Mācību stundas plānojums.

Darbs mācību priekšmetā

“Pedagoģiskais process”

Tēma

“Mācību stundas plānojums.”

Mācību stundas plānojums

Mācību stundas plānojums mācību priekšmetā “Informātika” 8^a. klasei:

1.      Stundas temats “Informātika. 2.stunda. Datora sastāvdaļas.”.

2.      Mācību stundas uzdevumi:

a)      turpināt 1.stundā aizsākto tematu par datora uzbūvi, konkrēti iepazīt sistēmas bloka sastāvdaļas, veidot priekšstatu par datora iekšējo uzbūvi;

b)      veicināt radošo domāšanu par datoru un tā darbību kā mehāniskai skatļošanas ierīcei;

3.      Stundas tips:

                  *)   jaunu zināšanu apguves stunda;

                  *)   kombinētā stunda.

4.      Stundā izmantojamie mācību līdzekļi:

                  *)   lekciju konspekta “Datora uzbūves pamati” 1.nodaļa 2.daļa;

                  *)   sistēmas bloka iekšējās sastāvdaļas (cietais disks, procesors, 

                         videokarte utt.).

5.      Stundas gaita.

Stundas sastāvdaļa	Mācību organizatoriskās metodes
1.  Stundas ievaddaļa	Ar frontālu darbību aktualizē iepriekšējā mācību stundā apgūto par datoru, tā ierīcēm. Ar jautājumu uzdošanas palīdzību apspriež audzēkņu zināšanas par citām līdzīgām sadzīvē pielietojamām elektrotehniskām ierīcēm.
2.  Galvenā daļa	Jaunu zināšanu apguve skolotāja stāstījuma veidā un diskusiju veidā, kā arī izmantojot datora satāvdaļas un tās izpētot (cietais disks, video karte, skaņas karte utt.).
3.  Noslēguma daļa (stundas rezumējums)	Diskusiju veidā pārrunājot ar skolēniem par iegūtām jaunām zināšanām, šostund uzzināto salīdzināšana ar citām tehniskām ierīcēm, skolēnu ievešana datortīkla administrēšanas kabinētā, lai aplūkotu datora eksponātu (skatu no iekšpuses).

6.      Stundas pedagoģiskā analīze.

Stundas laikā bija paredzēts izstāstīt skolēniem par datora iekšējām sastāvdaļām, kā arī tematu padarīt skolēniem saprotamāku, izmantojot īstas datora sastāvdaļas. Tādā veidā skolēniem radot ne tikai vizuālu priekšstatu, bet ar taustes un redzes palīdzību nostiprināt šīs stundas zināšanas. Secināju, ka skolēni labprātāk jaunu informāciju uzņem, ja to ne tikai pastāsta, bet arī demnstrē – skolēni redz šo pielietojumu dzīvē. Tā kā skolēniem appētot datora mikroshēmas radās daudz jautājumu un dažu skolēnu zināšanas šajā jomā bija lielas, tad stundas jauno zināšanu apguve risinājās diskusijas veidā. Skolēni bija ļoti aktīvi, pētot mikroshēmas un uzdodot jautājumu. Arī zināšanu līmenis par citām sadzīvē pielietojamām ierīcām skolēniem ir ļoti augsts.

Tā kā nākošās stundas temats būs par datora darbību, tad audzēkņiem būs vienkāršāk izprast signālu darbību un to apstrādi datorā. Stundu varēja arī vadīt nedemnstrējot datoru sastāvdaļas, bet tādā gadījumā pieļauju iespēju, ka atgriezeniskā saite no skolēnu puses nebūtu tik liela, kā es paredzu, - tā būs šoreiz.

Uz stundu varētu arī uzaicināt kādu speciālistu par datoriem no kāda datorsalona, bet es domāju, ka pavasarī, kad Rīgā notiks Informācijas Tehnoloģijas izstāde, ar 8.klases skolēniem mēs to varētu apmeklēt, jo tad jau skolēniem būs plašākas zināšanas par elektroniskiem skaitļotājiem un viņi paši varēs izstādē uzdot dažādus jautājumus speciālistiem no dažādām firmām, kā arī secināt, kas pa šo laiku būs noticis jauns informācijas tehnoloģijas pasaulē.