Līzings

Autors: Nezināms

Saturs.

Ievads.

1. Līzinga vēsture.

1.1. Līzinga pirmsākumi.

1.2. Līzinga attīstības tendences Latvijā.

2. Līzinga termini un definīcijas.

3. Līzinga būtība – noma vai kredīts.

4. Līzinga veidi un to īpatnības.

4.1. Operatīvais līzings.

4.2. Finansu līzings un tā paveidi.

4.3. Atgriezeniskais līzings.

4.4. Līzinga paveidi pēc to darbības iezīmēm.

5. Līzinga izdevīgums.

5.1. Līzinga izdevīgums bankai.

5.2 Līzinga izdevīgums klientam.

6. Līzinga noformēšanas procedūra.

6.1. Bankas darbs līzinga darījuma veikšanā.

6.2. Līzinga noformēšanai nepieciešamie dokumenti.

Nobeigums.

Ievads.

Gandrīz katram ir bijusi tieša vai daļēja saskarsme ar mūsdienīgo finansu pakalpojumu– līzingu . Bet nav garantijas ka visi šie cilvēki pilnībā izprot līzinga būtību, tā paveidu daudzveidību un ekonomisko izdevīgumu.

Šā darba mērķis ir sīkāk apskatīt līzinga dabu un būtību. Lai izpras- tu līzinga rašanās priekšnosacījumus mēs izdarīsim nelielu ieskatu līzinga vēsturē, kā arī aplūkosim tā mūsdienu priekšrocības, kas ir iezīmējušās Latvijas ekonomiski – politiskajā situācijā.

Kā viens no šī darba galvenajiem mērķiem ir aplūkot līzinga daudzveidību un pieejamību. Kā arī apskatīt līzinga abpusējo izdevī-gumu, kā no līzinga devēja, tā arī no līzinga ņēmēja viedokļa. Kā arī ieskatīsimies bankas operācijās, kuras ir nepieciešamas līzinga darī-juma veikšanā.

1. Līzinga vēsture.

1.1. Līzinga pirmsākumi.

Līzinga, kā finansu pakalpojuma vēsture pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Amerikāņu kompānija “Bell ” sāka iznomāt telefona aparātus, tādējādi stimulējot sakaru pakalpojumu iz-augsmi. Pusgadsimtu vēlāk Henrijs Fords piedāvāja nomāt saražotos automobīļus, tādā veidā nozīmīgi paplašinot to noieta apjomus. [Kapitāls78lpp.]

Līzings ir jauna parādība ekonomikā – mūsdienu izpratnē tas dzimis 1952. gadā Amerikā, lai gan jau senajā šumeru valstī un Venēcijā, kā arī Otrā pasaules kara laikā ASV pastāvēja kas līdzīgs (lendlīze). Sākotnēji, kad ASV tika izveidota pirmā līzinga sabiedrība, pēc valstī pastāvošiem likumiem bankām ar to nodarboties bija aiz-liegts. Kad līzinga ideju pārņēma citas valstis, piemēram, Kanāda, tur ar to nodarbojās tieši bankas, jo, lai to darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzek-ļi, un to visvairāk, protams, ir bankām. 1962. gadā arī ASV valdība at-ļāva savas valsts bankām sniegt līzinga pakalpojumus. Eiropa, Āfrika, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Ķīna, kur izveidotās līzinga organizā-cijas vēlāk apvienojušās Pasaules Līzinga padomē. Eiropas Līzinga federācija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociācijas un sabiedrības.

Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu sāka nodarboties 1989. gadā, lai no Rietumu valstīm saņemtu modernas iekārtas rūpniecībai. Arī Rie-tumi pēc politiskajām pārmaiņām Austrumeiropā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā bija ļoti ieinteresēta ienākt Austrumu tirgū, tāpēc 1993. gadā Amsterdamā notikušajā konferencē par līzinga attīstības iespējām savās valstīs runāja Rumānijas, Ungārijas, Polijas u.c. bijušo sociālistisko zemju pārstāvji. Latvijā līzings tolaik vēl bija tikai aizmetnī.[partneri 18 lpp.]

60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs rūpniecības attīstībai līzinga ceļā tika nopirktas iekārtas miljarda dolāru apjomā, bet šodien šī summa pieaugusi simtkārt. 1995.gadā visā pasaulē tika noslēgti līzinga darījumi par 300 miljardiem dolāru, no tiem Eiropā par 120 miljardiem ASV dolāru.[partneri 19 lpp.]

1.2. Līzinga attīstības tendences Latvijā.

Latvijā līzings kā finansu pakalpojums pašlaik pazīstams nu jau aptuveni četrus gadus. Latvijā ar līzingu pirmā sāka nodarboties Bal-tijas Tranzītu banka. Šīs bankas viceprezidents V.Kokalis ir Latvijas Nacionālās līzinga devēju asociācijas (LNLDA) prezidents, bet līzinga daļas vadītājs V.Latiševs – tās ģenerālsekretārs. LNLDA ir Eiropas Līzinga federācijas LEASEUROPE korespondentlocekle, un, tā kā šī federācija ir ieinteresēta Austrumu tirgus apguvē, 1995.gada septem-brī tika izveidota īpaša Austrumu un Centrālās Eiropas darba grupa. Rietumu tirgus līzinga jomā ir ļoti piesātināts, bet Austrumeiropas un Baltijas, kā arī bijušās PSRS valstīs tam ir neierobežotas iespējas attīstībai. [partneri 19 lpp.]

Unibankā, kur pēdējā gada laikā prasījums pēc šī pakalpojuma kļūst ar vien biežāks, uzņēmēji izmantojuši līzingu kokapstrādes iekārtu, medicīniskā aprīkojuma, tehnoloģisko līniju (piemēram, logu rāmju ražošanai) lauksaimniecības tehnikas, transporta līdzekļu utt. iegādei. Lai paātrinātu un vienkāršotu preču saņemšanu, Unibanka ir noslēgusi sadarbības līgumu ar vairākām firmām. Viens no pēdējiem, kas palīdz organizēt darbu transporta pakalpojumu firmām, ir līgums ar Skania pārstāvjiem Latvijā – Auto Skan.

Unibankā līzingu izsniedz ne tikai biznesa projektiem, bet arī patēriņa vajadzībām. Pēdējos mēnešos visai aktīvi to izmanto privātpersonas dzīvokļu, nelielu māju pirkšanai.

2. Līzinga termini un definīcijas.

Līzings ir finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norēķinās ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā mašīnas amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu.

Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu kas sastāv no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas utt.).

Līzinga devējs ir līzinga firma.

Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram, mašīna, dzīvoklis, iekārtas utt.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam.

Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un tā sastāv no lī-zinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksājumiem. Ir dažādas metodes, kā tiek aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no tās, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarībā no klienta prasībām.

Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazināta līzinga objekta nenomaksāta summa (citiem vārdiem sa-kot, tā ir līzinga ņēmēja parāda atmaksa līzinga devējam).

Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i. summa, kuru līzinga ņēmējs ir parādā līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo lielāks procentu maksājums).

Procenti tiek aprēķināti no līzinga objekta nenomaksātās summas par reālo izdevuma periodu (vairumā gadījumu mēnesi).

Līzinga komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo procedūru veikšanu.

Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti saukts arī par līzinga pro-centu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatšķiras no pa-rastiem kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko līzinga ņē-mējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadārdzinājums nozī-mē, ka līzinga ņēmējs katru gadu pārmaksā 5% no sākotnējās līzinga (aizdevuma) summas.[intrnets]

3. Līzinga būtība – noma vai kredīts.

Kas ir “līzings” – noma vai kredīts? Tā skan strīda dilemma ,kurš šodien, oficiāli nepasludināts, risinās Latvijā. No atbildes uz šo jautā-jumu atkarīga līzinga operāciju uzskaite un to aplikšana ar nodokļiem.

Strīdā iesaistījušās galvenokārt juridiskās personas – līzinga devēji. Pirmajā acu uzmetienā, šķiet, šajā strīdā nav uzvarētāja. Pēc līzinga līguma taču, no vienas puses, līzingā tiek nodots konkrēts materiālais objekts, un, tātad, šis darījums ir minētās mantas noma. No otras pu-ses, pēc līzinga līguma līzinga saņēmējs, izņemot pamatsummu, vēl maksā arī procentus (kuri tiek dažādi dēvēti), tātad, tas ir kredīts, saka otri.

Viss būtu bijis labi, taču pareizas atbildes uz izvirzīto jautājumu – kredīts vai noma – atkarīga pārāk daudzu uzņēmumu un organizāciju finansiālā labklājība.

Turklāt patreiz Latvijas likumdošanai nav neviena precīza normatī-vā  dokumenta, kas vispusīgi aplūkotu līzinga operācijas un to nodok-ļu aplikšanu. Tāpēc, izdarot jebkuru pārbaudi, gan līzinga saņēmējs, gan līzinga devējs nonāks pilnīgā atkarībā no pārbaudošā auditora lab-vēlības, no viņa garastāvokļa.

Pēc savas būtības līzings visbiežāk ir noma, nomas devēja (līzinga devēja) mantas iznomāšana. Taču nomas attiecību attīstības gaitā parā-dījušies dažādi nomas veidi, konkrēti, finansu noma, kura nomas attiecībās ieviesusi jaunus elementus.

Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no pa-rastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Paras-tam nomas līgumam un mūsdienu līzinga līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu) kopīgi ir sekojoši momenti:

1.    Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas materiāla lieta, kuru izmantošanas gaitā nemaina savas sākotnējās īpašības;

2.    Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt iznomātāja (līzin-ga devēja) īpašumam;

3.    Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtī-bu iznomātājam (līzinga devējam), un šī starpība patiesībā arī veido īpašnieka ienākumus;

4.    Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas kārtību.

Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto līgumattiecību uzsākšanas momentā:

1.    Nomas līguma gadījumā līguma objekts (iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru viņš pats negatavojas izmantot sa-vā uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs šķirties, to iznomājot (tas ir, nodot par maksu citas personas lietošanā);

2.    Finansu līzinga līguma gadījumā līguma objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas devēja īpašums. Turklāt ar līzinga (nomas) ideju pie nomas devēja ierodas nākamais nomnieks. Re-zultātā līzinga devējs (nomas devējs) par savu naudu pēc līzinga saņēmēja (nomnieka) lūguma iegādājas mantu, kura turpmāk kļūst par līguma objektu (līzinga objektu, t.i. tik nodots nomā).

 Tātad, līzings ir nevis vienkārši noma, bet gan nomas attiecības, kuras finansu līzinga līguma gadījumā ir netikvien nomas attiecības, bet arī līzinga saņēmēja (nomnieka) darbības finansēšanas attiecības uz līzinga devēja (nomas devēja) vai piesaistīto personu rēķina un ku-ras rodas starp finansu līzinga dalībniekiem, vēl pirms momenta, kad līzinga devējs iegādājies līzinga objektu. No šejienes izriet arī mūsu pieeja līzingam vairāk kā nomas attiecībām. Turklāt finansu līzingu mēs aplūkojam kā finansu attiecības sakarā ar konkrētas mantas nomu ar izpirkuma tiesībām. Aplūkojot līzingu tikai kā kredītu vai kredītat-tiecības mums šķiet ne visai pareizi, jo starptautiskā praksē par līzingu sauc finansu maksājumus par mantas (līzinga objekta) lietošanu.

Līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku (līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas to iznomāt savā biznesā (lī-zinga saņēmēju jeb nomnieku), un šīs attiecības veidojas uz minētā lī-zinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas) pama-ta. Taču nekādā ziņā līzings nebūtu aplūkojams vienpusīgi kā kredītat-tiecības. Tāpat nav pietiekami, aplūkojot jautājumu par līzingu, apro-bežoties ar vienreizējām nomas attiecībām. Pēc savas ekonomiskās būtības līzings ir pušu līgumattiecības sakarā ar vienas puses finansu un mantas izmantošanu otras puses interesēs, kā arī vienošanās par to, kā otrā puse segs pirmās puses izdevumus un kādus procentus (pirmās puses peļņa) tai maksās.

4. Līzinga veidi un to īpatnības.

Līzings ir nomas attiecības, un mēs, kaut arī pēc standarta izšķir tikai divus līzinga veidus, īpaši izdalīsim trīs līzinga veidus:

1.    Tekošā noma jeb operatīvais līzings ;

2.    Nomas attiecības, kas paredz izpirkuma tiesības, jeb finansu līzings;

3.    Atgriezeniskais līzings jeb noma līdzekļu aizņēmuma veidā.

Noma ir lietas vai mantas nodošanas darījums no īpašnieka citai personai. Tātad, šajā darījumā piedalās divas puses: (1) mantas īpaš- nieks jeb nomas devējs un (2) persona, kas vēlas saņemt šo mantu sa-vā lietošanā, jeb nomnieks. Atkarībā no abu pušu starpā noteiktajām attiecībām izšķir minētos nomas vai līzinga veidus.

4.1. Operatīvais līzings.

Tekošā noma ir pirmais nomas veids, ne tikai mūsu sarakstā, bet arī ekonomisko attiecību vēsturē. Tas ir visvienkāršākais. Mantas īpaš-nieks (nomas devējs) nodod to nomniekam uz ierobežotu laika periodu par zināmu maksu (nomas maksu). Nomas maksas summa šeit ir atka-rīga no savstarpējās vienošanās un ir nomas devēja tiešs ienākums. Nomas līguma termiņš parasti nav ilgstošs. Turklāt nomas līgums pa-redz, ka iznomājamā manta vienmēr, jebkuros apstākļos, paliek nomas devēja īpašums. Praksē šāda noma tiek saukta par nomu bez izpirkuma tiesībām. Mantas (laivas, automašīnas utt.) nomu uz ļoti īsu laika pe-riodu sauc par tās īrēšanu.

Viens no nomas bez izpirkuma tiesībām paveidiem ir subnoma. Tā ir nomā saņemtās (bez izpirkuma tiesībām) mantas nodošana (ko izda-ra nomnieks) citai, trešajai personai. Šāda nomnieka darbība uzskatā-ma par likumīgu, ja nomas līgumā nomas devējs (mantas īpašnieks) piešķīris nomniekam šādas tiesības uz subnomu. Ja šādas nomnieka tiesības nav ierakstītas nomas līgumā, tad subnoma nav likumīga. Izmantojot tiesības uz likumīgo subnomu, subnomas līguma termiņš nosakāms mazāks par pamatnomas termiņu vai vienāds ar to.maksa par subnomu parasti nosakāma nevis zemāka, bet gan augstāka par maksu pēc nomas pamatlīguma.

Kā otru nomas (bez izpirkuma tiesībām) paveidu varētu nosaukt pārvaldījuma līgumu. Tas ir līgums, kas tiek noslēgts starp lietas vai mantas īpašnieku un personu, kurai tiek uzticēts pārvaldīt šo mantu, iznomājot to bez izpirkuma tiesībām. Šāda līguma termiņš vairumā gadījumu netiek atrunāts vai arī tiek noteikts uz samērā ilgu laiku. Maksa par pārvaldījuma tiesībām tiek fiksēta un noteikta zemāka, ne-kā parastā nomas maksa. Turpmāk persona, kas ieguvusi tiesības uz pārvaldījumu, savā vārdā uz saņemtās pilnvaras pamata noslēdz tiešus nomas līgumus bez izpirkuma tiesībām. Pēc šiem līgumiem noteiktajai nomas maksai jānes pārvaldniekam ienākums. Šis nomas attiecību pa-veids Latvijā labi pārstāvēts ar māju pārvaldījumu. Namu īpašnieki (fi-ziskas personas, valsts un pašvaldības) nodod sava īpašuma pārvaldī-juma funkcijas fiziskai vai juridiskai personai (mājas pārvaldniekam vai namu pārvaldei), lai tie nodrošinātu mājas pareizu ekspluatāciju, tās saglabāšanu un maksātu īpašniekam atrunāto ienākumu summu.

Nomas attiecībām pakāpeniski attīstoties un sarežģījoties, sabiedrī-bā radies jauns apzīmējums tekošajai nomai bez izpirkuma tiesībām. To tagad sauc par operatīvo līzingu, ar kuru saprotamas tādas nomas attiecības, kuras nevar nosaukt par finansu līzingu vai pielīdzināt tam.

4.2. Finansu līzings un tā paveidi.

Nomas attiecības , kas paredz izpirkuma tiesības, ir otrs nomas veids mūsu sarakstā un pašlaik visizplatītākais pasaulē un Latvijā no-mas veids. To visbiežāk dēvē par finansu līzingu. Šī nomas attiecību veida galvenā īpatnība ir tā, ka tās rodas jau pirms paša līzinga līguma noslēgšanas. Šī nomas veida otrā īpatnība ir tā, ka lietas īpašnieks no-mas līguma beigās nodod nomniekam pilnīgas īpašuma tiesības uz iz-nomājamo lietu. Turpretī nomas bez izpirkuma tiesībām (operatīvā lī-zinga) gadījumā lieta vienmēr un līdz pašām beigām paliek nomas de-vēja īpašumā. Bet īpašuma tiesības uz lietu (finansu līzinga objekts) pāriet nevis tūlīt pēc šāda līguma noslēgšanas, bet gan tikai nomas at-tiecību beigās, kad nomnieks pilnībā izpildījis savas finansu saistības nomas devēja priekšā – pilnībā nomaksājis līgumā paredzēto summu.

Pēc savas ekonomiskās būtības nomas attiecības, kas paredz izpir-kuma tiesības, ir lietas pārdošana ar pēcapmaksu (vai uz kredīta). Ta-ču, atšķirībā parastas pārdošanas, minētais nomas līgums paredz:

·       pirmkārt, pakāpenisku īpašuma tiesību nodošanu pircējam (no-mniekam) – vispirms lietošanas un izrīkojuma tiesības, līguma beigās – valdījuma tiesības;

·       otrkārt, nomas līgums ar izpirkuma tiesībām paredz nomas de-vēja (lietas īpašnieka) tiesības atņemt nomas (izpirkuma) objektu nomniekam (pircējam), ja viņš savlaicīgi vai nepilnīgi pilda sa-vas maksājumu saistības pēc līguma;

·       treškārt, atšķirībā no parastas pārdošanas lietas iznomāšanas fakts noformējams nevis ar pavadzīmi, bet gan ar pieņemšanas – nodošanas aktu;

·       ceturtkārt, minētais līgums paredz darījuma dalībniekiem sa-vus, speciālus nodokļu aplikšanas noteikumus un atspoguļošanu abu pušu uzskaitē. Turklāt uzskaitē katra no pusēm priekš sevis atrisina nomas maksājumu kapitalizācijas problēmu.

 Nomas maksas apmērs, kuru nomas devējs (lietas īpašnieks) sa-ņem pēc finansu līzinga līguma (nomas ar izpirkšanas tiesībām), atka-rīgs no līguma noteikumiem un parasti sastāv no divām daļām – (1) iz-nomājamās lietas vērtība un (2) procenti, kas aprēķināti kā nomas de-vēja iespējamās peļņas summa, ja nauda par minēto lietu tikusi saņem-ta uzreiz un laista apgrozībā. Peļņas (procentu) summas aprēķinam tiek izmantots aprēķins uz diskonta procenta likmes pamata. Par peļ-ņas normas pamatu tiek ņemta vai nu vidējā nozares peļņa, vai arī ie-nākumi no naudas ieguldīšanas uz depozīta bankā. Šo procentu summa pēc finansu līzinga līguma tiek saukta par līzinga koeficientu.

Nomas ar izpirkuma tiesībām termiņš ir atkarīgs no nomnieka maksātspējas. Tas nevar būt mazāks par dažiem gadiem, bet, no otras puses, nedrīkst pārsniegt lietas izmantošanas ekonomisko termiņu, ku-ra tiek iznomāt uz izpirkuma tiesībām. Starptautiskā prakse nosaka, ka finansu līzinga līguma termiņam jāsastāda ne mazāk kā 75% no līzin-ga objekta (iznomājamās lietas) reālā kalpošanas laika un ka šis lī-gums nevar tikt uzsākts laika periodā, kad līdz līzinga objekta reālā kalpošanas laika beigām atlicis mazāk nekā 25%.

Atšķirībā no nomas bez izpirkuma tiesībām, pēc nomas līguma ar izpirkuma tiesībām nomnieks iegūst vairāk tiesību un lielāku brīvību iegūtās lietas izmantošanā. No vienas puses, viņš uzņemas visus iespē-jamos riskus un saistības, kas rodas sakarā ar lietas izmantošanu, bet, no otras puses, nomnieks iegūst tiesības uz visu labumu piesavināša-nos, kurus tas saņēmis ar minētās lietas palīdzību. Tas izpaužas tādējā-di, ka pēc nomas līguma bez izpirkuma tiesībām nomnieks ieguva ti-kai tiesības izmantot minēto lietu, bet pēc nomas līguma ar izpirkuma tiesībām nomnieks iegūst lietas izmantošanas un izrīkojuma tiesības. Finansu līzinga ietvaros nomnieks var patstāvīgi izrīkoties ar nomas lietu, izmantot to peļņas gūšanas nolūkos. Vienīgais, ko nevar izdarīt nomnieks, ir – pārdot līzinga objektu pirms līguma beigām, t.i., līdz īpašuma tiesību pilnīgai pārņemšanai.

Nomas līguma paveids ar izpirkuma tiesībām pašlaik Latvijā ir valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas līgumi, kā arī valsts akciju un līdzdalības daļu uzņēmējsabiedrību kapitālos pārdošana. To īpatnība ir tāda, ka maksājuma summa pircējam (nomniekam) netiek iedalīta sastāvdaļās un pārdošanas objekts ir nevis atsevišķa lieta, bet vesels darbības spējīgs objekts ar bilanci. Turklāt maksājumi daļēji tiek izdarīti nevis naudā, bet gan ar privatizācijas sertifikātiem. Par pa-matu privatizējamā objekta vērtības noteikšanai kalpo tā tirgus vērtī-bas novērtējums, ņemot vērā bilances vērtību. Privatizācijas līguma termiņš nav salīdzināms ar privatizējamā objekta iespējamās izmanto-šanas termiņu, jo privatizējamais objekts ir uzņēmums, kurš strādā pēc nepārtraukta, neierobežota pastāvēšanas termiņa principa.

Kā citu nomas līguma ar izpirkuma tiesībām paveidu varētu minēt preču mazumtirdzniecības pārdošanu uz kredīta. pašlaik šāds tirdz-niecības veids jau ir izplatīts Latvijā. Tam piemīt tāda īpatnība, ka lie-tas īpašuma tiesības šeit tiek nodotas, tāpat kā parastas pārdošanas ga-dījumā,- pilnībā lietas nodošanas momentā no pārdevēja pircējam pirms pilnīgas apmaksas, bet apmaksu pircējs izdara pa daļām lietas izmantošanas (jau faktiski ar valdījuma tiesībām) periodā. Pirkuma kopējā summa sastāv no divām daļām – (1) preces mazumtirdzniecī-bas cena parasta pirkuma gadījumā un (2) procenti, kuri sedz pārdevē-jam zaudējumus no naudas vēlākas saņemšanas, pārdodot mazum-tirdzniecībā uz kredīta. Šāda līguma termiņš ir ļoti neievērojams salī-dzinājumā ar lietas kalpošanas laiku, kura nopirkta uz kredīta. Praksē tas pašlaik sastāda no 2-3 mēnešiem līdz pusgadam, ļoti reti – 1 vai 2 gadus. Turklāt nebūtu jājauc pārdošana uz kredīta ar to tirdzniecības variantu, kad kā aiz ņēmējs uzstājas trešā persona. Cilvēks atnācis uz veikalu, ieraudzījis vajadzīgu lietu un nolēmis to nopirkt, bet naudas viņam nav. Veikalam ir līgumattiecības ar finansu kompāniju, kura cilvēkam – pircējam uzstājas kā kreditors. Šeit juridiskais pircējs ir fi-nansu kompānija, un veikalam ir parasta pārdošana bez pēcapmaksas. Kredīta – nomas attiecības cilvēkam rodas ar finansu kompāniju.  

Sevišķs nomas līguma ar izpirkuma tiesībām jeb finansu līzinga ga-dījums ir līgums par speciāli nopirktas lietas nodošanu nomā (līzin-gā). Parasta nomas līguma ar izpirkuma tiesībām (jeb finansu līzinga līguma) obligāts elements ir tas, ka iznomājamā lieta jau ir līzinga de-vēja (nomas devēja) īpašums. Šeit, pirms lieta var tikt nodota līzingā, to iegādājas līzinga devējs speciāli līzinga saņēmējam (nomniekam), faktiski nopērk pēc viņa lūguma. Praksē tas noformējams divējādi:  

·       nomas devējs (līzinga devējs) noslēdz trīspusēju līgumu –ražo-tājs, līzinga devējs un līzinga saņēmējs. Šāda līguma priekšmets ir divējāds – lietu iegādājas līzinga devējs nodošanai finansu lī-zingā nomniekam. Tāpēc šis līgums satur gan parasta pirkšanas – pārdošanas līguma elementus, gan arī līzinga līguma speciālos elementus. Līzinga noteikumus puses var atrunāt atsevišķā līgu-mā, un tad trīspusējā līgumā līzinga devējs uzstājas kā garants;

·       nomas devējs (līzinga devējs) noslēdz divus atsevišķus līgumus – ar līzinga saņēmēju par finansu līzingu (noma ar izpirkuma tie-sībām un ar ražotāju par lietas pirkumu, kuru pēc tam viņš izno-mās. Turklāt līgumā ar ražotāju tiek ierakstīta speciāla atruna, ka stāsies spēkā līzinga līgums, kura interesēs līzinga devējs nos-lēdz minēto pirkuma līgumu.

Pārējā ziņā šāda finansu līzinga līgums ir standartveida un noformē-jams kā jebkurš cits nomas līgums ar izpirkuma tiesībām. Šāda līguma termiņš, maksājumu summa un kārtība ir parastā. 

  Izņemot tradicionālo nomas līgumu ar izpirkuma tiesībām, finansu līzingam starptautiskajā praksē tiek pielīdzināts nomas līzings ar izpir-kuma tiesībām (operatīvā līzinga līgums), ja tas atbilst sekojošiem kri-tērijiem:

·       vai īpašuma tiesības uz līzinga objektu līguma termiņa beigās pāriet nomniekam, vai arī viņam ir galvenās tiesības uz minētās lietas iegādi par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību (faktiski – par atlikušo vērtību);

·       vai pēc minētā līguma nomniekam tiek nodoti visi riski, kas sais-tīti ar objekta izmantošanu, kā arī no līzinga objekta izmantoša-nas apmierinātās intereses (iegūtā peļņa);

·       vai minētā objekta nomas termiņš sastāda ievērojamu daļu no tā ekonomiskās kalpošanas laika ilguma (t.i., vai nomas termiņš sastāda 75 un vairāk procentu no līzinga objekta aktīvās izman-tošanas, ekspluatācijas plānotā termiņa);

·       vai kopējā nomas maksājumu summa sastāda praktiski līzinga objekta pilnu tirgus vērtību (t.i., nomnieka nomaksātā summa par visu nomas termiņu sastāda ne mazāk kā 90% no minētās lietas iegādes sākotnējās, tirgus cenas).

Ja starp nomas devēju un nomnieku noslēgtais nomas līgums satur vismaz divus no uzskaitītajiem noteikumiem, tad minētā noma tiek at-zīta par finansu līzingu un tā arī tiek atspoguļota gan nomas devēja, gan nomnieka uzskaitē. Turklāt pats nomas līgums var tikt nosaukts vienkārši par nomas līguma jeb operatīvo līzingu. Šeit minētā darīju-ma klasifikācijai jāizvērtē ne tikvien noslēgtā līguma nosaukums, bet arī tā saturs un būtība un, atbilstīgi, jāatspoguļo darījums uzskaitē, jā-piemēro nodokļu likumdošana.

4.3. Atgriezeniskais līzings.

Noma uz aizņemto līdzekļu rēķina jeb atgriezeniskais līzings ir trešais nomas veids mūsu sarakstā. Šī nomas veida īpatnība ir tā, ka līzinga objekts (iznomājamā manta) līdz nomas attiecību noteikšanas sākumam atrodas nākamā līzinga saņēmēja (nomnieka) īpašumā. Un nomas attiecību noformēšanas nolūkā nākamajam līzinga devējam jāiegādājas no nākamā līzinga saņēmēja viņa manta, kura līzinga saņēmēja uzskaitē ir ilgtermiņa aktīvs (pamatlīdzeklis), kas iegādāts agrāk uz pašu līdzekļu rēķina.

Šāds nomas veids ir attaisnots tajā gadījumā, kad nomnieks uz pašu vai aizņemto (taču jau nomas līguma noslēgšanas momentā atdoto kre-dītu) līdzekļu rēķina iegādājies sev pamatlīdzekli un tagad pēc tā iz-mantošanas sākuma izjūt pašu apgrozības līdzekļu trūkumu minētā īpašuma veiksmīgai izmantošanai. Citiem vārdiem sakot, nomnieks “pacentās”, pats iegādājās jaunas iekārtas, bet “spēku tā iedarbināša-nai” (t.i., apgrozības naudas līdzekļu) pietrūkst. Šāda gadījumā viņam palīgā nāk līzinga kompānija, kura viņam parasti nopērk šīs jaunās iekārtas un tūlīt pat nodot tās atpakaļ nomā ar izpirkuma tiesībām.

  Šāda darījuma rezultātā iegūst abas puses. Nomnieks gūst iespēju veiksmīgi, ar peļņu izmantot jaunās iekārtas. Tiesa, viņš turklāt no-maksā nomas devējam procentus par tām, it kā tas būtu jauns kredīts. Bet viņa bilancē ir aktīvi un kreditoru parāds, turpretī parasta kredīta gadījumā viņa bilancē būtu tikai parāds. Nomas devējs arī ir vinnējis – viņš par cenu, zemāka nekā tirgus vērtība, iegādājies jaunas iekārtas, kas nepieciešamas nomniekam un kuras nomnieks izpērk pēc pilnas vērtības. Starpība starp iegādes cenu un izpirkuma cenu sastāda nomas devēja ienākumu, kurš nosakāms kā diskonta procents.

Šāda atgriezeniskā līzinga termiņš parasti ir mazāks par finansu lī-zinga termiņu. Taču tajā pašā laikā tas turpinās ne vienu vien gadu. Pēc savas ekonomiskās būtības atgriezeniskais līzings ir finansu līzin-ga speciāla forma.

Pašlaik Latvijā atgriezeniskais līzings tiek piemērots nedaudz savdabīgā formā:

·       līzinga devējs iegādājas iznomāšanai pēc atgriezeniskā līzinga nevis jaunu, tikko kā iegādātu nomnieka mantu, bet gan viņa veco mantu, kurai ir ievērojams nolietojums;

·       līzinga saņēmējs noslēdz atgriezeniskā līzinga līgumu nevis tāpēc, lai paplašinātu savas darbības lauku ar līzingā saņemtās mantas palīdzību, bet gan tāpēc, lai iegādātos jaunas iekārtas.

Pēc savas ekonomiskās būtības šāds atgriezeniskais līzings ir ap-slēpta kredīta forma pret mantas ķīlu. Latvijas apstākļos tas līzinga sa-ņēmējam daudz neatrisināmu problēmu, kas saistītas ar nodokļu no-maksu. Vēl vairāk, bieži tā vietā, lai veicinātu līzinga saņēmēja ekono-misko attīstību, notiek pretējais – viņš sāk izjust finansiālas grūtības un var pat nonākt līdz pat maksātnespējas stāvoklim.

    Pats par sevi atgriezeniskais līzings ir labāks nekā parastais kre-dīts. Jo kredīta saņemšanai tā saņēmējam jāiesniedz kreditoram:

·       savas maksātspējas dokumentāls apstiprinājums (auditora apstip-rināts gada pārskats, izziņa par nodokļu pilnīgu nomaksu, infor-mācija par citiem aizņēmumiem utt.);

·       biznesa plāns par saņemamā kredīta izmantošanu ar tā ienesīgu-ma un kredīta atdošanas iespēju pierādījumu;

·       izsniedzamā kredīta nodrošināšanas garantija (manta, citas per-sonas galvojums utt.).

Bet atgriezeniskā līzinga noslēgšanai nav vajadzīgs šāds dokumentu daudzums. Te par naudas atdošanas garantiju kalpo iznomājamā man-ta, jo pirms līguma spēkā stāšanās tā kļūst par līzinga devēja (t.i., nau-du dodošo personu) īpašumu. Pašu mantu līzinga devējs iegādājas par pazeminātu cenu, un, tātad, turpmāk, ja tā netiek izpirkta, tā var tikt pārdota, nomas devējam gūstot sev labumu. Turklāt nomas līgums ga-rantē, ka nomnieks izmantos nomāto mantu pēc tās uzdevuma, jo tā viņam nepieciešama viņa biznesam. Izsniedzot kredītu, kredīta devējs nevar būt pilnīgā pārliecībā par to, ka kreditors izmantos saņemto nau-du saskaņā ar iesniegto biznesa plānu un, pat ja nauda tiks izmantota pareizi, nav pilnīgu garantiju, ka projekta ienesīgums būs gaidāmajā līmenī.

4.4. Līzinga paveidi pēc to darbības iezīmēm.

1. Starptautiskais līzings.

Raksturojas  to, ka viena  no puses iznomātāja,  piegādātāja  vai nomnieka personā ir ārvalstu partneris. Starptautiskā līzinga grupā iz-dala tiešo starptautisko  līzingu,  kur puses ir no dažādām valstīm, un netiešo starptautisko līzingu, kur nomnieks un iznomātājs ir no vienas valsts, bet  iznomātāja  kapitāls daļēji  vai  pilnībā pieder ārvalstu  fir-mām, vai arī iznomātājs ir ārvalstu meitas uzņēmums. 

2. Privatizācijas līzings – finansu līzinga forma, atbilstoši kurai līzinga objekts ir privatizēts valsts īpašums.

3. Līzings ar speciālu pakalpojumu kompleksu. Šeit iznomātājs uzņe-mas papildus atbildību par remontu, aktīva apkalpošanu, nodokļu no-maksāšanu, apdrošināšanu. Šis ir dārgs līzinga veids, jo visi papildus pakalpojumi, ko sniedz līzinga devējs, tiek iekļauti nomas maksā. Pie-mēram, transporta līzings.     

4. Lietotu aktīvu līzings.

To bieži piedāvā tirdzniecības firmas, nomas maksājumus rēķina no aktīva atlikušās vērtības un parasti tie ir uz periodu no 1-4 gadiem. Viena no lētākajām iespējām piesaistīt līdzekļus.

5. Atgriezeniskais līzings. 

Līzinga darījuma veids, kurā iznomātājs nopērk aktīvu no kāda uz-ņēmuma un vienlaicīgi noslēdz līgumu iznomāt to šim pašam uzņēmu-mam. Atgriezeniskais līzings dod iespēju uzņēmumam – nomniekam paaugstināt likviditāti, pārdodot objektus, vienlaicīgi nepārtraucot to ekspluatāciju.

6. Ģenerālais līzings.

Līzinga forma, kas dod tiesības nomniekam papildināt nomāto ob-jektu sarakstu bez jaunu līgumu noslēgšanas.

7. Kompensācijas līzings.

Norēķins par preču piegādi tiek veikts ar nomaksu ar preču piegādi (tas pats barters).

8. Līzings, kas saistīts ar nodokļu atvieglojumiem.

Mērķis – izmantot nodokļu atvieglojumus, gan nomas ņēmējam, gan nomas devējam.  

5. Līzinga izdevīgums.

5.1. Līzinga izdevīgums bankai.

Bankas nodarbojas ar finansu līdzekļu vai vērtspapīru izvietošanu, vai nu izsniedzot kredītus, vai slēdzot līzinga līgumus. Bankām ir ļoti izdevīgi izvietot līdzekļus ar līzinga starpniecību vairāku iemeslu dēļ. Izsniedzot naudas kredītu, kredītlīdzekļi bieži vien netiek izlietoti pa-redzētajam mērķim. Savukārt bankai grūti izkontrolēt kredīta izlietoša-nu – to apliecina kaut vai negatīvā pieredze ar G-24 kredītiem. Arī ga-dījumā ar ķīlu, tā ir grūti īstenojama, bet iegūtie līdzekļi nesedz kredīta apjomu. Līzings bankai ir izdevīgs un drošs līdzekļu iegūšanas veids, jo šis ieguldījums paliek bankas īpašumā un kontrolē tik ilgi, kamēr klients ir pilnībā norēķinājies.[partneri7/96]

Līzings ir papildus finansēšanas instruments, it īpaši svarīgs ir ban-kām un investīcijas firmām, kas meklē, kur ieguldīt kapitālu. Līzings rada konkurenci bankām un līdz ar to veicina banku aizdevumu % sa-mazināšanos.

Līzinga finansēšana ir saistīta ar mazāku riska pakāpi, nekā ar ban-kas finansēšanu. Arī nomas devējs dažkārt var izmantot nodokļa atvie-glojumus. Uzlabojas un nostiprinās sakari ar iekārtas ražotājiem.

 5.2 Līzinga izdevīgums klientam.

Aplūkojot līzingu no tā ņēmēja viedokļa, mēs varam izdalīt sekojošas priekšrocības:

1.    Var paplašināt kapitālu bez ievērojamiem kapitālieguldījumiem;

2.    Nepieciešamie līdzekļu iekārtu iegādei tiek sadalīti ilgstošā laika posmā;

3.    Netiek piesaistīts aizdevumu kapitāls;

4.    Nomas maksu jāmaksā tikai tad, kad iekārta uzstādīta un tā darbojas;

5.    Līzings nepalielina attiecīgās valsts maksājuma bilanci;

6.    Līzinga līgumā var paredzēt, kad tehnisko apkopi un remontu veic nomas devējs;

7.    Līzings ļauj mainīt periodiski morāli novecojušu iekārtu bez lieliem kapitālieguldījumiem;

8.    Pateicoties nodokļu atvieglojumiem, dažreiz iekārtu var nomāt ar zemākām līzinga likmēm, nekā ir banku aizdevumu procenti;

9.    Līzinga līgumā var tikt paredzēts, ka nomas ņēmējam ir atvieglo-ti noteikumi nomātās tehnikas iegādei pēc līguma termiņa iztecē-šanas;

10. Pie operatīvā līzinga risks pēc iekārtas nejaušu pazušanu vai bo-jāeju ir nomas devējam kā iekārtas īpašniekam;

11. Līzinga firma var ievērojami palīdzēt nomas ņēmējam pie biz-nesa plāna izstrādāšanas un tā ticamības pakāpes noteikšanas;

12. Līzings ļauj operatīvi reaģēt uz izmaiņām tirgū;

13. Līzinga firma ir objektīvi ieinteresēta iekārtu no piegādātāja pirkt par optimālām tirgus cenām.

6. Līzinga noformēšanas procedūra.

6.1. Bankas darbs līzinga darījuma veikšanā.

Līzinga darījuma obligāts priekšnoteikums ir bankas un nomnieka abpusējs izdevīgums.

Starptautiskā banku praktiskā darbība liecina par to, ka lielās ārval-stu ārvalstu bankas sniedz uzņēmumu pārstāvjiem konsultācijas līzin-ga darījumu veikšanā, iekārtu tehniskās apkopes staciju radīšanā un ju-ridiskas konsultācijas marketinga, nodokļu un pārskatu sastādīšanas jomā, pieaicinot juristus un auditorus.

Jāatzīmē, ka līzinga darījumu noslēgšanai nepieciešama augsta kva-lifikācija. Pirmām kārtām, līzinga darījumus organizējošiem banku speciālistiem lieliski jāorientējas komerczinību un kreditēšanas jomā, pamatīgi jāizstudē jauno un lietoto iekārtu pieprasījums un piedāvā-jums, ražošanas tehnoloģija un iekārtu tehniskā apkope, jāpārzina grā-matvedības uzskaite, likumdošana, īpašuma apdrošināšana.

Bankas darbs līzinga darījumu veikšanā iedalāms vairākās stadijās.

Pirmā stadija – klienta meklējumi, iekārtu pasūtījuma noformēšana (saimnieciskā organizācija griežas to apkalpojušā bankas iestādē, vai banka pati meklē potenciālos klientus – gan nomniekus, gan arī iekārtu piegādātājus; pasūtījums noformējams ar speciālu do-kumentu, precīzi uzrādot iekārtas)

Otrā stadija – informācijas atlase par potenciālo nomnieku. Banka vai  kāda cita  organizācija izvērtē nākamā nomnieka spēju savlaicīgi nokārtot maksājumus par maksājamo iekārtu ekspluatāciju; banka iz-pēta arī iekārtu nomaiņas iespējas. Raugoties no finansiālā viedokļa, sevišķi svarīgi ir izanalizēt informāciju par īpašuma iepirkuma cenu, ilgtermiņa  kredīta banku  procentiem un amortizācijas atskaitījumu normām. Tiek  analizēta arī  īpašuma paredzamā atlikusī vērtība un bankas izdevumi sakarā ar darījumu.

Trešā stadija – līzinga līguma projekta sagatavošana. Šajā stadijā nepieciešamo bankas finansu resursu noskaidrošanai izvērtējami kopē-jie īpašuma iegādes izdevumi, nosakāms līguma ilgums, iemaksu ter-miņi, sagatavojams maksājumu aprēķins. Turklāt banka ņem vērā no-dokļa likmi un īpašuma apdrošināšanas izdevumus.

Līzinga īpašums var tikt apdrošināts uz nomnieka vai bankas rēķi-na, apdrošināšanas izdevumi pilnībā aptver līguma darbības laiku un nosakāmi, parakstot līgumu.

Ceturtā stadija sākās pēc tam, kad bankas vadība atzinusi par pie-ņemamu līzinga līguma projektu. Tajā uzrādāmas: nomnieka saistības veikt periodiskus maksājumus iznomātājam (bankai) visa nomas ter-miņa laikā; iespēja atdod īpašuma lietošanas tiesības bankai; nomnieka atbildība par īpašuma stāvokli; īpašuma apdrošināšanas noteikumi. At-bildība par nomājamā īpašuma efektīvu izmantošanu un tehnisko ap-kopi uzliekamā nomniekam.

Atkarībā no līzinga līguma noteikumiem un veida banka var piepra-sīt līguma pārtraukšanu. Līgumā varētu paredzēt iespējamību, ka nom-nieks nepilda savas saistības. Tādā gadījumā nosakāmas sankcijas – ja nomnieks  izdarījis kaut  vienu nomas  maksājumu īpašums atdodams iznomātājam.  Parasti paredzams  arī tāds  notikums kā īpašuma atdo-šana iznomātājam un nomnieka izmaksātās vērtības atzīšana. Nomnie-kam uzliekama atbildība par to, lai viņa nomātais īpašums atbilstu teh-niskās drošības un apkārtējās vides aizsardzības prasībām.

Noslēdzot līgumu, nomnieks pārskaita bankai pirmo nomas maksā-jumu, pēc tam banka izsniedz piegādātājam pasūtījumu iekārtu iepir-kumam, saskaņā ar līgumu nopērk iekārtas no piegādātāja, kas pēc no-mātā īpašuma saņemšanas uzrāda bankai maksājumu dokumentus un preču pavadzīmes, kuru viens eksemplārs nosūtāms nomniekam. Pēc iekārtu apmaksas banka saskaņā ar līgumu atver bilances kontus, orga-nizē nomnieka iemaksu uzskaiti un iegrāmatojumu.            

   6.2. Līzinga noformēšanai nepieciešamie dokumenti.

Iesniedzamie dokumenti:

Fiziskām personām

Juridiskām personām

·        Darba vietas izziņa par pēdējo sešu mēnešu darba samaksas lielumu; ·        Darba līguma kopija ; ·        Citi ienākumus apstiprinoši dokumenti; ·        Pase; ·        Līzinga ņēmēja pieteikums (uz attiecīgās bankas veidlapas).

·      Reģistrācijas apliecība, statūti, dibināšanas dokumenti, kā arī to izmaiņas; ·      Iepriekšējo gadu pilni gada pārskati; ·      Pārskata gada finansu dokumenti, t. sk. bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī atšifrējums par bilances posteņiem; ·      Personas, kas slēdz līzinga līgumu, pase un pilnvarojums no uzņēmuma; ·      Līzinga ņēmēja pieteikums (uz attiecīgās bankas veidlapas).