Makroekonomiskā attīstība

Latvijas IKP raksturojums

Referāts makroekonomikā

Autori: Kaspars Prūsis

Intars Bucis

Dairis Kuciks

Kaspars Kondratjevs

1.11.2000

Ivars Upāns

Makroekonomiskā attīstība.

Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvijā ir notikušas kardinālas izmaiņas. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā relatīvi īsā laikā Latvijā ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei. Pēdējos gados Latvijā pieaug iekšzemes kopprodukts, uzlabojas iedzīvotāju materiālais stāvoklis. Īpaši veiksmīga attīstība bija vērojama laika periodā no 1996. līdz 1999. gada vidum, kad IKP vidējie pieauguma tempi bija 6%. Tomēr banku krīze un Krievijas finansu krīzes dēļ vidējie pieauguma tempi no 1995. gada līdz 1999. gadam bija pieticīgāki – 3,9% gadā. Sākot ar 1999. gada vidu, Krievijas ekonomiskās krīzes radītā negatīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību pamazām tiek pārvarēta, ir atsācies IKP pieaugums. 1999. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ekonomiskās aktivitātes palielināšanās bija vērojama gandrīz  visās tautsaimniecības pamatnozarēs, nodrošinot IKP pieaugumu par 2,8% šajā ceturksnī un par 0,1% gadā kopumā. 2000. gada pirmo mēnešu rezultāti liecina, ka situācija tautsaimniecībā turpina uzlaboties. CSP dati rāda, ka IKP 2000. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 5,3%. Tas vieš cerību, ka šogad IKP pieaugums varētu sasniegt 4-5 procentus.

Ja papētām smalkāk IKP struktūru pagājušajā gadā, tad redzam, ka rūpnieciskās ražošanas sašaurināšanos kompensēja būvniecības un vairāku pakalpojumu nozaru jūtamie pieauguma tempi. Kopumā pakalpojumu nozarēs radītās pievienotās vērtības reālais apjoms  par 5% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, bet preču ražošanas nozarēs tas samazinājās par 6,4%. Apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu samazinājums 1999. gadā gandrīz par 10% jāvērtē kā diezgan ievērojamu, vēl jo vairāk tāpēc, 1998. gada pēdējos ceturkšņos ražošanas apjomi jau samazinājās Krievijas krīzes dēļ. Kopējo rūpniecības ražošanas apjomu kritumu krīzes dēļ, ņemot vērā šīs nozares attīstības tendences 1997. gadā un 1998. gada sākumā, var vērtēt apmēram par 15%. Šādas nozaru ražošanas apjomu izmaiņu tendences arvien vairāk maina tautsaimniecības struktūru par labu pakalpojumu nozarēm, kuru īpatsvars iekšzemes kopproduktā jau sasniedzis 2/3. Pakalpojumu nozaru īpatsvara pieaugumu galvenokārt pēdējos četros gados noteica ievērojamais tirdzniecības un dažādu komerc- un sadzīves pakalpojumu pieaugums. Piemēram, tirdzniecībā reālais ikgadējais apjomu palielinājums bija gandrīz par 11%, kamēr tautsaimniecībai vidējais – par 3,9%. Šāds tirdzniecības apjomu pieaugums, ņemot vērā nozares īpatsvaru tautsaimniecībā, ļāva IKP reālam apjomam četru gadu laikā palielināties par 5,8%, savukārt rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums vairoja IKP apjomus par 3,2%.

Viss IKP pieaugums šajā periodā panākts, palielinoties ražošanas produktivitātei. Laikā no 1995. līdz 1999. gadam produktivitāte Latvijas ekonomikā pieaugusi par 18,7%. Produktivitāte šajos gados ir kāpināta gandrīz visās nozarēs, izņemot monopolnozari “Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde”. Preču ražošanā produktivitātes pieaugums ir bijis straujāks nekā pakalpojumu nozarēs (vislielākais – rūpniecībā). Kaut arī 1999. gadā investīciju apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās, tomēr šī izdevuma posteņa attiecība pret IKP saglabājās augstā – 25%.

Latvijā pastāv izteiktas reģionālās atšķirības IKP apjomā uz vienu iedzīvotāju. Lielākais IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju 1997. gadā bija Ventspilī, un tas 3,8 reizes pārsniedza vidējo rādītāju valstī. Savukārt mazākais bija Krāslavas rajonā – tikai 1/3 daļa no valsts vidējā līmeņa. Piedevām ir vērojama negatīva tendence – turīgākajos reģionos ir straujāks IKP pieaugums nekā trūcīgākos, tātad atšķirība palielinās. Vāji attīstītos reģionos īpaši neattīstīti ir pakalpojumi. Valstī kopumā 1997. gadā tirgus pakalpojumi veidoja gandrīz pusi no IKP, Zemgalē un Vidzemē – tikai 1/3 daļu. Reģionu attīstības izlīdzināšana ir viena no nopietnākajām Latvijas ekonomiskās attīstības problēmām.

Teorētiskais skaidrojums

Gala produkti un pievienotā vērtība.

IKP parāda gala preču un pakalpojumu vērtību. Prasība ņemt vērā tikai gala preces un pakalpojums mums palīdz izsargāties no tā, lai vienu preci neieskaitītu divas reizes. Piemēram, mēs negribam iekļaut IKP pilnu mašīnas cenu un riepu vērtību, kuras bija nopircis ražotājs, lai tās uzstādītu mašīnām. Tādas preces tiek sauktas par starp produktiem un netiek iekļautas IKP. Analogs piemērs ir labība, no kuras ražo maizi. Tādā gadījumā tiek ieskaitīta tikai maizes vērtība.

Praksē, lai izvairītos no dubultas ieskaitīšanas tiek ņemta vērā pievienotā vērtība. Katra produkta ražošanas stadijā tiek iesaistīta pievienotās vērtības daļa. Piemēram, fermera izaudzētie kvieši tikai daļēji tiek ieskaitīti IKP. Vēlāk arī malējs rada pievienoto vērtību. Turpinot šo procesu mēs redzēsim, ka visu pievienoto vērtību summa pārstrādes procesā būs vienāda ar pārdodamās maizes cenu.

Tekošā izlaide

IKP iekļauj produkta vērtību, kas ražoti tekošajā periodā. Tāpēc tajā neiekļauj darījumus ar jau esošām precēm, piemēram, vecas gleznas vai jau uzceltas mājas. IKP iekļauj daļu no jauno māju celtniecības nevis tirdzniecību ar jau esošām mājām. Tanī pašā laikā mēs ņemam vērā starpnieku komisijas naudu, kura veic darījumus ar jau esošām mājām. Starpnieks sniedz tekošos pakalpojumus un šie pakalpojumi ir daļa no tekošās izlaides.

Tirgus cena.

IKP tiek noteikts pēc tirgus cenām. Tirgus cena iekļauj arī nodokļus, piemēram akcīzes nodokli. Tīra cena satur faktoru vērtību, kas vienāda ar atalgojumu par faktora izmantošanu, kas piedalījušās ražošanas procesā. Daži komponenti, kurus iekļauj IKP ir grūti noteikt pēc tirgus cenām, piemēram, mājkalpotāja (pakalpojuma vērtība), privātā friziera vai policijas pakalpojumi. Tādēļ daži no darbības veidiem netiek ieskaitīti IKP, kā piemēram , mājkalpošanas pakalpojumi. Vadībai pakalpojumi tiek noteikti pēc viņu vērtības, tādēļ  IKP novērtē pēc valdībā strādājošo darbinieku algas lieluma. IKP vērtē pēc tirgus cenām, nevis pēc faktoru vērtībām. Šis punkts būs svarīgs tad, kad tiks salīdzināts IKP un nacionālā ienākuma lielums.

Atšķirības starp NKP un IKP

Ir atšķirības starp nacionālo kopproduktu(NKP) un iekšzemes kopproduktu(IKP). IKP tiek noteikts kā gala produktu vērtība, kas saražoti valsts iekšienē. Kur tad ir atšķirība starp NKP un IKP? Daļa no NKP tiek radīta aiz valsts robežas. Piemēram, ja Latvijas pilsonis strādātu Vācijā, tad viņa alga būtu Latvijas NKP sastāvā, bet nebūtu Latvijas IKP sastāvā, jo ienākumi gūti aiz robežas.

Kad NKP pārsniedz IKP, attiecīgās valsts iedzīvotāji gūst aiz robežas vairāk ienākumus nekā ārzemnieki gūst konkrētajā valstī.