Latvijas Banka

Ventspils Augstskolas

 2. kursa studenta

Raimonda Aronieša

referāts

1999.gads

Latvijas banka

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Tā ir viena no svarīgākajām valsts institūcijām un veic likumā noteiktus tautsaimnieciskus uzdevumus. Latvijas bankas darbību nosaka 1992.gadā pieņemtais likums “Par Latvijas Banku”.

Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir, īstenojot naudas (monetāro) politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finanšu sistēmas stabilitāti, koordināciju un uzraudzību.

Svarīgākie likumā noteiktie valsts centrālās bankas uzdevumi ir:

·        noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī

·        emitēt nacionālo valūtu

·        organizēt un nodrošināt norēķinu un maksājumu sistēmas darbību valstī

·        veikt kredītiestāžu uzraudzību, lai nodrošinātu banku sistēmas drošumu, stabilitāti un attīstību

·        izsniegt kredītiestādēm licences (atļaujas) bankas operāciju (darījumu) veikšanai, kā arī licences ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai

·        vākt, apstrādāt un publicēt finanšu statistikas datus, kas raksturo banku sistēmas un makroekonomiskās vides attīstību

·        pārvaldīt ārējos aktīvus

·        darboties kā valdības finanšu aģentam

Latvijas Banka pārstāv Latvijas Republiku ārvalstu centrālajās bankās un starptautiskajās valūtas institūcijās. Latvijas Banka arī konsultē Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikā un banku darbības politikā.

Latvijas Banka pilda savus uzdevumus saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" un "Kredītiestāžu likumu" un nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Latvijas Banka ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā īstenošanā.

Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.

Likums "Par Latvijas Banku" valsts centrālajai bankai neatļauj piedalīties uzņēmējdarbībā. Latvijas Banka savu darbību finansē no ieņēmumiem, ko dod valūtas un kredītu operācijas tās uzdevumu izpildes ietvaros.

Latvijas Bankas struktūra

Latvijas Banka kā valsts centrālā banka ir juridiska persona un darbojas, pamatojoties uz 1992. gada 19. maijā pieņemto likumu "Par Latvijas Banku".

[RA1] Saskaņā ar šo likumu Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 8 cilvēki: Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un 6 padomes locekļi. Bankas padomi vada bankas prezidents. Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus Latvijas Bankas vārdā. Latvijas Bankas padomes izveidotā valde 6 cilvēku sastāvā veic bankas praktiskā darba operatīvo vadīšanu. Latvijas Bankas prezidentu ieceļ amatā Latvijas Republikas Saeima. Bankas prezidents apstiprina Latvijas Bankas struktūru, pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus. Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma ieceļ amatā Latvijas Republikas Saeima. Latvijas Bankas uzraudzību veic Latvijas Republikas Saeima.

Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.

Latvijas Bankas prezidents

Einars Repše iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā 1991. gada 3. septembrī, un saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir 6 gadi. 1997. gada 28. augustā Latvijas Republikas Saeima E. Repši atkārtoti ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu. Latvijas Bankas prezidents ir Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs.

E. Repše ir dzimis 1961. gada 9. decembrī Jelgavā, latvietis. Pēc Rīgas 1. vidusskolas absolvēšanas viņš studējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1979-1986), fiziķis. E. Repše strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskās aparātbūves speciālajā konstruktoru birojā par inženieri konstruktoru (1986-1990).

E. Repše ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu (1990), bija Augstākās padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītājs un Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas loceklis (1991-1993). Viņa vadībā veikta Latvijas rubļa laišana apgrozībā (1992), ar šo pagaidu maksāšanas līdzekli aizstājot Krievijas rubli, un īstenota naudas reforma, atjaunojot Latvijas Republikas nacionālo valūtu - latu (1993).

1997. gadā E. Repše apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; komandieris).

Latvijas Bankas monetārā politika

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā tika uzsāktas reformas, lai valstī izveidotu tirgus ekonomiku. Stabilizācijas un strukturālo reformu programmas ietvēra strauju cenu liberalizāciju, subsīdiju atcelšanu, finansu disciplīnas pastiprināšanu un liberālas tirdzniecības un maksājumu sistēmas izveidošanu. Jau pašos reformu procesa pirmsākumos Latvijā tika ieviesta nacionālā valūta, tādējādi Latvijas Bankai radot iespēju īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Latvijas Bankai ir nacionālās valūtas emisijas monopoltiesības. Veidojot un īstenojot monetāro politiku, Latvijas Banka ir juridiski un faktiski neatkarīga.

Svarīgākais Latvijas Bankas uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti, tā atbalstot tautsaimniecības pārstrukturēšanu. Šis uzdevums nav viegls, jo Latvija ir maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, kurā turklāt notiek plašas institucionālas un strukturālas pārmaiņas. Tā kā cenu liberalizācija un tuvināšanās pasaules cenu līmenim ir neatņemama pārejas procesa sastāvdaļa, centrālajai bankai jāierobežo inflācija, kuru monetārie faktori ietekmē tikai daļēji.

Latvijas Bankas monetārā politika balstās uz tādu nacionālās valūtas kursa noteikšanu un banku rezervju apjomu kontroli, kas ļauj ierobežot kredītu pārmērīgu izsniegšanu. Latvijas Bankas valūtas kursa politika ir tuva t.s. valūtas padomes (currency board) politikai, un emitētās nacionālās valūtas apjoms ir segts ar zelta un ārvalstu valūtas rezervēm.

Monetārās politikas pamatprincipi

·        Brīva nacionālās valūtas konvertējamība.

·        Kapitāla neierobežota plūsma.

·        Nacionālās valūtas ārējā stabilitāte.

·        Iekšējā stabilitāte, nodrošinot iespējami zemu inflāciju.

·        Procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli.

Nacionālās valūtas konvertējamība

Latvijā ir viens no liberālākajiem valūtu režīmiem pasaulē. Gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem ir atļauts bez ierobežojumiem atvērt kontus latos un ārvalstu valūtās, kā arī pirkt latus un tos pārdot par ārvalstu valūtu. Lai nodrošinātu nacionālās valūtas brīvu konvertējamību, Latvijas Banka neierobežotā daudzumā pērk un pārdod SDR (Speciālās aizņēmuma tiesības) groza valūtas bankām pēc to pieprasījuma. Pat kapitāla kontu darījumi netiek ierobežoti.

Kapitāla neierobežota kustība

Latvijas likumdošana un Latvijas Bankas politika sekmē brīvu kapitāla plūsmu uz Latviju un no tās. Latvijā drīkst brīvi ievest un no tās izvest gan ārvalstu valūtu, gan latus. Ārzemju ieguldītāji drīkst izvest savu peļņu no Latvijas jebkurā valūtā bez ierobežojumiem.

Nacionālās valūtas ārējā stabilitāte

Jau kopš 1993. gada Latvijā tiek īstenota uz valūtas kursu balstīta stabilizācijas programma. 1994. gada februāra vidū Latvijas Banka lata kursu stabilizēja pret SDR valūtu grozu (1 SDR = 0.7997 LVL), tādējādi de facto īstenojot fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Šāda politika, ja vien tā ir ilgtermiņa un uzticama, samazina nedrošību un maiņas risku, kā arī rada stabilu pamatu uzņēmējdarbības plānošanai un cenu noteikšanai, tādējādi veicinot starptautiskās tirdzniecības attīstību un investīciju piesaistīšanu. Stabils valūtas kurss stiprina finansu disciplīnu un neļauj īstenot nesabalansētu finansu politiku.

Iekšējā stabilitāte

Veiksmīgo finansu politikas izvēli apliecina tas, ka Latvijā inflācijas līmenis ir nepārtraukti samazinājies - no 958.7% 1992. gadā līdz 23.1% 1995. gadā, 13.1% 1996. gadā, 7.0% 1997. gadā. 1998. gadā inflācijas līmenis bija 2.8% - viszemākais kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli

Kopumā banku likviditāti visvairāk ietekmē ārvalstu valūtas konvertēšanas darījumi. Latvijas Banka veic intervences valūtas tirgū, nosakot valūtu maiņas kursus, tādējādi stabilizējot tirgu. Naudas plūsmas un pieprasījuma un piedāvājuma attiecības finansu tirgū ir tie faktori, kas nosaka procentu likmju lielumu. Tomēr Latvijas Bankai ir būtiska loma banku likviditātes regulēšanā, kas vērsta uz procentu likmju svārstību ierobežošanu.

Latvijas Banka nosaka refinansēšanas likmi, kura kalpo par atskaites punktu visai finansu sistēmai. Latvijas Bankas intervences starpbanku naudas tirgū notiek divos veidos: nosakot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pirkšanas un pārdošanas diskonta likmes, kā arī veicot repo un reverse repo darījumus.

Nozīmīga ir arī lombarda kredītu likme, kura, atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma, pašlaik par 3 līdz 5 procentpunktiem pārsniedz refinansēšanas likmi. Šī likme nosaka augšējo procentu likmju robežu starpbanku tirgū.

Attīstības perspektīva

Latvijas Bankas līdzšinējā darbība ir bijusi sekmīga. Centrālā banka izturēja 1995. gada finansu krīzes radītos valūtas tirgus destabilizācijas centienus, un Latvijā atkal vērojama kapitāla ieplūde.

Lai efektīvāk īstenotu savu pamatuzdevumu - nodrošinātu cenu stabilitāti valstī -, Latvijas Banka veic monetārās politikas instrumentu un darījumu pilnveidošanu, pārejot uz aktīvāku banku īstermiņa likviditātes kontroli.

Lai veiksmīgi pabeigtu pāreju no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku, nepieciešami šādi priekšnosacījumi: adekvāta monetārā politika, droša un efektīva likumdošana un nodokļu sistēma, kā arī strukturālas reformas, kas veicinātu efektīvāku un konkurētspējīgāku ražošanas organizāciju. Latvijas Banka nodrošina nacionālās valūtas stabilitāti kā priekšnoteikumu iepriekšminētajam, taču tā viena pati nespēj nodrošināt ekonomikas augšupeju. Vienīgi Latvijas Bankas, Latvijas valdības un Saeimas kopīgs darbs var radīt stabilu ekonomisko un politisko vidi.

Maksājumu un norēķinu sistēma

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" norēķinu un maksājumu darbība Latvijā jāorganizē un jānodrošina Latvijas Bankai.

Izveidot un uzturēt drošu un efektīvu maksājumu sistēmu ir viens no centrālās bankas galvenajiem uzdevumiem. Šāda sistēma būtiski sekmē finanšu sektora attīstību valstī, nodrošinot bezskaidras naudas līdzekļu norēķinus starp bankām. Tikai ar efektīvas maksājumu sistēmas starpniecību centrālā banka var veikt arī savu galveno uzdevumu - īstenot monetāro politiku.

Valsts maksājumu sistēmas galvenie elementi ir finanšu iestādes un sistēmas infrastruktūra (maksājumu tehniskā un administratīvā pārvalde). Latvijas Banka organizē un uztur šo infrastruktūru, izstrādā un apstiprina tās darbību regulējošos noteikumus, analizē un prognozē notikumu attīstību, lai padarītu maksājumu sistēmas darbību iespējami efektīvāku.

Pašlaik Latvijas Bankā darbojas divas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini.

Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) sāka darbu 1998. gada 17. novembrī, aizstājot iepriekšējo, uz papīra dokumentu apstrādi balstīto klīringa sistēmu, un tiek izmantota klientu maksājumiem (retail payments). EKS ir uzskatāma par ACH (automated clearing house) sistēmu, kurā maksājumu apstrādes process ir pilnībā automatizēts un kurā tiek pieņemti un apstrādāti tikai elektroniskie dokumenti.

1999. gada 1. aprīlī divas Latvijas Bankas bruto norēķinu sistēmas (uz papīra dokumentu apstrādi balstītā un elektroniskā bruto norēķinu sistēma) tika apvienotas elektroniskā bruto norēķinu sistēmā. Tās ietvaros bez pārmaiņām darbu turpina elektroniskā bruto norēķinu sistēma, kurā, tāpat kā iepriekš, maksājumu nodrošināšanai tiek izmantota S.W.I.F.T. tehnoloģija. Savukārt bruto dokumenti, kurus bankas iesniedz papīra dokumenta veidā, Latvijas Bankā tiek pārveidoti elektroniskā veidā.

Pilna informācija (ieskaitot klientu datus un maksājuma detaļas) par visiem maksājumiem, kuri tiek veikti Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmās, saņēmēja bankai tiek nodota elektroniskā veidā. Pārraidāmā informācija ir šifrēta un aizsargāta ar elektroniskajiem parakstiem, tātad banku klienti var būt droši, ka tā nonāks tikai saņēmēja bankas rokās. Šāda principa ieviešana pakāpeniski atbrīvos banku sistēmu no nevajadzīgas papīra dokumentu plūsmas un pavērs iespēju starpbanku elektronisko norēķinu sistēmu attīstībai līdz pat reālā laika norēķinu sistēmas izveidošanai nākotnē.

Latvijas Banka turpina īstenot starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS) projektu.

SAMS ir lielākais un būtiskākais projekts maksājumu sistēmu jomā, kuru Latvijas Banka veido ar Eiropas Savienības PHARE programmas atbalstu. SAMS ir reālā laika bruto norēķinu sistēma (real-time gross settlement system). Šādas sistēmas ieviešanu paredz Eiropas Savienības prasības. Šī sistēma nodrošina uzlabotu risku kontroli un ir efektīvs līdzeklis monetārās politikas īstenošanai. Tā pozitīvi ietekmē ekonomisko procesu norisi gan iekšzemes tirgū, gan starp valstīm. SAMS paredzēta liela apjoma un steidzamiem maksājumiem, kuri saistīti ar starpbanku tirgus darījumiem, Latvijas Bankas atklātā tirgus un citām monetārās politikas operācijām, un tā aizstās pašreizējo elektronisko bruto norēķinu sistēmu. Sistēmas izstrāde un ieviešana plānota 2000. gadā. Pašlaik Latvijas Bankā starptautiskas izsoles ietvaros tiek novērtēti SAMS sistēmas izstrādes piedāvājumi.

Izmantotā literatūra:

www.bank.lv

---

 [RA1]