Jānis
Zunda
Mendeļejevs, Dmitrijs
Ivanovičs
(1834—1907)
Bijis ievērojams krievu ķīmiķis un
fiziķis. Dzimis Toboļskā skolotāja ģimenē. Beidzis Galveno pedagoģisko
institūtu Pēterburgā, papildinājis zināšanas Heidelbergas universitātē.
Strādājis par profesoru Pēterburgas universitātē. Mendeļējeva pētnieciskā
darbība aptver daudz dažādu ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, fizikas,
meteoroloģijas, pedagoģijas, gaiskuģniecības un citas zinātniskās nozares.
Strādādams pie mācību grāmatas “Ķīmijas pamati,” izdarījis vienu no
izcilākajiem dabaszinātnes vispārinājumiem—atklājis elementu periodiskuma
likumsakarību un 1869.gadā izstrādājis ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Mēģinājis eksperimentāli pamatot viedokli, ka šķīdumi ir šķidras disociējošas
sistēmas, kas sastāv no šķīdinātāja, izšķīdušas vielas un to mijiedarbības
produktu—nestabilu ķīmisko savienojumu molekulām. Šie Mendeļejeva teorētiskie
priekšstati par šķīšanas procesu un izšķīdušo vielu ķīmisko mijiedarbību
ietverti mūsdienu šķīdības teorijās. Izstrādājis precīza svara teoriju. Panācis
metriskās mēru sistēmas ieviešanu Krievijā. 1887.gadā veicis lidojumu ar gaisa
balonu, lai novērotu saules aptumsumu un pētītu atmosfēras augšējos slāņus.
Bijis viens no Krievijas Ķīmijas biedrības dibinātājiem. Mendeļējeva vārdā
nosaukts krāteris uz mēness, zemūdens kalnu grēda Ziemeļu Ledus okeānā, vulkāns
Kuriļu salās, līdzenums Špicbergenā un ķīmiskais elements—mendeļejevijs. Ievērojamais zinātnieks miris un apbedīts
Pēterburgā.
 |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru