskā terrnina,
proti, nomas.
Vēl aizvien pastāv viedoklis, ka latviešiem ir psiholoģiskas
problēmas ar "dzīvi uz parāda", tādēļ izškiršanās par līzinga vai
kredīta izmantošanu var būt apgrūtināta. Tomēr nekas neliecina par labu šādu
uzskatu aizstāvjiem. Rūpīga savu ieņēmumu stāvokļa apzināšana un izvērtēšana
vēl nenozīmē psiholoģisku nepilnvērtību. Kā jau minēts, līzings gūst aizvien
plašāku popularitāti, un pie normāliem valsts ekonomiskās attīstības tempiem
šāds process turpināsies.
Ar katru gadu Latvijā pieaug interese par līzinga operācijām,
turklāt ļoti strauji. Ar līzinga starpniecību tiek iegādātas ēkas, būves,
transportlīdzekļi, datori, sadzīves tehnika u.t.t. Līzinga darījumi kļūst
arvien populārāki, nesot ienākumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga
saņēmējus ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu
atrisināšanai.
Taču joprojām lielākā daļa klientu ir juridiskās nevis
fiziskās personas. Iemesls ir fizisko personu līdz šim ne pārāk augstie
ienākumi un neziņa par to, vai būs iespējams visu līguma laiku saglabāt augstos
ienākumus. Taču pēdējā laikā situācija nedaudz mainās, palielinoties fizisko personu
noslēgto līgumu īpatsvaram.
Turklāt, palielinoties konkurencei līzinga sabiedrību starpā
un palētinoties finansu resursiem, tiek samazināta automašīnu līzinga bāzes
procentu likme, tā padarot to pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem.
Ir prognoze, ka šāda bāzes procentu likme varētu
stabilizēties, un līzinga sabiedrības arvien vairāk sākšot konkurēt savā starpā
nevis ar zemākām procentu likmēm, bet gan ar līzinga noformēšanas procesa
vienkāršošanu un ātrumu. Par bāzes procentu likmju iespējamo stabilizāciju
liekot domāt fakts, ka šīs likmes Latvijā ir jau ļoti pietuvojušas Igaunijas
procentu likmēm, un Igaunijā līzinga tirgus ir daudz attīstītāks un stabilāks
nekā Latvijā.
1. Līzings ir
finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru
ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norēķinās ar līzinga
devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā
amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu.
2. Līzinga ņēmējs
ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu, kas sastāv
no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem
maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas utt.).
3. Līzinga devējs
ir līzinga firma.
4. Līzinga objekts
ir tas priekšmets (piemēram mašīna, dzīvoklis, iekārtas u.t.t.), ko līzinga
ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam.
5. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu,
līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksā līzinga
devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un tā sastāv no līzinga objekta izpirkuma
maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksājumiem. Ir
dažādas metodes, kā tiek aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no tās, līzinga
maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarībā no
klienta prasībām.
6. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir
summa par kuru tiek samazināta līzinga objekta nenomaksātā summa (citiem
vārdiem sakot, tā ir līzinga ņēmēja parāda atmaksa līzinga devējam).
7. Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā līzinga objekta daļa, par
kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i summa, kuru
līzinga ņēmējs vēl ir parādā līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir
tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo lielāks procentu maksājums).
8. Procenti tiek aprēķināti no līzinga
objekta nenomaksātās summas par reālo aizdevuma periodu (vairumā gadījumu
mēnesi).
9. Līguma komisijas maksa ir komisijas
maksa par līzinga līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo
procedūru veikšanu.
10. Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti
saukts arī par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko
neatšķiras no parastiem kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko
līzinga ņēmējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadārdzinājums nozīmē,
ka līzinga ņēmējs katru gadu pārmaksās 5% no sākotnējās līzinga (aizdevuma)
summas.&
Līzinga vēsture
Līzings ir jauna parādība ekonomikā - mūsdienu izpratnē, tas
dzimis 1952. gadā Amerikā, lai gan jau senajā šumeru valstī un Venēcijā, kā
Otrā pasaules kara laikā ASV pastāvēja kaut kas līdzīgs (lendlīze). Sākotnēji,
kad ASV tika izveidota pirmā līzinga sabiedrība, pēc valstī pastāvošajiem
likumiem bankām ar to nodarboties bija aizliegts. Kad līzinga ideju pārņēma
citas valstis, piemēram, Kanāda, tur ar to nodarbojās tieši bankas, jo , lai to
darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzekļi, un to visvairāk, protams , ir bankām.
1962. gadā arī ASV valdība atļāva savas
valsts bankām sniegt līzinga pakalpojumus. Kopš šā laika līzinga ideju pārņēmusi Eiropa, Āfrika, Austrālija, Jāpana,
Ķīna, kur izveidotas līzinga orgsnizācijas vēlāk apvienojušās Pasaules Līzinga
padomē. Eiropas Līzinga federācija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200
asociācijas un sabiedrības.
Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu sāka nodarboties 1989.
gadā , lai no Rietumu valstīm saņemtu
modernas iekārtas rūpniecībai. Arī Rietumi pēc politiskajām pārmaiņām
Austrumeiropā 80. gadu beigas un 90.gadu sākumā bija ļoti ieinteresēti ienākt
Austrumu tirgū, tāpēc 1993.gadā Amsterdamā notikušajā konferencē par līzinga
attīstības iespējām savās valstīs runāja Rumānijas, Ungārijas, Polijas u.c.
bijušo sociālistisko zemju pārstāvji. Latvijā līzings tolaik vēl bija tikai
aizmetnī. Līzinga pirmsākumi Latvijā pēc neatkarības atgūšanas meklējami laikā
no 1992. līdz 1993. gadam, kad līzinga darījumus neatkarīgi cita no citas sāka
piedāvāt Baltijas Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un "Parekss"
banka. Šis pakalpojums toreiz tika piedāvāts galvenokārt juridiskām personām,
uzņēmumiem nepieciešamo ražošanas iekārtu iegādei.
Pirmā patstāvīgā
līzinga sabiedrība Latvijā tika nodibināta 1995. gada vidū, un tā bija
Igaunijas kompānijas "Hansa Leasing" meitas uzņēmums SIA "Hanza
līzings". Pakāpeniski veidojās arī citas līzinga firmas, pārsvarā - banku
meitas uzņēmumi. Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā divdesmit
uzņēmējsabiedrību, kuras piedāvā līzinga pakalpojumus. Nozīmīgākās no tām
apvienojušās Latvijas Nacionālajā lizinga devēju asociācijā (LNLDA).
Apvienošanās mērķis, kā tas parasti ir līdzīgos gadījumos, ietver interešu
pārstāvniecību un darbibas koordināciju. Asociācijas
galvenais uzdevums ir izstrādāt kopīgas līzinga attīstības programmas,
iesaistities normativo dokumentu izstrādāšanā līzinga jomā. Patlaban asociācijā
ietilpst 11 līzinga sabiedrības un 7 bankas, kas nodarbojas ar līzinga
pakalpojumu sniegšanu. Starp tām "Hanza lizings", "Parekss"
banka un "Parekss līzings", Unibanka un "Unilizings", Baltijas
Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un citas. Pēdējos gados LNLDA ir
pilnveidojusi savu darbību, kas sākotnēji neizcēlās ar nozīmīgām aktivitātēm.
1997. gadā notikusi asociācijas biedru sastāva sakārtošana, pilnveidota
strukturālā uzbūve. Efektīvākai darba organizācijai izveidotas vairākas darba
grupas, kuras veido speciālisti no līzinga kompānijām, kas nodarbojas ar
konkrētiem jautājumiem, piemēram, statistikas, informatīvi metodiskā darba
grupas. Pastāv arī atsevišķa darba grupa, kas nodarbojas ar līzingdevēju
negatīvās pieredzes apkopošanu jeb tā saucamā melnā saraksta izveidi. Papildus
citām aktivitātēm tiek rīkoti informējoša rakstura semināri, veidoti un
uzturēti kontakti ar radniecīgām organizācijām vairākās ārvalstīs, to starp ar
Krievijas, Ukrainas, Polijas, Igaunijas asociācijām, arī ar Zviedrijas Finansu
namu asociāciju. Nodibinātas lietišķas attiecības ar apvienībām, kas lielā mērā
saistītas ar līzinga pakalpojumu izmantošanu - Latvijas Pilnvaroto
autotirgotāju asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.
LNLDA uztur arī
regulārus kontaktus ar Eiropas Līzinga devēju asociāciju federāciju
"Leaseurope", tādējādi asociācijas rīcībā ir dati par līzinga tirgus
stāvokli Rietumeiropā. Latvijā ir spēkā Otavas konvencija par starptautisko
finansu līzingu, kas nodrošina starpvalstu līzinga darījumu iespējas.
Līzinga klasifikācija pēc veidiem
Līzinga pakalpojumi pamatā iedalāmi divos veidos - finansu un operatīvais līzings. Finansu līzings (saukts arī par nomu ar
izpirkumu, kapitāla nomu vai finansu nomu), tiek saukts arī vienkārši par
līzingu un ir visizplatītākais līzinga veids Latvijā uz doto brīdi. Šajā
gadījumā līzinga ņēmējs sedz visas izmakas saistītas ar līzinga objekta
ekspluatāciju, un, protams, patur visu peļņu ko gūst ekspluatējot šo lietu vai
objektu. Nokārtojot visus maksājumus līzinga ņēmējs kļūst par līzinga objekta
īpašnieku.
Operatīvais līzings (saukts
arī par nomu) ir raksturīgs ar to, ka līzinga objekts līzinga periodam
beidzoties nepāriet līzinga ņēmēja īpašumā, bet gan paliek līzinga devēja
īpašumā, t.i. līzinga ņēmējs ņem objektu tikai lietošanā.
a) Finansu līzings
Var tikt izmantots
dažādu objektu iegūšanai. Ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju
aprīkojums ir tradicionālākie. Termiņš, uz kādu objekts tiek nodots līzingā,
parasti ir atbilošs tā amortizācijas rādītājiem. Priekšroka tiek dota jaunām
iekārtām automobijiem u. c.), morāli un fiziski novecojušas tehnikas iegādei
līzinga kompānijas līdzekļus piešķir nelabprāt. Izvērtējot finansu resursu
piešķiršanu, tiek ņemti vērā vairāki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglāk
iegūt ir uzņēmumiem ar attistības tendencēm un progresējošiem izaugsmes
rāditājiem. Uzņēmuma vadībai jābūt precīzai izpratnei par uzņēmuma finansiālo
stāvokli, iespējām un reāliem nākotnes plāniem. Svarīgi, lai mēneša apgrozījums
pārsniegtu līzingam nepieciešamo finansu apjomu. Uzticību būs grūti iegūt arī
tikko dibinātam uzņēmumam bez darbības pieredzes - tādai var rasties vismaz
pusgada garumā. Taču kopumā līzinga devēji neizvirza dzelžainus kritērijus un
nepieprasa papildu garantijas, jo līzinga objekts līdz līguma termiņa beigām ir
to ipašums. Tādējādi uzņēmumam nav šķēršļu, balstoties uz esošajiem aktīviem,
izmantojot līzingu, vienlaikus pretendēt, piemēram, uz inkas kredītu.
Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast finansējumu
fiksētiem aktīviem 70-85% apmērā. Tā atbrīvojas resursi tekošo rēķinu
apkalpošanai, apgrozījuma līmeņa saglabāšanai un uzņēmuma attīstībai.
Jāpiebilst, ka izmantot finasu līzingu nozīmē nodrošināties pret inflāciju, jo
veicamie maksājumi ir fiksēti un naudas vērtības krišanās tos neietekmē. Tas ir
ļoti būtisks arguments par labu līzinga izmantošanai. Atsevišks savdabīgs
finansu līzinga paveids ir tā saucamais atgriezeniskais
līzings. Šajā gadījumā līzinga objekta īpašnieks sākotnēji ir līzinga
ņēmējs. Objekts tiek pārdots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot
pakāpeniskus maksājumus. Tādā veidā iespējams iegūt reālu apgrozāmo līdzekļu
papildinājumu. Tas ir arī izdevīgāk, nekā ieķīlāt objektu, jo šajā gadījumā
notiek īpašumtiesību pāreja un tādējādi lielākas ir apgrozāmās summas. Finansu
lizingu piedāvā visas Latvijas līzinga kompānijas.
b) Operatīvais līzings
Šis jēdziens faktiski nozimē ilgtermiņa nomu. To visbiežāk
izmanto autotransporta un datoru lietošanas finansējumam. Jāatzīmē, ka
operatīvā līzinga izmantošana, analoģiski finansu līzingam, palīdz saglabāt
vienmērīgu apgrozāmā kapitāla plūsmu uzņēmumā bez krasiem izdevumiem
nepieciešamās tehnikas iegādei. Tas dod iespēju lietot modernu tehniku, līzinga
termiņa beigās to nomainot pret vēl modernāku. Ja nomātais objekts lietošanas
laikā tomēr kļuvis tuvs un nav vēlēšanās no tā šķirties, pastāv iespēja izpirkt
to par atlikušo vērtību. Ir iespējams arī atdot nomāto objektu pirms paredzētā
termiņa, ja gribas tikt pie vēl jaunāka un modernāka. Latvijā tiek piedāvāts
arī tāds operatīvā līzinga paveids kā pilnas
apkalpošanas līzings, kas nozīmē, ka lizinga līguma darbības laikā līzinga
devējs gādā par objekta, šajā gadījumā - transporta līdzekļa, iegādi,
apdrošināšanu, organizē tehnisko apkalpošanu un nepieciešamos remontus. Lietotā
objekta turpmākais liktenis pēc līzinga līguma termiņa beigām paliek līzinga
devēja kompetencē. Iespējama tā tālāka izmantošana, iznomājot citiem klientiem,
vai cits risinājums. Piemēram,
atbilstoša līguma gadījumā starp līzinga kompāniju un autotirgotāju lietotā
automašīna var nonākt atpakaļ autotirgotāja īpašumā, kas ar to tālāk rīkojas
pēc saviem ieskatiem. Operatīvā līzinga līgumi tiek slēgti uz laika periodu,
kas ir īsāks par objekta pilnās amortizācijas termiņu. Šāda politika dod
iespēju līzinga devējam nodot to lietošanā vairākkārt.
Latvijas sabiedrība pagaidām vēl nav līdz galam izpratusi
šāda veida finansu pakalpojuma sniegtās iespējas. Ar operatīvā līzinga
palīdzību iespējams nodrošināt augstu materiālā komforta līmeni, pastāvīgi
lietojot jaunas vai gandriz jaunas preces, maksājot tikai nelielu daļu to
patiesās vērtības. Kā jau ierasts, Rietumos šī iespēja izprasta jau sen,
operatīvā līzinga līgumu skaits tur vairākkārt pārsniedz finansu līzinga
izmantošanas gadījumos.&
Līzinga darījumu butība un līzinga īpatnības
Šodien likums traktē līzingu kā nomu ar izpirkumu. Taču
patiesībā līzings būtiski atšķiras no nomas. Lai nomātu nepieciešama šo
priekšmetu esamība. Bet nevienai līzinga kompānijai, nevienai bankai, kas
nodarbojas ar līzinga operācijām, nav noliktavu, un tā netur pie sevis nedz
automašīnas, nedz ražošanas, nedz arī kādas citas iekārtas. Un, tātad, nevar
nodot nomā šos priekšmetus citai personai. Bankai vai līzinga kompānijai ir
tikai nauda. Un par šo naudu tās iegādājas klientam nepieciešamo lietu. Bet
īpašuma tiesības uz nopirkto lietu paliek bankai vai līzinga kompānijai tieši
tās ir šī īpašuma ekonomiskie īpašnieki, tāpat arī kā naudas ekonomiskie
īpašnieki. Un tikai pēc tam iestājas nomas moments. Lai klients varētu izmantot
viņam nopirkto lietu, līzinga kompānija vai banka nodod to klientam nomā
(lietošanā). Un ņem no klienta procentus par līzinga aizdevumu. Piemēram, ja
mēs tādējādi mēģināsim izprast līzinga jēdzienu, tad nevarēs traktēt līzingu
pārāk primitīvi - “noma ar izpirkumu”. Tieši tāpat līzingu nevarētu saukt par
“pirkumu ar atliktu maksājumu”. Nederēs arī nosaukums “aizdevums” , tāpēc ka
tas nav kredīts tīrā veidā. Būtībā līzings ir finansu noma (ja jau gribam
piesaistīt formulējumu nomai). Nevis lietu noma , bet gan finansu noma, kas
ieguldītas prekšmetā. Ja šādu līzinga jēdzienu mēs varēsim izmantot , tad
uzreiz sapratīsim, kas ir investīciju vai kapitāla līzings, kas virzīts uz to ,
lai attīstītu ražošanas aparātu var attīstīt arī valsts uzņēmumos, komunālajā
saimniecībā un sociālajā sfērā…
Līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā
īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam, pēdējais savukārt veic
pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci.
Jāatzīmē, ka līzings nebūt nav tikai noma ar izpirkumu, līzinga objektam
pārejot lietotāja ipašumā pēc ligumā paredzētā termiņa beigu iestāšanās. Tā var
būt ari vienkārši noma, respektīvi, līzinga objekts, līgumam beidzoties, paliek
līzinga devēja īpašumā.
Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai un pieaugot
cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti.
To izmantošanai nepieciešams noturīgs finansiālais stāvoklis, un jābūt stabilam
ieņēmumu līmenim. Tajā pašā laikā ieņēmumu summām nau jābūt astronomiskām.
Galvenais priekšnoteikums ir stabilitāte. Protams, retais uzņemtos apgalvot, ka
sabiedriski ekonomiskā situācija Latvijā ir stabīla un nesatricināma, taču
pozitīvas attīstības tendences ir novērojamas. Pavisam nesen to apliecināja
valsts statistikas komiteja, nākot klajā ar datiem par nacionālā kopprodukta
stabīlo pieaugumu. Ar katru gadu pieaug arī līzinga pakalpojumu izmantotāju
skaits, kas liecina par labu iepriekšminētajam.
Ja uzņēmējs saņemtu
kredītu par iekārtas iegādi ārzemēs, tad viņam būtu daudz problēmu. Iekārtas
iegādes gadījumā uz līzinga noteikumiem caur banku, uzņēmējam ir viena rūpe -
saņemt izmantošanai iekārtas, kuras iepirka banka pēc viņa pasūtījuma un jau ir
piegādāta uz viņa uzņēmumu. Kas attiecas uz līzinga priekšrocībām salīdzinot ar
kredītu, kurš saņemts par tās pašas aparatūras iegādi, tad tās ir acīm
redzamas. Piemēram, līzinga līguma termiņš ir garāks, nekā kredīta līguma
termiņš. Pie tam nav vajadzīgs daudzkārtējs aizdevums, nekā pie kredīta
saņemšanas. Iekārtas iegādes un finansēšanas jautājums risinās pats par sevi.
Pie tam, līzinga procentu likme ir
zemāka nekā kredītam, bet maksājumus var veikt maksas formā un
pakalpojumu veidā. Pārdošanas gadījumā - norēķināšanās tikai ar naudu, bet
norēķināšanās momentā ar banku, iekārtas tirgus cena pieaug, bet līzinga
izdevumus izskata kā tekošās izmaksas. Līzings atļauj izmantot pamatlidzekļi
kopa ar atbrīvošanu no iekartas vertības pilnas apmaksas. Bet norēķini ar banku
vai līzinga kompaniju var veikt pēc īpašas shēmas (ar avansu, ikmēneša,
ikceturkšņa u.t.t.).
Līzingam ir arī trūkumi. Ja iekārta ir paņemta uz finansu
līzingu un viņa ir ar laiku novēcojusi līdz līzinga līguma darbības beigšanai,
bet līzinga ņemējs turpina maksāt nomas maksājumus līdz kontrakta beigam.
Operatīva līzinga gadījumā novēcojušās iekārtas risks ir
nomas dēvējam, kuram jāņem lielu maksu no līzinga ņemēja. Vēl viens finansu
līzinga trūkums ir tas , kas gadījumā kad iekārta iziet no rinda, maksājumi
notiek noteikta laikā, neatkarīgi no iekārtas stāvokļa. Ja līzinga objekts ir
liels vai unikāls objekts, tad sakarā ar lielu darbu vajadzīgi daudz laiku un
līdzekļu.
Līzinga tiesiskais nodrošinājums
Uz dotu brīdī Latvijā trūkst atbilstīgas likumdošanas, kas
balstīta uz starptautiskiem standartiem, pirmām kārtām, tajā daļā, kas skar
nodokļu likumdošanu.
Tāpēc, kā izejas punkts būtu jāsasniedz viennozīmīga izpratne
jautājumā: kas ir līzings - finansu noma vai nomas pakalpojumi? Atkarībā no tā
noskaidrosies jautājums : vai būtu jāaprēķina pievienotās vērtības nodokļis
(PVN) līzinga procentiem. Kā jau iepriekš pieminējām, līzings ir noma ar
izpirkuma tiesībam , kas apliekama ar PVN . Un , tātad galvenā patērētāja līzinga maksājumiem būtu jābūt par
18% lielākiem. Tā pēc līkuma .
Taču praksē rodas dažādi skaidrojumi. Piemēram, Latvijas
Banka aplūko to no sava skatpunkta. Ja operāciju veic banka , tad , atbilstīgi
likumam, kredīta procenti nav apliekami ar nodokli. Ja līzingu veic līzinga
kompānija,tas tiek uzskatīts par nomu. Tātad, atbilstīgi likumam nomas procenti
apliekami ar nodokli. Tas ir , iznāk, ka bankas un līzinga kompānijas
nostādītas dažados apstākļos.Un , ja jau līzingu sauc par finansu jomu un
uzskata, ka tā ir noma ar izpirkuma tiesībām , kas paredz 18%-īgu PVN nomaksu
par līzinga procentiem - lai tā būtu, bet lai šī formula tiktu attiecināta uz
visiem, nevis tikai izvēles kārtībā. Dabiski, bankas tajā nebūs ieinteresētas.
Un tas novedīs līdz tam, ka tām nāksies no kopējā banku biznesa izdalīt
atsevišķas līzinga kompānijas.
Ja visi likumdevēji sāks domāt , ka līzings ir finansu noma,
tad nepiciešams apstiprināt ar likumu, ka līzinga procenti netiek aplikti ar
PVN . Un , tādējādi, visas līzinga kompānijas un bankas tiks nostādītas
vienādos apstākļos.
Otrais moments: jālikvidē divkāršās nadokļu aplikšanas
problēmu un jāievieš skaidrību atgriezeniskā līzinga atspoguļošanas uzskaitē.
Atgriezeniskais līzings ir viena no finansu līzinga formām, kuras gadījumā
līzinga objekta pārdevējs un līzinga saņēmējs ir viena un tā pati persona.
Kompānija nomaksā nodokli , ari klientam jānomaksā PVN. Kad līzinga priekšmets
atgriežas pie līzinga saņēmēja , pēdējais atdod naudu ar atliktu maksājumu,
atkal nepieciešams noksāt nodokli. Tas
ir , šeit rodas dubultas nodakļu aplikšanas bīstamība.
Un trešais moments. Likumdošanā precīzi jānosaka: kas apliekams ar nodokli, kas ir un kas nav
īpašums , vai noticis , vai nav noticis pirkšanas priekšeta pirkums. Visam
jābūt precīzi noteiktam, lai nerastos
dažādi skaidrojumi.
Tirgus situācija
Līdz 1995. gadam dati par līzinga tirgus apjomu Latvijā
netika apkopoti. 1996. gadā kopējais tirgus apjoms veidoja ap 20 miljonus latu.
1997. gadā notika straujš kāpums, un gada beigās tirgus apjomu LNLDA eksperti
vērtēja uz aptuveni 70 miljoniem latu. Šāds straujš kāpums skaidrojams ar
vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos un banku krīzes pārvarēšanu, un
ārvalstu, konkrēti - igauņu, līzinga kompāniju iekļaušanu Latvijas tirgū.
Igauņi ienāca ar saviem , zemākiem līzinga procentiem, kas pamudināja arī
vietējos līzinga devējus samazināt procentu likmes. Tādējādi vidējās līzinga
procentu likmes dinamika ir šāda:
1996.gadā - 20-13%
1997.gadā - 16-12%
1998.gadā - 15-11%
Līzinga procenti un
termiņš ir tieši saistīti ar līzinga objektu. Automašīnu līzinga vidējais
līgumu termiņš ir 3-5 gadi ar vidējo procentu likmi - 12%. Nekustamā īpašuma
līzinga termiņš ir 10 gadi , procentu amplitūda svārstās 12-15% robežās.
Sadzīves priekšmetu līzinga termiņi parasti nepārsniedz vienu gadu.
Populārākie līzinga objekti ir ražošanas iekārtas un
autotransports, kas aizņem 50% un 30% tirgus atbilstoši (pielikums2). Tas ir
apliecinājums ražošanas attīstībai un tādējādi arī ekonomiskajai augšupejai.
Par indivīdu labklājibas līmeņa celšanos liecina vieglo automašīnu iegādes
pieaugums.
Pagaidām salīdzinoši neliels ir līzinga darījumu apjoms
nekustamo īpašumu tirgū , kas izskaidrojams ar lielāku nepieciešamo naudas
līdzekļu daudzumu un relatīvi sarežģītākiem līzinga noformēšanas
priekšnoteikumiem. Tiek finansēta, piemēram , tikai privātīpašumā esošu
dzīvokļu iegāde , svarīga nepieciešamība ir ieraksts zemes grāmatā. Savukārt
mājas uz līzinga nosacījumiem pagaidām var iegādāties visai ierobežots personu
skaits.
Aplūkojot Baltijas tirgu, jāmin , ka Igaunijas līzinga tirgus
kopapjoms, pēc ekspertu datiem sastāda virs 200 miljoniem ASV dolāru un no
lielāko kompāniju pieciniekam četras ir arī Latvijā pazīstamas - Hansa Liising,
Uhispanga Liising, Hoiupanga Liising, Tallinna Panga Liising. Lietuvā savukārt
tirgus apjoms ir aptuveni 34 miljoni ASV dolāru, un lielākās kompānijas - Vilnius Bankas Lizingas un Hanza
Lizingas(pielikums1).
Līzinga portfelis 8 lielākajās Latvijas bankās 1997.gada bija
sekojošs:
Hanza lizing 19 milj. latu
Zemes Banka 24 milj. latu
Hansabank-Latvija 23.5 milj. latu
Baltijas Tranzītu Banka 21.2 milj. latu
Investīciju banka 17 milj latu
Saules banka 17 milj.latu
Krājbanka 16.9 milj.latu
Uz dotu brīdī 90% līzinga pakalpojumu tirgus sastāda finansu
līzings. Operatīvu līzingu pagaidām piedāvā tikai atsevišķas Latvijas finansu
institūcijas, piemēram, Latvijas industriālā līzinga sabiedrība, Hanza līzings,
Parekss līzings.
Nākotnes perspektīvas
Paredzams, ka šogad turpināsies līzinga tirgus apjoma
pieaugums, varbūt vairs ne tik straujš kā pērn, bet stabili augošs. Kompāniju
pārstāvji ir vienisprātis, ka pieaugs uz līzinga noteikumiem iegādāto
automobiļu skaits. Gaidāma arī nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanās. Būtu
jāsākas pagaidām mazpopulārā operatīvā līzinga izmantošanas procentuālajam
kāpumam.
Bankas nodarbojas ar finansu līdzekļu vai vērtspapīru
izvietošanu, vai nu izsniedzot kredītus, vai slēdzot līzinga līgumus. Kā
liecina Londonas Līzinga asociācijas dati, līzinga tirgus tuvinās vērtspapīru
tirgum. Bankām ir ļoti izdevīgi izvietot līdzekļus ar līzinga starpniecību
vairāku iemeslu dēļ, izsniedzot naudas kredītu, kredītlīdzekļi bieži vien
netiek izlietoti paredzētājam mērķim. Arī gadījumā, ja ir ķīla, tā ir grūti
īstenojama , bet iegūtie līdzekļi nesedz kredīta apjomu. Līzings bankai ir
izdevīgs un drošs līdzekļu ieguldīšanas
veids , jo šis ieguldījums paliek bankas īpašumā un kontrolē tik ilgi , kamēr
klients ir pilnībā norēķinājies. Tas ir sava veida preču kredīts, turklāt banka
klientam pērk tikai tādas iekārtas , kas ir pieprasītas, - unikālas , tikai
vienam klientam vajadzīgas iekārtas nez vai tiks pirktas, jo tas ir liels
risks.
Tā kā bankai līzings ir mazāk riskants, banka var pazemināt
līzinga procentu - tas var būt pat par 30-40 % zemāks nekā naudas aizdevumam.
Turklāt ar līzingu klients vienlaikus atrisina gan kredīta atgūšanas , gan
iekārtas iegādes jautājumu. Banka ,iegādājoties klientam vajadzīgo iekārtu,
aizsargā viņu no krāpniekiem un apmānīšanas , garantējot kvalitatīvas, ne
dārgas, ar garantiju nodrošinātas preces iegādi jo tā pati ir ieinteresēta
nopirkt šādu iekārtu.
Nereti ārzemju partneri pieprasa ieprekšēju apmaksu - pat 3-4
mēnešus, tādējādi iegūstot klienta naudu , ko šajā laikā var bez maksas
apgrozīt. Izmantojot bankas līzinga pakalpojumus, priekšapmaksa ir izslēgta,
apmaksu parasti veikta pēc akreditīva. Klients , neieguldot nekādus līdzekļus,
saņem nopirkto īpašumu lietošanā un , to darbinot, gūst peļņu , pakāpeniski
samaksā bankai tā vērtību un līzinga procentus un iegūst to savā īpašumā.
Jāņem vērā arī tas, ka klients mūsu apstākļos nevar saņemt
ilgtermiņa kredītu - parasti kredīttermiņš 3-12 mēneši. Līzinga veidā šādu
preču kredītu var saņemt uz 4-5 gadiem. Saskaņā ar līgumu klients var norēķināties ar banku katru mēnesi ,ceturksni
vai sezonu , kas nav iespējams , saņemot un atmāksājot naudas kredītu.
Īpaši izdevīga klientam var būt iespēja līzingu atdot ne vien
naudā, bet arī ar pakalpojumiem. Klientam izdevīgs ir arī sale and lease back jeb t.i. atgriezeniskā līzinga veids, kad
klients pārdot bankai savas iekārtas ,
banka iekārtas atstāj viņa lietošanā , bet klients tādējādi iegūst apgrozāmo
kapitālu.
Bankās un līzinga sabiedrībās veidosies klientu
kredītvēstures, kas atvieglos darījumu izvērtēšanu un finansējuma piešķiršanas
procedūru. Līzings un tādējādi arī jaunas, modernas preces, komforts un ērtības
kļūs pieejamāki aizvien plašākiem sabiedrības slāņiem. Iespējas ir un būs.
Jāspēj un jāgrib tās izmantot.
Līzinga noformēšana
a) Līzinga noformēšanas nepieciešamie dokumenti.
Fiziskām personām:
1. Pases kopija.
2. Informācija par
ienākumu avotiem, kas nepieciešami līzinga maksājumu veikšanai.
Juridiskām personām:
1. Reģistrācijas
apliecība.
2. Uzņēmuma statūtus
.
3. Uzņēmuma
dibinātāju sapulces protokols par personām, kam ir paraksta tiesības .
4. Sapulces
protokols ar lēmumu par līzinga darījuma slēgšanu un tā kārtošanai pilnvarotās
personas izvirzīšanu .
5. Auditētu gada
finansu pārskats ar pielikumiem.
6. Kārtējo bilanci
un peļņas un zaudējumu aprēķins.
7. Ieņēmumu dienesta
izziņa par to, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu.
8. Līzinga objekta
izmantošanas biznesa plāns.
Ja pats līzinga objekts nevar kalpot par vienīgo darījuma
nodrošinājumu pilnā apmērā, banka var pieprasīt no klienta papildus
nodrošinājumu likvīdas ķīlas vai juridiskas vai fiziskas personas galvojuma
veidā, iesniedzot atbilstošus dokumentus.
b) Procentu aprēķināšana.
a) Kas nodrošina
zemākus kredītprocentus?
* Pārliecinoši dokumenti par klienta maksātspēju visā līzinga
periodā;
* Laba kredītvēsture (atmaksāts kredīts kādā citā bankā vai
līzinga firmā);
* Garantijas vēstule no finansiāli droša uzņēmuma;
* Lielāka pirmā iemaksa.
b) Kā tiek
aprēķināti procentu maksājumi.
Procentu maksajumi tiek aprēķināti par pamatu ņemot 360
dienas un izmantojot reālo lietošanas laiku un līzinga objekta nenomaksāto
summu.
PROCENTI MENESĪ=PROCENTU LĪKME/12
Tomēr šādi aprēķināti procenti nav pilnīgi objektīvi, jo,
piemēram, procentu likme vai koeficents 0.0125 (0.15/12) neatspoguļo to, ka
menesī finansējums ir izmantots 31 dienu, kamēr februārī tikai 28. Lai novērstu
šādu nepilnību, īkmēneša koeficents (un no tā izrietošais procentu maksājums)
tiek aprēķināts pēc sarežģītākas formulas
KOEF= PROCENTU LIKME * DIENU SKAITS ATTIECĪGAJĀ PERIODĀ/360
un
PROCENTU MAKSĀJUMS=NENOMAKSĀTĀ SUMMA * KOEF.
Tomēr arī ar to vēl nepietiek, jo vairumam līzinga darījumu
tiek pieprasīta pirmā iemaksa, un arī to ir jāatspoguļo maksājumu grafikā. Pirmās iemaksas
atspoguļošana maksājumu grafikā tomēr nekādas grūtības nesagādā, jo procentu
aprēķināšanas principi nemainās.
Tā, piemēram, procenti par 1. periodu tika aprēķināti ņemot
vērā reālo dienu skaitu starp pirmo iemaksu un šo datumu, un procenti tika
aprēķināti šādi:
KOEF=0.15*dienu skaits menesī/360 un PROCENTI=atlikuma vertība*KOEF
Līdz ar to jebkurš klients, paņēmis savu maksājumu grafiku,
var pārliecināties, vai procenti ir aprēķināti tā, kā to ir stāstījuši līzinga
speciālisti vai reklāmas, un arī tiesīgs pieprasīt, lai tie tiktu pārstrādāti,
ja izmantojot šos aprēķinus procentu maksājumiem būtu jābūt mazākiem.
Tomēr reālie maksājumu grafiki ir sastādīti vēl sarežģītāk,
lai arī procentu aprēķināšanas princips ir palicis tas pats. Tas ir pirmkārt
saistīts ar to, ka dažus pakalpojumus un preces ir jāapliek ar pievienotās
vērtības nodokli (PVN) un otrkārt ar to, ka klienti pārsvarā vēlas, lai
maksājamā summa būtu katru mēnesi fiksēta, jo ir daudz vieglāk novērtēt cik
izdevīgs ir līzinga piedāvājums ar ikmēneša maksu.&
c) Gada sadārdzinājums.
Gada sadārdzinajums ir finansiāli absurds jēdziens, kura
aprēķināšanas metodiku mēs tomēr sniegsim, ņemot vērā šī termina biežo
lietošanu, tāpat centīsimies izskaidrot ar ko tad sadārdzinājuma procents
atšķiras no "parastajiem procentiem".
Sadārdzinājums tiek rēķināts ļoti vienkārši: Kopējā summa, ko
klients ir nomaksājis (ieskaitot nodokļus) līzinga devējam mīnus kopējā nodokļu
summa, ko klients ir nomaksājis līzinga devējam un mīnus komisijas maksa un tas
viss dalīts ar līzinga objekta sākotnējo cenu. No iegūtā koeficienta tiek
atņemts 1 un rezultāts dalīts ar līzinga periodu izteiktu gados.
Šis koeficents ir finansiāli neloģisks divu iemeslu dēļ:
1) Tas ir atkarīgs no pirmās iemaksas lieluma -- jo lielāka
pirmā iemaksa, jo zemāks sadārdzinājums.
2) Tas neņem vērā tādu būtisku apstākli kā laiks, kad
maksājumi tiek izdarīti, tādēļ iepriekšminētais sadārdzinājums būtu korekti
aprēķināts tikai tad, ja visi maksājumi
tiktu izdarīti līzinga perioda beigās.
Tādēļ, ja jums tiek minēts tikai sadārdzinājums, kad jūs
interesējaties par līzingu, ir iespējamas trīs versijas kāpēc tas notiek tā:
1) Līzinga speciālists (vai cilvēks ar ko jūs konsultējaties)
ir absolūti neizglītots un nesaprot par ko pats runā, bet atkārto tikai
iemācītas frāzes;
2) Līzinga speciālists uzskata jūs par absolūtu idiotu .
3) Abi no iepriekšminētajiem.
Neatkarīgi no iemesliem, kāpēc ir pieminēts sadārdzinājums
vai tam atbilstošs jēdziens, paļaujieties tikai uz reālo procentu likmi un ja
tāda nav minēta pieprasiet, lai jums to pasaka. Tikai tā ļauj notiekt, kura
kompānija piedāvā visizdevīgākos finansējuma noteikumus.
Pielikumi &
1.Valsts
procentuālā daļa Baltijas līzinga pakalpojumu tirgū
2.Lizinga
objektu procentuālais sadalījums tirgū
Izmantota literatūra
1.”
Līzings - tā ir iespēja nokārtot problēmas uzreiz.” - Latvijas
Ekonomists 1997, N.4
2. “Līzings -
ekonomikas fenomens.” - Partneri 1998, N.7, 18lpp.
3. “Līzings -
tā nav noma, tas ir kaut kas cits.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.1
4. “Līzings kā
attīstības līdzekļis.” - Praktiskais latvietis 1998, N.25, 7.lpp.
5. “Līzings
ceļ materiālo komfortu.” - Kapitals 1998, N.5
6. “Kā
izvēlēties pimerotāko līzinga veidu.” - Dienas Bizness 1998, 17.decembrī,
17lpp.
7. “Kas
slēpjas zem vārda līzings.” - Jaunā Avīze 1998, 3.jūl.
8. “Vēl reiz
par līzinga būtību.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.6, 45lpp.
9. “Līzings:
viedokļi, problēmas, risinājumi.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.5, 60lpp.
10. “Latvijas
līzinga tirgus: attīstību sekmē jaunu pakalpojumu ieviešana.” - Dienas Bizness
1998, 14.maijs.
11. “Līzinga
darījumi - joprojām banku uzmanības lokā.” - Dienas Bizness 1998, 14.maijs.
12. “Līzings,
kā juridiska procedūra.” - Jaunā Avīze 1998, 9.martā.
13. “Финансово-кредитный словарь:” Том 2б В Горбузова М “Финансы и статистика”
1994
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru