Modernās Tehnoloģijas Un Cilvēka Un Vides Veselība (2000)

Autors: Nezināms


Augsti attīstītās, jeb modernās tehnoloģijas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā, kā arī veicina mūsu atkarību no tām. Katra darba vieta palēnām tiek kompjuterizēta, bez datora firma nespēj attīstīt savu biznesu, bez datora praktiski nav iedomājama neviena grāmatvedības vai dokumentu noformēšanas darbība. Datori ir visur, kalpojot par darba kvalitātes un atvieglojuma veicinātājiem.
Nav iespējams iedomāties mūsu ikdienu bez mobilajiem tālruņiem, kas tik ļoti atvieglo komunikāciju un dažādu darījumu operativitāti. Internets pilda gan izglītojošas, gan informatīvas utt. funkcijas.

 
Medicīna praktiski vairs nav iedomājama bez modernās aparatūras, ar kuras palīdzību var konstatēt slimības, traumas un arī embrija attīstību.
Autotransporta vadīšanu aizvien vairāk atvieglo ar dažādu kompjuterizētu ierīču palīdzību, bet avio un jūras navigācija bez tām vispār nav iedomājama. Ļoti nozīmīgu vietu tirgū sāk ieņemt ģenētiski modificētie pārtikas produkti, kas izceļas ar noturīgāku un ilgāku uzglabāšanas laiku, kā arī ar citām no patērētāju un ražotāju puses izdevīgākām īpašībām nekā dabīgie produkti.
Pašlaik Pasaulē ir novērojams informācijas laikmeta uzplaukums, kas veido jaunu kultūru. Informātikas attīstība tiek uzskatīta par civilizācijas attīstības trešo vilni, un kas ir noteicēja mūsu prāta sfērā. Par svarīgākajām šī viļņa sastāvdaļām tiek uzskatītas informācijas un biotehnoloģijas, kā arī gēnu inženierija.
Biotehhnoloģija ir zinātnes un tehnikas nozare, kas pēta un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai.
Gēnu inženierija ir bioķīmiska manipulēšana ar iedzimtības materiālu. Gēnu inženierijas uzdevums ir radīt produktus ar paaugstinātu barības vielu saturu, ilgāku uzglabāšanas laiku un paaugstinātu spēju pretoties kaitēkļiem un slimībām. 
Kā redzams, tad modernās tehnoloģijas maksimāli cenšas atvieglot un padarīt komfortablāku mūsu ikdienu. Bet vai tām ir tikai un vienīgi pozitīvas īpašības?
Moderno tehnoloģiju industrijas attīstība galvenokārt norisinās augsti attīstītajās Rietumu civilizācijas valstīs (ASV, Rietumeiropa), kā arī augsti attīstītajās Āzijas valstīs (Japāna, Taivana).
Kā priekšnoteikums tam kalpo attiecīgo valstu un reģionu augstie ekonomiskie rādītāji, kas veicina iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas aizvien augstāku attīstības pakāpi.
Nozīmīgu lomu civilizācijas attīstībā ir ieņēmusi kodolenerģija. Taču neskatoties uz tās efektivitāti un izdevīgumu, radītā radiācija ir par iemeslu dažāda veida mutācijām un audzējiem. 
 Radiācija tiek plaši izmantota ārstu praksē. Ar radioaktīvo fosforu iedarbojas uz smadzeņu audzējiem, bet rādiju izmanto kaulu tuberkulozes ārstēšanā.
 Ar radioaktīvo izotopu ievadīšanu un audzēju apstarošanu no ārpuses gūst labu ārstniecisko efektu, lai gan palielinās risks saslimt ar citām radiācijas izraisītajām audzēju formām (Raipulis J.,1998).
Radiāciju plaši izmanto diagnostikas vajadzībām.  Vēl mūsu gadsimta vidū pilnībā netika novērtēta radiācijas bīstamība un rentgencaurskatīšanai izmantoja samērā augstas devas. Apstarošanai pakļāva jutīgus orgānus un cilvēka dzīves periodus, un tas nepalika bez sekām. Grūtnieču caurskatīšana ar rentgenstariem palielināja bērnu saslimšanas varbūtību ar leikozi gandrīz uz pusi.
Valda uzskats, ka bez modernas biotehnoloģijas nebūs iespējams nodrošināt visus Zemes iedzīvotājus ar pārtikas produktiem. Bet vai, mākslīgi mainot dabas radītos produktus netiek apdraudēta cilvēku veselība?
Par gēnu inženierijas dzimšanu uzskatāmi 70.gadi, kad radīja pirmos ģenētiski modificētos organismus.
 Lietojot ļoti specifiskus fermentus, kas spēj sašķelt un sašūt DNS, kā arī DNS plasmīdus (nelielus cirkulārus DNS gabalus šūnā, kas nav šūnas hromosomas daļas), kļuva iespējams pārnest noteiktu DNS fragmentu uz citu organismu (Stengrevics O,1999).
Pašlaik pasaulē tiek audzētas vairāk nekā 60 transgēnās lauksaimniecības kultūras. 1997.gadā kopējā ar transgēniem apstādītā  platība pasaulē bija 8,1 miljons ha. Diskutējams ir jautājums par jaunās pārtikas kaitīgumu vai nekaitīgumu. Zinātnieki uzskata, ka sabiedrībā attiecībā uz šo jautājumu valda emocijas, taču atzīst, ka produkti ir jāmarķē, lai varētu izvēlēties starp ģenētiski pārveidotajiem un nepārveidotajiem.
Transgēnās kultūras nosacīti tiek iedalītas 3 grupās:

1)                  gēnu inženierija tiek izmantota, lai uzlabotu produktu kvalitāti. Pie šādiem pieder produkti kā piemēram tomāti ar lielāku nogatavošanās laiku, kartupeļi ar paaugstinātu cietes sastāvu utml. Pastāv uzskats, ka tie cilvēka veselībai ir absolūti nekaitīgi.
2)                  Lauksaimniecības kultūras, kas ģenētiski mainot, ir padarītas izturīgas pret herbicīdiem un vīrusiem, insektiem utt. Tajās ir ievadīta jauna olbaltumviela (ferments, toksīns un inhibitors), tādejādi ir jāveic rūpīga izmeklēšana, lai pateiktu vai produkts ir ekvivalents dabā sastopamajam.
3)                  Ģenētiski modificētie dzīvnieki. Nav rasti pierādījumi tam, ka hormonu šķelšanās produkti nenonāk mūsu organismā, tādejādi nav iespējams 100 procentīgi garantēt šo produktu nekaitīgumu.   

Ģenētiski modificētas produkcijas izplatību ietekmē pasaules tirdzniecības organizācijas. Preču plūsma starp kontinentiem, ko sekmē tādi ekonomiskie giganti kā, piemēram Pasaules tirdzniecības organizācija ir praktiski neapstādināma (Rožkalns Ģ., Stanga E., 1999).
Tomēr zinātnieku aprindās pastāv uzskats, ka modificētie pārtikas produkti neapdraud lietotāja veselību, bet pagaidām nav zināma to tālāka ietekme uz cilvēku un vidi. 
Kā jau iepriekš minēju, mūsu ikdiena nav vairs iespējama bez tādām lietām kā dators, kā arī par ikdienas nepieciešamību ir kļuvusi dažāda sadzīves tehnika un elektropreces, elektropārvades līnijas. Tas viss rada elektromagnētisko lauku, kas ir neredzams, bet rada, jeb palielina riska iespējas saslimšanai ar dažādām audzēja formām, veicina iedzimstības defektus, kā arī Alcheimera slimība ir tieši saistīta ar minēto. Termins elektromagnētiskais lauks tiek lietots dotajā formā, jo tieši nav iespējams nodalīt elektrisko lauku no magnētiskā.
Pirmās publikācijas par elektromagnētiskā lauka ietekmi parādījās 1966.gadā , kad PSRS elektriķiem tika novērotas paaugstinātas galvassāpes un noguruma pazīmes. Daudz nopietnāk tika pētīta augstsprieguma līniju tuvumā dzīvojošo bērnu paaugstinātā saslimstība ar leikēmiju Denverā 1979. gadā. Zinātnieki veica visu apkārtnē esošo potenciālo leikēmijas veicināšanas avotu apzināšanu, taču netika atklāti nekādi citi iespējamie avoti, kā tikai augstsprieguma līnijas. Tas deva nopietnus argumentus, lai sāktu pētīt elektromagnētiskā lauka kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Tālāko pētījumu rezultātā tika atklāta krūts vēža izplatība telefoncentrāļu apkalpojošo darbinieku vidū. Losandželosā tika atklātas sasaistes starp leikēmijas izplatību bērnu vidū un elektriskahjiem matu fēniem un melnbaltajiem televizoriem.
1994. gadā ASV veiktie pētījumi parādīja, ka mirstība no krūts vēža, strādājošajiem telefonu centrālēs, kā arī elektropārvades līnijas apkalpojošajiem darbiniekiem, ir divas reizes lielāka nekā šajās sfērās nestrādājošajiem.
Vadoties no pētījumiem zinātnieki izstrādā iespējas samazināt risku saslimt ar elektromagnētiskā lauka veicinātajām vai radītajām slimībām.
Nozīmīga loma šajā sakarā ir darba vietu datorizācijai, respektīvi monitora izstarotajam elektromagnētiskajam starojumam. Ir aprēķināts, ka minimālais drošais attālums no monitora ir vismaz 1 metrs. Tomēr jāatzīst, ka  datortehniku ražojošās firmas cenšas ieviest uzlabojumus, kas maksimāli samazinātu minēto starojumu.
Tomēr jāatzīst, ka elektromagnētiskā lauka spēja radīt audzējus ir divdesmit reizes mazāka nekā to spēj cigarešu dūmi.
Tāpat jāatzīst, ka bīstamāks par elektromagnētisko starojumu ir mazkustīgais darbs ar datoru. 
Līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību, aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē ieņem “internets”, jeb vispasaules datoru tīkls, kas atvieglo un veicina dažādas informācijas pieejamību. Taču ar lielo informācijas bagātību un izmantošanas iespējām, tas padara cilvēku sabiedrību vēl atkarīgāku no modernajām tehnoloģijām un veicina nenovēršamo ikdienas kompjuterizāciju, jeb datorizāciju.

Izmantotā literatūra

Lekciju kurss ”Vides zinātne un vides faktori”, lektore R. Birziņa.
Vide un Laiks, 1999/2(8)
Vide un Laiks, 1998/3
“Electro magnetic fields and your health”, Michael Milburn & Maren Oelbermann

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru