![]() |
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte
Informātikas katedra
Daina Prusaka
Mācību līdzekļu izstrāde Access 97 apguvē
Kursa darbs
Zinātniskais
vadītājs
fizikas
doktors S. Ignatjeva
Daugavpils, 1998
Anotācija
Mācību
līdzekļu izstrāde Access 97 apguvē, Daina Prusaka, zinātniskais vadītājs
fizikas doktors S. Ignatjeva.
Kursa
darbs sastāv no divām daļām: toretiskā daļa un pielikuma Darba apjoms 18 lpp,
pielikums 8 lpp.
Galvenie
jēdzieni: Tabulas, pieprsījumi, formas,
pārskati, tabulu sasaiste.
Darbā
tika aplūkots, kas ir jādara, kad jūs esat nolemuši sākt datbu ar Access 97.
Kam jāpievērš uzmanība sākot veidot relāciju datu bāzi? Darba mērķis izveidot izdales materiālu
uzsākot darbu ar Access 97. Darbs vairāk
orientēts uz Latvijas studentu un skolu skolnieku apmācīšanā darbā ar Access.
Izskatīta tabulu, pieprasījumu, formu un pārskatu veidošana. Darbam ar datu
bāzēm tiek piedāvāti darba plāni, kurus izmantojot var veidot pamatu zināšanām
par Access.
Annotation
Elaboration
of teaching means in mastering Access ,
Daina Prusaka, scientific supervisor
physics doc.S. Ignateva.
Course
paper consists of two parts: theoretical
part and appendix . The volume of course paper is 18 pages, appendixes 8 pages,
pictures.
Main
terms: Tables, queries, forms, reports, relationships.
This
paper includes information of what you should do when you have decided to start
working with Access 97 . What you should pay your attention on, when you create
the relational database? The goal of this work is to create teaching means. In
the work is information about the tables, queries, forms, reports and
relationships create. The work is more intended to teach students and pupils of
secondary schools of Latvia. In appendix there are programs which allow to create
new tables, queries, forms and reports.
Аннотация
Разработка
учебных материалов в освоении Access 97, Дайна Прусака, научный руководитель
С.Игнатьева.
Курсовая
работа состоит из двух частей: теоретическая часть, приложение. Обьём работы 18
стр, приложение 8 стр .
Главные
понятия: Таблицы, запросы, отчёты,
формы, связи.
В
работе было раcсмотренно, что делать, когда вы решили начать работу с
Access 97 . На что обращать особое
внимание при создании реляционной базы
данных. Целью работы было создать раздаточный материал для начинающих работу с
Access 97. Страничка ориентирована больше
на студентов и школьников
Латвийских школ, чтобы они могли познакомиться с Access. Рассмотрено создание
новых таблиц, запросов, отчётов и форм. Для работы с базами данных предложены
планы работ, использование которых создают основные знания o Access.
Datu bāze –
informācijas glabātuve.
Elektroniskās
datu apstrādes jomā, viens no pamatjēdzieniem ir “informācija”. Informācija,
kura tiek izmantota ikdienas dzīvē, tiek glabāta mūsu atmiņā. Mēs to saņemam no
ļoti dažādiem avotiem, piemēram: rādio, televīzija, avīzes, grāmatas u.t.t.
Dažreiz darba laikā tiek izmantota ļoti liela apjoma informācija, kuras
atsevišķas “porcijas” ir līdzīgas viena otrai pēc struktūras un atšķiras tikai
informācijas saturs. Te tiek runāts par adrešu grāmatām, biržas ziņām un
katalogiem. Strādājot ar lieliem informācijas daudzumiem, ļoti svarīgs
informācijas meklēšanas ātrums. Bez tam, adrešu meklēšanu var veikt krietni
ātrāk, ja tās ir novietotas alfabēta secībā, nekā to pašu meklēšanu veikt
nešķirotā sarakstā. Līdz ar to pieaugošais informācijas daudzums izvirza
problēmu par datu līdzekļu organizēšanu un datu pieejamību.
Datu vadīšana.
Dators
ir spējīgs apstrādāt ļoti dažādus datus. Ar programmām, kuras ir domātas darbam
ar datiem (Access), datus var saglabāt speciālā formā, izvēlēties tikai
nepieciešamo informāciju, apstrādāt to, nodot kolēģiem, izdrukāt u.t.t.
Eksistējot datu bāzei ar MSAccess palīdzību var veikt dažādus meklējumus ar
lietotājiem uzdotajiem parametriem. Rezultātā uz ekrāna var izvadīt
interesējošo informāciju un pakļaut to tālākai apstrādei. Pāreja no katalogu
skapjiem ar nepieciešamo informāciju uz datora datu banku nesastāda problēmu,
kā parasti sakārtots un sašķirots pēc noteiktas shēmas. Labs piemērs ir
telefona numuru grāmata. Tajā visi elementi ir sakārtoti alfabēta kārtībā pēc
uzvārdiem. Papildus tajā var saņemt informāciju par telefona numuru un abonenta
adresi. Tomēr telefonu grāmata ir diezgan “ vienpusēja “ datu bāze.
Iedomājieties, ka Jūs zināt cilvēka adresi, bet esat aizmirsuši šī cilvēka
uzvārdu. Telefona numuru grāmata šajā gadījumā Jums palīdzēt nevarēs. Ja Jūs
esat izveidojuši datu bāzi izmantojot teefonu numuru grāmatu, ar speciālās
meklēšanas funkcijas palīdzību un šo datu apstrādi lietotājs var saņemt pieeju pie katra
atsevišķa adreses komponenta un izdarīt šķirošanu pēc adresēm.
Datu meklēšanas mehānisma unifikācijas datu
kopnes saturs tiek saglabāts standartformā. Runa iet par tabulu formu, pie kam
katrs datu ieraksts (datu bloks) ir atsevišķa tabulas rinda. Tātad datu kopums
sastāv no ierakstiem, bet katrs ieraksts – no atsevišķiem laukiem. Visu
ierakstu struktūra ir vienāda: tiem ir tā pati lauku secība, bet katra lauka
saturs ir savs.
Datu
bāzes veidošana tiek veikta vairākos etapos:
1.etapā
tiek noteikta datu bāzes struktūra. Te tiek noteikts, no kādiem laukiem
sastāvēs datu bāzes atsevišķs ieraksts. Izšķir, teksta un skaitļu laukus.
Pirmie ir domāti teksta glabāšanai un iespēja veikt tajos datu apstrādi ir
vājāka nekā skaitļu laukos, kuros var veikt pat skaitļošanu. Līdz ar lauku tipu
tiek uzstādītas arī šī lauka raksturojums. Piemēram, lauka garums. Lauka
garumam ir jābūt uzstādītam tā, lai pietiktu vietas lauka satura satura
glabāšanai. Katram laukam ir savs vārds.
Pirms
tam kā noteikt datu bāzes struktūru, ir
nopietni jāaplūko informāciju,
kura tiks saglabāta šajā ierakstu laukā (datu blokā). Piemēram, pie telefona
numuru grāmatas datu bāzes projektēšanas ir jāpadomā par to, vai ir pietiekams lauka izmērs pilnajai
adresei, ielas nosaukumam pasta indeksam un apdzīvotās vietas nosaukumam, kuru
labāk atzīmēt atsevišķi. Atsevišķu lauku izmantošana ir piemērota tad, ja
ierakstus būs nepieciešams šķirot pēc dotā lauka nozīmes.
2.etaps.
Pēc datu bāzes struktūras izveidošanas tiek veikta datu ievade. Speciālo formu
izmantošana vienkāršo kā ievadu tā atsevišķu ierakstu izvadu. Ar formu
palīdzību ir iespējams izvadīt uz ekrāna ne visu lauku saturu, bet tikai
nepieciešamo. Pateicoties tam eksistē iespēja pieejas bloķēšanai pie
konfidenciālas informācijas, kuru satur datu bāze. Bez tam, daudzās datu
bāzes (kur lauku skaits var sasniegt
100) var norobežot operatora “darba lauku”, koncentrējot uzmanību tikai uz
nepieciešamajiem laukiem.
3.etaps.
Informācijas meklēšana datu bāzē tiek veikta uz kritēriju meklēšanas pamata,
kuri tiek pielietoti noteiktam datu bāžu lauku saturam. Strādājot ar telefona
abonentu grāmatu, lietotājs varētu uzstādīt tikai kritēriju, kurš ļauj atrast
visus abonentus, kuri dzīvo pēc norādītās adreses. Pietiekoši tikai uzstādīt
adresi kā kritēriju meklēšanai laukam “Adreses”. Izmantojot norādīto kritēriju,
programma, kura vada datu bāzi, pārlūkos visus ierakstus, meklējot ievadītajam
kritērijam atbilstošo, t.i., to, kuru satur lauciņš “Adreses”.
Kā
meklēšanas rezultāts būs identificēti visi datu bloki, kuri saturēs informāciju
atbilstoši pieprasītajai rindiņā “Adreses”. Iepriekšminētais process ir
informācijas filtēšanai no datu kopnes, to sauc par pieprasījumu.
Pieprasījumi var būt saglabāti atkārtotajai
lietošanai. Pateicoties korekti uzstādītajiem pieprasījumiem teik veikta ātra
datu atlase. Pieprasījumi ļauj attēlot uz ekrāna tikai tos datus, kuri
meklēšanas rezultātā ir nepieciešami lietotājam. Sarežģītu datu bāzes pieprasījumi tiek lietoti arī tam, lai diferencētos
pieejas tiesības pie atsevišķiem laukiem, dažādām lietotāju kategorijām. Var,
piemēram, norobežot piekļūšanu pie informācijas, kura ir komercnoslēpums,
visiem lietotājiem, izņemot, kādu noteiktu cilvēku loku. Tā piemēram, tiesības
saņemt informāciju no datu bāzes par firmas darbiniekiem var būt tikai vadībai.
4.etaps.
Ierakstu noformēšana, kuri tiek sakārtoti izmantojot pieprasījumu. Iepriekš
apskatītajā piemērā par telefona abonento grāmatu saprātīga būtu šo adrešu
izdruka adrešu etiķešu veidā, vai to sagatavošana sērijveida vēstulēm. Te ir
ļoti plašas iespējas.
Relāciju
datu bāzes.
Sarežģītu
uzdevumu veikšanai viena datu faila (datu bāzes) nav pietiekoši. Pieņemsim Jums
ir nepieciešams sastādīt pieteikumu uz precēm, kuros figurē preces nosaukums un
preces piegādātājs. Ja šo visu informāciju glabāt vienā tabulā, tad katram
ierakstam, līdz ar preces nosaukumu, jāparedz lauks piegādātāja adresei.
Ja turpretim viens piegādātājs Jums piegādā vairākas preces, tad daudzi
ieraksti glabās atkārtoto informāciju, viena un tā pata adrese pie dažādiem
preces nosaukumiem. Šim datu bāzes organizācijas paņēmienam ir daudzi trūkumi:
Pie
informācijas papildināšanas datu bāzē ar jaunu preces nosaukumu, jau esošo
peces piegādātāja adresi vajadzēs ievadīt
vēlreiz:
Ja
piegādātāja adrese izmainīsies, būs nepieciešams pārbaudīt un atjaunot visus
ierakstus, kuri satur maināmo adresi;
Pie
šīs informācijas glabāšanas, (kura iekļauj sevī piegādātāja pilno adresi)
paplašinās datu bāzei nepieciešmais atmiņas apjoms, tiks izmantots ļoti daudz
laika datu ievadīšanai, bet meklēšana var būt ilgstoša;
Tiek
pieļauta lielāka kļūdas iespējamība datu
izvadīšanas procesā.
Šādā
sitiuācijā, efektīvāka ir datu bāze, kura ir uzbūvēta pēc relācijas moduļa
parauga. Tās priekšrocība ir tā, ka katram neatkarīgam datu kopumam tiek
pievienots neatkarīgs fails (tabula). Mūsu piemērā tas bija atsevišķs fails ar
preču nosaukumiem un atsevišķs fails ar piegādātāju adresēm. Failā Preces
nosaukums piegādātāja adrese tiek norādīta saites veidā – Piegādātāju faila
adreses ieraksta numurs, kurš satur reālu adresi. Ar šī numura palīdzību
viennozīmīgi tiek noteikts ieraksts Piegādātāju failā.
Ieraksta
numurs failā Preces nosaukums tiek saukts par primāro atslēgu.
Piezīme: Daudzas datu bāžu vadīšanas programmas, tai skaitā arī
MSAccess, var piešķirt tādu numuru automātiski, piemēram, pēc ierakstu ievades
skaita datu bāzē, vienkārši tās numurējot.
Ja
failā Preces nosaukums tiek dota norāde
uz piegādātāja adresi, tad viennozīmīgai saites uzstādīsanai pietiek ar
primārās atslēgas zināšanu.
Ar
atslēgu palīdzību tiek uzstādītas relācijas attiecības starp 2 failiem. Šādas
datu bāzes priekšrocības ir:
Centralizētāka
informācijas glabāsana par piegādātājiem;
Mazāki
laika patēriņi pie datu ievadīsanas;
Liela
pieejas ātrdarbība pie mazākiem atmiņas apjoma patēriņiem;
Mazāka
kļūdu iespējamība.
Primārā
atslēga, kura tiek minēta iepriekš, pēc būtības ir indekss. Pie lielām datu
bāzēm tieši indeksi atvieglo informācijas meklēšanu. Ja fails ir apjomīgs,
škirošna aizņem daudz laika un atmiņas. Tāpēc ātrākai šķirošanai izmanto
atsevišķu indeksu failu. Tas saturēs tikai primārās atslēgas un ierakstu
secības aprakstus. Pats Piegādātāju adrešu fails paliek nesakārtots. Indeksu
fails ir daudz mazāks par Piegādātāju failu, tāpēc šķirošana pēc indeksiem ir
daudz ātrāka, nekā paša faila šķirošana ar datu atrasšanās vietu izmainīšanu.
Līdz ar primāro indeksu fails var saturēt arī citus indeksus.
Telefonu
abonentu grāmatas gadījumā, vārds ir otrkārtējais indekss. Pateicoties tam, var
veikt šķirošanu pēc vārdiem tad, kad
ieraksti jau ir sašķiroti pēc uzvārdiem.
Rūpēties
par datu bāzes apjoma samazināšanu ir svarīgi , bet nav jāaizmirst arī par tās drošību. Access
Jums to atgādinās. Ja piemēram, preču nosaukumu failam tiek dota norāde uz
piegādātāju ar numuru 3, Access neļaus izdzēst ierakstu ar numuru 3 failā
Piegādātājs. Ja ieraksts ar numuru 3, tomēr tika izdzēsts no faila Piegādātāji,
tad fails Preces nosaukums saturētu
veselu rindu preču bez norādījumiem uz piegādātāju.
Pie
mēģinājuma dzēst ierakstu no faila Access apskata datu bāzes uz saišu
eksistenci no citiem saistīto failu ierakstiem. Pārbaudīts tiek tā saucamais
datu veselums.
Microsoft Access 7.0 –
Windows 95 datu bāžu vadības sistēma.
Microsoft
Access 7.0 populāras relāciju datu bāzes vadības sistēmas Access 32-bitu
versija. Tiem, kas pirmo reizi saskaras ar Access datu bāzēm, atgādināsim par
Access attīstību.
Jau
pirmajā Access versijā, tā bija datu bāžu vadības sistēma, kuras sastāvā
ietilpa tabulas, pieprasījumi, formas, pārskati, makrosi un moduļi kā
patstāvīgi objekti, kuri glabājas kopējā datu bāžu failā uz cietā diska vai uz
cita datu nesēja. Pateicoties tam saistīta objektu veidošana un saišu kopuma
pārbaude ir krietni atvieglota.
Grafiskais
apvalks ar peles palīdzību ļāva tabulu sasaistīšanas procesu attēlot uzskatāmi
un vienkārši, bet ilustrāciju iebūvēšana un šriftu True-Type izmantošana ļāva
iegūt augstas kvalitātes izdrukas.
Programma
Access 1.0 pieturēja OLE-objektu (Object Linking and Embedding) iebūvēšanu
Windows vidē. Atgādināšu, ka OLE-objekts ir norāde uz noteiktu informāciju,
kura paliek saglabāta savā sākuma formā. Par OLE-objektu var būt Excel tabula,
Painbrush ilustrācija vai skaņu fails. Pateicoties OLE – norāžu aktualizāciju
mehānismam, pārskatā vienmēr būs iekļauta
pati jaunākā objekta versija. Tāda objekta aktivizācija atver vecāku
pielikumu programmu, kurā lietotājam ir dota iespēja mainīt objektu.
Alternatīvs ielikšanas paņēmiens ir statiska objektu kopijas ielikšana caur
Clipboard apmaiņas buferi. Šajā gadījumā nākošās aktualizācijas iespējas nav.
Pie
gatava izmantošanai pielikuma projektēšanas
lietotājam nāksies veikt lielu darbu atsevišķu tā komponentu veidošanas,
tādu kā ekrāna formas, pārskati un pieprasījumi. Šī procesa automatizācijai
Access pakotnes sastāvā ir iekļautas specializētu programmu virkne, kuras
risina līdzīgas problēmas. Viena no šīm programmu daļa ieguva nosaukumu Design
(konstruktors) , otra – Wizard (meistars). Konstruktors lietotāja darbam sniedz
instrumentu rindu, ar kuru palīdzību var ātri un vienkārši sastādīt
nepieciešamo konstrukciju: formu, tabulu, pieprasījumu un pārskatu. Programma
Wizard arī palīdz projektēt formu vai pārskatu, bet veic to ar citu metožu
palīdzību. Ir jāatzīmē, ka vārds wizard tulkojumā no angļu valodas ir “burvis”.
Kā redzam šis programmas izveidotāji gribēja akcentēt, ka jaunas formas vai
pārskata izveide ar Wizard palīdzību notiek kā burvestība. Programma Wizard
darba laikā uzdod lietotājam jautājumu virkni, uz kuriem ir jāatbild, un
savukārt uz ievadīto atbilžu pamata tā būvē jau izveidoto formu vai pārskatu.
Pirmajā
Access versijā nebija aizmirsti līdzekļi, kuri ir nepieciešami darbam ar citām
eksistējošām dažādu formātu datu bāzēm. Tā, piemēram, jūs varat brīvi griezties pie datu bāzēm no
dBASE, Paradox vai Btrive, bez to konvertēšanas formātā, kuru izmanto Access.
Iespējams Access pielietojums arī strādājot ar citu sistēmu datu bāzēm, vai arī
to datu sasaiste ar Access datiem. Kvalificētiem programmētājiem tiek sniegta
iespēja strādāt ar Access Basic (valodas Visual Basic iebūvētais dialekts).
Līdz
ar to kā mainījās pielikumi, kuri strādā Windows vidē, pārejot citā kvalitātes
ziņā līmenī, attīstījās arī Access. Versijā Microsoft Access 2.0 bija pāaugstināta
sistēmas funkcionalitāte, vienkāršota apstrāde, kolektīva datu izmantošana.
Lietotājiem bija sniegtas jaunas iespējas plašākai līdzekļu izmantošanai pie
automātiskas pielikumu izstrādes – tie ir jaunie konstruktori (Design),
meistari (Wizard) un veidotāji (Build).
Lai
vienkāršotu vadības elementu izveidošanu (pogu, grupu, sarakstu un lauku ar sarakstiem) Access 2.0 bija ievadīti
vadības elementu izveidošanas meistari, kuri ļauj dialogā ar lietotāju,
izveidot nepieciešamo vadības elementu.
Tāpat
kā citi firmas Microsoft programprodukti (Mcrosoft Word, Microsoft Excel),
Microsoft Access 2.0 bija iekļauti uzstādāmie un pārvietojamie instrumentu
paneļi. Šie instrumentu paneļi, kurus var pārvietot loga robežās atbilstoši
lietotāja vajadzībām, kā arī individuāli dzēst no ekrāna vai arī izvadīt uz
ekrāna. Access dod iespēju veidot nestandartus instrumentu paneļus un sasaistīt
tos ar formām un pārskatiem.
Lai
atvieglotu nepieciešamo darba variantu
meklēšanu Access 2.0, tika ievadīta konteksta izvēlne, kura atveras jebkurā
darba momentā pēc labā peles taustiņa nospiesšanas uz darba galda, tā sniedz
pamatkomandu sarakstu, kuri var būt nepieciešami dotajā situācijā. Pie tam zuda
nepieciešamība pēc galvenās komandrindas izmantošanas.
Parādās
tāds līdzeklis kā Input Mask (ievada maska), ar kuras palīdzību kļuva iespējama
ātra un korekta informācijas ievade. Ievada maskas nosaka šablonus, kurus ir
jāapmierina dati, kuri tiek ievadīti formā vai tabulā. Pie maskas noteikšanas
var izmantot ievada maskas veidošanas meistaru (Input Mask Wizard).
Līdz
ar jaunās Windows 95 operētājsistēmas parādīšanos, radās nepieciešamība pēc
visu pielikumu pārveidošanas tajā, jo tie visi strādāja Windows 3.1 vidē.
Pirmkārt
tādu pazīstamu programproduktu, kā Microsoft Word 6.0, Microsoft Excel 5.0,
Microsoft Access 2.0, kas iekļaujas pakotnē
Microsoft Office. Šo produktu
versijas
ieguva vienādu numuru – 7.0.
Access
7.0 ar līdzekļa Briefcase palīdzību no sistēmas Windows 95 “likvidētiem”
lietotājiem dod iespēju strādāt ar datu bāžu kopijām.
Metode
Drag and Drop (pārvilkt un atlaist), jaunajā versijā ir attīstījusies tālāk.
Jūs varat pārvietot pieprasījumus vai tabulas no datu bāzes loga uz formām vai
pārskatiem, lai varētu veidot pakļautas formas vai pārskatus, varat veidot
jaunas tabulas pārvelkot Excel tabulas uz datu bāzes Access logu.
Vēl
vairāk ir pilnveidoti jaunajā versijā līdzekļi, kas domāti automātiskai
pielikumu izstrādei: labi pazīstamo Wizards saimi papildināja datu bāžu
izstrādes meistars (Database Wizard), kurš ar vairāk kā 20 šablonu palīdzību,
dialoga ceļā, veido ne tikai tabulas (Table Wizard), bet arī formas un
pārskatus, sakomponējot tos pabeigtajā pielikumā.
Būtiskas
izmaiņas ir iekļautas formu un pārskatu projektēšanas automatizācijas
programmās (Form Wizard un Report Wizard). Tā sarežgītu pārskatu veidošanā,
kuri izmanto vairāk kā vienu tabulu, tagad nav nepieciešamības sastādīt
pieprasījumu, tā kā Report Wizard šo uzdevumu veic patstāvīgi. Pašas programmas
Form Wizard un Report Wizard kļuva vēl lokanākas – analizējot laukus, kurus
lietotājs iekļāva pārskatā vai formā, meistars piedāvā pārskata vai formas
tipu. Ja šie lauki attiecas uz vienu tabulu, tas piedāvās izveidot vienkāršu
formu vai pārskatu, ar tabulu attiecībām “viena pret daudzām” , tad meistars
piedāvās Jums izvēlēties vienu no sastādāmām formām vai sastādīt sarežgīto
pārskatu. Tagad šim nolūkam nav jāveido pieprasījums – Form Wizard vai Report
Wizard to izdarīs Jūsu vietā. Bez tam, Form Wizard uz saistīto tabulu pamata
var uzbūvēt 2 formas: vecāko un meitas, kuras var strādāt vienlaicīgi,
saglabājot sasaistes datu veselumu. Formu
un pārskatu noformējums tiek veikts uz standartšablonu pamata, kuros
lietotājs var ieviest savas izmaiņas vai veidot
savu šablonu uz esošas formas vai pieprasījuma pamata.
Ātrai
formu veidošanai tiek izmantoti autoformatori (Auto Form un Auto Report), kuri
ļauj veidot formu vai pārskatu nepieciešamā izskatā. Lietotājam tiek sniegta
iespēja pašam veidot šablonus vai arī izmainīt piedāvātos.
Ir
radušās izmaiņas arī formu un pārskatu konstruktorā. (Form/Report Design). Tā
īpašību logs kļuva daudzlappušu, ļaujot apskatīt īpašības, sagrupēt tās pēc
funkcionālām pazīmēm. Tagad var formās un pārskatos operatīvi izmainīt vadības
elementu tipus, nepārveidojot tos pa jaunu, pietiek noklikšķināt labo peles
pogu un izvēlēties atbilstošo elementu
parādītajā izveltnē Change To (tā
teksta lauku var pārveidot uz Label (uzraksts), List Box (saraksts) vai
Combo Box (kombinētais saraksts)). Ar funkcijas Auto Format palīdzību var
pārformatēt jau uzbūvēto formu vai pārskatu atbilstoši izvēlētajam paraugam.
Pieskaroties
meistaru izmantošanas problēmai Access’ā 7.0 ir jāatzīmē, ka visi palīgi
meistari piedāvā savu palīdzību pilnīgi viscaur, neatkarīgi no tā ar ko jūs
patlaban strādājat.
Tā
pie importa/eksporta operācijām palīgos nāk Import/Export Wizard, pie
daudzlietotāja pielikuma veidošanas, nenosakāmu palīdzību lietotājam sniedz
Application Splitter Wizard, sadalot Jūsu
pielikumu divos failos, vienā no kuriem būs tabulas un otrs saturēs
formas, pieprasījumus, pārskatus, moduļus, makrosus.
Jaunajā
versijā meistari sniedz ne tikai palīdzību pie datu bāžu tabulu, pieprasījumu,
pārskatu un pat pielikumu veidošanas, bet arī veic datu analīzi. Tā ar jauna
meistara Table Analyzer Wizard (tabulu
analīžu meistars) palīdzību var datu
bazi uztaisīt efektīvāku izmantošanā ar datu normalizācijas palīdzību. Ja Jūs
importējiet datus no teksta faila vai no elektroniskās tabulas, lai uz to
pamata uzbūvētu datu bāzes tabulu, Table Analyzer Wizard pēc importēšanas
operācijas piedāvās savus pakalpojumus pie importēto dokumentu analīzes un dos
rekomendācijas pie šo dokumentu izveidošanas relāciju tabulā.
Cits
analīzes līdzeklis, kurš pirmo reizi ir parādījies Access 7.0 , ir Perfomanse
Analyzer Wizard (analīzes izpildes meistars), kurš veic dažu vai visu datu
bāzes objektu analīzi un sniedz rekomendācijas sakarā ar to, kādas izmaiņas nepieciešamas ieviest datu
bāzē, lai tās darbaspējas pāaugstinātos.
Jauns
Pivot Table Wizard (tabulu Pivot Table
izveidošanas meistars). Meistars palīdzēs izveidot speciāla tipa formu,
kura veiks lielu datu skaita summēšanu, kas tiek izvēlēts saskaņā ar lietotāju.
Tabula Pivot Table atgādina krustiskus pieprasījumus (crosstab), bet Jūs varat
pārslēgt rindas un nosaukuma kolonnas dinamiski, lai iegūtu datu dažādu
pasniegšanas veidu.
Darbā
ar Input Mask Wizard, lai to palaistu pietiekami uzklikšķināt uz konstruktora
īpašību loga atbilstošajā rindiņā. Izsaukums tiek veikts pa taisno, bet ne caur
virsbūvi, kā tas tika veikts iepriekšējās versijās.
Nevar
nenosaukt vēl vienu meistaru Lookup Wizard (pasniegšanas meistars), ar kura
palīdzību var veidot laukus ar kombinētiem sarakstiem, kur ir iekļauti dati no
citām tabulām, pieprasījumiem vai datu masīviem, kurus nosaka lietotājs. Tas
ļauj pie datu ievades tabulā lietot norobežoto nozīmju sarakstu izvēlētam
laukam.
Izmainījās
arī Access ārējais izskats. Visi interfeisa elementi ieguva triju dimensiju
attēlojumu, kas ir pieņemts Windows 95 . Datu bāzes logā ar vadības pogu
palīdzību (piktogrammām) kļuva iespējams izmainīt elementu attēlojumu. Tagad
tos var ievadīt arī lielu vai mazu
piktogrammu veidā vai saraksta veidā ar detalizētu raksturojumu. Radās
iespēja slēpt objektus, kas var noderēt,
ja Jūs vēlaties norobežot piekļūšanu Jūsu datiem.
Lietotājam
tiek dota iespēja savu pielikumu individuālai noformēšnai. Izvadit tabulu uz
ekrāna, Jūs varat izmainīt tīkla krāsu, izvadīt tikai horizontālās vai tikai vertikālas līnijas, varat
laukumiņiem piešķirt triju dimensiju izskatu :ieliektu vai izliektu. Tiekn dota
iespēja mainīt šriftus pie datu attēlošanas. Pirmo reizi tiek izmantota
animācija pie datu dzēsšanas, kuru pēc nepieciešmības var atslēgt.
Ja
Jums nepatīk Jūsu dokumenta noformējums, un Jūs vēlaties pievienot emblēmu vai
kādu citu zīmējumu dokumentam, šim nolūkam ir nepieciešams ievadīt tikai
ceļu īpašību logā Picture Jūsu
formai/pārskatam vai izvēlēties zīmējumu, izmantojot Picture Builder (zīmējuma
veidotājs).
Pie
pielikumu veidošanas, kurus izmantos citi lietotāji, lielu lomu spēlē līdzekļi,
kuri ļauj saņemt operatīvu informāciju, par viņu interesējošo jautājumu. Šim
nolūkam jaunajā versijā ir iekļauts līdzeklis Screen Tips (ekrāna norādītājs),
kurš ļauj veidot “izpeldošos priekšāteicējus” (ControlTipText) pie peles
kursor novietošanas uz elementa, kura funkciju ir nepieciešams noteikt. Tādu
pat rezultātu var sasniegt, izmantojot Control Tips (vadības elementa
norādītājs), ar to tikai atšķirību, ka paskaidrojums būs redzams statusrindā.
Versijā
Access 7.0 ir krietni paplašināta operatīvās palīdzības sistēma. Izsaucot
palīgfunkciju Help, lietotājs savā rīcībā saņem daudzlappušu dialoga logu, kurā
var apskatīt saturu pēc tematiem (nodalījums Contents), atrast informāciju pēc
indeksa (nodalījums Index), atrast informāciju pēc noteiktiem kritērijiem (nodalījums
Find) vai arī izmantot jauno meistaru – Answer Wizard (atbilžu meistars), kurš
atbildēs uz Jūsu jautājumu, kurš ir ievadīts angļu valodā. Izvadāmā informācija
ir labi strukturizēta un sadalīta daudzos nodalījumus, lai informācija pilnīgi
iekļautos ekrāna robežās un nebūtu nepieciešamības izmantot lineālus. Bez
teksta informācijas, kura satur instrukcijas, te ir atrodami grafiskas
ilustrācijas ar aprakstiem, no kuriem var pāriet pie konkrētas informācijas.
Pie
palīdzības līdzekļiem pieder arī AutoCorrect (autokorektors), kurš ļauj
kontrolēt ievadītā teksta pareizību un labo kļūdas, kā arī jaunais meistars
Spell Check Wizard (ortografiskais kontroles meistars), kurš veic ortografisku
kļūdu labošanu.
Pie
pielikumu izstrādāšanas ar valodas Visual Basic palīdzību kļuva iespējama
objektu apskatītāja (Object Browser) izmantošana. Tas ļauj meklēt un apskatīt
objektus, kuri ir piejami Microsoft Access un citiem pielikumiem.
Moduļa
projektēšanas logā kļuva iespējams visas moduļa proceduras attēlot vienlaicīgi,
bet paša moduļa tekstu attēlošanā tiek izmantoti krāsainie izdalītāji pie
sintakses konstrukcijas izdalīšanas.
Izstrādājot
savu programmu lietotājs var izmantot standartfunkciju bibliotēku.
1.scenārijs.
Jaunas datu bāzes tabulas veidošana:
Veicamās darbības
|
Paskaidrojumi
|
||||||||
Start – Programs –
Microsoft Access
|
Palaižam
programmu Microsoft Access
|
||||||||
“Microsoft Access” – Blank Data – OK
|
Apstiprinam,
ka vēlamies izveidot datu bāzi
|
||||||||
“New” – Blank Database – OK
|
Tiek
piedāvāts veidot jaunu datu bāzi
|
||||||||
“File New Database”-( norāda ceļu)
norāda faila nosaukumu
|
Norāda
mājas kataloga atrašanās vietu un uzrāda faila nosaukumu (pēc noklusēšanas
tiek piedāvāts nosaukums db1.mdb)
|
||||||||
“Logā ar Jūsu izvēlēto nosaukumu” –
ieliknī Tables – New
|
Izveidosim
jaunu datu bāzes tabulu
|
||||||||
“New Table” – Design View - OK
|
Izvēlamies
konstruktora tabulas aizpildīšanu
|
||||||||
Atveras
logs ar 3 kolonām: Field Name (lauka nosaukums), Data Type (lauka tips),
Description ( lauka nozīmes paskaidrojums).
|
|||||||||
Laukā
Field Name ievada tekstu: Ieraksta numurs
|
Sākam
konstruktora tabulas aizpildīšanu: Ievadīto apstiprinam ar [Enter] taustiņa
nospiešanu
|
||||||||
Laukā
Date Type tiek piedāvāta izvēlne,
uzliekam Auto Number
|
Laukam
Ieraksta numurs uzliekam automātisko skaitītāju
|
||||||||
No
komandrindas punkta Edit izvēlas apakšpunktu
Primary Key
|
Laukam
Ieraksta numurs piešķiram primārās atslēgas lauka vērtību
|
||||||||
Laukā Description ievada: Kalpo
viennozīmīgai lauka identifikācijai
|
|||||||||
Ievadiet
otras rindiņas saturu: Field Name – Adreses Kods, Data Type – Text,
Destription – šķirošana alfabēta kārtībā
|
|||||||||
Laukā
Field Properties – Field size – ievada: 1
|
Lauks
Adreses Kods tabulā saturēs tikai
vienu simbolu
|
||||||||
Laukā
Field Properties – Indexed – uzstāda: Yes (Duplicates OK)
|
Tabulā
šai vērtībai ir pieļaujama atkārtošanās
|
||||||||
Pārējiem
laukiem ir jāsatur sekojošo informāciju:
|
|||||||||
Field
Name
|
Data
Type
|
Field
Size
|
Format
|
Indexed
|
|||||
Uzvārds
|
Text
|
30
|
Yes(DuplicatesOK)
|
||||||
Vārds
|
Text
|
30
|
|||||||
Adrese
|
Text
|
30
|
|||||||
Pasta
indekss
|
Number
|
Long
Integer
|
|||||||
Apdzīvota
vieta
|
Text
|
25
|
|||||||
Telefons
|
Text
|
15
|
|||||||
Dzimšanas
diena
|
Date/Time
|
Short
Date
|
|||||||
Saglabājam mūsu izveidoto konstruktora tabulu:File – Save as…(atvērtajā logā ierakstam tabulas nosaukumu, piemēram Adreses) – OK.
Tagad
pārejam pie tabulas aizpildīšanas: View – Datasheet View.
Atvērtās
tabulas pirmā kolona Ieraksta numurs
tiks aizpildīta automātiski, tāpēc ar taustiņu [Tab] vai [Enter] pārejam pie
nākošā lauciņa un ievadam datus.
Pa tabulas lauciņiem var pārvietoties arī ar
bultiņu palīdzību.
Pēc
datu ievadīšanas jūsu aizpildītā
tabula varētu izskatīties sekojoši:
|
|||||||||
2.scenārijs.
Jaunas datu bāzes tabulas veidošana(2):
Veicamās darbības
|
Paskaidrojumi
|
|
Start – Programs –
Microsoft Access
|
Palaižam
programmu Microsoft Access
|
|
“Microsoft Access” – Blank Data – OK
|
Apstiprinam,
ka vēlamies izveidot datu bāzi
|
|
“New” – Blank Database – OK
|
Tiek
piedāvāts veidot jaunu datu bāzi
|
|
“File New Database”-( norāda ceļu)
norāda faila nosaukumu
|
Norāda
mājas kataloga atrašanās vietu un uzrāda faila nosaukumu (pēc noklusēšanas
tiek piedāvāts nosaukums db1.mdb)
|
|
“Logā ar Jūsu izvēlēto nosaukumu” –
ieliknī Tables – New
|
Izveidosim
jaunu datu bāzes tabulu
|
|
“New Table” – Table Wizard - OK
|
Izvēlamies
meistarapalīdzību pie tabulas
aizpildīšanas
|
|
Table
Wizard – ieliekam atzīmi pie Personal un izvēlamies no Sample Tables
Addresses
|
Izvēlamies
tabulu veidošanas meistaru, norādam ka veidosim personāla rakstura tabulu,
kura ir domāta adrešu glabāšnai
|
|
No
lauka Sample Fields izvēlamies ar dubultklikšķi laukus AddresessID,
FirstName, LastName, Address, City, PostalCode, HomePhone, Birthdate - Next
|
Mūsu
izveidotā tabula saturēs laukus: Adreses kods, Vārds, Uzvārds, Adrese,
Pilsēta, Indekss, Mājas telefona numurs, Dzimšanas diena
|
|
Ja
Jūs neapmierina angļu nosaukumi Jūs tos varat pārdēvēt izmantojot Rename
Field…(apstājaties uz pārdēvējamā lauciņa un nospiediet Rename Field…,
uzrakstiet Jums pieņemamāku nosaukumu)
|
||
Tiek
pieprasīts tabulas nosaukums ievadiet Adreses un turpat tiek piedāvāts ka
dators pats ieliks primāro atslēgu -
Next
|
Pēc
noklusēšnas tiek piedāvāts nosaukums Addresses, kurš ir izvēlēts par
veidošanas šablonu
|
|
Izvēlamies
Enter data directly into the table - Finish
|
Izvēlamies
datu ievadi uzreiz pēc parametru noteikšanas
|
|
Ekrānā
ir jāparādās sekojošai tabulai:
|
||

3.scenārijs.
Pieprasījuma veidošana:
Veicamās darbības
|
Paskaidrojumi
|
|
Start – Programs –
Microsoft Access
|
Palaižam
programmu Microsoft Access
|
|
“Microsoft Access” – Open an Existing
Database - More Files …
Mēs
atvērsim izveidoto tabulu Adreses
|
Ja
sarakstā ir jūsu izvēlētā faila nosaukums, kuram jūs vēlaties veidot
pieprasījumu, tad noklikšķiniet uz tā, ja nav – tad noklikšķiniet uz More Files…
un atvērtajā logā uzrādiet ceļu
|
|
Atvērtajā
datu bāzē pārejam uz ielikni Queries – New
|
Izvēlamies
jauna pieprasījuma veidošanu
|
|
“New Query” – Design View –OK
|
Izveidosim
pieprasījumu ar konstruktora palīdzību
|
|
“Show Table” – Add – Close
|
Rezultātā
parādīsies tabula ar lauku sarakstu
|
|
Pieprasījuma
tabulā tiks norādīti parametri, kurus ir nepieciešams atlasīt, kā arī nosaka
to parādīšanos uz ekrāna.
Izdarot
dubultklikšķus uz jūsu tabulas lauciņiem aizpildīsim pieprasījuma tabulu
lauciņos Field un Table
|
||
Tabulā
Adreses noklikšķinam uz uzraksta Adreses kods
|
Pieprasījuma
tabulai pievienojam adreses kodu laukus
|
|
Tabulā
Adreses noklikšķinam uz uzraksta
Uzvārds
|
Pieprasījuma
tabulai pievienojam uzvārdu laukus
|
|
Tabulā
Adreses noklikšķinam uz uzraksta
Telefons
|
Pieprasījuma
tabulai pievienojam telefona numuru laukus
|
|
Noklikšķiniet
rindā Sort kolonā Uzvārdi un
piedāvātajā sarakstā izvēlaties
Ascending
|
Mēs
visus izvadītos datus kolonā Uzvārdi sašķirosim augošā secībā
|
|
Rindā
Criteria (kritērijs) kolonā Adreses kods ievadam: B
|
Mums
tiks parādīti dati, kuru tabulas Adreses lauciņš Adreses kods saturēs burtu B
|
|
Lai
pieprasījuma rezultāts tiktu parādīts uz ekrāna no komandrindas punkta Queries - Run
|
Tiek
parādīta tabula ar izvēlēto kritēriju
|
|
File
– Save as – (ievadam mūsu izveidotā
pieprasījuma nosaukumu: telefoni-B)
|
Saglabājam
mūsu izveidoto pieprasījumu ar nosaukumu telefoni-B
|
|
4.scenārijs.
Jaunas formas izveide:
Veicamās
darbības
|
Paskaidrojumi
|
Start
- Programs – Microsoft Access
|
Palaižam programmu
Microsoft Access
|
“Microsoft
Access” – Open an Existing Database –
More Files …
Mēs atvērsim failu ar
nosaukumu Adreses
|
Ja sarakstā ir jūsu
izvēlētā faila nosaukums, kuram jūs vēlaties veidot formu, tad noklikšķiniet
uz tā, ja nav – tad noklikšķiniet uz More Files… un atvērtajā logā uzrādiet
ceļu
|
Atvērtajā datu bāzē
pārejam uz ielikni Forms – New
|
Izvēlamies jaunas formas
veidošanu
|
“New Form” – Form Wizard – uzrāda tabulas vai
pieprasījuma nosaukumu, kuram tiek veidots pieprasījums – OK
|
Izvēlamies formu meistaru,
jaunas formas veidošanai
|
“Form Wizard” – sarakstā Tables/Queries ir jābūt
izvēlētajam tabulas nosaukumam – sarakstā Available Fields (pieejamie
saraksti) atrodas lauki, kurus mēs varam iekļaut formā
|
|
Noklikšķiniet uz
pogas >> -
Next
|
Ar pogas >> palīdzību mēs visus tabulas laukus pārvietojām logā Selected Fields (izvēlētie
lauki)
|
Columnar – Next
|
Te tiek noteikts, kādā veidā jums tiks
izvadīti dati, mēs savus datus izvadīsim vienā stabiņā
|
Standart - Next
|
Atvērtajā logā jūs varat
paeksperementēt un paši izvēlēties pasniegšanas izskatu, mēs izvēlamies
standart
|
![]() Ievadiet izveidotās formas nosaukumu – Adreses |
Izvēlētais nosaukums arī būs izveidotās formas
nosaukums
|
Viens no ierakstiem varētu
izskatīties sekojoši:
5.scenārijs.
Jauna pārskata veidošana:
Veicamās darbības
|
Paskaidrojumi
|
|
Start – Programs –
Microsoft Access
|
Palaižam
programmu Microsoft Access
|
|
“Microsoft Access” – Open an Existing
Database - More Files …
Mēs
atvērsim izveidoto failu Adreses
|
Ja
sarakstā ir jūsu izvēlētā faila nosaukums, kuram jūs vēlaties veidot
pārskatu, tad noklikšķiniet uz tā, ja nav – tad noklikšķiniet uz More Files…
un atvērtajā logā uzrādiet ceļu
|
|
Atvērtajā
datu bāzē pārejam uz ielikni Reports – New
|
Izvēlamies
jauna pārskata veidošanu
|
|
“New Reports” – Report Wizard –uzrāda
nosaukumu - OK
|
Jāuzrāda
tabulas, pieprasījuma vai formas nosaukumu, kurai tiks veidots pārskats,
pārskats tiek veidots ar meistara palīdzību
|
|
No piedāvātajiem lauciņiem izvēlamies
Adreses kods, uzvārds un dzimšanas datums
- Next
|
Pārskata
veidošnā tiks izmantoti lauciņi:adreses kods, uzvārds, dzimšanas datums
|
|
Te
tiek piedāvāts datus grupēt, mēs izvēlamies datus grupēt pēc lauka Areses
kods, ja lauks Adrses kods demonstrējumu lapā ir nodalīts no pārejiem, tad
Grouping Options…, pretējā gadījumā ar dubultklikšķi uznosaukuma Adreses kods
pārvietojam to atsevišķā lauciņā, noklikšķinām uz Grouping Options…
|
||
“Grouping Intervals” – Group-level
fields:Adreses kods un Grouping intervals:Normal - OK
|
Izmantojot
opciju Normal, datus grupēsim pēc principa lauciņi ar vienādām vērtībām tiks
sagrupēti
|
|
“Report Wizard” – tukšajā lauciņā
ierakstam Uzvārds un uzliekam šķirošanu alfabēta secībā, no A līdz Z - OK
|
Izvadāmos
datus var sašķirot arī alfabēta kārtībā, patlaban uzlikām ka izvadāmos datus
šķiros pēc uzvārdiem
|
|
Stepped
– un ieliekam atzīmi uz Adjust the
field width so all fields fit on a page
|
Uzliekam
kāpņveida informācijas izvadi un pieprasam, lai automātiski tiktu noteikts
lappuses optimālais platums
|
|
Formal
- Next
|
Nosakam
standarto noformējumu
|
|
Uzrāda
pārskata nosaukumu – Finish
|
Uzrāda
ar kādu nosaukumu tiek saglabāts pārskats
|
|
Lai apskatītu
pārskata rezultātu šo logu aizver un no ielikņa Report - Preview
|
||
6.scenārijs.
Tabulu sasaistīšana:

Lai sasaistītu tabulas ir nepieciešams, lai eksistētu tādas tabulas, kuras pēc sava satura iekļautu sevī informāciju, kura kaut kādā veidā ir saistīta. Kā parasti, saista vienas tabulas atslēgas lauku ar atbilstošo lauku no citas tabulas, kuru sauc par ārejās atslēgas lauku. Saistāmo lauku nosaukumi var būt dažādi, toties lauku tipiem un visam lauka īpašībām ir jāsakrīt. Mēs sasaistīsim divas tabulas. Viena ir Piedāvātie modeļi un otra - Klienti:
Veicamās darbības
|
Paskaidrojumi
|
Tools
– Relationships
|
“Relationships”
– tajā var noteikt un apskatīt iespējamās saites starp datu bāžu tabulām
|
“Relationships” – Show Table
|
Lai
pievienotu tabulas vai pieprasījumus logā Relationships nepieciešams
izvēlēties opciju Show Table
|
“Show Table” – ieliknī Tables marķējat
tabulu Piedāvātie modeļi – Add – marķējat tabulu Klienti – Add – Close
|
Tabulu
Piedāvātie modeļi saistīsim ar tabulu Klienti
|
Nokliķšķiniet
atvērtajā lauka ar nosaukumu Piedāvātie modeļi uz lauciņa Modeļa kods un
pārvelciet ar peles palīdzību to uz
logu ar nosaukumu Klienti
|
Saiti
starp tabulām veidosim tā, lai strādājot ar tabulu Klienti, nepieciešamās
informācijas, par noteikta tipa automašīnu, saņemšanai pietiekami tikai
ievadīt nepieciešamās automašīnas koda numuru
|
“Relationships” – abos atvērtajos
laukos ievadiet Modeļa kods
|
Vairāki
klienti var pasūtīt vienādas automašīnas, tāpēc vairākiem ierakstiem tabulā
Klienti var atbilst viens ieraksts no
tabulas Piedāvātie modeļi
|
“Relationships” – iesledziet opciju
Enforce Referential Integrity un logs Relationship Type saturētu One-To-Many
– Create
|
Ar
pirmo darbību nodrošinam datu viengabalainību, ar otru – nosakām ka ierakstiem tabulā Piedāvātie modeļi var būt
piekārtoti atbilstošie ieraksti no tabulas Klienti
|
Rezultātā
mēs iegūstam grafisku attēlojumu izveidotajai sasaistei.
|
|
Sasaistīšana:
Veicamās darbības
|
Paskaidrojumi
|
|||
Tools
– Relationships
|
“Relationships”
– tajā var noteikt un apskatīt iespējamās saites starp datu bāžu tabulām
|
|||
“Relationships” – Show Table
|
Lai
pievienotu tabulas vai pieprasījumus logā Relationships nepieciešams
izvēlēties opciju Show Table
|
|||
“Show Table” – ieliknī Tables marķējat
tabulu Piedāvātie modeļi – Add – marķējat tabulu Klienti – Add – Close
|
Tabulu
Piedāvātie modeļi saistīsim ar tabulu Klienti
|
|||
Nokliķšķiniet
atvērtajā lauka ar nosaukumu Piedāvātie modeļi uz lauciņa Modeļa kods un
pārvelciet ar peles palīdzību to uz
logu ar nosaukumu Klienti
|
Saiti
starp tabulām veidosim tā, lai strādājot ar tabulu Klienti, nepieciešamās
informācijas, par noteikta tipa automašīnu, saņemšanai pietiekami tikai
ievadīt nepieciešamās automašīnas koda numuru
|
|||
“Relationships” – abos atvērtajos laukos
ievadiet Modeļa kods
|
Vairāki
klienti var pasūtīt vienādas automašīnas, tāpēc vairākiem ierakstiem tabulā
Klienti var atbilst viens ieraksts no
tabulas Piedāvātie modeļi
|
|||
“Relationships” – iesledziet opciju
Enforce Referential Integrity un logs Relationship Type saturētu One-To-Many
– Create
|
Ar
pirmo darbību nodrošinam datu viengabalainību, ar otru – nosakām ka ierakstiem tabulā Piedāvātie modeļi var būt
piekārtoti atbilstošie ieraksti no tabulas Klienti
|
|||
Rezultātā mēs iegūstam grafisku attēlojumu izveidotajai sasaistei. |
||||




Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru