Bezmaksas referāti skolai: NACISMA IDEOLOĢIJAS IETEKME UZ VĀCIJAS LIKUMDOŠANU LAIKA POSMĀ NO 1933. LĪDZ 1945.GADAM.

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA

TIESĪBU TEORIJAS UN POLITOLOĢIJAS KATEDRA

REFERĀTS

ĀRVALSTU TIESĪBU VĒSTURĒ

NACISMA IDEOLOĢIJAS IETEKME UZ VĀCIJAS LIKUMDOŠANU LAIKA POSMĀ NO 1933. LĪDZ 1945.GADAM.

Ilgvars Lanka

publisko tiesību 412.grupa

zinātniskais konsultants

lektors P.Valters

Rīga

1998.gads
Saturs.

Ievads................................................................................................................................................................................... 3

Nacisma ideoloģija........................................................................................................................................................... 4

Nacisma ideoloģijas ietekme uz Vācijas tiesībaizsargājošo iestāžu sistēmu...................................................... 5

Antisemītisms un rasisms Vācijas likumdošanas aktos........................................................................................... 6

Vācijas likumdošanas akti par rases ģenētiskā fonda kvalitātes saglabāšanu.................................................. 8

Nacistiskās Vācijas likumdošana cīņā par tikumību................................................................................................ 9

Nobeigums........................................................................................................................................................................ 10

Atsauces............................................................................................................................................................................. 11

Ievads.

Šis referāts apskata būtisku posmu cilvēces vēsturē, skatot to tiesību vēstures leņķī. Nacistiskās Vācija izveidošanās un pastāvēšana bija labs piemērs tam, ka cilvēkmīlestība, pat elementārākās ētikas normas nav pilnīgi nostiprinājušās 20.gadsimta civilizācijas apziņā, cilvēks nav vēl pietiekami evolucionējis, lai zaudētu tās pamatīpašības, kas piemīt dzīvniekiem. Hitlera Vācijas likumdošanas aktu izveidē tika ignorētas humānisma idejas, tā vietā tika ņemts dzīvnieku valstī pastāvošais likums, ka izdzīvo tikai stiprākie, labākie; bara, tas ir, sabiedrības, intereses tika nostatītas pār atsevišķa indivīda interesēm; priekšplānā tika izvirzīta atsevišķu baru, tas ir, rasu, cīņa par izdzīvošanu.

Šinī referātā tiek apskatīta doto nacisma pamatdogmu pārmantojamība Vācijas normatīvajos aktos, kā arī tiek ieskicēta šīs likumdošanas praktiskā pielietošana. Lai tiktu pēc iespējas saglabāta atbilstība tematam, darbā tiek raksturoti tikai tie likumdošanas akti, kuros nacisma ideoloģijas ietekme izpaužas visspilgtāk.

Darba tapšanā tika izmantots diezgan plašs literatūras klāsts – gan periodika, gan atsevišķi izdevumi. Ziņas tika smeltas no avotiem, kas ir izdoti dažādās pasaules valstīs, kā arī ir izmantots www – šī avotu dažādība izslēdz iespēju, ka izmantotā informācija ir subjektīva, nepatiesa.

Nacisma ideoloģija.

Raksturojot kādas valsts tiesību sistēmu ir būtiski noteikt pamatdeterminantu , kas ir galvenais subjekts šīs tiesību sistēmas konstituēšanā: demokrātiskajās valstīs šis determinants ir tauta, tiesību modeļa izveidi ietekmē visas tautas griba; savukārt nedemokrātiskajās valstīs tiesības determinē tikai viena sabiedrības daļa, kas veido tiesību sistēmu balstoties tikai uz saviem patiesuma kritērijiem, kas ir ietverti tās ideoloģijā.

Nacisms - tā ir Vācijas valsta pamatideoloģija laikā no 1933. līdz 1945. gadam. Šī ideoloģija plaši ietekmēja visas dzīves jomas Vācijā, tanī skaitā arī tiesību sistēmu. Šī iemesla dēļ Vācijas tiesību sistēma krasi atšķīrās no līdzīgām demokrātiskajās valstīs. Lai labāk tiktu izprasti šo atšķirību cēloņi, tālāk dots īss šīs ideoloģijas raksturojums.

Viens no nacisma ideoloģijas pamatmērķiem bija jaunas sociālās kārtības izveidošana Vācijā, kas sagatavotu vācu tautu rasu cīņai. Šī ideoloģija uzsver politikas rasistisko raksturu. Nacisma ideoloģijai bija piederīga doma, ka Vācija var kļūt par impēriju, vienīgi iesaistoties konfliktā ar citām rasēm un nācijām.

Nacisma idejas tam laikam nebija jaunas, tās tika pārņemtas no vulgāriem priekšstatiem par rasi un impēriju, tādas idejas piemita lielākajai daļai labējo kustību Eiropā.

Viens no nacisma pamatideologiem bija Alfrēds Rozenbergs, “šis nacisma teorētiķis bija dzimis Tallinā un apguvis inženierzinības Rīgā. Viņa mūža darbs ir grāmata "20. gadsimta mīts", pirmo reizi publicēta 1930. gadā, tā tiek uzskatīta par otru nozīmīgāko nacisma ideoloģiju definējošo darbu pēc Ādolfa Hitlera grāmatas "Mana cīņa". Alfrēds Rozenbergs savā grāmatā pauž domu, ka rases tīrība, ko simbolizē svastika, ir aizsākusi pasaules garīgo revolūciju - rases dvēseles atdzimšanu. Māksla, zinātne, tiesības, paražas, patiesība, labais un ļaunais ir atkarīgs tikai no noteiktas rases dvēseles tīrības, visa pasaules vēsture ir nekas vairāk kā tikai rasu vēsture. Pēc Alfrēda Rozenberga domām, teitoņi ir rase, no kuras ir cēlušies ārieši, kuru gods un cēlums atspoguļo šīs rases pārākumu pār citām. Ārieši ir augstākie normaņu rases pārstāvji, kuriem liktenis ir lēmis valdīt pār Eiropu. Visi panākumi kultūrā un valsts izveidē ir saistāmi ar normaņu rases īpašībām, kuras ir pārmantojuši ārieši, sākot no Indijas un Persijas līdz pat Grieķijai un Romai, kā arī, protams, 3.reiha pilsoņi. Lai tiktu aizstāvēta rases tīrība un tās pārākums, A. Rozenbergs aicināja cīnīties pret vācu tautas bastardizāciju – šīs idejas īstenojums praksē tiek apskatīts referāta nodaļā “Antisemītisms un rasisms Vācijas likumdošanas aktos”.

Nacisti uzskatīja, ka pasaule ir darviniski džungļi, kur attīstītākā kultūra vai rase izdzīvo, vienīgi nemitīgi cīnoties ar citām rasēm un kultūrām. Viena no nacistu idejām vēstīja, ka noteikta rase izdzīvo šajā cīņā tikai tad, ja tā iekaro Lebensraum (dzīves telpu). papildus tam tika uzskatīts, ka svešu zemju iekarojumi radīs nepieciešamo līdzsvaru starp iedzīvotāju skaitu un teritorijas lielumu, tādējādi izvairoties no iekšēja pagrimuma. Šīs domas tika izklāstītas Ādolfa Hitlera grāmatā “Mana cīņa”.

Rase bija centrālais elements nacistu pasaules skatījumā Weltanschauung. Hitlers uzskatīja, ka “vēsture ir nepārtraukta rasu cīņa”. Par galveno pretinieku rasu karā tika uzskatīti ebreji, tie tika saukti par visu rasu ienaidniekiem, par pamatrases parazītiem, kas rada postu un haosu. Nacisti ar ebrejiem saistīja visu, kas tiem pasaulē nepatika: nepārtrauktā modernizācija, starptautiskais kapitālisms un pārrobežu komunisms. Hitlers pēdējo cīņu starp vāciešiem un ebrejiem uzskatīja par divu pasaulvēsturisku ienaidnieku sastapšanos - šī cīņa arī būtu izrēķināšanās ar tiem, kas vainojami par Vācijas sakāvi Pirmajā pasaules karā. Nacisti neizslēdza arī iespēju iesaistīties cīņā ar citām rasēm, netikai ebrejiem. Par vienu no šiem potenciālajiem ienaidniekiem tika uzskatīti slāvi - tie tika saukti par zemcilvēkiem Untermenschen, kas ir piemēroti vienīgi tam, lai atrastos augstākas rases Herrenrasse pakļautībā. Nacisma ideoloģija tika plaši īstenota dzīvē: tika veikta eitanāzijas programma Vācijā, uzsāktas represijas pret rasistiski nevēlamiem elementiem (homoseksuālistiem, prostitūtām, psihiski slimiem cilvēkiem, kā arī kustību invalīdiem). Vācijas ebrejiem šī politika nozīmēja pakāpenisku izslēgšanu no sabiedrības, kā sākums bija pilsonisko tiesību atņemšana un kas noslēdzās ar pilnīgu iznīcināšanu”2.

Nacisma ideoloģijas ietekme uz Vācijas tiesībaizsargājošo iestāžu sistēmu.

Tiesību aizsardzības iestāžu pārkārtošana, lai palielinātu to ietekmi valsts dzīvē, bija viens no nacistiskās partijas pamatuzdevumiem pēc valsts varas iegūšanas 1933.gadā, jo kontrole pār šo valsts aparāta daļu sniedza iespēju īstenot NSDAP mērķus vispārvalstiskā mērogā.

Nacistiskajā Vācijā tika likvidēts valsts varas dalīšanas mehānisms - pamatpazīme, kas raksturo demokrātisku valsti. Savas neierobežotās valdīšanas laikā, būdams formāli tikai izpildvaras galva - kanclers, Ā.Hitlers vienlaicīgi tika uzskatīts par “galveno likumdevēju” un par “vācu tautas augstāko tiesnesi”30, tādējādi šīs personas rokās vienlaicīgi atradās gan tiesu vara, gan izpildvara.

"Pēc nacistu nākšanas pie varas Vācijā tika radikāli pārkārtotas visas tiesību aizsardzības iestādes: tiesa, policija, armija, izlūkošanas dienesti. Tiesu sistēmas reorganizācija tika aizsākta ar pilnīgu atteikšanos no likumības principa ievērošanas tiesas un prokuratūras darbā. Atbilstoši 1935.gada 28.jūnija likumam par izmaiņām tiesas spriešanā, tiesa un prokuratūra varēja kvalificēt par noziedzīgām darbības, kas par tādām netika noteiktas likumdošanas aktos. Tiesnesis tika atzīts par īstenās tiesiskās izjūtas nesēju, šī amatpersona kļuva par oficiālu nacistisko tiesību pirmavotu. Tiesas pilnvaras tika palielinātas arī procesu regulējošajos likumdošanas aktos: ievērojami tika samazinātas apsūdzētā tiesības, tiesai tika atļauts pilnībā noteikt, kura liecība ir atzīstama, bet kura - nē, tika ieviesta norma, kas paredzēja iespēju mainīt apžēlošanas spriedumu. Vācijas tiesu sistēma tika papildināta ar vairākām jaunām tiesām: tika izveidotas tā saucamās darba tiesas, kurās lietas iztiesāja vienāds skaits pārstāvju no vispārējām tiesām un Vācijas darba frontes, - šīs tiesas izskatīja strīdus, kas radās nodarbinātības jomā; papildus tam tika radītas īpašas tiesas, kuras darbojās ģenētiskās veselības saglabāšanas jomā. Šīs tiesas darbības lauks referāta tālākajā daļā ir aplūkots sīkāk.

Īpašu vietu nacistiskās Vācijas tiesu sistēmā ieņēma ārkārtas tiesas, kuras tika radītas uz 1933.gada 21.marta rīkojuma pamata. Atšķirībā no parastajām tiesām ārkārtas tiesas tika noteiktas par ātras darbības tiesām. 1940.gada 21.februāra dekrēts par ārkārtas tiesām noteica, ka tiesa var tikt “spriesta paātrinātā kārtībā neņemot vērā apstākļus, kas varētu būt par iemeslu sprieduma izpildes atlikšanai, ja noziedznieks ir notverts nozieguma vietā vai arī ja viņa vaina ir skaidri redzama citu iemeslu dēļ”. Ārkārtas tiesu darbībā apelācijas procedūra netika paredzēta.29 Atšķirībā no Veimāras republikas, kur ārkārtas tiesas bija pagaidu parādība, Hitlera Vācijā tās darbojās pastāvīgi. Šo ārkārtas tiesu vadošā institūcija bija t.s. Tautas tiesa, kas tika radīta pēc reihstāga dedzināšanas prāvas Impērijas tiesā. 1934. gada 24. aprīļa likums par izmaiņām kriminālprocesuālajā likumdošanā ietvēra šīs Tautas tiesas kompetencē visas lietas par šādiem nodarījumiem: valsts nodevība, impērijas vadoņa dzīvības apdraudēšana, kā arī par visiem noziegumiem, kas tika uzskaitīti 1933.gada 28.februāra īpašajā pavēlē “Par valsts un tautas aizsardzību”.

Nākamais solis Vācijas tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas reorganizācijā bija NSDAP paramilitāro vienību (SA, SS, SD) apvienošana ar valsts tiesībsargājošām struktūrām: 1933.g.22.februārī 40'000 SA un SS triecienniekiem tiek piešķirtas palīgpolicijas tiesības. Visā Vācijā līdzīga reforma tiek veikta, pieņemot 1933.gadā likumu “Par partijas un valsts vienotību”. Savukārt 1938.gada 11.novembrī SD tiek noteikts par Vācijas valsts izlūkdienestu. Pilnīga nacistiskās partijas bruņoto vienību iekļaušana Vācijas represīvo orgānu sistēmā notiek, izveidojot vienotu “SS un policijas” institūciju kopumu. Minētajām NSDAP struktūrvienībām bija šādas funkcijas: SD – izlūkošana, SA – policijas funkcijas, SS – armijas un policijas funkcijas. Papildus tam tika būtiski pārveidots pats policijas dienests – šī reorganizācija skāra gan tā kadrus, skaitlisko lielumu, gan arī pilnvaras. 1933.gada 17.februārī Reiha iekšlietu ministrs Himmlers izdod pavēli, ar kuru būtiski tiek palielinātas policijas tiesības pielietot ieročus. Policijai tika piešķirtas tiesības pielietot t.s. preventīvos arestus, aizturētos ievietojot koncentrācijas nometnēs. Šie aresti varēja būt veikti, pamatojoties vienīgi uz pieņēmumu, ka noteikta persona var apdraudēt valsts drošību. Tādējādi Vācija bija kļuvusi par totalitāru valsti, kur pilsoniskas sabiedrības esamība bija kļuvusi neiespējama.

Apkopojot iepriekšteikto, var secināt, ka tiesību aizsardzības jomā tika pilnīgi sasniegts nacistu mērķis apvienot partiju un valsti vienotā veselā.

Antisemītisms un rasisms Vācijas likumdošanas aktos.

Labākais piemērs, kas raksturo nacisma ietekmi uz Vācijas likumdošanu šinī aspektā ir Vācijas pilsonības likums, pieņemts 1935.gada 15.septembrī. Šinī likumā un tā pielikumos bija noteikts, ka

1)persona var būt par Vācijas pilsoni tikai tādā gadījumā, ja tā ir āriskas izcelsmes;

2)persona nav āriskas izcelsmes, ja tās abi vai arī tikai viens vecvecāks ir ebreji, vecvecāki tiek uzskatīti par ebrejiem, ja tie ir piederējuši pie jūdu ticības, šis likums attiecas arī uz personu, ja tā nav āriskas izcelsmes;

3)ebrejs nevar būt Vācijas pilsonis, tam nepiemīt balsošanas tiesības;

4)valsts ierēdņi, kas ir ebreji tiek atbrīvoti no darba pēc 1935.gada 31.decembra, gadījumā ja persona, kas atbilst šim noteikumam, ir piedalījusies 1.pasaules karā Vācijas pusē, tai tiek piešķirta pensija;

5)fīreram ir tiesības atbrīvot personu no šī likuma nosacījumiem.3

Vairāki rasu kārtību regulējoši likumi Vācijas likumdošanas sistēmā ietilpst ,tā saucamajos, "Nirnbergas rasu likumos". Kā pirmie no šiem normatīvajiem aktiem tika pieņemti likums "Par vācu asins tīrības un rases goda aizsardzību"(tas regulēja laulību slēgšanu) un jau pieminētais "Reiha pilsonības likums". Tiem drīz sekoja likums "Par vācu tautas rases tīrības aizsardzību". Šī likumu kopa tika pieņemta 1935. gadā. Īss to raksturojums: šie likumi liedza ebrejiem Vācijas pilsonību (tos apzīmēja par Reiha objektiem), tie noliedza ebrejiem precēt ārietes, algot jaunas āriešu sievietes par mājkalpotājām, kā arī tie ietvēra citas normas, kas sīkāk raksturotas tālāk.

Nirnbergas likumi Vācijā izraisīja karstas diskusijas par jautājumu: "kas ir tīrasiņu "žīds"?". Lai ieviestu skaidrību, tika izdotas papildus instrukcijas, kas nošķīra ebrejus no āriešiem, un jauktas rases personām. Par tīrasiņu "žīdu" tika noteikta persona, kurai trešās pakāpes vecvecāki ir bijuši ebreji. Pārējie tika nosaukti par Mischingle un iedalīti divās pakāpēs: pirmā pakāpe - vecvecvecāki ebreji, otrā pakāpe - vecvecāki ebreji. Pēc 1935. gada Nirnbergas rasu likumiem tika izdoti vairāki normatīvie akti rasu kārtības jomā, kas papildināja iepriekšminētos. Jāmin, ka arī pirms 1935. gada tika pieņemti likumi, kurus no mūsdienu viedokļa raugoties, jāraksturo kā klaji rasistiskus Lai sniegtu noteiktāku priekšstatu par Vācijas rasu politiku likumdošanas jomā, atsevišķi normatīvie akti ir raksturoti sīkāk:

Likums "Par vācu asins tīrības un rases goda aizsardzību" noteica, ka

1)laulības starp ebrejiem un augstākas rases pārstāvjiem ir aizliegtas, laulības, kas slēgtas neievērojot šo likumu tiek uzskatītas par nelikumīgām, pat ja tās ir slēgtas ārvalstīs;

2)ārpuslaulību attiecības starp ebrejiem un augstākas rases pārstāvjiem ir aizliegtas;

3)ebrejiem ir aizliegts izkārt valsts karogu;4

Likums "Par uzvārda un vārda maiņu" noteica, ka

1)ebreji var pieņemt tikai tos vārdus, kuri ir ietverti Iekšlietu ministrijas veidotajā sarakstā;

2)šie vīriešu vārdi Vācijas Iekšlietu ministrijas sarakstā tika noteikti par ebreju vārdiem:

Abimelech, Ahasver, Anschel, Bachja, Barak, Baruch, Chaggai, Chajin, Chananja, Denny, Ehud, Eisig, Faleg, Feibisch, Feitel, Gedalja, Hemor, Henoch, Isidor, Itzig, Jakusiel,, Jiftach, Jomteb, Kaleb, Korach, Laban, Leiser, Machol, Menachem, Mosche, Moses, Naftali, Nissi, Nochem, Oscher, Pinchas, Pinkus, Rachmiel, Sallum, Salusch, Schalom, Schnur, Teit, Tewele, Uria, Zedek, Zephania

3)šie sieviešu vārdi Vācijas Iekšlietu ministrijas sarakstā tika noteikti par ebreju vārdiem:

Abigail, Baile, Breine, Brocha, Chana, Cheicha, Chinke, Deiche, Driesel, Egele, Feigle, Fradehen, Gaugel, Ginendel, Hadasse, Hitzel, Jachel, Jezabel, Keile, Libsche, Machle, Mikele, Nacha, Peirche, Pesse, Pessel, Rebekka, Rechel, Reitzsche, Scharne, Scheindel, Schlaemche, Tana, Treibel, Zilla, Zimle, Zipora5;

Atsevišķi jāpiemin policijas dekrēts "Par ebreju pazīšanās zīmēm", kas noteica, ka

1)ebrejiem ir aizliegts parādīties sabiedriskās vietās neapzīmējot savu apģērbu ar dzeltenu sešstūru zvaigzni;

2)ebrejiem ir aizliegts atstāt savu dzīvesvietu bez rakstiskas policijas atļaujas;

3)ebrejiem ir aizliegts nēsāt medaļas un citas apbalvojumu zīmes²⁰;

Atsevišķi autori, sīki izpētot Vācijas likumdošanu, ir konspektīvi izklāstījuši savos darbos ebreju tiesību ierobežojumus Vācijā. Šeit gribētos citēt grāmatas "Nazi Conspiracy & Aggression" autorus.6Šinī grāmatā ir minēta lielākā daļa ebreju tiesību ierobežojumu :

ebrejiem tika aizliegts pirkt un pārdot akcijas biržā17; strādāt presē un radio16; slēgt laulību vai arī dzīvot civillaulībā ar personu, kurai ir āriska izcelsme9; praktizēt medicīnā15; nodarboties ar zobārstniecību13, tiesu praksi14 un zemkopību18; tiem tika liegts balsot vēlēšanās10, būt par valsts ierēdņiem11; iet pa trotuāriem, braukt sabiedriskajā transportā, apmeklēt restorānus un citas izklaides vietas12; ebrejiem tika uzlikti diskriminējoši nodokļi, to kustamais un nekustamais īpašums tika ekspropriēts; ebreju imigrantiem Vācijā tika atņemta iepriekš piešķirtā pilsonība(tie tika denaturalizēti)7, papildus tam ebrejiem, Vācijas rezidentiem, tika atņemta pilsonība 8.

Augstāk izklāstītajā referāta daļā teiktais uzskatāmi parāda nacistiskās ideoloģijas dogmu pārmantojamību Vācijas likumdoðanas aktos.

Vācijas likumdošanas akti par rases ģenētiskā fonda kvalitātes saglabāšanu.

Nacistiskajā Vācijā rases tīrība tika sargāta netikai vācu rasei saskaroties ar citām, bet arī pašas vācu rases iekšienē. Labs piemērs tam ir likums “Par rases ģenētiskā fonda kvalitātes saglabāšanu”. Šis likums spilgti raksturo tā laika Vācijas likumdošanas aktu sistēmu, tāpēc tiek sniegts pilns šī normatīvā akta teksts.

(1.) Ja personai piemīt ģenētiski pārmantojamas slimības un ja medicīniski tiek atzīts, ka tās pēcnācējiem būs mentāli vai fiziski defekti, tā tiek sterilizēta.

(2.) Personas, kurām piemīt zemāk uzskaitītās slimības, ir uzskatāmas par ģenētiski neveselām:

1. pārmantota vājprātība;

2. šizofrēnija;

3. mentālā depresija;

4. pārmantotā epilepsija;

5. Huntingtona holēra;

6. pārmantotais aklums;

7. pārmantotais kurlums;

8. pārmantotā distrofija.

(3.) Ikvienam ir tiesības būt sterilizētam, ja vien personai ir šāda vēlēšanās. Ja persona veselības dēļ nespēj izteikt savu vēlmi tikt sterilizēta vai ja tā nav sasniegusi 18 gadu vecumu, tās sterilizāciju var pieprasīt aizbildņi vai vecāki.

(4.) Sterilizācijas pieprasījums ir jāpapildina ar sterilizējamās personas apliecinājumu, ka tā apzinās šīs procedūras sekas.

(5.) Sterilizācijas pieprasījums var tikt atsaukts.

(6.) Sterilizāciju var ieteikt arī personas ārsts, attiecīgās slimnīcas, sanatorijas, vai cietuma atbildīgā persona.

(7.) Sterilizācijas pieteikums tiek iesniegts rakstiski Ģenētiskās Veselības tiesā, pievienojot nepieciešamos dokumentus.

(8.) Tālākā jautājuma risināšana Ģenētiskās Veselības tiesā ir slepena21.

Šis piemērs, kurš gan saturā nav plašs, spilgti pierāda, ka nacisma ideoloģijā ietvertais, lai arī cik utopisks tas liktos, var tikt īstenots un arī tika realizēts praksē.

Nacistiskās Vācijas likumdošana cīņā par tikumību.

Šinī referāta daļā tiek apskatīta nacisma ideoloģijas ietekme uz tā laika Vācijas likumdošanas aktu kopu, kas regulēja ar tikumību saistītus jautājumus (tādas parādības kā dzimumnoziegumi un seksuālās minoritātes). Mūsdienu izpratnē valsts attiecība pret seksuālajām minoritātēm raksturo tās demokratizācijas pakāpi. Nacistiskās Vācijas attieksme pret homoseksuālistiem pakāpeniski sāka veidoties 1934.gadā, līdz tam nacistiskā partija šai parādībai praktiski uzmanību nepievērsa. Minētajā gadā Ā. Hitlers pavēlēja apzināt visus valstī dzīvojošos homoseksuālistus, Gestapo tika uzdots izveidot reģistru par visām šīm personām28. Sekojošajā 1935.gadā Reihstāgs veic labojumus kriminālkodeksa 175. paragrāfā, lai likvidētu nepilnības likumdošanas aktos šeit apskatītajā jautājumā. Šim likuma papildinājumam bija trīs daļas :

Paragrāfs 175a: Ja vīrietis izdara dzimumnoziegumu ar citu vīrieti vai arī ja šī persona piedalās dzimumnoziegumā pasīvi, tā tiek sodīta ar cietumsodu.

175b: Šīs cietumsods var tikt piespriests līdz desmit gadus ilgs.

175c: Pretdabīgs dzimumakts starp cilvēku un dzīvnieku ir sodāms ar cietumsodu, var arī var tikt piemērota pilsonisko tiesību atņemšana.

Nacistiskās Vācijas sodu kodeksa 174.paragrāfs noteica atbildību par dzimumattiecībām starp aizbildņiem un aizbilstamajiem, 176. paragrāfs pasludināja pedofīliju ārpus likuma. Interesanta īpatnība: personām, kuras bija tiesātas pēc šiem likuma pantiem, bija jānēsā pie apģērba piestiprināti rozā trijstūri.

Vēsturnieki Burleighs un Vippers ir izpētījuši, ka” 1934. gadā 766 vīrieši tika notiesāti un ieslodzīti (pēc augstāk minētajiem likumiem), 1936.gadā šis skaitlis pārsniedza 4000, 1938.gadā – 8000. Pie tam liela daļa notiesāto pēc cietuma termiņa beigām netika atbrīvoti, tos ieslodzīja koncentrācijas nometnēs”²⁸.

Papildus iepriekšteiktajam ir jāmin, ka nacistu izstrādātie un ieviestie likumi par seksuālajām minoritātēm (sev. kriminālkodeksa 175.paragrāfs) Vācijā bija spēkā līdz pat 1969.gadam, tātad pēc nacisma sagrāves apskatītās cilvēku grupas tiesiskais stāvoklis palika tāds pats kā līdz 1945.gadam vēl 25 gadus²⁸.

Nobeigums.

Nacistiskā Vācija ir labs piemērs tam, kā noteiktas ideoloģijas dogmas, kas paredz cilvēka pamattiesību un brīvību rupja pārkāpšanu, var tikt nostiprinātas likumdošanas aktos. Cilvēcei ir jāņem vērā šīs liecības un jācenšas nepieļaut līdzīgu režīmu izveide, jo rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un šovinisma idejas ir dzīvas vēl pat 20.gs. beigās. Daudzās valstīs pastāv visi priekšnosacījumi, lai pie varas nāktu vācu nacistu idejām līdzīgu paudēji. Piemēram, Krievijā ir liela daļa faktoru, kas pastāvēja Vācijā 1933.gadā: politiskā nestabilitāte, ekonomiskais haoss, liela sociālā spriedze sabiedrībā, radikālo partiju esamība. Antisemītisms kļūst par pierastu parādību Krievijas politiskajā dzīvē – 1998.g. novembra sākumā Krievijas Dome noraida rezolūcijas projektu par deputāta Makašova antisemītisko izteicienu nopēlumu, Krievijas Komunistiskās partijas vadošie darbinieki atklāti izsaka neapmierinātību par ebreju procentuāli lielo skaitu valsts pārvaldes institūciju vadošajos amatos, izskan aicinājumi noteikt kvotas atsevišķām nacionalitātēm (sevišķi ebrejiem) ieņemt valsts amatus. Šeit jāmin līdzīgā jautājumā teiktais: евреи "наносят серъезный удар авторитету государства тем что, обладая в основном способностями в сфере бизнеса и будучи чуждыми (..) основной национальности они заносят в правительственные круги горчичные семена коррупции , размеры которой никто сейчас точно не может определить"32 , papildus tam ebreji, “būdami šaura intelektuāļu grupa, ir radījuši Krievijā stāvokli, kas līdzinās haosam”33,to saka Ā.Hitlers attiecīgi 1933. un 1938.gadā, kā saka, komentāri lieki.

20. gadsimta nogales Krievijas komunistiskā partija nenorobežo sevi no PSKP darbības mūsu gadsimta 30., 40. gados, kad tika iznīcināti miljoni nevainīgu cilvēku GULAGA nometnēs. 1999.gada janvārī Krievijā pat tiek radīta atsevišķa komunistu organizācija, kura atklāti par savu mērķi izvirza režīma izveidi, kas līdzinātos J.V.Staļina vadītajam - šīs grupas nosaukums "Сталинский блок". Viens no šīs jaundibinātās institūcijas vadītājiem preses konferencē 1999. gada 12. janvārī Maskavā izteicās, ka iegūstot varu, to mērķis būs attīrīt Krieviju no "iekšējiem ienaidniekiem", kas būtībā būtu tās pašas personas, kas 30., 40. gados tika apzīmētas par tautas ienaidniekiem. Šeit gribētos minēt citātu: "Ja persona ir valsts ienaidnieks, tā ir jaiznīcina, izvērtējot tās antisabiedriskos personīgos uzskatus un pret valsti un sabiedrību vērsto darbību"31. Tas nav citāts, no šīs jaundibinātās partijas programmas, tā Nirnbergas procesā viens no augsti stāvošiem nacistiskās Vācijas ierēdņiem raksturoja tiesu varas būtību 30. gadu Vācijā. Tas pierāda, ka komunisms (mūsdienu Krievijā) un nacisms vairākos jautājumos ir identiskas ideoloģijas, bet diezvai pasaules sabiedrība pieredzēs Nirnbergtas - 2 procesu, kur tiktu notiesāti komunistiskā režīma noziedznieki. Tāpēc visai pasaules sabiedrībai ir jābūt modrai, lai nacistiskās Vācijas režīms nekad neatkārtotos, bet paliktu kā tumša lappuse cilvēces vēsturē.

Atsauces.

1 "Who is who in nazi Germany" New York 1984., 255.lpp.

2 “The Oxford companion to the Second World war”, New York 1988, 779.lpp.

3 "The Reich Citizenship Law of September 15, 1935"

4 "Law for the Protection of German Blood and German Honour of 15 September 1935"

5 "Second Decree Implementing the Law Concerning the Change in Family Names of 17 August 1938"(Racial observer, 24 august 1938.)

6 "Nazi Conspiraccy & Aggression",volume 1,Chapter 12, Office of United States Government Printing Office, Washington, 1946. pp.980-982.

7 1933 Reichsgesetzblatt, 1.daļa., 1146.lpp.

8 1935 Reichsgesetzblatt, 1.daļa, 133.lpp.

9 turpat, 1146.lpp.

10 1936. Reichsgesetzblatt,1.daļa, 133.lpp.

16 1933.Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. lpp.

17 1934. Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. lpp.

11 1933. Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,277. lpp.

12 1938. Reichsgesetzblatt,1.daļa,1676.lpp.

13 1939. Reichsgesetzblatt,1.daļa,47.lpp.

14 1938. Reichsgesetzblatt,1.daļa,1403.lpp.

15 turpat,969.lpp.

16 1933. Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. Lpp.

17 1934. Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. Lpp.

18 1933. Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,685. lpp.

19 ”Never to forget”,New York 1976.,131.lpp.

20 “Police Decree Concening the Marking of Jews of 1 September 1941”.

21 “Law for the Protection of Hereditary Health: The Attempt to Improve the German Aryan Breed, July 14, 1933”.

22 “The euthanasia Program.”The Encyclopedia of the Holocaust, Vol II. Pp. 452-454.

23 “Law Against Dangerous Habitual Criminals and Measures for Protection and Recovery”

24 “The Amendment to the Law for the Prevention of Offspring with Hereditary Diseases, June 26, 1935”

25 “Чрезвычаиное законодателъство ФРГ'', Москва 1970, 86.-95.lpp.

26 http://www.historyplace.com/worldwar2/holocaust/timeline.html#sturm1)

27 http://www.ohiolife.org/euth/nazieuth.htm

28 http://www.mtsu.edu/~baustin/homobg.html

29 Нюрнбергский процесс. 159.-160.lpp.

30 Вестник Московского Университета, sзrija 11., Право. 1995.gads., 11.lpp.

31 Нюрнбергскии процесс, 94. lpp.

32 Вестник Московского Университета, sзrija 11., Право. 1995.gads,10.lpp.

33 turpat, 11.lpp

2 “The Oxford companion to the Second World war”,779.lpp.

30 Вестник Московского Университета, sзrija 11., Право. 1995.gads.

29 Нюрнбергскии процесс. 159.-160.lpp.

3 "The Reich Citizenship Law of September 15, 1935"*

4 "Law for the Protection of German Blood and German Honour of 15 September 1935"*

5 "Second Decree Implementing the Law Concerning the Change in Family Names of 17 August 1938"(Racial observer, 24 august 1938.)

6 "Nazi Conspiraccy & Aggression",volume 1,Chapter 12, Office of United States Government Printing Office, Washington, 1946. pp.980-982.

16 1933 Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. Lpp.

17 1934 Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. Lpp

13 1939 Reichsgesetzblatt,1.daļa,47.lpp.

14 1938 Reichsgesetzblatt,1.daļa,1403.lpp.

15 1938 Reichsgesetzblatt,1.daļa,969.lpp.

16 1933 Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. Lpp.

17 1934 Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,661. Lpp.

18 1933 Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,685. lpp.

11 1933 Reichsgesetzblatt, 1.daļa.,277. lpp.

12 1938 Reichsgesetzblatt,1.daļa,1676.lpp.

7 1933 Reichsgesetzblatt, 1.daļa., 1146.lpp.

8 1935 Reichsgesetzblatt, 1.daļa, 133.lpp.

9 1935 Reichsgesetzblatt,1.daļa,1146.lpp.

10 1936 Reichsgesetzblatt,1.daļa, 133.lpp.

28 http://nsdapmuseum.com/