Nacionālās valūtas Reāli efektīvā kursa attīstība Latvijā

Latvijas Unversitāte

Ekonomikas un Vadības fakultāte

Finansu institūts

Kursa  darbs

Nacionālās valūtas

Reāli efektīvā kursa attīstība Latvijā.

Finansu menedžmenta profesionālo studiju

2. kursa students

Stud. Apl. Nr. Ekon980267

Romass Bernots

…………………………….

Kursa darba vadītājs          ……………………. J. Kravalis

Rīga   2001

SATURA RĀDĪTĀJS.

                                                                                                                                 

Ievads............................................................................................................................................................................................ 3

1.Latvijas nacionālā valūta...................................................................................................................................... 5

1.1.      Latvijas nacionālās valūtas attīstība no 1987 – 2001.......................................................................... 5

2.Reāli efektīvais kurss................................................................................................................................................. 6

2.1. Lata reālais efektīvais kurss un tā aprēķināšana...................................................................................... 6

2.2. 1993. gads......................................................................................................................................................................... 8

2.3. 1994. gads......................................................................................................................................................................... 9

2.4. 1995. gads....................................................................................................................................................................... 10

2.5. 1996. gads....................................................................................................................................................................... 10

2.6.      1997. gads.................................................................................................................................................................. 11

2.7. 1998. gads....................................................................................................................................................................... 11

2.7.1. I. ceturksnis............................................................................................................................................................. 11

2.7.2. II. ceturksnis............................................................................................................................................................ 13

2.7.3. III. ceturksnis.......................................................................................................................................................... 13

2.7.4.  IV. ceturksnis......................................................................................................................................................... 14

2.8. 1999. gads....................................................................................................................................................................... 14

2.8.1.  I. ceturksnis............................................................................................................................................................ 14

2.8.2.  II. ceturknis............................................................................................................................................................ 15

2.8.3.  III ceturksnis.......................................................................................................................................................... 15

2.8.4. IV ceturksnis........................................................................................................................................................... 16

2.9. Lata reāli efektīvā valūtas kursa attīstība  no 1993 – 2000............................................................... 16

3. Lata reāli efektīvais kurss un Latvijas konkurētspēja............................................................ 18

3.1. Lata reālais efektīvais kurss pret attīstīto un attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām        18

3.2. Lata reālā efektīvā kursa pārmaiņas attiecībā pret attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām               19

3.3. Lata reālais efektīvais kurss un eksports uz attīstītajām tirdzniecības partnervalstīm... 19

3.4. Lata reālā efektīvā kursa pārmaiņas attiecībā pret attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām.            22

Secinājumi............................................................................................................................................................................... 25

Priekšlikumi......................................................................................................................................................................... 26

Izmantotās literatūras un avotu..................................................................................................................... 27

 Ievads.

1990. gada sākumā, kad Latvija atguva neatkarību,. bBija jāsāk atjaunot sava ekonomika,. Kkā vienas no savas valsts un ekonomikas pazīmēm ir sava nacionālā valūta. Bija jāpieņem daudzi svarīgi un dažkārt pat pārdroši lēmumumi. Piemēram, pēdējos gados ir daudz spriests par to, kāds valūtas kursa režīms visefektīvāk nodrošinās stabilu un vienmērīgu tautsaimniecības attīstību, un galīgais risinājums šajā jautājumā vēl aizvien nav panākts. Gan fiksētajam, gan elastīgajam valūtas kursam ir savas priekšrocības un savi trūkumi, tāpēc jebkuras izvēles pamatā ir jābūt konkrētās valsts ekonomisko īpatnību rūpīgam novērtējumam. Taču fiksētais valūtas kurss bieži tiek ieteikts mazām valstīm ar atvērtu tautsaimniecību. Šo ieteikumu var piemērot arī Latvijai, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) ir mazāks par 0.01% no pasaules IKP un kuras ārējā tirdzniecība veido vairāk nekā 80% no tās IKP [1].

Tāpēc Latvijas Banka 1994. gada februārī nolēma piesaistīt nacionālo valūtu SDR valūtu grozam. Lēmuma pamatā bija šādi apsvērumi:.

• Valūtas kursa stabilitāte novērš valūtas risku, samazina nenoteiktību un sekmē starptautiskās tirdzniecības attīstību, tādējādi veicinot efektīvāku līdzekļu sadali. Nacionālās valūtas stabilitāti var uzskatīt par vienu no instrumentiem, ko attīstības valstis izmanto tautsaimniecības pārstrukturēšanai.

• Piesaistot valūtas kursu tādas valsts (valstu grupas) valūtas kursam, kur ir zema inflācija, politikas veidotāji ir spiesti atturēties no ekspansionistiskas politikas. Līdz ar to ir vieglāk izvairīties no nepamatotiem lēmumiem, kas galu galā varētu novest pie ārvalstu valūtas rezervju zaudējumiem un tādējādi veicināt valsts ekonomikas nestabilitāti.

• Fiksētais valūtas kurss gan iekšzemes sabiedrībai, gan ārvalstu ieguldītājiem dod skaidru signālu par Latvijas Bankas nākotnes nolūkiem un politiku. Veiksmīga fiksētā valūtas kursa politikas īstenošana ievērojami palielina sabiedrības uzticību centrālajai bankai un samazina inflāciju, tādējādi veicinot ieguldījumu ieplūšanu un tautsaimniecības tālāku attīstību [1].

Kad tika veikti visi šie svarīgie pasākumi rodas nepieciešamība pēc dažādo valstu valūtu vērtību salīdzināšanas. Latvijas nacionālās valūtas gadījumā nevar konkrēti noteikt nacionālās valūtas vertību attiecībā pret citas valsts valūtu, jo lats ir piesaistīts starptautiskam valūtas grozam un ne visas valstis no SDR ir mūsu galvenās attīstības partnervalstis, pie tam šo peldošo kursu nosaka Llatvijas Bbanka, izmantojot piedāvājuma un pieprasījuma analīzi.

Lai veiktu šo salīdzinājumu ir nepieciīešamas izmantot reāli efektīvo kursu. Šo kursu var aprēķināt par bāzi izmantojot interesē’jošo valstu patēriņu cenu indeksu, inflācijas indeksu, algu līmeni.

Kursa darba temats ir “Nacionālās valūtas reāli efektīvā kursa attīstība Latvijā” un tā mērķis ir apskatīt reāli efektīvā kursa attīstības dinamiku Llatvijā no 1993. gada līdz 1999 gada beigām, kā arī izteikt secinājumus un priekšlikumus par šī valūtas kursa tālākām attīstības tendencēm.

Kursa darba pirmajā daļā ir apskatīta Latvijas nacionālās valūtas attīstības vēsture no 1987. gada, jo Latvijas 80 gadu pastāvēšanas laikā ir bijušas četras dažādas nacionālās valūtas, tieši šī iemesla dēļ radās nepieciešamība noskaidrot kāda šobrīd  tad īsti ir Latvijas nacionālā valūta.

Kursa darba otrajā daļā ir apskatīta reāli efektivā kursa aqttīstība no 1993. gada decembra līdz 1999. gada beigām. Kursa darbam pievienotajos pielikumos ir minēts arī 2000. gada reāli efektīvie kursi, taču pēc datu precitēšanas ar Latvijas Bbankas darbinieci noskaidroju, ka šie kursi pašlaik tiek pārrēķināti. , tiešī šŠīi iemesla pēc šie pēdējo gadu dati nav sīkāk apskatīti kursadarbā.

Kursa darba trešajā daļā ir apskatīta reāli efektivā kursa ietekme uz Latvijas konkurētspēju ārējā tirgū balstoties uz reāli efektīvā kursa attīstību un lielumu līdz 1999. gada vidu. Lai gan ir pagājuši pāris gadi kopējās tendences ir palikušas nemainīgas.

1.Latvijas nacionālā valūta

Latvijas nacionālās valūtas attīstība no 1987 – 2001

1987. gadā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris tika pārdēvēts par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku, taču par valsts centrālo un emisijas banku nekļuva.

1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Banku", kas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - centrālā banka ar naudas emisijas tiesībām. Taču tikai pēc 1990. gada      4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Šo statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku".

1990. gada 31. jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu". Latvijas Banka uzsāka Latvijas nacionālās valūtas atjaunošanu. Tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes - Latvijas rubļa - laišanu apgrozībā. Nauda atguva agrākajos gados zaudētās funkcijas. Naudas reformas sekmīga norise un lata ieviešana radīja priekšnoteikumus kapitāla uzkrāšanai un ražīgai apritei un pārejai uz tirgus ekonomiku [2].

2.Reāli efektīvais kurss

2.1. Lata reālais efektīvais kurss un tā aprēķināšana.

Valūtas reālais kurss ietver valūtas kursa pārmaiņas, kas ir pielāgotas relatīvo cenu pārmaiņām iekšzemē un kādā no ārvalstīm. Lai novērotu lata ārējās pirktspējas pārmaiņas attiecībā pret citām valūtām, Latvijas Banka aprēķina gan lata reālo kursu attiecībā pret atsevišķu tirdzniecības partnervalstu valūtām, gan lata reālo efektīvo kursu pret galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām kopumā.

Latvijas Bankas aprēķinātais reālais efektīvais kurss ietver lata nominālā kursa pārmaiņas attiecībā pret Latvijas desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām, kā arī patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā salīdzinājumā ar patēriņa cenu pārmaiņām šajās tirdzniecības partnervalstīs [3].

Latvijas Banka lata reālā efektīvā kursa aprēķināšanai izmanto šādu formulu,

kur:

S_it - iekšzemes valūtas nominālā kursa indekss, izteikts i tirdzniecības partnervalsts valūtā periodā t;

P_it - patēriņa cenu indeksu attiecība i tirdzniecības partnervalstī un Latvijā periodā t ar bāzes gadu, kas vienāds ar S_i bāzes gadu;

W_i - normalizētie i tirdzniecības partnervalstu tirdzniecības apgrozījuma svari.

Izmantojot šo formulu, lata reālā efektīvā kursa aprēķina rezultāts ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:

1) izvēlētā bāzes perioda;

2) nominālā kursa definējuma;

3) izmantotajiem tirdzniecības apgrozījuma svariem;

4) šo svaru nomaiņas biežuma.

 Lata reālais efektīvais kurss un tā sastāvdaļas

(1993. gada decembris = 100)                                                                    2.1. attēls

Reāli efektīvā kursa indekss (1993 = 100)

Tiek aprēķināts no mēneša vidējā valūtas kursa, kas ir lata cena izteikta ārvalstu valūtā.

Par lata Reāli efektīvā valūtas kursa atskaites punktu tiek ņemts 1993. gada 31. decembris, kur  tas ir vienāds ar 100

Šis koeficients tiek aprēķināts pret 10 valstu valūtām, kas ir Latvijas lielkākās tirdzniecības partnervalstis.

Koeficients tiek aprēķināts izmantojot zemāk norādītu formulu

                10

REER = 100 : (Sit/ Pit) Wi

                 i=1

REER  - (Real effective exchange rate) reāli effektīvais valūtas kurss

Sit  - valūtas nominālais kurss, denominēts ar i – tās tirdzniecības valsts valūtas kursu

Wi  - nominālais valūtas kurss

	Lata reālais efektīvais kurss
	Lata nominālais efektīvais kurss
	Relatīvās patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā attiecībā pret ārvalstīm

Aprēķinot lata reālo efektīvo kursu, Latvijas Banka par bāzes periodu lata nominālā kursa un patēriņa cenu pārmaiņu aprēķināšanai ir pieņēmusi 1993. gada decembri. Tas ir periods, kad Latvijā tika apturēta hiperinflācija un sākās tautsaimniecības stabilizēšanās process. Nominālais kurss ir iekšzemes valūtas cena, kas izteikta ārvalstu valūtā, izmantojot mēneša vidējos valūtu kursus. Tātad, ja valūtas reālais kurss ir lielāks par 100, tas nozīmē lata reālā kursa pieaugumu jeb reālo lata vērtības pieaugumu (real appreciation) attiecībā pret ārvalsts valūtu. Izmantotie tirdzniecības apgrozījuma svari ir noteikti, ņemot vērā galveno tirdzniecības partnervalstu ārējās tirdzniecības apgrozījuma (eksporta un importa) struktūru. Izvēlēto desmit valstu tirdzniecības apgrozījums lata reālā efektīvā kursa aprēķināšanā aptver aptuveni 75% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma. Aprēķinos izmantoti normalizētie ārējās tirdzniecības apgrozījuma svari, pārrēķinot galveno tirdzniecības partnervalstu īpatsvaru, balstoties tikai uz šo valstu tirdzniecības apgrozījumu. Savukārt svaru nomaiņas nepieciešamību nosaka reālās pārmaiņas tirdzniecības apgrozījuma struktūrā. Sākotnēji izvēlētie svari (1994. gada tirdzniecības apgrozījuma struktūra) tika nomainīti 1997. gadā (izmantojot 1996. gada tirdzniecības apgrozījuma struktūru) sakarā ar būtiskām pārmaiņām - tirdzniecības apgrozījuma īpatsvars ar rietumu un Baltijas valstīm palielinājās, bet ar austrumu valstīm - samazinājās. Jaunie svari ļauj precīzāk atspoguļot pašreizējās situācijas ietekmi uz lata reālā efektīvā kursa pārmaiņām [3].

Valsts konkurētspējas novērtēšanai tiek izmantoti dažādi tautsaimniecības rādītāji – ārējās tirdzniecības bilances vai tekošā konta pārmaiņas, eksporta pieauguma temps, spēja palielināt preču īpatsvaru tirdzniecības partnervalstu importā vai jaunu tirgu iekarošana u.tml. Arī valūtas reālais kurss ir viens no konkurētspēju raksturojošiem rādītājiem. Latvijas Banka konkurētspējas pārmaiņu novērošanai lata reālā efektīvā kursa indeksu aprēķina, izmantojot arī ražotāju cenu pārmaiņas un darbaspēka vidējās izpeļņas pārmaiņas. Valūtas reālā efektīvā kursa aprēķināšanai ir nepieciešams izmantot dažādus indeksus, jo dažkārt tie var atšķirīgi "signalizēt" par konkurētspējas pārmaiņām. Tā kā tirdzniecības partnervalstu patēriņa cenu indekss ir pieejams vieglāk un operatīvāk nekā citi rādītāji, Latvijas Banka publicē lata reālo efektīvo kursu, kas ietver patēriņa cenu indeksu [3].

2.2. 1993. gads

Lata reāli efektīvā kursa atskaites punkts ir 1993. gada. 31. decembris, kad tas tika pielīdzināts ar 100. Šo kursu aprēķina pret desmit galvenajām tirdzniecības partnervalstīm: Krieviju, Ukrainu, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju, Somiju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Zviedriju. Lai varētu veikt detalizētāku analīzi šīs desmit tirdzniecības partnervaltis iedala divās grupās attīstītās un jaunattīstības valstīs jeb Austrumu valstis un Rietumu valstis, kuru reālā iefektīvā kursa vidējais rādītājs veido kopējo reāli efektīvo kursu.

2.1. tabula

Galveno tirdzniecības partnervalstu iedalījums

Austrumu valstis	Rietumu valtis
Krievija	Vācija
Ukraina	Dānija
Lietuva	Somija
Igaunija	Lielbritānija
	Nīderlande
	Zviedrija

2.3. 1994. gads

Šī gada laikā kurss ir strauji pieaudzis līdz sasniedzis reālus rādītājus, jo 1993. gada. 31. decembra reāli efektīviais kurss bija mākslīgi pieņemts rādītājs, kas faktiski bija tikai atskaites punkts un visa 1994. gada laikā tas ir sasniedzis ticamus skaitļus.

Ja pavēārojam reāli efektīvā kursa attīstību pret Rietumu valstīm, tad var secināt, kaā tas ir vienmērīgi pieaudzis līdz 121,3.  Ppieaugums ir sastādījis 21,3, kas ir skaidrojams ar Lata nominālā kursa vienmērīgu pieaugumu. Attiecībā pret Austrumu partnervalstīm reāli efektīvais kurss ir pieaudzis par 21,8, taču atšķīrībā no Rietumu valstīm šis kurss tika sasniegts nevienmērīgi ar ikmēņeša straujiem pieaugumiem, kas varētu būt izskaidrotas ar attīstības līmeņa starpībām starp Lietuvu, Igauniju un Krieviju, Ukrainu.

2.4. 1995. gads

1995. gadā lata reāli efektīvā kursa attīstība ir atzīmējama ar ievērojamu samazinājumu gada vidū tas sasniedza 133,6, bet tā paša gada beigās bija samazinājies lidz pat 1994. gada vidus rādītājiem 114,2.

                                               

2.2. attēls

 Šīs svārstības galvenokārt ir izraisijušas līdzīgas svārstības izmaiņas  lata efektīvā kursaa attiecību pret Austrumeiropas valstīm, kur kurss ir svārstījies no 118,00 līdz 96,7 gada beigās, kas bija pats zemākais kurss kopš 1993. gada decembra. Turpretī kurss pret Rietumvalstīm ar nelielām svārstībām sasniedza 138,0 tādejādi sasniedzot kopējo pieaugumu par 16,7 kas ir par 21.59% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

2.5. 1996. gads

1996. gads iezīmēja kopējā reāli efektīvā valūtas kursa atgriešanos pie 1994. gada rādītāja 122,5, taču tai pat laikā saglabāja iepriekšējā gada tendenci, kad kursa attiecība pret Austrumu valūtām palika zem 100 , bet attiecībā pret Rietumu valsīm turpināja pieaugt, no 1993. gada kopējo pieaugumu sastādot 155,0, taču procentuāli tas vienalga bija tikai par 0,02% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

1997. gads

Kursa attīstības tendences atgādina 1995. gadu ar dažiem izņēmumiem. Kopējais reālais efektīvais valūtas kurss turpina pieaugt, taču tā pieaugumu galvenokārt veicina vienmērīgs Rietumvalstu nominālais valūtu kursu pieaugums, no 159,4 gada sākumā līdz 172,2 gada beigās šādā veidā gada pieaugums sastādīja 17,2. Kurss pret Austrumu valstīm atkārtoti samazinājās no 98,0 līdz 95,4, kas ir viens no viszemākajiem rādītājiem visos iepriekšējos un arī nākamajos gados.

         

                                                2.3. attēls

2.7. 1998. gads

2.7.1. I. ceturksnis

Lata reālais efektīvais kurss kopš 1993. gada beigām ir pieaudzis par 32.5%. Tas galvenokārt saistīts ar lata reālā kursa pieaugumu pret galveno Rrietumu tirdzniecības partnervalstu (Vācija, Dānija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Nīderlande) valūtām sakarā ar šo valstu relatīvi zemāko patēriņa cenu pieauguma līmeni salīdzinājumā ar Latviju. Lata nominālais efektīvais kurss pieauga straujāk (par 83.7%), un to galvenokārt izraisīja lielais lata nominālā kursa pieaugums pret Krievijas un Ukrainas valūtām. Lata reālais efektīvais kurss laikā no 1993. gada beigām līdz 1998. gada martam attiecībā pret Baltijas un NVS galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām samazinājies par 4.3% sakarā ar ievērojami zemāku inflācijas līmeni Latvijā [4].

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret 10 galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām 1997. gada laikā pieauga, bet pieauguma temps turpināja palēnināties. 1997. gada laikā lata reālā efektīvā kursa pieaugums bija 6.2%. Pret galveno Rrietumu tirdzniecības partnervalstu valūtām tas pieauga par 11.1%, bet pret pārejas ekonomikas tirdzniecības partnervalstu valūtām - samazinājās par 4.3%. Tas galvenokārt izskaidrojams ar atšķirīgiem patēriņa cenu pieauguma tempiem Latvijā un tās tirdzniecības partnervalstīs. Rietumvalstīs PCI pieauguma tempi bija zemāki, savukārt Krievijā un Ukrainā, kā arī pārējās Baltijas valstīs - straujāki nekā Latvijā, kur inflācijas līmenis 1997. gadā bija viens no zemākajiem Austrumeiropā.[4]

Lata reālā efektīvā kursa pieauguma temps samazinājās arī 1998. gadā.

I ceturkšņa laikā lata reālais efektīvais kurss pieauga par 1.8% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - par 3.9%). Lata reālā vērtība minētajā periodā pieauga pret visām galvenajām Rrietumu tirdzniecības partnervalstu valūtām (kopumā - par 3.3%). Savukārt lata reālā efektīvā kursa pieaugums pret Baltijas un NVS galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām I ceturksnī bija nenozīmīgs (0.3%). Lata reālā vērtība tā nominālā kursa pieauguma ietekmē palielinājās pret Krievijas un Ukrainas valūtām, bet samazinājās pret pārējo Baltijas valstu valūtām sakarā ar augstāku inflācijas līmeni Igaunijā I ceturksnī un lata nominālā kursa samazinājumu attiecībā pret Lietuvas litu.

I ceturksnī lata reālā efektīvā kursa pieaugumu (par 1.6 procentu punktiem) ietekmēja lata nominālā kursa pieaugums pret vairāku tirdzniecības partnervalstu valūtām, kā arī (par 0.3 procentu punktiem) PCI pieaugums Latvijā, kas pārsniedza galveno Ririetumu tirdzniecības partnervalstu PCI pieaugumu.

2.7.2. II ceturksnis.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret Latvijas desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām II ceturkšņa laikā samazinājās par 0.4% atšķirībā no iepriekšējā gada atbilstošā perioda, kad lata reālais efektīvais kurss pieauga par 1.7%.

Lata reālās vērtības samazinājumu II ceturkšņa laikā noteica lata nominālā kursa mazināšanās pret visām tirdzniecības partnervalstu valūtām, izņemot Krievijas un Ukrainas valūtu. Arī lata reālais kurss pret galvenajām attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām minētajā periodā samazinājās (kopumā - par 1.4%). Savukārt lata reālais kurss attiecībā pret galvenajām attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga par 0.8% un samazinājās tikai attiecībā pret Igaunijas kronu. [4]

II ceturksnī lata reālā efektīvā kursa samazinājumu pret 10 galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām par 1.0 procentu punktu ietekmēja lata nominālā efektīvā kursa samazinājums, tomēr PCI pieaugums Latvijā (1.5%) pārsniedza tirdzniecības partnervalstu PCI pieaugumu (0.9%, aprēķinos izmantojot ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūras svarus). Tādējādi PCI ietekmē lata reālā efektīvā kursa samazinājuma temps palēninājās par 0.6 procentu punktiem.

2.7.3. III ceturksnis.

Lata reālais efektīvais kurss pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām III. ceturkšņa laikā palielinājās par 8.9% (1997. gada atbilstošajā periodā - tikai par 0.2%), jo patēriņa cenu samazinājums nekompensēja lata nominālā efektīvā kursa pieaugumu (par 22.2%).[4]

Lata reālās vērtības pieaugumu III ceturkšņa laikā galvenokārt ietekmēja Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas vērtības straujā samazināšanās septembrī (pret lata nominālo vērtību attiecīgi par 86.3% un 36.3%). Tādēļ lata reālais kurss pret galvenajām attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga par 23.2%, samazinoties tikai attiecībā pret Igaunijas kronu. Lata reālais kurss pret galvenajām attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām minētajā periodā samazinājās par 2.6% sakarā ar lata nominālā kursa samazinājumu.

2.7.4.  IV ceturksnis

Lata reālais efektīvais kurss pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām IV ceturkšņa laikā palielinājās par 13.4% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - tikai par 0.2%).[4]

Lata reālās vērtības pieaugumu IV ceturksnī galvenokārt ietekmēja lata nominālā efektīvā kursa pieaugums pret galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām (par 19.9%). Lata kurss strauji palielinājās attiecībā pret Krievijas rubli un Ukrainas grivnu (attiecīgi par 76.2% un 34.8%). Tādēļ lata reālais kurss pret galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga par 26.7%. Neliels lata reālā kursa pieaugums bija vērojams arī attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām (par 2.6 %).

2.8. 1999. gads.

2.8.1.  I ceturksnis

Lata reālais efektīvais kurss pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām I ceturksnī palielinājās par 1.8% (iepriekšējā ceturksnī - par 13.4%).

Lata reālās vērtības pieaugumu I ceturksnī galvenokārt ietekmēja lata nominālā efektīvā kursa pieaugums pret galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām (kopumā par 5.2%). Straujāk lata nominālais kurss palielinājās attiecībā pret attīstības valstu valūtām (par 7.8%), tomēr lata reālais kurss pret galvenajām attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām pat nedaudz samazinājās (par 0.5%). To galvenokārt ietekmēja ievērojami straujāks patēriņa cenu pieaugums Krievijā salīdzinājumā ar Latviju. Lata reālā kursa pieaugums bija vērojams arī attiecībā pret galvenajām attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām (par 4.0%). To ietekmēja gan neliels lata nominālā kursa pieaugums pret šo valstu valūtām, gan zemāks inflācijas līmenis šajās valstīs salīdzinājumā ar Latviju.[5]

         

2.8.2.  II ceturknis

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām II ceturksnī samazinājās par 0,1% ( iepriekšējā ceturksnī tas pieauga par 1,8%).[5]

Lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga par 1,5%.

Lata nominālais efektīvais kurss straujāk palielinājās attiecība pret galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām (par 2,5%), izraisot arī tā reālā efektīvā kursa pieaugumu pret šo valstu valūtām (par 2,9%). Savukārt, lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret attīstības Austrumu partnervalstu valūtām samazinājās (par 3,2%), sakarā ar augsto inflācijas līmeni Krievijā, bet lata nominālais efektīvais kurss pret šo valstu valūtām nedaudz pieauga (par 0,3%).

2.8.3.  III ceturksnis.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām III ceturksnī palielinājās par 0.8%, bet lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām pieauga par 3.4%.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galvenajām attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām III ceturksnī palielinājās par 1.9%. Lai gan inflācija šajās valstīs bija augstāka nekā Latvijā, lata nominālais efektīvais kurss pieauga par 6.2%. [5]

Savukārt lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām samazinājās par 0.3%. Lata nominālais efektīvais kurss III ceturksnī pieauga par 0.8%, lai gan pretēji Latvijā vērojamai deflācijai vairākās galvenajās attīstītajās tirdzniecības partnervalstīs bija neliela inflācija, jo straujais degvielas cenu pieaugums ātrāk izpaudās patēriņa preču cenu pieaugumā.

2.8.4. IV ceturksnis.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām IV Ceturksnī palielinājās par 2.0%, bet lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām pieauga par 2.1%.

Tā kā inflācija galvenajās attīstības tirdzniecības partnervalstīs bija augstāka nekā Latvijā un lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām pieauga (par 5.2%), arī lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām IV ceturksnī palielinājās (par 3.6 %).[5]

Sakarā ar to, ka Latvijā straujāk pieauga importēto preču, īpaši degvielas, cenas, lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga (par 0.5%). Lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām IV ceturksnī samazinājās (par 0.7%).

2.9. Lata reāli efektīvā valūtas kursa attīstība  no 1993 – 2000.

2.4. attēls

          Lata reālais efektīvais kurss kopš 1993. gada beigām ir pieaudzis par 75.1%. Apskatot augstāk minēto grafiku var secināt, ka kopējais reāli efektīvais kurss ir samērā veinmērīgi pieaudzis un galvenokārt par tā pieauguma pamatu ir bijis Rietumavalastu efektīvā kursa pieaugums ,  kas līdz 2000. gGada beigām ir pieaudzis divkārt no 100 līdz 205.8. Tai pat laikā Austrumvalstu efektīviaias kurss ir svārsštījies robežās no 94.3 - 1996. gGadā līdz pat 150, 7 - 1998 . gadā. Šo svārstību galvenais cēlonis ir ekonomikas attīstības līmeņa starpība starp Rietumvalstīm un Austrumvalstīm. Austrumvalstīs attīstības tendences ir haotiskas. P par to kautvai var liecinaāt Kkrievijas biežās ekonomiskās un bankas krīzes un savā ziņā arī parŗmaiņas ASV augšanas tempos, jo lielākā daļa no austrumu valstīm ir piesaistījušas savu valūtu ASV dolārām. Otrs galvenais iemesls ir inflācijas līmeņa starpības Austrum vvalstīs tas ir augsts, taču Llatvijāa  tas nepārsniedz 3% gadā, tieši visu šo iepriekš minēto iemeslu dēļ  Austrumvalstu efektīvais kurss pret latu ir tik svārstīgs, jo šī kursa aprēķināšanai parsar bāzi tiek izmantots patērīņu cenu indekss un preču apgrozījums starp šīm valstīm. Pē’dejais no kuriem ir ļoti atkarīgs no koppē’jāas attīstības un stabilitātes līmeņa valstī, kā arī politiskām attiecībām ar Latviju.

3. Lata reāli efektīvais kurss un Latvijas konkurētspēja.

3.1. Lata reālais efektīvais kurss pret attīstīto un attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām

	Lata reālais efektīvais kurss pret attīstības valstu valūtām
	Lata reālais efektīvais kurss pret attīstīto valstu valūtām

(1993. gada decembris = 100)

3.1. attēls

Lata nominālā kursa svārstības bija samērā nelielas, un pieaugumu galvenokārt ietekmēja zemie patēriņa cenu paaugstināšanās tempi šajās valstīs salīdzinājumā ar Latviju. Savukārt, neraugoties uz lata nominālā kursa lielo pieaugumu attiecībā pret NVS valstu valūtām, līdz pat 1998. gada septembrim lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret attīstības valstu valūtām kopumā samazinājās. Lata nominālā kursa straujo pieaugumu kompensēja ievērojami zemāka inflācija Latvijā salīdzinājumā ar šīm tirdzniecības partnervalstīm. Tomēr Krievijas krīzes ietekmē lata reālā vērtība sāka pieaugt arī attiecībā pret attīstības valstu valūtām. Šo palielinājumu izraisīja lata vērtības pieaugums attiecībā pret Krievijas rubli (sakarā ar tā devalvāciju): no 1998. gada septembra četru mēnešu laikā lata vērtība pieauga par 228.2% (pēc mēneša vidējā kursa). Tā ir strauji palielinājusies arī attiecībā pret Ukrainas grivnu (par 83.8%). [3]

Valūtas reālais kurss īpaši uzmanīgi jāinterpretē attīstības valstīs, jo konkurētspējas novērtēšanu var sarežģīt dažādi faktori, piemēram, strukturālās reformas. Tādēļ lata reālā kursa izvērtēšanas nolūkā ir lietderīgi apskatīt tā attīstību atsevišķi attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu (Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Lielbritānijas, Dānijas) valūtām un galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu (Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas) valūtām.

3.2. Lata reālā efektīvā kursa pārmaiņas attiecībā pret attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām

Lai gan dati par lata reālo efektīvo kursu attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām liecina par tā pieaugumu kopš 1994. gada (75.2%), šajā laikā vērojams arī samērā stabils eksporta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (1996. gadā - 17.2%, 1997. gadā - 33.6%, 1998. gadā - 27.3%).

3.3. Lata reālais efektīvais kurss un eksports uz attīstītajām tirdzniecības partnervalstīm

	Lata reālais efektīvais kurss pret attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām
	Eksports uz attīstītajām tirdzniecības partnervalstīm

(1995. gada decembris = 100)

3.2. attēls

Pirmkārt, lata reālā kursa pieaugumu var skaidrot ar sākotnēji par zemu novērtētā lata kursa korekciju. Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat Starptautisko salīdzinājumu programmas ietvaros ir veicis pētījumu par valūtu kursiem un valūtu pirktspējas paritātēm. 1993. gadā Latvija šajā pētījumā bija ietverta pirmo reizi, 1996. gadā pētījums tika veikts atkārtoti. Pirktspējas paritāti aprēķināja, izmantojot informāciju par cenu pārmaiņām preču un pakalpojumu patēriņa grozā, kas ir gan salīdzināms starp valstīm, gan raksturīgs pētījumā iekļautajām valstīm. Attīstības valstīm izveidot patēriņa grozu, kas atbilstu šīm divām prasībām, ir ļoti sarežģīti. Tagad ir pieejami 1996. gada pētījuma rezultāti. Dati rāda, ka 1996. gadā lats, salīdzinājumam izmantojot Austrijas šiliņu, ir novērtēts 3.15 reizes par zemu (līdzīgi kā citas Austrumeiropas un Centrālās Eiropas valstu valūtas). Valūtas maiņas kursu pirktspējas paritātes teorija palīdz noteikt šī valūtas kursa līmeņa atbilstību paritātes vērtībai. Valūtas kursa novirze no šīs vērtības liecina par ilgākā laika posmā gaidāmu paškorekciju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar pirktspējas paritāti lats ir novērtēts par zemu, lata reālās vērtības pieaugums pašlaik būtiski neietekmē konkurētspēju.[3]

Otrkārt, cenu un ārējās tirdzniecības liberalizācija, kas tika panākta reformu programmas sākumā, izraisīja tirgojamo preču cenu konverģenci. Tomēr joprojām saglabājās būtiskas netirgojamo preču cenu, īpaši dzīvokļa uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksu, atšķirības. Saskaņā ar Eurostat Starptautisko salīdzinājumu programmas patēriņa preču cenu salīdzinājuma rezultātiem 1996. gadā uztura produktu un apģērba cenas Latvijā ir sasniegušas attiecīgi 58.4% un 58.6% no Austrijas cenām. Cenu svārstības, tām tuvojoties pasaules cenām, kļūst mazākas. Dzīvokļa īres un apkures cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Austrijā - tikai 12.1%. Tādēļ varētu gaidīt šo cenu straujāku pieaugumu nākotnē. Tomēr to tuvināšanās pasaules cenām būs lēna. Tā kā arī šīs cenas tiek pielāgotas laika gaitā, augstāka inflācija un straujāks algu pieauguma temps nekā rietumu tirdzniecības partnervalstīs izraisīs valūtas reālās vērtības palielināšanos, būtiski nezaudējot konkurētspēju.

Treškārt, arī produktivitātes pieaugums vai produkcijas kvalitātes paaugstināšanās var izraisīt cenu pieaugumu, kas būtiski nesamazina konkurētspēju. Sakarā ar ārējās tirdzniecības liberalizāciju produktivitāte straujāk pieaug tirgojamo preču sektorā (veicinot samērīgu algu pieaugumu). Tas var izraisīt straujāku darba algu pieaugumu salīdzinājumā ar produktivitātes pieaugumu netirgojamo preču sektorā un ietekmēt inflāciju. Tomēr uzņēmumu modernizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana augstas ražošanas efektivitātes sasniegšanai palīdz uzņēmumiem konkurēt pasaules tirgū.

3.4. Lata reālā efektīvā kursa pārmaiņas attiecībā pret attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām.

Citādi lata reālais efektīvais kurss attīstījies attiecībā pret galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām. Līdz 1998. gadam tas samazinājās. Pieauga eksporta apjoms gan uz Baltijas valstīm (1996. gadā - par 48.1%, 1997. gadā - par 28.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), gan Krieviju (1996. gadā - par 4.1%, 1997. gadā - par 12.1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). 1998. gada otrās puses dati liecina, ka, pēc Krievijas finanšu krīzes pieaugot lata reālajam kursam attiecībā pret Krievijas rubli, krasi samazinās eksporta pieauguma temps.

Lata reālais kurss un eksports uz Krieviju

	Lata reālais kurss pret Krievijas rubli
	Eksports uz Krieviju

(1995. gada decembris = 100)

3.3. attēls

1998. gada otrajā pusgadā lata reālais kurss attiecībā pret Krievijas rubli salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga (par 63.6%), bet eksports uz Krieviju samazinājās (par 64.8%).

1. Jau no 1998. gada sākuma Krievijas valdības īstenotā ārējās tirdzniecības politika attiecībā pret Latviju samazināja eksporta pieauguma tempu. Tika ieviestas ekonomiskās sankcijas pret Latviju, piemēram, pārtraukta maksas atļauju izsniegšana Latvijas tranzīta pārvadātājiem iebraukšanai Krievijā. Pārsvarā šīs sankcijas bija neformālas, piemēram, Latvijas preču boikots Krievijā, diskusijas par vislielākās labvēlības režīma atcelšanu. Turklāt neformālo sankciju ietekme pret Latvijas precēm īpaši izpaudās Maskavā.[3]

2. Rubļa devalvācija Krievijā izraisīja Latvijas uzņēmumos ražoto preču sadārdzināšanos, t.i., Krievijas tirgū no Latvijas importētās preces salīdzinājumā ar iekšzemē ražotajām precēm kļuva dārgākas. Tomēr Latvijā ražoto preču konkurētspēja ievērojami zemāka bija tikai sākotnēji, jo Krievijā strauji auga ražotāju cenas (sakarā ar importēto izejvielu sadārdzināšanos valūtas devalvācijas apstākļos), tādēļ paaugstinājās arī patēriņa preču cenas. 1998. gada otrajā pusgadā ražotāju cenas Krievijā bija palielinājušās par 22.6%, patēriņa preču cenas (kas ietver arī importēto preču komponentu) - par 77.2%, t.sk. pārtikas preču cenas - par 86.7%.

3. Finanšu krīze Krievijā radīja problēmas norēķinos par eksportētajām precēm. Starpbanku norēķini ar Krieviju praktiski nenotika. Turklāt Krievijas uzņēmumi atteicās iepirkt jaunu produkciju, jo uzņēmumiem trūka ārvalstu valūtas norēķiniem par importu, lielākā daļa ārvalstu valūtas ieņēmumu bija jāpārdod centrālajai bankai, bet Krievijas tirgū bija jārēķinās ar produkcijas noieta grūtībām un cenu neprognozējamību.

4. Pēc nacionālās valūtas devalvācijas Krievijā krasi pasliktinājās ekonomiskā situācija. Rubļa kursa krituma un inflācijas pieauguma rezultātā kritās reālie ienākumi un samazinājās iedzīvotāju pirktspēja. Reālā darba alga Krievijā 1998. gada otrā pusgada laikā samazinājās par 38.5%. Tas izraisīja iekšējā pieprasījuma krišanos un ar to saistīto produkcijas noieta iespēju samazināšanos Krievijas tirgū.[3]

Šie faktori liecina, ka eksporta pieauguma tempa krišanās nav atkarīga tikai no valūtas reālā kursa pārmaiņām, bet arī no ekonomiskās situācijas pārmaiņām tirdzniecības partnervalstī, turklāt eksportu ierobežo, piemēram, norēķinu problēmas un ekonomiskās sankcijas. Preču noieta tirgus sarukšanu Krievijā ilglaicīgi ietekmē gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un kopējā pieprasījuma kritums, gan Krievijas rubļa vērtības pārmaiņas.

Tomēr pastāvīgs Latvijā ražoto preču eksporta pieaugums uz Eiropas Savienības valstīm 1998. gadā (par 27.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) liecina par preču konkurētspēju citos noieta tirgos. Par konkurētspēju ārējā tirgū liecina arī jaunu noieta tirgu iegūšana, palielinot pārējo valstu grupas īpatsvaru kopējā eksporta apjomā. 1998. gadā pieauga Latvijas preču eksports uz ASV, Kipru, Ēģipti, Poliju, Kanādu.

Latvijā ir sasniegts zems inflācijas līmenis. Inflācijas svārstības kļuvušas samērā nelielas, tādēļ lata reālā efektīvā kursa attīstību nozīmīgāk ietekmēs valūtas nominālā kursa pārmaiņas. Turpmāk tiek prognozēts neliels lata reālā efektīvā kursa pieaugums attiecībā pret attīstīto valstu valūtām. Savukārt lata reālā efektīvā kursa pārmaiņas attiecībā pret attīstības valstu valūtām galvenokārt ietekmēs inflācijas līmenis šajās valstīs.

1998. gadā lata reālā efektīvā kursa pieaugumu izraisīja lata vērtības palielināšanās attiecībā pret Krievijas rubli. Krievijas īpatsvars lata reālā efektīvā kursa aprēķināšanā, izmantojot normalizētos svarus, ir 27.5%. Ja tirdzniecības apgrozījums ar šo valsti ievērojami samazināsies, tiks pārskatīti lata reālā efektīvā kursa aprēķināšanai izmantojamie svari. Turpmāko attīstību noteiks tas, cik lielā mērā lata nominālā kursa pieaugumu nosegs Krievijā prognozējamais straujais inflācijas pieaugums.

Secinājumi.

1.  Lata reāli efektīvais kurss tiek aprēķināts no 1993. gada  beigām, kad tas ir vienāds ar 100.

2.  Reāli efektīvais kurss izsaka lata vērtību pret citu valstu valūtām, parasti tiek izteikts ar indeksu.

3.  Reāli efektīvais kurss ir atkarīgs no valstu valūtu nominālā valūtas kursa, valūtu patēriņa cenu inflācijas, ekonomiskās situācijas, pirktspējas, kā arī no savstarpējam politiskām attiecībām.

4.  Reāli efektīvā kursa pieaugums nozīmē lata vērtības palielināšanas, kas ir konkrēto valsti, vai arī šīs konkrētās valsts ekonomiskām aktivitātēm, kas samazinājušas tās valūtas stabilitāti.

5.  Reāli efektīvā kursa samazinājums liecina par vērtības samazināšanas un par tā cēloņiem var būt negatīvie rādītāji Latvijas vai izvēlētās valsts ekonomikā, kā arī ekonomisko sankciju ieviešana ar izvēlēto valsti.

6.  Kopš ši kursa aprēķināšanas, no 1993. gada līdz 2000. gada beigām kurss ir pieaudzis par 75,3%.

7.  Pašlaik šī kursa pieaugums nav kaitējis Latvijas ārējās tirdzniecības bilancei, taču ir iezīmes uz to, ka Latvija savu ārējo tirdzniecību balsta uz tirdzniecību ar Eiropas Savienību.

Priekšlikumi.

1.  Parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, jo neskaidrības par teritoriju, jau izraisījušas ekonomiskās sankcijas pret Latviju un tādā veidā ietekmējušas lata vērtību.

2.  Turpināt tirdzniecības palielināsānu ar Eiropas Savienības valstīm, jo kā liecina iepriekš apskatītie dati reāli efektīvā kursa pieaugums netraucē preču apgrozījuma palielināšanai, konkrēti ar ES valstīm.

3.  Neskatoties uz 2. punktā minēto, samazināt bezdarbu valstī, tādejādi palielinot produkcijas apjomu un radot iespēju palielināt atalgojumu (pirkspēju) tai pat laikā nepalielinot patēriņu cenas. Veicot šīs darbības palielināsies patēriņa grozs un tiks samazināta lata vērtība, bet ne stabilitāte.

Veicot iepriekšminētās darbības tiks izlidzināts reāli efektīvais kurss starp Rietumvalstīm un Austrumvalstīm.

4.  Latvijas bankai piesaistīt latu pie Eiro, jo starptautiskā valūtas grozā USD īpatsvars ir 27,3% un  vērā ņemama arī liela apgrozījuma, tādejādi lata vērtība netiks īpaši iespaidota un ieguvums no tā būs nominālā kursa izmaiņas pret latu, kas labvēlīgi ietekmēs ekonomisko situāciju (palielināsies apgrozījums starp NVS valstīm, kā arī tiks veicināta labvēlīga vide tūrismam).

Izmantotās literatūras un avotu

1. E. Repšes uzstāšanās konspekts Konferencē Bankas un finanses Baltija '98.

2. Latvijas Bankas interneta mājas lapa, “Nacionālās valūtas atjaunošana”, www.bank.lv

3. Latvijas Bankas interneta mājas lapa, 1999. gada 3 “Averss un Reverss”

4. Latvijas Bankas interneta mājas lapa, 1998. gada “Monetārais apskats”

5.     Latvijas Bankas interneta mājas lapa, 1998. gada “Monetārais apskats”

6.     Changes in the Foreign Exchange Market, Currency forecasts, Euromoney, September 1995.

7. Falk, Pamela S.  “Inflation: are we next?", U.S.A., Homewood, Illinois, 1990.,

8. Lībermanis, Georgs . “Nauda,inflācija, valūtas kurss”. Rīga, 1995 gads.

7.9.  Bikse, Veronika. “Nauda un bankas” Rīga, 1994 gads

10. Latvijas bankas darbiniece, Inese Bužeņica, tālrunis: 7022732