Mazie uzņēmumi

Ievads

Lasot pasaules presi rodas iespaids, ka tirgus ekonomikā eksistē tikai uzņēmumi giganti, plašas daudznozaru apvienības, trasti un koncerni. Vāciju pārstāv “Siemenss”, “Volkswagen”, Japānu – “Mitsubishi”, “Sony”, ASV – “General Motors”, “Ford” utt. Lielražošana ir tehnoloģiski nepieciešama no efektivitātes viedokļa. Modernā metalurģija, automobiļu ražošana, ķīmija, naftas pārstrāde nespēj attīstīties sīkražošanas ietvaros. Vai tas nozīmē, ka mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai mūsdienās ir otršķirīga nozīme? Par analīzes pamatu var paņemt Vāciju un Japānu – valstis ar dinamisku attīstību, labiem panākumiem zinātniski tehniskā progresā, ar aktīvu ārējo tirdzniecību. Statistiskie rādītāji vēsta, ka šīs valstis ir tipiskas sīkražošanas zemes. Un te nav nekādas pretrunas. Sīkražošana papildina lielražošanu.

Vācija raksturojums. VFR vēl pirms apvienošanas ar austrumu zemēm darbojās 1,9 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu. 1,7 miljonos uzņēmumu strādāja līdz 9 cilvēkiem. Vidējo uzņēmumu ar darba ņēmēju skaitu no 40 līdz 499 bija ap 200 tūkstošiem. Uzņēmumi ar darbinieku skaitu 500 un vairāk bija 3,6 tūkstoši. Mazie un vidējie uzņēmumi deva 2/3 visas Vācijā saražotās produkcijas. Šajos uzņēmumos arī strādāja 2/3 visu nodarbināto. Vācijā mazos un vidējos uzņēmumus dēvē par ekonomiskās, sociālās un politiskās dzīves pamatu, drošu balstu.

Japānas mazais bizness. Japānā par mazo uzņēmējdarbību uzskata:

Rūpniecībā – uzņēmumus, kur strādājošo skaits nepārsniedz 300 cilvēku;

vairumtirdzniecībā – līdz 100 darbiniekiem;

mazumtirdzniecībā – līdz 50 darba ņēmēju;

sadzīves pakalpojumos – līdz 50 algoto darbinieku.

Lielie pasaulslavenie Japānas industrijas giganti ir tikai ekonomiskā “aisberga” virsotne. Apstrādājošā rūpniecībā strādā 6,5 miljoni mazo uzņēmumu. To īpatsvars ir 99% no šīs rūpniecības uzņēmumu kopskaita. Nodarbināto īpatsvars – virs 80%. Mazā un vidējā rūpniecība nodrošina 55% visas produkcijas, vairumtirdzniecībā – 60%, mazumtirdzniecībā – 80%.

Japānas mazais bizness balsta šīs valsts lielražošanu. Automobiļu karaļi “Toyota” un “Nissan” paši ražo tikai 20 – 30% no automobiļu kopējā daudzuma. 70 – 80% ražo mazie un vidējie uzņēmumi piegāžu kārtībā. “Toyota” ir tikai 260 tiešo piegādātāju. Šiem (būtībā starpniekiem) ir 4 – 5 tūkstoši piegādātāju, kas savukārt sadala pasūtījumus 40 – 50 tūkstošiem detaļu pusfabrikātu ražotājuzņēmumiem.

Eiropā problēma nav uzsākt biznesu, bet gan to paplašināt. Piemēram, lielākā daļa no vairāk nekā 3.5 miljonu Lielbritānijas firmu, kuru īpašnieki ir arī to reālie vadītāji, ir ļoti mazas. Mazāk nekā 6% no tām nodarbina 10 un vairāk cilvēkus, un tikai 2% firmu apgrozījums pārsniedz £10 miljonus gadā. Tikai viens no 3000 Lielbritānijas neatkarīgajiem uzņēmumiem gadā ģenerē £1miljonu un vairāk peļņu.

Mazā uzņēmuma definīcija Latvijā.

Likumos “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldības atbalsta kontroli” termins “mazais uzņēmums” definēts dažādi.

Jēdziens “mazais uzņēmums” definēts tikai vienā likumā par nodokļiem – likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, jo uzņēmumam, ja tas atbilst maza uzņēmuma kritērijiem, ir tiesības samazināt tikai šā nodokļa summu. Paplašinātu jēdzienu – “mazais un vidējais uzņēmums” mēģināts definēt likumā, kas reglamentē daudz plašāku jomu – valsts un pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai.

Likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldības atbalsta kontroli” definēts: mazais vai vidējais uzņēmums – uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz divus miljonus latu vai bilances kopsumma – vienu miljonu latu.

Likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” dotā definīcija ir šāda: “mazais uzņēmums ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā (par kuru tiek aprēķināts uzņēmuma ienākuma nodoklis) nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1)  Pamatlīdzekļu bilances vērtība – 70’000 Ls;

2)  Neto apgrozījums – 200’000 Ls;

3)  Vidējais strādājošo skaits – 25 cilvēki.”

Šie kritēriji tiek piemēroti tiem uzņēmumiem, kuri ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Tādi ir visu formu uzņēmumi, izņemot tos individuālos uzņēmumus, kuriem atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” un likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” noteikumiem grāmatvedības reģistri nav jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Tie ir tādi individuālie uzņēmumi, kuru apgrozījums taksācijas gadā ir mazāks par 45’000 Ls.

Skatoties no ES normu viedokļa Latvijā gandrīz visi uzņēmumi ir mazie /vidējie.

Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, aptuveni pusi no nacionālā kopprodukta rada mazie un vidējie uzņēmumi, kuros strādājošo skaits ir mazāks par 250 darbiniekiem. Turklāt arvien palielinās mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Ne visi šie uzņēmumi ir ekonomiski aktīvi, respektīvi, daļa no tiem nedarbojas. Patlaban valstī dažādās nozarēs ar aktīvu uzņēmējdarbību nodarbojas aptuveni 37 tūkstoši uzņēmumu. 80% no tiem ir mazi uzņēmumi, kuros nodarbināti ne vairāk kā 20 cilvēki vai pat strādā tikai īpašnieks un viņa ģimenes locekļi, vai arī to apgrozījums ir mazāks par 200 tūkstošiem latu gadā. No tiem 36% ir nelieli mazumtirdzniecības uzņēmumi.

Attīstības ziņā mazās firmas atpakaļejošā secībā var tikt sagrupētas piecās kategorijās:

¨                 13% no MVU ir "čempioni", kuru pārdošanas un peļņas regulārais pieaugums pārsniedz 25% gadā.

¨                 5% no tiem ir peļņas palielinātāji, kas paaugstina peļņu, nepalielinot pārdošanas apjomu.

¨                 14% ir peļņu negūstoši biznesa paplašinātāji, kas palielina pārdošanas apjomus, bet ne peļņu.

¨                 Aptuveni 14% ir "panīkušās" kompānijas, kuru pārdošanas apjoms un ienākumi samazinās inflācijas dēļ.

¨                 Atlikušie 54% jeb "ganāmpulks" ir firmas, kas panāk pieticīgo 10 vai vairāk procentu pieaugumu pārdošanas apjomā un peļņā, taču būtiski neietekmē biznesa pasauli.

Mazo un vidējo uzņēmumu tautsaimnieciskā nozīme

Ātrā reakcija. Minētais uzņēmumu tips spēj ātri pielāgoties tirgus konjunktūrai, ātri reaģēt uz samērā mazām izmaiņām pieprasījumā, līdz ar to vispilnīgāk apmierinot katra perioda vajadzības.

Individuālie pasūtījumi. Individuālie pasūtījumi arvien pieaug, vēršas plašumā. Standarta mēbeļu ražošana pakāpeniski aiziet pagātnē. Mēbeles pasūta nelielās darbnīcās pēc dzīvokļa gabarītiem. Dzīvokļu remontu attiecīgas sīkas firmas veic pēc individuāla pasūtījuma. Individuāla pieeja arvien aktīvāk aptver māju, viesnīcu celtniecību. Raksturīgi ir pretrunīgi procesi tirdzniecībā. Viena daļa ir supermārketi, masveida iepirkšanās lielā izvēlē veselai nedēļai, otra daļa – sīkas ražotnes apvienība ar tirdzniecību. Visai prestiža ir situācija, kad tev ir savs maiznieks, savs miesnieks, blakus mājā savs krodziņš, ģimenes ēdnīca, savs drēbnieks, sava elektronisko aparātu remontdarbnīca utt.

Jaunas tehnoloģijas pionieri. Jauna tehnika un tehnoloģija ne vienmēr prasa lielus kapitālieguldījumus. Šajā ziņā ātri un lēti pārkārtojumus var veikt mazie un vidējie uzņēmumi, aizstājot atsevišķus novecojušus agregātus ar jauniem, pārejot uz jaunu tehnoloģiju, organizāciju, pārvaldi. Mazais bizness šajā jomā bieži vien apsteidz lielus uzņēmumus.

Masveida ražošana. Mazi un vidēji uzņēmumi ir spējīgi atsevišķas detaļas, pusfabrikātus ražot masveidā, līdz ar to apkalpojot plašu tirgu.

Lielražošanas “stute”. Milzīgi uzņēmumi, kuru pamats ir liels skaits nelielu uzņēmumu, ir raksturīgi mašīnbūvei praktiski visās valstīs. Un ne mašīnbūvei vien. Pat lauksaimniecībā dažu darbu veikšana tiek uzticēta svešiem sīkiem uzņēmumiem.

Profesionāla apmācība. Katrā tirgus ekonomikas valstī ir skolu tīkls visdažādāko nepieciešamo profesiju apgūšanai, bet vienlaikus liela daļa jauniešu apgūst arodu, iegūst sarežģītu kvalifikāciju praktiskā darbā mazos un vidējos uzņēmumos.

Bezdarbnieku piesaiste. Sociāli asa bezdarbnieku problēma ir grūti risināma. Bezdarbs, pat saņemot izdzīvošanai pietiekamu pabalstu, ir morāls trieciens. Pieredze liecina, ka attīstītās tirgus ekonomikas zemēs daļa bezdarbnieku spēj atrast darbu tieši mazos un vidējos uzņēmumos.

Efektīvās darbības spēcīgā motivācija. Mazā uzņēmumā bieži viena persona ir gan īpašnieks, gan pārvaldnieks, tehnologs, grāmatvedis un darba veicējs. Šāda “personālūnija”, pirmkārt, būtiski taupa pārvaldes izdevumus; otrkārt, rada visai spēcīgu efektīva darba motivāciju.

Asa konkurence. Lielais skaits mazo un vidējo uzņēmumu rada asu konkurenci. Šajā nesaudzīgajā sāncensībā uzvar tas, kas spēj pārdot lēti, nodrošinot augstu kvalitāti, piedāvāt preci ar diferencētām īpašībām, piesaistīt pircējus ar papildu pakalpojumiem, kulturālu apkalpošanu, vispār ar oriģināliem risinājumiem. Ekonomiskā atlase darbojas ar lielu spēku. Francijas dati liecina, ka vidēji katru gadu top tikpat daudz mazu uzņēmumu, cik tādu uzņēmumu izput. Nav retums, ka bezdarbnieks iesaistās mazajā uzņēmējdarbībā un cenšas gūt panākumus konkurencē.

Starptautisks, valsts un speciālo organizāciju atbalsts. Izdzīvot MVU nav viegli. Nepieciešams vispārīgs atbalsts. Tas nāk no daudzām pusēm. Pasaules Banka, Eiropas attīstības un rekonstrukcijas banka laiku pa laikam piešķir lētu kredītu ar ilgāku atmaksas termiņu speciāli mazajai uzņēmējdarbībai. Savi atbalsta pasākumi tiek īstenoti ES ietvaros. No valsts puses ir iespējami nodokļu atvieglojumi, it sevišķi šādu uzņēmumu tapšanas periodā. Ir vairākas starptautiskas organizācijas, kuru darbības mērķis ir mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšana, aizsardzība pret lielo, spēcīgo konkurentu žņaugiem.

Nacionālā programma. Atbilstoši Eiropas Savienība politikai, kas paredz veidot labvēlīgu vidi mazu un vidēji lielu uzņēmumu attīstībai, uzlabojot šo uzņēmumu konkurences spēju, ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu., ko Ministru kabinets ir akceptējis 1997.gada septembrī. Kas paveikts šajā laikā:

¨     Pirmkārt, ir izveidots MVU mācību un konsultāciju centru tīkls.

¨     Otrkārt, nodibināta Latvijas Garantijas aģentūra, kas ir sevišķi nozīmīga kredītu saņemšanai. Garantijas aģentūra uzņemsies daļu riska gadījumā, ja perspektīva uzņēmējdarbības attīstības projekta iesniedzējam dažādu iemeslu dēļ grūti saņemt kredītnodrošinājumu.

¨     Treškārt, Nacionālās programmas koordinācijas padomes ietvaros ir organizētas likumdošanas pilnveidošanas grupas.

¨     Ceturtkārt, nodibināta reģionālās attīstības grupa.

¨     Piektkārt, kas ir sevišķi svarīgi, nodibināta finansu jautājumu, būtībā finansu atbalsta grupa. Visbiežāk MVU “klupšanas akmens” ir tieši finansu jautājumi, t.sk. investīcijas.

Mazie uzņēmumi lauksaimniecībā. Nopietns strīda ābols lauksaimniecībā ir saimniecības apmēri. Vieni uzskata, ka perspektīvā sekmīgi darbosies tikai lieli uzņēmumi, kas apbruņoti ar jaunāko tehniku, kam pa kabatai ir jaunās tehnoloģijas, kas spēj iekļauties modernā agrotehnikā, turēt līdzi ES vismaz vidējā līmenī. Citi šādai nostājai kategoriski iebilst. Tiek atzīts, ka mazās platībās var sekmīgi intensīvi saimniekot, audzēt Eiropā pieprasīto ekoloģiski tīro produkciju. Problēma ir saistīta arī ar Latvijas iekšējo tirgu un Baltijas tirgu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jāapgādā ar pārtiku Latvijas iedzīvotāji, intensificējot ražošanu, jākļūst konkurences spējīgiem Baltijas tirgū.

Kā jūtas mazais uzņēmējs?

Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas institūts pēc valdības pasūtījuma 1998.gada jūlijā un augustā aptaujas ceļā veica pētījumu, kā jūtas mazais uzņēmējs.

Vispārējie rezultāti. Pētījumā noskaidrots, ka mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanas ziedu laiki bija 1992. – 1995.gads, kad veidojās 63% mazo uzņēmumu. Priekšroka (77%) tika dota SIA ekonomiskajai, juridiskajai formai. Raksturīga īpatnība bija tā, ka gandrīz 4/5 mazo uzņēmumu pieder tikai to vadītājiem. Topošo uzņēmumu vairākums it labi saprata, ka vislabāk ir dibināt viena īpašnieka SIA. MVU pamatdarbība ir tirdzniecība un visdažādākie pakalpojumi. Maziem rūpniecības uzņēmumiem, kas tik nozīmīgi ir Rietumeiropā, Latvijā nav attīstības augsnes, kas izriet no republikas rūpniecības struktūras – ierobežots ir mašīnbūves uzņēmumu skaits, apmēri, specializācija, kooperācijas sakari. Gandrīz visi mazie uzņēmēji ir pašmāju ļaudis. Sīkos investorus ārzemniekus Latvijas MVU nepievelk. Ārzemju ieguldījumu īpatsvars nepārsniedz 4%.

Kas traucē uzsākt uzņēmējdarbību? Valdība izvirzījusi atbildīgu uzdevumu – palielināt MVU lomu iekšzemes kopprodukta veidošanā. Tam vajadzēja veicināt mazās uzņēmējdarbības attīstību. Pētījums rādīja, ka attīstība ir niecīga, toties ir daudz barjeru MVU aktīvai dibināšanai. Vislielākās ir starta grūtības. Trūkst sākuma kapitāla. Bankas ir piesardzīgas, atturīgas, lai sākuma stadijā sniegtu finansiālu palīdzību. Savākt naudu pie radiem un draugiem ir sūrs darbs. Trūkst gan naudas, gan uzticības. Lai atvērtu kaut mazu uzņēmumu, nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Paies kāds laiciņš, kamēr sekmīgas darbības gadījumā starta līdzekļi atgriezīsies turpmākam darbam. Kaut arī tirdzniecības un pakalpojumu jomā ir ātra apgrozāmo līdzekļu aprite, starta kapitāla trūkums ir vērā ņemama barjera. Nākamā barjera ir augsti nodokļi. Grūtības pat bezdarba apstākļos rada darbinieku speciālistu atrašana un pieņemšana. Ne tik raiti, kā gribētos un vajadzētu, iespējams atrast un pielāgot telpas. Savas specifiskas grūtības saistās ar iekārtu, izejvielu un tirgojamo preču iegādi.

Nākamā barjera ir attiecības ar valsts institūcijām un pašvaldībām. No vienas puses, šīm institūcijām ir pienākums sniegt MVU dibināšanai un attīstībai maksimālu palīdzību, izrādīt pretimnākšanu, radīt labvēlīgu sadarbības gaisotni. Pētījums parāda noteiktu progresu šajā jomā. To objektīvi apliecina MVU apgrozījuma pieaugums. No otras puses, bieži mazais bizness atduras pret birokrātiju un korupciju. Atļauja sākt darbību pašvaldībās burtiski jāizcīna. Trešdaļa aptaujāto uzņēmēju valsts un pašvaldību iestādēs bijuši spiesti izmantot nemonetārās pateicības formas – dāvanas un kukuļus. Kukuļi parasti nav lieli, ierēdņi samierinās vidēji ar 100 Ls. Svarīga nav kukuļu summa, bet nosodāms ir pats fakts, ka bez kukuļa neko nevar nokārtot, ka bez kukuļa nevar saņemt dibināšanas atļauju un licenci.

Licencēšanas sērga. Mūsu ekonomiskās dzīves vadītāji propagandē brīvo tirgus saimniecību, ekonomisko liberālismu, bet savās ministrijās sadomā arvien jaunas nozares, kam obligāti vajadzīga licencēšana. 1998.gadā licencēšanu sāka ierobežot un pat atcelt. Licencējamo uzņēmējdarbību skaits bija 67 (1997.gadā – vairāk par 100). Par to paldies jāsaka ES un PTO nosacījumiem.

Licencēšana ir tipiska administratīva svira, kas ir tiešā pretstatā brīvajam tirgum un grauj tirgus “neredzamās rokas” brīvu rīcību. Latvijai tāpat kā citām Austrumeiropas valstīm ES ieteic pakāpeniski atteikties no licencēšanas. Tas nenozīmē, ka licencēšana ir totāli jāiznīdē, jāaizliedz. Ir darbības sfēras, kur tā ir vēlama. Licencēšana jāsaglabā: veselībai kaitīgās, cilvēku dzīvībai bīstamās jomās, stratēģiskās darbības jomā, darbības veidiem, kas prasa paaugstinātu atbildību partneru priekšā. Loģiska ir tirdzniecības ar ieročiem licencēšana. Latvijas Banka pēc rūpīgas pārbaudes izsniedz darbības licenci bankām ar norādījumu, kādas funkcijas banka drīkst veikt. Licencēšanu daudzos gadījumos var aizstāt ar kvalitātes prasībām, drošības nosacījumiem, ar atbilstošu regulāru kontroli.

Jāatšķir darbības veidu konkrētā iegrožošana teritorijā un darbinieku licencēšana, kas apliecina, ka darbinieks ir sagatavots noteiktu darbu veikšanai. Šāda licence ir autovadītāja apliecība. Ierēdnim normāla tirgus ekonomika nedod tiesības pēc savas iegribas vai saprāta lemt, vai kādam atļaut vai aizliegt komercdarbības uzsākšanu.

Visļaunākais ir tas, ka licencēšana dažkārt saistās ar klaju korupciju un kukuļdošanu.

Secinājumi.

¨     Marksistiskā teorija par uzņēmējdarbības nemitīgo centralizāciju un lielražošanas neapstrīdamajām priekšrocībām pārbaudi neizturēja. Modernā ražošana tirgus ekonomikas apstākļos ir lielražošanas un sīkražošanas simbioze. Ražošanas un pakalpojumu raksturs saistībā ar konkrētām īpašuma attiecībām , efektivitātes nosacījumiem un tirgus ietilpību nosaka arī uzņēmējdarbības apmērus.

¨     Atsevišķas detaļas, pusfabrikātus var masveidā ražot MVU.

¨     Pasūtījumu individualizēšana Daudzās jomās diktē nevis masveida standarta produkcijas izlaišanu, bet konkrētu preču ražošanu mazos apmēros, līdz ar to mazos uzņēmumos.

¨     MVU ir krietni mazāki pārvaldes izdevumi.

¨     Ja viena persona ir vienlaicīgi īpašnieks, pārvaldnieks un darba veicējs krietni pastiprinās efektīvās saimniekošanas motivācija.

¨     Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir daudz nopietnu tautsaimniecisku plusu. Tās ātri spēj pielāgoties mazā tirgus pieprasījuma izmaiņām, ieviest jaunu tehniku un tehnoloģiju, absorbēt daļu bezdarba, palīdz iegūt kvalifikāciju jaunatnei.

¨     MVU saņem starptautisku, valsts un speciālo organizāciju atbalstu. Latvijā ir pieņemta Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma, kuras iniciatīvas ir ES mērķtiecīga politika.

¨     Ar MVU tālāko reālo attīstību saistās virkne neatrisinātu problēmu. Turpinās strīds par lielražošanas un sīkražošanas perspektīvām un efektivitāti lauksaimniecībā.