Nodokļi

Saturs

 

Saturs............................................................................................................................................................................................ 1

Ievads............................................................................................................................................................................................ 2

1. Nodokļi un to attīstība............................................................................................................................................ 4

1.1. Nodokļu vēsture............................................................................................................................................................ 4

1.2. Nodokļu sistēma neatkarīgajā Latvijas Republikā un PSRS..................................................................... 5

1.3. Nodokļu sistēma Latvijas Republikā šobrīd................................................................................................... 12

1.4. `Nodokļu sistēma ārvalstīs.................................................................................................................................... 21

2. Nodokļi Latvijas Republikā un makroekonomika........................................................................... 25

2. 1. Tiešo nodokļu ietekme uz makroekonomiku................................................................................................. 26

2.2. Netiešo nodokļu ietekme uz makroekonomiku............................................................................................. 34

3. Problēmas, kas saistītas ar nodokļu sistēmu un nodokļu administrēšanu LR......... 43

3. 1. Akcīzes nodokļa nepilnības................................................................................................................................... 43

3. 2. Tirdzniecība Internetā............................................................................................................................................ 44

3. 3. Nodokļu maksāšana un administrēšana.......................................................................................................... 46

Secinājumi un priekšlikumi.............................................................................................................................................. 49

Izmantotās literatūras saraksts............................................................................................................................... 50

Ievads

Savu kursa darbu rakstu par “Nodokļu ietekmi uz ekonomisko attīstību Latvijas Republikā”. Temats pašlaik ir aktuāls, jo nodokļu sistēma Latvijas Republikā ir tikai veidošanās stadijā. Dažu nodokļu – PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksas – likmes ir stingri noteiktas un mainās reti, taču pārējo nodokļu likmes, it sevišķi muitas un akcīzes nodokļa likmes mainās ļoti bieži un no viņu izmaiņām bieži ir atkarīgas veselas tautsaimniecības nozares augšupeja vai lejupslīde. Vislabākais piemērs tam ir tā sauktie “cūku kari”, kad muitas nodokļa likmes paaugstināšana cūkgaļai izraisīja konfliktu ar Lietuvu, taču uzlaboja stāvokli Latvijas cūkgaļas tirgū. Tagad ES spiediena rezultātā šis nodoklis ir jāsamazina, kas neapšaubāmi pasliktinās Latvijas cūkkopju stāvokli, ja netiks piešķirtas papildus subsīdijas.

Šo tematu esmu izvēlējusies, jo, manuprāt, ir nepieciešams iegūt plašākas zināšanas par esošo, bijušo un paredzamo nodokļu likumu ietekmi uz Latvijas Republikas ekonomiku. Tā kā mans turpmākais darbs iespējams būs saistīts ar darbu Valsts ieņēmumu dienestā, tad, manuprāt Latvijas Republikas un citu valstu nodokļu sistēmas pārzināšana man to atvieglos un palīdzēs labāk un radošāk veikt savus darba pienākumus. Mani šī tēma interesēja arī tādēļ, ka tā deva iespēju ne tikai iepazīties ar likumdošanu, bet arī pašai analizēt notiekošos procesus Latvijā. Par šo tēmu bija arī viegli sameklēt dažādus materiālus, kuri nepieciešami labākai temata iepazīšanai. Īpaši noderīgs bija Internets, jo tas deva iespēju iegūt informāciju par nodokļu sistēmu dažādās valstīs.

Šī kursa darba mērķis ir izpētīt nodokļu ietekmi uz ekonomisko attīstību Latvijas Republikā. Atbilstoši šim izvirzītajam mērķim esmu iepazinusies ar nodokļu sistēmas vēsturi Latvijas Republikā un citur pasaulē, esošo nodokļu sistēmu Latvijā un pasaulē, kā arī ar tiešo un netiešo nodokļu ietekmi uz ekonomiku. Nobeigumā esmu apskatījusi, manuprāt, patreiz svarīgākās problēmas Latvijas Republikas nodokļu sistēmā.

Darbā ir ietverts laika periods no laika pirms mūsu ēras (nodokļu attīstība), līdz pat mūsdienām. Darbā ietvertajās tabulās un grafikos ir apskatīts laika periods no 1997. līdz 2000. gadam, kur 2000. gads figurē kā plānotais.

Darbā ir apskatīta nodokļu sistēmas ietekme visā Latvijas teritorijā ne tikai kādā noteiktā rajonā. Arī aprakstot dažādu nodokļu ieņēmumus ir aptverta visa Latvijas Republika

Darbā ir izmantota informācija no LR likumiem, žurnāliem, preses, Interneta un grāmatām.

Uzskatāmākam tēmas izklāstam darbā ir izmantotas 13 tabulas, 9 grafiki un 6 shēmas.

Darba ierobežotā apjoma dēļ tiks apskatītas tikai dažas no pastāvošajām problēmām, kas saistītas ar LR nodokļu sistēmu. Likumiem, MK noteikumiem, kā arī citiem likumdošanas un normatīvajiem aktiem šajā darbā ir tikai informatīva nozīme, tie netiek analizēti pilnībā. Nodaļā par vēsturi ir apskatīti tikai, manuprāt, vissvarīgākie notikumi pasaules un Latvijas nodokļu sistēmas vēsturē; ārvalstu nodokļu sistēmā ir dots tikai neliels ieskats, kas dod nodokļu likmju salīdzinājumu starp dažādām Eiropas valstīm; likumdošanas un normatīvie akti tiek nosaukti ar to pieņemšanas datumu un patreizējām likmēm, nepieminot visus grozījumus, kas tajos ir izdarīti.

Lietotie saīsinājumi

ES – Eiropas Savienība;

g. – gads;

IKP – Iekšzemes kopprodukts;

kg – kilograms;

LR – Latvijas Republika;

Ls – lats;

milj. – miljons;

MK – Ministru kabinets;

PSRS – Padomju Sociālistisko Republiku Savienība;

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis;

u. c. – un citi;

VID – Valsts ieņēmumu dienests;

1. Nodokļi un to attīstība

 1.1. Nodokļu vēsture

Par nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu cilvēki ir domājuši jau sen – valdnieki par to, kādus nodokļus uzlikt, pavalstnieki, kā no tiem izvairīties. Nav pārsteidzoši, ka šī problēma ir pastāvējusi jau pirms mūsu ēras. Jau senajā Ēģiptē ar nodokli tika aplikta cepamā eļļa un izvairīties no nodokļa maksāšanas praktiski nebija iespējams. Eksistēja speciāli cilvēki - “skaitītāji”, kuri piefiksēja katru izlietoto eļļas pili un skatījās, lai eļļa netiktu izmantota atkārtoti. Šo nodokli sauca par scribes.

Arī senajā Grieķijā tika iekasēti no iedzīvotājiem nodokļi, taču Grieķijā tie radās tikai Atēnu kara laikā, kad bija nepieciešami līdzekļi kara vajadzībām. Tas bija kara nodoklis jeb kā to sauca pašā Grieķijā eisphora, un citi tam pakārtoti nodokļi. Tomēr pat kad situācija valstī uzlabojās nodoklis netika atcelts. Notika balsošana un nodokļa likmes tika pārskatītas. Rezultātā nodokli samazināja – viena drahma vīriešiem un puse no drahmas sievietēm.

Romas impērijā pirmais nodoklis bija muitas nodoklis. Ar to aplika preču importu un eksportu.  Šo nodokli sauca par partoria. Cēzaru Augustu daudzi uzskata par pašu gudrāko nodokļu stratēģi Romas impērijā. Cēzara Augusta laikā tika iedibināts mantošanas nodoklis, lai nodrošinātu pensijas vecumu sasniegušos militāristus. Nodoklis bija 5% no visa mantojuma vērtības, izņemot dāvanas bērniem un laulātiem draugiem. (Pat angļi un holandieši piemēroja savās valstīs Cēzara Augusta ieviesto nodokļu sistēmu.) Līdz Cēzara Augusta laikam pievienotās vērtības jeb pārdošanas nodoklis bija 1%. Cēzars Augusts paaugstināja pievienotās vērtības nodokli – 4% par vergu, 1% par jebkuru citu preci.

Nodokļu smagums, kas gūlās uz iedzīvotājiem, bieži bija ne tikai gudra valdītāja stratēģija, bet arī muļķība. Kā vēsta leģenda, lēdijai Godivai, Anglo – Sakšu izcelsmes sievietei, kura dzīvoja Anglijā 11. gs., vīrs Leofriks apsolīja samazināt Coventry pils apkaimē esošos augstos nodokļus, ja viņa izies caur pilsētu kaila.

Kā varam secināt, nodokļi un nodokļu sistēma ir sākusi attīstīties jau pirms mūsu ēras un turpina savu attīstību vēl šodien. Paplašinoties tirdzniecībai ir arvien biežāk jāmeklē kompromisa varianti muitas nodokļiem, arvien biežāk cilvēku kaitīgos ieradumus valsts mēģina samazināt vai vismaz regulēt ar akcīzes nodokļa palīdzību un kur tad vēl iedzīvotāju ienākuma nodoklis u. c.

Nodokļu sistēma vienmēr mainīsies un attīstīsies mainoties cilvēku interesēm un valsts iekārtai. Tā nekad nepaliks sastingusi kādā vienā formā.

1.2. Nodokļu sistēma neatkarīgajā Latvijas Republikā un PSRS

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, nodokļus pazina jau pirmie teritorijas apdzīvotāji. Senlatviešiem nodokļi bija ik mēneša ziedojumi Mārai, Jumim un Rūsiņam. Vēlākos gadsimtos, kad Latvijas teritoriju bija iekarojuši cittautieši gan vācieši, gan zviedri, gan krievi u. c., nodokļi strauji mainījās un katra kņaza vai muižkunga valdījumā tika noteikti atšķirīgi nodokļi un nodevas. Par vienotu nodokļu sistēmas izveidi visai Latvijas Republikai var runāt sākot ar neatkarības iegūšanu 1918. gadā.

Latvijas Republikā pirmajos neatkarības gados bija liels haoss finansu jomā, tādēļ, lai kāpinātu valsts budžeta ienākumus bija nepieciešams savest kārtībā un izveidot nodokļu sistēmu. Ienākuma nodoklis tika ieviests Latvijā 1920. g. 20. aprīlī, izveidojot to pēc 1916. g. 6. aprīļa Krievijas ienākuma nodokļa likuma parauga, kam savukārt bija noderējis par paraugu Prūsijas ienākuma nodokļa likums. Ienākumi līdz 8 000 rubļu gadā nebija apliekami. Nodoklis bija progresīvs, un tā likmes no 0. 6 līdz 45% no apliekamā ienākuma. No uzliktā nodokļa summas valsts paņēma divas trešdaļas un vietējai pašvaldībai atstāja vienu trešdaļu. Šo likumu grozīja Satversmes Sapulce 1921. g. 22. februārī, nosakot, ka ienākumi līdz 450 zelta frankiem nav apliekami, un ieviešot nodokļu likmes no 1 līdz 50%. No uzliktā nodokļa puse gāja valstij, bet otra puse pašvaldībām. Otro reizi Satversmes Sapulce grozīja šo likumu 1922. g. 21. martā, paceļot neapliekamā ienākuma summu līdz 1 200 latiem un nosakot nodokļa likmes no 0. 06 līdz 25%.

Tirdzniecības un rūpniecības nodokli aprēķināja – ar nelieliem grozījumiem – pēc agrākajiem Krievijas likumiem. Jauns likums par šo nodokli tika izdots 1924. gadā.

1921. g. 16. septembrī izdeva valdības rīkojumu par kārtējo nodokli nekustamiem īpašumiem pilsētās un miestos. Šo nodokli ņēma valstij un pašvaldībām par labu kā zināmu procentu no nekustamās mantas ienesīguma vērtības. Procentu likmi katram gadam noteica Ministru kabinets, bet šī likme nedrīkstēja pārsniegt 4%. Ar to pašu rīkojumu tika ieviests līdzīgs nodoklis arī no lauku nekustamas mantas. Saskaņā ar 1922. g. 13. janvārī izdotajiem noteikumiem minēto nodokli valstij par labu no lauku nekustamiem īpašumiem aprēķināja 1% apmērā no ienesīguma vērtības.

1921. gadā ieviesa traktieru un viesnīcu apgrozījuma nodokli. Sākumā šo nodokli ņēma 15% apmērā pirmās šķiras uzņēmumos un 10% otrās šķiras uzņēmumos, un dažāda veida vienreizējos sarīkojumos. Sākot ar 1922. g. 15. novembri, šo likmi samazināja uz 10% un ņēma vienīgi pirmās šķiras uzņēmumos. Valsts ienākumi no šī nodokļa bija nenozīmīgi.

Inflācijas bremzēšanai visefektīvākais izrādījās muitas nodoklis, kas pārkārtotā veidā ne vien ievērojami vairoja valsts ienākumus, bet arī palīdzēja regulēt ārējo maksājumu bilanci, samazinot importu. Finansu ministrija izstrādāja jaunu muitas tarifu, ko Ministru kabinets pieņēma 1921. g. 7. jūlijā un kas stājās spēkā tā paša gada 20. jūlijā. Šim jaunajam ievedmuitas tarifam pamatā bija likta vecās Krievijas tarifu klasifikācija un nomenklatūra, atmetot muitu noteikšanu procentos no vērtības un ievedot noteiktas cietas muitas likmes zelta frankos par kg. Jaunajam tarifam bija fiskāls raksturs, t. i. tas sagādāja valstij daudz lielākus ienākumus nekā iepriekšējais. Tās preces, kuru ievešana nebija vēlama, bija apliktas ar tik augstu muitu, ka tikai mantīgākām šķirām bija pa spēkam tās pirkt, pie tam sagādājot valstij krietnus ienākumus. Lauksaimniecības atbalstīšanas nolūkos no muitas bija atbrīvoti mākslīgie mēsli, dzīvais inventārs un lauksaimniecības mašīnas.

Šo likumu skatīja cauri un ar dažiem grozījumiem – galvenokārt pazeminot dažus tarifus – pieņēma Satversmes Sapulce un izsludināja to 1922. g. 26. maijā.

Ievedmuitas tarifu paaugstināšanai sekoja arī akcīzes paaugstināšana, nosakot arī to uz priekšu zelta frankos. Ļoti ievērojamos apmēros paaugstināja akcīzi tējai (par apmēram 150%), tabakai un tabakas izstrādājumiem, čaulītēm un sērkociņiem, raugam, naftas produktiem, vīniem utt. Paaugstināja arī zīmognodokli, nosakot to zelta frankos.

Valsts ienākumi no nodokļiem, miljonos latu

1. tabula

Gads	Ienākuma nodoklis	Nekustamais mantas nodoklis	Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis	Zīmognodoklis	Muitas nodoklis	Akcīzes nodoklis	Pārējie	Kopā
1922/23	2. 0	3. 0	3. 1	3. 5	39. 5	10. 9	1. 7	63. 7
1923/24	2. 1	2. 9	3. 6	5. 2	48. 7	14. 3	1. 6	78. 4
1924/25	2. 9	3. 7	4. 1	6. 7	54. 5	16. 7	1. 8	90. 4
1925/26	3. 4	4. 0	4. 2	7. 6	50. 3	16. 8	2. 5	88. 5
1926/27	4. 6	4. 3	4. 7	8. 0	48. 7	17. 6	2. 3	90. 2
1927/28	5. 5	4. 4	4. 7	8. 6	56. 0	18. 4	2. 4	100. 0
1928/29	4. 0	3. 9	4. 4	8. 8	61. 3	18. 5	2. 7	103. 6
1929/30	4. 1	4. 8	4. 8	9. 9	64. 0	19. 6	3. 2	110. 4

No šīs tabulas redzam, ka vislielākos ienākumus valstij devušas muitas – gandrīz vai katru gadu pāri par 30% no valsts ienākumu kopsummas. Absolūtos skaitļos ienākumi no muitām bija vislielākie 1929/30. gadā, kad tie ienesa 64 milj. latu.

Otrā vietā nāk akcīzes, kas devušas 8 – 10% no visiem valsts ienākumiem. Ar akcīzi aplika spirtu, presētu un žāvētu raugu, liķierus, alu, vīnus, augļu un ogu sulas, tāpat arī citus bezalkoholiskos dzērienus (limonādi, zelteri u. c.), tabaku un tās izstrādājumus, papirosu čaulītes un papīru, sērkociņus, naftas produktus un tēju. Vislielākos ienākumus deva tabaka – gandrīz divas trešdaļas no visa akcīžu ienākuma.

Trešajā vietā nāk zīmognodoklis, kas deva 2. 5 līdz 5% no valsts ienākumu kopsummas.

Minētie trīs nodokļi, kas pieskaitāmi netiešiem nodokļiem, ir devuši vairāk nekā četras piektdaļas no visu nodokļu kopsummas, kamēr tiešie nodokļi tikai 15 – 20% no minētās kopsummas.

Ar 1927. g. 15. jūnija grozījumiem ienākuma nodokļa likumā paaugstināta neapliekamā ienākuma summa no 1 2000 Ls līdz 1 300 Ls un minimālā nodokļu likme no 0. 06 līdz 0. 6%. Augstākā nodokļa likme bija 25%. Ar 1928. g. 28. jūnija papildinājumiem neapliekamā ienākuma summa paaugstināta no 1 300 Ls līdz 2 000 Ls. Bez tam no ienākuma nodokļa atbrīvoti ienākumi, kas gūti lauksaimniecībā.

Saimnieciskās depresijas posmā samērā strauji samazinājās nodokļi, kas sastāda lielāko valsts ienākumu grupu. Ārkārtīgi strauji sarukuši ienākumi no valsts mežiem un no valsts uzņēmumiem, pie kam arī peļņa no valsts kredītiestādēm un kapitāliem.

Valsts ienākumi no galvenajiem nodokļiem, miljonos latu

2. tabula

Gads	Ienākuma nodoklis	Nekustamais mantas nodoklis	Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis	Muitas nodoklis	Akcīzes un patentu nodoklis	Zīmognodoklis	Pārējie	Kopā
1930/31	4. 6	4. 9	4. 8	55. 0	19. 6	8. 7	2. 8	100. 4
1931/32	5. 2	5. 4	4. 5	32. 8	17. 6	7. 8	5. 2	78. 5
1932/33	7. 4	7. 3	3. 8	23. 5	17. 4	8. 8	1. 8	70. 0
1933/34	6. 0	7. 5	3. 5	26. 0	18. 3	8. 9	2. 2	72. 4

Galvenā nodokļu grupa – muitas, kas 1930/31. gadā vēl deva lielāko daļu no visu nodokļu kopsummas, ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi. Tālāk redzam, ka valsts ienākumi no ienākuma nodokļa un no nekustamas mantas nodokļa ir auguši. Tas notika tāpēc, ka Saeima 1931. gada 29. decembrī pieņēma likumu par krīzes apkarošanas nodokļa ieviešanu. Nodoklis bija ņemams 50% apmērā no ienākuma nodokļa un no nekustamas mantas nodokļa pilsētās un bija pieskaitāms minētiem nodokļiem.

Par krīzes apkarošanas nodokļa ieviešanu un vispār par smagajiem nodokļiem Latvijā bija sašutuši uzņēmēji. Arī finansu ministrs J. Annuss savā runā Saeimā 1931. gada 13. maijā žēlojās, ka nodokļi ir par augstiem, sakarā ar ko uzkrājoties gan nodokļu parādi, bet neuzkrājoties kapitāls. Šķiet, ka nodokļu smagums izskaidro arī citas nevēlamas parādības nodokļu piedzīšanā.

Valsts ieņēmumi no progresīvā ienākuma nodokļa autoritārā režīma laikā pavairojās trīskārtīgi. Tas pa daļai notika saistībā ar saimnieciskās depresijas izbeigšanos un lata kursa pazemināšanu, kas ienesa jūtamu atspirgumu saimnieciskajā dzīvē, bet ne mazākā mērā arī vienkārši tāpēc, ka valdība šo nodokli jūtami paaugstināja.

Ienākuma nodokļa paaugstināšana notika jau 1935. gadā. Līdz tam laikam no ienākumiem, kas iegūti no darba algām, atskaitīja 40% un aplika tikai atlikušos 60%.

Tā saukto krīzes apkarošanas nodokli valdība atcēla 1936. gadā, bet – tā vietā paaugstināja ienākuma nodokli un pilsētu nekustamas mantas nodokli par 40% valstij par labu. Ienākuma nodokli atviegloja 1939. gadā dažiem kuģu īpašniekiem. Šo nodokli atcēla uz 2 – 4 gadiem Latvijas tirdzniecības flotes metāla tvaikoņu un motorkuģu īpašniekiem, ja kuģi iegādāti pēc 1939. gada 1. janvāra un to vecums nepārsniedz 15 gadus.

1940. gada sākumā valdība ieviesa 20% lielu piemaksu pie valstij un pašvaldībām aprēķinātā ienākuma nodokļa.

PSRS no tiesību viedokļa un pēc ienākošo nodokļu summu ieskaitīšanas budžetā nodokļus iedalīja valsts nodokļos un vietējos nodokļos. Valsts nodokļi bija ienākuma nodoklis, nodoklis no neprecētiem, vientuļiem un mazu ģimeņu PSRS pilsoņiem, lauksaimniecības nodoklis un nodoklis no individuālo zemnieku saimniecībām par zirgiem. Vietējie nodokļi un nodevas bija ēku nodoklis, zemes rente, tirgus nodeva, nodeva no transporta līdzekļu īpašniekiem, nodeva no lopu īpašniekiem. Vietējie nodokļi un nodevas bija vienotās nodokļu sistēmas daļa. Pēc uzbūves sistēmas un ņemšanas principiem atšķirību starp valsts nodokļiem un vietējiem nodokļiem nebija. Vietējie nodokļi un nodevas sevišķi plaši ieviesās Padomju varas sākuma posmā.

Bez jau minētajiem nodokļiem Padomju Savienībā ņēma valsts nodevu, kas krasi atšķīrās no nodokļiem. Saistība maksāt nodevas radās tikai tad, kad kādai valsts iestādei iesniedza lūgumu izpildīt tādas vai citādas darbības.

Padomju Savienībā ienākuma nodoklim bija centrālā vieta no iedzīvotājiem ņemamo nodokļu sistēmā. Šajā nodoklī viskonsekventāk tika realizēts progresīvās aplikšanas princips. Nodokļa maksātāji bija pilsoņi, kuriem PSRS teritorijā bija patstāvīgi ienākuma avoti un kuri nebija atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar nodokļa atvieglojumiem.

Uzliekot ienākuma nodokli, stingri tika ievērots vienreizējās aplikšanas princips. Tas nozīmēja, ka vienu un to pašu avotu nevarēja vienā laikā aplikt ar diviem nodokļiem, piemēram, ar ienākuma nodokli un lauksaimniecības nodokli. Apliekot ar ienākuma nodokli, izšķirošais apstāklis bija ienākuma avota atrašanās vieta, nevis maksātāja dzīvesvieta.

No ienākuma nodokļa maksāšanas pilnīgi atbrīvoti bija visi pilsoņi, kuriem izpeļņas summa nepārsniedza ar likumu noteikto apjomu – neapliekamo minimumu. Uz 1967. gadu šis minimums bija noteikts pēc pamatdarba vietas 60 rubļi mēnesī.

Visiem pārējiem ienākuma veidiem (no mājamatniecības un amatniecības, ēkām u. c.) neapliekamais minimums bija noteikts 60 rubļi gadā. I un II grupas invalīdiem un pensionāriem neapliekamais minimums viņu ienākumiem no mājamatniecības, ēkām un citiem avotiem bija noteikts 300 rubļi gadā.

Ienākuma nodokļa likmes tika diferencētas pēc iedzīvotāju sociālajām grupām, kas noteica viņu ienākumu dažādu aplikšanas līmeni. Tas redzams no šīs tabulas:

3. tabula

Ienākums gadā (rubļos)	Nodoklis procentos no gada ienākuma
	Strādniekiem, kalpotājiem un aplikšanas ziņā viņiem pielīdzinātiem pilsoņiem	Literātiem un mākslas darbiniekiem	Ārstiem un citām personām par ienākumiem no privātprakses	Amatniekiem, mājamatniekiem un citām personām par ienākumiem, kas nav darba algas
200	atbrīvoti	1. 5	3. 0	4. 6
400	atbrīvoti	4. 0	6. 65	9. 8
600	atbrīvoti	5. 2	10. 1	14. 2
1200	8. 2	8. 2	18. 5	24. 5
2400	10. 6	10. 6	27. 6	35. 7
3600	11. 4	11. 4	34. 9	43. 6

Ienākuma nodokļa ietvaros pastāvēja arī atvieglojumu sistēma atsevišķām iedzīvotāju grupām. Pilnīgi atbrīvoti no nodokļa bija pensionāri – par saņemamo pensiju neatkarīgi no tās apjoma; Ļeņina prēmijas laureāti – par šīm prēmijām; racionalizatori un izgudrotāji – par atalgojumu, kas saņemts par atklājumu, izgudrojumu vai priekšlikumu, ja tas nepārsniedz 1000 rubļus; karavīri, izņemot ģenerāļus, admirāļus, virsniekus un virsdienesta karavīrus – par visu naudas veidā saņemamo apgādi.

No aplikšanas bija atbrīvoti pilsoņu ienākumi, ko saņēma procentu veidā pēc noguldījumiem krājkasēs vai aizņēmumiem, kā arī vinnestus pēc valsts aizņēmumu obligācijām un loterijām; tāpat ar ienākuma nodokli neaplika valsts pabalstus daudzbērnu mātēm, summas, ko saņēma kā mantojumu un dāvinājumu, apdrošināšanas atlīdzību, ko saņēma saskaņā ar noteikumiem par personas un mantas apdrošināšanu, kā arī materiālu palīdzību un alimentus.

Lauksaimniecības nodoklis – ar to aplika uz laukiem visas saimniecības, kuras izmantoja zemes gabalus un kuras ar attiecīgiem atvieglojumiem nebija atbrīvotas no nodokļa maksāšanas.

Nodokli aprēķināja no katras saimniecības pēc kopējās zemes gabala platības, ko tā izmantoja, pie tam no šās platības atskaitīja zemes, kas aizņemtas ar ēkām, krūmājiem, mežu, sabiedriskās lietošanas ceļiem un gravām.

Nodokli aprēķināja pēc cietām likmēm no zemes platības vienas simtdaļas hektāra, pie tam katrai savienotajai republikai ar likumu bija noteikta lauksaimniecības nodokļa vidējā likme un galīgās robežu novirzes no to apgabaliem. Latvijas PSR vidējā likme bija 0. 40.

Likumā par lauksaimniecības nodokli tika noteikti atvieglojumi šādām galvenajām saimniecību kategorijām: karavīru, kara un darba invalīdu, ļoti vecu pilsoņu un lauku inteliģences darbinieku saimniecībām. Nodokļa atvieglojumi bija noteikti arī pilsoņiem, kuru saimniecības bija cietušas dabas katastrofās.

Atvieglojumus piešķīra atkarībā no ģimenes sastāva un tad, ja saimniecībā bija darba nespējīgie. No tā bija atkarīgs arī atvieglojuma apjoms. Aprēķinot lauksaimniecības nodokli un piešķirot atvieglojumus, par darba nespējīgiem uzskatīja invalīdus, kurus darba ekspertīzes ārstu komisijas bija ieskaitījušas I un II invaliditātes grupā; kropļus, kuri nevarēja piedalīties lauku un citos darbos. Pie darba spējīgiem nepieskaitīja arī 60 gadus vecus un vecākus vīriešus, 55 gadus vecas un vecākas sievietes, un bērnus līdz 16 gadu vecumam.

Nodokli no neprecētiem, vientuļiem un mazu ģimeņu PSRS pilsoņiem maksāja personas, kurām nebija bērnu, un proti, vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem un precētas sievietes no 20 līdz 45 gadiem, ja šiem pilsoņiem bija patstāvīgs ienākumu avots un viņi nebija atbrīvoti no ienākuma nodokļa. Izņēmums bija minētā vecuma vientuļas sievietes, kas bija atbrīvotas no nodokļa, kā arī ārzemju pilsoņi, kas atradās PSRS teritorijā. PSRS pilsoņus, kas dzīvoja ārzemēs, aplika ar nodokli pēc vispārējiem noteikumiem.

Apliekot ar nodokli neprecētos, vientuļos un mazu ģimeņu PSRS pilsoņus, ņēma vērā neapliekamo minimumu, kāds bija noteikts sakarā ar ienākuma nodokli no strādnieku un kalpotāju darba algas, kā arī no pārējo pilsoņu ienākumiem.

Nodokli ņēma 6% likmes apjomā no ienākuma summas, ko aplika ar ienākuma nodokli. Šo procentu pazemināja tikai strādniekiem un kalpotājiem, kuru saņemamā darba alga pamatdarba vietā bija no 61 rubļa līdz 70 rubļiem mēnesī. Ja darba alga bija 61 rublis mēnesī, ņemamais procents bija 0. 7, ja darba alga mēnesī bija 70 rubļi, nodokli ņēma 5. 85% apjomā.

Ņemot nodokli no neprecētiem, vientuļiem un mazu ģimeņu pilsoņiem, atvieglojumus piešķīra pēc citāda principa nekā aplikšanā ar ienākuma nodokli. Atvieglojumi pēc visiem ienākuma veidiem, pilnīgi atbrīvojot no nodokļa, bija paredzēti ierindas karavīriem un jaunākā komandējošā sastāva visu ieroču šķiru obligātā kara dienesta un virsdienesta karavīriem.

Citas pilsoņu kategorijas, kurām bija noteikts šā nodokļa atvieglojums, bija:

1.      Vidējo un augstāko mācību iestāžu audzēkņi, kas nav sasnieguši 25 gadu vecumu;

2.      Pilsētās dzīvojošie pilsoņi par ienākumiem no lauksaimniecības;

3.      I un II invaliditātes grupas invalīdi un viņu sievas par visiem ienākuma avotiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem vai nesaņem pensiju;

4.      PSRS ziemeļu nomalēs dzīvojošo tautību pilsoņi par ienākumiem no lauksaimniecības, mājamatniecības un amatniecības, medniecības un zvejniecības šo tautību apgūto teritoriju robežās u. c.

Lai atbrīvotu no aplikšanas strādniekus un kalpotājus, kuriem ir bērni, bērnu esamība bija jāpierāda ar dokumentiem, piemēram, ar pasi, dzimšanas apliecību vai bērnu adoptēšanas apliecību, ar izziņām no namu pārvaldēm, ciemu un ciematu padomēm bērnu dzīves vietās.

1.3. Nodokļu sistēma Latvijas Republikā šobrīd

Iegūstot neatkarību 1990. gada 4. maijā Latvijas valdība saprata, ka ir jāmaina pastāvošā likumdošana, tai skaitā arī nodokļu likumdošana. 1995. gada 2. februārī tika pieņemts likums “Par nodokļiem un nodevām”, kurš noteica, ka nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Likumā sacīts, ka nodokļu maksātāji ir LR vai ārvalstu fiziskas un juridiskas personas un uz līguma vai norunu pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības, vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāja loks tiek noteikts katra konkrēta nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likuma izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem.

Latvijas Republikā ir noteikti deviņi nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis, muitas nodoklis un izložu un azartspēļu nodoklis (pēdējos divus šajā nodaļā neapskatīšu), kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa.

1993 gada 11. maijā tika pieņemts likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%. Nodokļa bāze – ienākums, kas gūts uz darba attiecību pamata vai pensijas ienākums no saimnieciskās darbības, un citi ienākumi.

Atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli:

-          ienākumi no lauksaimnieciskās darbības līdz 3000 latu gadā;

-          subsīdijas, kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

-          dividendes no uzņēmumiem, kuriem nav piešķirtas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

-          apdrošināšanas atlīdzība;

-          procentu ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikas kredītiestādēs;

-          ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

-          stipendijas no budžeta, stipendijas no fondiem vai starptautiskajām izglītības vai sadarbības programmām;

-          kompensācijas un no budžeta izmaksājamie pabalsti;

-          mantojuma rezultātā gūtais ienākums;

-          uzturnauda un summas, kas saņemtas uz tiesas sprieduma pamata;

-          bēru pabalsts, kuru vērtība nepārsniedz 150 latu gadā;

-          ienākumi no sava īpašuma pārdošanas;

-          konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas, kuru vērtība nepārsniedz 150 latu gadā;

-          atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz arī atvieglojumus. Fiziskām personām – rezidentiem atvieglojumi ir sekojoši:

1)      neapliekamais minimums – vispārējais 252 lati gadā; pensiju saņēmējiem – 1200 latu gadā pensionāriem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta pēc 01. 01. 1996. g. un pensijas apmērā pensionāriem, kuriem pensija piešķirta līdz 01. 01. 1996. g. ;

2)      par apgādībā esošām personām 126 latu gadā par katru personu;

3)      par invaliditāti – 300 latu gadā I un II grupas invalīdiem un 240 latu gadā III grupas invalīdiem;

4)      par nodokļa papildu atvieglojumu 300 latu gadā politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;

5)      sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

6)      iemaksas privātajos pensiju fondos, kuri izveidoti saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” 10% apmērā no personas apliekamā ienākuma;

7)      90 latu gadā par izdevumiem izglītības iegūšanai un 60 latu gadā par veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas izdevumiem;

8)      ziedojuma summām sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, kā arī budžeta iestādēm, bet ne vairāk kā 20% no apliekamā ienākuma apmēra.

1995. gada 9. februārī tika pieņemts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kur nodokļa likme ir 25% un 5 – 25% nerezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem, kur šiem nerezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem nodokļa bāze ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa bāze rezidentu gūtajiem ieņēmumiem ir uzņēmumu gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķina uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli - summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā, kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

Nodokļa summa uzņēmumiem tiek samazināta:

-          par ārvalstīs samaksāto nodokli,

-          mazajiem uzņēmumiem,

-          uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību,

-          uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus,

-          uzņēmumiem, kas izmanto kā darba spēku notiesātos,

-          ziedotājiem,

-          invalīdu, medicīniska rakstura un labdarības fondu uzņēmumiem,

-          uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās.

Apliekamais ienākums tiek samazināts autotransporta uzņēmumiem par summu speciālās rezerves veidošanai līdz 5000 latu par katru tam piederošo autobusu. Uzņēmumiem īpaši atbalstāmajos reģionos pamatlīdzekļu nolietojuma likme tiek palielināta atbilstoši katrai pamatlīdzekļu kategorijai noteiktajam koeficientam.

1999. gada 1. janvārī spēku zaudēja likums par sociālo nodokli (izdots 1995. gada 2. novembrī) – vairs nav viens speciālais sociālās apdrošināšanas budžets, bet gan četri speciālie budžeti. Saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas likumu šos budžetus vairs neveido nodokļa maksājumi, bet konkrētiem mērķiem paredzētas apdrošināšanas iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas likme – 35. 09% personām, kuras tiek sociāli apdrošinātas visos sociālās apdrošināšanas veidos, kas sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju šādi: 26. 09% un 9%; 28. 48% personām, kam ir tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai I vai II grupas invaliditātes pensiju, kura sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju šādi: 21. 38% un 7. 1%; 8. 39% darba ņēmējām personām, kuras ir ārvalstnieki un kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs; 32. 59% pašnodarbinātajām personām; 28. 39% pašnodarbinātajām personām, kurām ir tiesības uz valsts vecuma pensiju vai I vai II grupas invaliditātes pensiju.

Nodokļa bāze ir darba ņēmēja algota darba ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pašnodarbinātas personas darba ienākums.

1995. gada 9. martā tika pieņemts likums “Par pievienotās vērtības nodokli”. Šajā likumā ir noteiktas divas pievienotās vērtības nodokļa likmes – 18% apmērā un 0% apmērā. 18% nodokļa bāze – preču piegāde, pakalpojumu sniegšana, preču imports un pašpatēriņš. No nodokļa maksāšanas ir atbrīvoti:

-          pakalpojumi, ko sniedz veco ļaužu pansionāti u. c. sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri;

-          maksa par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

-          mācību maksa mācību iestādēs (akreditētajās);

-          mācību maksa par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu;

-          bibliotēku pakalpojumi;

-          kultūras pasākumi;

-          medikamenti, medicīnas preces un pakalpojumi;

-          zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas bankai;

-          derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

-          apbedīšanas un reliģiskie rituāli un pakalpojumi;

-          apdrošināšanas pakalpojumi;

-          komunālie pakalpojumi;

-          specializētie produkti zīdaiņiem;

-          zinātniskie pētījumi;

-          finansiālie darījumi, tai skaitā kredītu piešķiršana un kontrole, kredītiestāžu pakalpojumi, maksāšanas līdzekļi un pakalpojumi, kas saistīti ar to pirkšanu un pārdošanu, vērtspapīri un ieguldījumi kapitālā;

-          masu informācijas līdzekļi;

-          konsulārie pakalpojumi;

-          mācību, zinātniska un bērnu literatūra;

-          mākslas, dokumentālās un animācijas filmas;

-          lauksaimniecības un zvejniecības sabiedrību pakalpojumi;

-          nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošana;

-          ugunsdrošības pakalpojumi;

-          pasta pakalpojumi;

-          skolēnu pārvadājumi.

Pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumi ir piemērojami lauksaimniecības uzņēmumiem, pamatlīdzekļiem ko ieved, apliekamām personām, ražošanas tehnoloģijas procesa nodrošināšanai. 0% nodokļa bāze – preču eksports, preču piegādes uz Latvijas teritorijām, kas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē nav iekšzeme, pakalpojumi, kas netiek sniegti iekšzemē, preču piegādes un pakalpojumi, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi, pakalpojumi, kas saistīti ar tūrismu (ceļojumiem), preču piegādes un pakalpojumi, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajam dienestam, preču piegādes un pakalpojumi, kas sniegti par neatmaksājamas tehniskās palīdzības līdzekļiem.

1997. gada 4. jūnijā tika pieņemts likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, taču tajā ir ieviests daudz izmaiņu kopš tā izdošanas. Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1. 5% līdz 2001. gada 31. decembrim un 1% no 2002. gada 1. janvāra. Nodokļa bāze līdz 2001. gada 31. decembrim ir zemes kadastra vērtība, ēku un būvju bilances vai inventarizācijas vērtība, bet no 2002 . gada 1. janvāra - īpašuma (zemes, ēku un būvju) kadastrālā vērtība. Atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ir:

-          pašvaldības nekustamais īpašums, tās administratīvajā teritorijā, kuru lieto pašvaldība, kā arī tās izveidotās institūcijas, vai nekustamais īpašums kurš tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem;

-          ārvalstij piederošs nekustamais īpašums, kurš tiek izmantots diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvija bauda tādas pašas tiesības šajā ārvalstī;

-          koplietošanas satiksmes ceļi, ielas, gaisa, ūdens navigācijas būves, publiskie ūdeņi;

-          līdz 2000. gada 31. decembrim reliģisko organizāciju nekustamais īpašums;

-          no 2001. gada 1. janvāra reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru izmanto reliģiskas darbības veikšanai;

-          zeme uz kuras ir aizliegta saimnieciskā darbība;

-          Latvijas kultūras pieminekļi un zeme to uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, un saimnieciski izmantojamo nekustamo īpašumu;

-          zeme, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi, jaunaudžu vecumā;

-          masu aktīvās atpūtas centri, sporta laukumi un būves un zeme to uzturēšanai;

-          individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai līdz 2003. gada 31. decembrim;

-          kapsētas, būves tajās, sēru ceremoniju būves, krematorijas, un zeme to uzturēšanai;

-          valstij un pašvaldībām piederošs nekustamais īpašums, kas nav nodots lietošanai vai iznomāts;

-          līdz 2001. gada 31. decembrim šādas ēkas un būves:

·        kuras neizmanto saimnieciskajai darbībai;

·        kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai darbībai;

·        kuras uztur par budžeta līdzekļiem;

·      kuras izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības un kultūras vajadzībām;

·        pasta iestādes, telefona centrāles lauku apvidos;

·        sakaru līnijas, vietējie cauruļvadi, kabeļi;

·        kuras izmanto dabas aizsardzības vai ugunsdrošības vajadzībām;

·      kuras pieder sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu;

·      dzīvojamās ēkas vai to daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanā ir 50% atlaide politiski represētām personām par zemi un individuālajām dzīvojamām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz 5 gadus un kas netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumos ir ietverti arī pašvaldību noteiktie atvieglojumi. Nodokļa atlaide ir speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām, atbilstoši speciālo ekonomisko zonu likumiem.

LR 1990. gada 12. decembra likums zaudē spēku saskaņā ar 1999. gada 25. novembra likumu “Par akcīzes nodokli”. Akcīzes nodoklis Latvijas Republikā tiek piemērots alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, dārgmetāliem, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Apskatīšu tikai dažus no minētajiem akcīzes nodokļiem.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Likme	Nodokļa bāze
2 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 0. 5 līdz 2. 8%)
3 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 2. 8 līdz 4%)
3 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 4 līdz 5. 5%)
4 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 5. 5 līdz 7%)
42 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 7%), vīns
30 lati (par 100 litriem)	Pārējie raudzētie dzērieni
30 lati (par 100 litriem)	Starpprodukti (līdz 15%)
42 lati (par 100 litriem)	Starpprodukti (no 15% līdz 22%)
70 lati (par 100 litriem)	Spirts, pārējie alkoholiskie dzērieni
550 lati (par absolūta spirta 100 litriem)

No nodokļa atbrīvoti:

-          spirts – medicīnai, veterinārmedicīnai, zinātniskas pētniecības darbiem, farmaceitiskai rūpniecībai;

-          denaturēti alkoholiskie dzērieni;

-          alkoholiskie dzērieni, kurus izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai;

-          alkoholiskie dzērieni, kuri zuduši nepārvaramas varas dēļ;

-          vīns, alus vai raudzētie dzērieni, kurus izgatavojusi fiziska persona savam patēriņam;

-          alkoholiskie dzērieni, kurus fiziska persona ieved savam patēriņam:

·  negāzēts vīns – līdz 2 litriem;

·  starpprodukti, raudzētie dzērieni un dzirkstošie vīni – līdz 2 litriem vai citi alkoholiskie dzērieni – līdz 1 litram;

·  alus – līdz 10 litriem.

Alkoholiskajiem dzērieniem, ko izmanto citu preču (izņemot alkoholiskos dzērienus) ražošanai, nodokļa likme par 100 litriem absolūta alkohola ir 14 latu.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem.

Likme	Nodokļa bāze
5. 10 lati (par 1000 cigaretēm)	Cigaretes ar filtru
6. 10 lati (par 1000 cigaretēm)	Cigaretes bez filtra
11 lati (par 1000 gab. )	Cigāri un cigarellas
6. 10 lati (par 1000 gramiem)	Smēķējamā tabaka

No nodokļa atbrīvoti:

-          denaturēti tabakas izstrādājumi;

-          tabakas izstrādājumi, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai;

-          tabakas izstrādājumi, kuri zuduši nepārvaramas varas dēļ;

-          tabakas izstrādājumi, kurus fiziska persona ieved savam patēriņam:

·      līdz 200 cigaretēm;

·      līdz 20 cigāriem vai cigarellām;

·      līdz 200 gramiem smēķējamās tabakas.

Akcīzes nodoklis dārgmetāliem

Akcīzes nodokļa likme dārgmetāliem ir 20%. Nodokļa bāze – dārgmetāli un to izstrādājumi, dārgakmeņi un to izstrādājumi (izņemot dzintaru un tā izstrādājumus, ja tajos nav lietoti dārgmetāli vai dārgakmeņi).

No nodokļa maksāšanas ir atbrīvoti dārgmetāli un to izstrādājumi, dārgakmeņi un to izstrādājumi: kurus izmanto zobu protēžu izgatavošanai, kurus izmanto rūpniecības produkcijas ražošanai un kuri nav juvelierizstrādājumi, no kuriem izgatavoti instrumenti, aparāti, laboratorijas trauki un citi izstrādājumi, kas tiek izmantoti zinātniskiem, tehniskiem, medicīniskiem un citiem speciāliem mērķiem.

Akcīzes nodoklis kafijai.

Akcīzes nodokļa likme kafijai ir 50 lati par 100 kilogramiem. Nodokļa bāze ir kafija – malta vai nemalta, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez tā (kura tiek klasificēta Latvijas kombinētās nomenklatūras 0901 preču pozīcijā), kā arī kafijas ekstrakti, esences, koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata (kuri tiek klasificēti 210 111. vai 210 112. Preču pozīcijā).

Atbrīvota no nodokļa maksāšanas ir kafija:

-          kuru izmanto kafijas kvalitātes noteikšanai;

-          kura zudusi nepārvaramas varas dēļ;

-          kuru fiziska persona ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā savam patēriņam līdz 1 kg;

-          kuru ieved akcīzes preču ražotne vai alkoholisko dzērienu akcīzes preču noliktava citu akcīzes preču vai alkoholisko dzērienu ražošanai.

1995. gada 14. septembrī tika izdots likums “Par dabas resursu nodokli”. Dabas resursu nodoklim ir pamatlikmes un papildlikmes. Papildlikme ir pamatlikmes trīskāršs apmērs. Pamatlikme ir noteikta latos un santīmos par dabas resursu vienības ieguvi; piesārņojošo vielu apkārtējā vidē izvadīto daudzuma vienību; realizēto un ievesto videi kaitīgo preču un produktu vienību iepakojumu: iepakojuma vai tajā esošo produktu vērtības vienību, iepakojumā materiāla daudzuma vienību un iepakotā produkta daudzuma vienību.

Nodokļa bāze ir dabas resursu ieguve: ūdens ieguve un pārējo dabas resursu ieguve un vides piesārņošana: gaisa piesārņošana, ūdens piesārņošana, augsnes, grunts un ūdenstilpju gultnes piesārņošana, kā arī videi kaitīgu preču un produktu realizācija vai ievešana , un preču un produktu iepakojums.

Nodokļa atlaide ir projektiem, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, finansējuma apmērā. Nodokļa atvieglojums ir nodokļa maksātājiem, kuri realizē izlietotā iepakojuma brīvprātīgās apsaimniekošanas programmas.

1.4.  Nodokļu sistēma ārvalstīs

Šajā apakšnodaļā es vēlētos dot nelielu ieskatu ārvalstu nodokļos.

Lietuvas Republika, tāpat kā Latvija, neatkarību izcīnīja 1990. gadā un izmainīja savu likumdošanu atbilstoši savas valsts interesēm. Nodokļu sistēmu Lietuvā nosaka vairāki likumi. Apskatīju divus no tiem - likumu “Par budžetu” (1990. gada 30. jūlijs) un “Peļņas nodoklis juridiskām personām ” (1990. gada 31. jūlijs).

Likumā “Par budžetu” ir noteikts, ka budžeta struktūra Lietuvas Republikā veidojas no neatkarīgā valsts budžeta un neatkarīgā pašvaldību budžeta. Nodokļi un citi maksājumi budžetā tiek iekasēti ar Augstākās Padomes rīkojumu. Reģionālās un pilsētu padomes var pašas uzsākt nodokļu iekasēšanu.

Lietuvas Republikas budžetā tiek maksāti sekojoši nodokļi un maksājumi:

1)      peļņas nodoklis jo juridiskām personām;

2)      akcīzes nodoklis (apgrozījuma nodoklis);

3)      ienākuma nodoklis no fiziskām personām;

4)      muitas nodoklis;

5)      maksājumi par valsts īpašuma ekspluatāciju un pārdošanu;

6)      maksājumi no ceļu satiksmes pārkāpumiem;

7)      citi maksājumi.

Pašvaldību budžetā tiek maksāti:

1)      peļņas nodoklis jo juridiskām personām;

2)      akcīzes nodoklis;

3)      ienākuma nodoklis no fiziskām personām;

4)      maksājumi par pašvaldību īpašuma ekspluatāciju un pārdošanu;

5)      zemes nodoklis;

6)      nekustamā īpašuma nodoklis;

7)      automobīļu dzinēju nodoklis;

8)      zīmognodoklis;

9)      citi maksājumi.

Salīdzinot Lietuvu ar Latviju varam secināt, ka nodokļu ieskaitīšanas kārtība budžetā ir atšķirīga. Ja Lietuvas Republikā ir divi - neatkarīgais valsts budžets un neatkarīgais pašvaldību budžets, tad Latvijā ir Valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un pašvaldību speciālais budžets.

Lielākajā daļā Eiropas valstu iedzīvotāju ienākuma nodoklis veidotas pēc progresējošās likmes, tas pieaug, palielinoties ienākumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes apskatāmajās Eiropas valstīs ir šādas:

Valsts	Nodokļu likme
Austrija	10 – 15%
Čehija	15 – 47%
Lietuva	10 – 33%
Igaunija	26%
Lielbritānija	25,5%
Francija	0 – 56,8%
Somija	0 – 39%
Vācija	0 – 51%
Zviedrija	31 – 51%

Kā redzams, nodokļu likmes ir atšķirīgas. Piemēram, Francijas un Vācijas iedzīvotāju ienākuma nodoklim paredzēti ievērojami atvieglojumi cilvēkiem ar maziem ienākumiem, pat līdz 0% likmei. Salīdzinot Latviju ar Eiropas valstīm, varam secināt, ka Latvijā nodokļa likme neveidojas pēc progresīvās metodes. Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek aprēķināts visiem vienādi, nediferencējot ienākumus.

Dānija ir rekordiste nodokļu sloga ziņā, bet ne no kā jau nekas nerodas. Salīdzināšanai parādīšu vidējās nodokļu likmes no pilsoņu ienākumiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes dažādās valstīs.

4. tabula

Valsts	Vidējās nodokļu likmes no pilsoņu ienākumiem (%)	Pievienotās vērtības nodokļa likme (%)
Honkonga	15	0
Spānija	40,5	16
Vācija	36	16
Lielbritānija	32,5	18
Grieķija	35,5	18
Francija	30,9	20
Krievija	23,5	20
Somija	41,8	22
Latvija	34	18
Igaunija	36,6	18
Dānija	50	25

Latvijā, salīdzinājumā ar iepriekš apskatītajām valstīm nav ne pārāk augsts, ne pārāk zems pievienotās vērtības nodoklis.

2. Nodokļi Latvijas Republikā un makroekonomika

Kā no makroekonomikas teorijas ir zināms, lielu lomu valsts attīstībā dod tieši pareizi izvēlēta un virzīta nodokļu politika. Latvijas 2000. gada budžetā ir iestrādāta nodokļu samazināšanas pakete, kas veicinās turpmāko valsts ekonomikas attīstību. Lai veicinātu investīciju piesaistīšanu, īpašuma nodokļa likme samazināta no 4% līdz 1. 5 procentiem. Atlikta akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai, saskaņojot šo likmju kāpumu ar pārējām Baltijas valstīm. Par 1% ir samazināta sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darba devējam, kas rezultātā samazinās darbaspēka izmaksas un uzlabos nodokļa maksāšanas disciplīnu.

Ņemot vērā, ka Latvijā pašlaik jau pastāv augstas nodokļu likmes, svarīgs faktors ir tieši valsts budžeta struktūras optimizēšana. Lai palielinātu ieņēmumus, vajadzētu būtiski uzlabot nodokļu administrēšanu, turpinot institucionālās reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). 1999. gadā VID administrētie galvenie nodokļi un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā iekasēti Ls 557. 7 milj. , speciālajos budžetos ieskaitīts Ls 49. 5 milj. (tai skaitā ieskaitīti valsts autoceļu fondā Ls 49. 3 milj. , Vides aizsardzības fondā Ls 0. 2 milj. ), sociālās apdrošināšanas iemaksās – Ls 452. 3 milj. , iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 238. 0 milj.

 

VID administrēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu dinamika, miljonos latu

1. grafiks

1995. gadā viena lata iekasēšanai izdevumi bija 3. 2 santīmu apmērā, bet 1999. gadā izdevumi bija 2. 6 santīmu apmērā, tātad VID ir ieekonomējis 18. 3%. Arī turpmāk VID plāno samazināt izdevumus viena lata iekasēšanai, jo tas ir viens no svarīgākajiem elementiem Centrālās un Austrumeiropas partnervalstu nodokļu reformas un modernizācijas programmas elementiem – izmantot nodokļu administrēšanas sistēmu ar iespējami zemākajām izmaksām.

Latvijas vēlme integrēties Eiropas Savienībā (ES) ir galvenais faktors, kas ietekmē VID tālāko attīstību. Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz:

·         muitas un nodokļu administrēšanas strukturālo reformu;

·         izstrādāt korupcijas un krāpšanas apkarošanas standartus;

·         nodrošināt kontroli pār kontrabandas preču, ieroču, narkotiku un radioaktīvo vielu nelikumīgu ievešanu;

·         aizsargāt ekonomiskās intereses, apturot nelegālu importa un eksporta plūsmu;

·         saskaņot ar nodokļiem apliekamo bāzi un likmes, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību un panāktu no nodokļu ieņēmumu viedokļa pēc iespējas neitrālāku attieksmi pret starptautisko tirdzniecību;

·         ieviest ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sistēmu un ES PVN informācijas apmaiņas sistēmu (VIES), lai varētu salīdzināt datus par starptautiskajiem darījumiem;

·         ieviest standartus, kas nodrošinātu Latvijas nodokļu likumdošanas un administrēšanas atbilstību ES normām;

·         izglītot VID darbiniekus, iepazīstinot viņus ar ES standartiem atbilstošām procedūrām un to izpildi.

2. 1. Tiešo nodokļu ietekme uz makroekonomiku

Pašreizējā nodokļu sistēmā tiešos nodokļus veido iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pēdējo gadu laikā tiešo nodokļu (ieskaitot nekustamā īpašuma nodokli) īpatsvars IKP ir saglabājies 20 – 22% līmenī (1995. gadā – 21. 1%, 1996. gadā – 20. 0%, 1997. gadā – 21. 0%, 1998. gadā – 20. 9%).

1999. gadā tiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būtiski neizmainīsies un būs 21. 4% no IKP. Paredzams, ka 2000. gadā tiešo nodokļu īpatsvars nedaudz samazināsies un būs 21. 0% no IKP.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis. Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli ” noteiktā maksāšanas kārtība nosaka attiecīgā gada uzņēmumu ienākuma nodokļa dinamiku gada ietvaros. Jāsecina, ka uzņēmumu gada peļņa 1997. gadā bija augstāka nekā tika prognozēts, tādēļ uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1998. gadā bija lielāki nekā plānots. Taču jau 1998. gada pēdējā ceturksnī samazinājās uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

2. grafiks

Tā kā Krievijas finansiālās krīzes ietekme uz Latvijas uzņēmumiem ir bijusi lielāka nekā iepriekš tika prognozēts, tad uzņēmumu zaudējumi pārsniedz iepriekš prognozētos. Tomēr atsevišķu uzņēmumu darbība 1998. gadā ir bijusi veiksmīgāka un peļņas apjoms pārsniedzis 1997. gada līmeni. Tā rezultātā 1999. gadā pēc gada pārrēķinu veikšanas šie uzņēmumi veic piemaksas valsts budžetā. Līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1999. gadam tiek prognozēti 92 milj. latu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

1. shēma

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori             Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori

Tiek prognozēts, ka uzņēmumu finansiālā darbība 1999. gadā kopumā būs sekmīga, kas arī atspoguļosies 2000. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas tiek prognozēti 95,1 milj. latu apmērā.

5. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu	78,6	92,4	92,0	95,1
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu    % pret IKP	37,3 26,6 2,3	17,5 12,2 2,4	-0,4 -2,8 2,4	3,4 0,3 2,3

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu, galvenokārt ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits un darba samaksa, kā arī apgādībā esošo personu skaits, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojumi un šo faktoru izmaiņas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

3. grafiks

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

2. shēma

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori             Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori

1999. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 240,4 milj. latu apmērā.

2000. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiks sadalīti šādi: 71,6% tiks ieskaitīti pašvaldību budžetos un 28,4% tiks ieskaitīti Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā.

6. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu	183,5	219,6	240,4	261,1
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu    % pret IKP	19,9 10,6 5,6	19,7 14,3 5,8	9,5 8,1 6,2	8,6 4,1 6,3

Sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālo apdrošināšanas iemaksu pieaugumu vai samazinājumu, tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, kā arī vidējā darba samaksa (vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga), sociāli apdrošināto personu skaits un šo faktoru izmaiņas.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

4. grafiks

1999. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi Sociālās apdrošināšanas budžetā tiek prognozēti 452,3 milj. latu. Ieņēmumu samazinājumu ietekmē Krievijas krīzes rezultātā pieaugušais bezdarbs, kā arī nenoteiktība sociālo garantiju jomā, kas mazina motivāciju regulāri veikt sociālās iemaksas.

Sociālā apdrošināšana balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir obligāts maksājums valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas rada apdrošinātai personai tiesības saņemt pensiju, maternitātes pabalstu, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Jāatzīmē, ka no 1996. gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāji tiek personificēti.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus ietekmējošie faktori

3. shēma

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori             Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori

2000. gadā sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 473,6 milj. latu apmērā.

7. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Sociālās apdrošināšanas iemaksas (nodoklis), milj. latu	383,9	427,4	452,3	473,6
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu     % pret IKP	18,0 8,8 11,7	11,4 6,4 11,3	5,8 3,2 11,6	4,7 1,7 11,5

Nodoklis no īpašuma. Nodokļa no īpašuma ieņēmumu prognozēšana ir apgrūtināta, jo īpašuma nodoklis gandrīz nav saistīts ar makroekonomiskiem rādītājiem, kā arī tam nav sezonāls raksturs.

Sakarā ar īpašuma nodokļa apliekamās bāzes maiņu no 1999. gada 1. janvāra, ir samazinājušies īpašuma nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar 1998. gadu. 1999. gadā ieņēmumi no nodokļiem par īpašumu tiek prognozēti 45,9 milj. latu apmērā, no tiem 23,8 milj. latu ieņēmumi no īpašuma nodokļa, 20,3 milj. latu no nekustamā īpašuma nodokļa un 1,8 milj. latu zemes nodokļa parādu maksājumi.

Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudēja likums “Par īpašuma nodokli”, bet likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju aplikšanu ar nodokļa 1. 5% likmi no to bilances vai inventarizācijas vērtības. Šo izmaiņu mērķis ir samazināt īpašuma nodokļa slogu un veicināt investīcijas.

Nodokļu no īpašuma ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

5. grafiks

Likmju samazinājuma rezultātā nodokļa no īpašuma ieņēmumi 2000. gadā samazināsies. Nodoklis no īpašuma 2000. gadā tiek prognozēts 35,3 milj. latu apmērā.

8. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Nodokļu no īpašuma ieņēmumi¹, milj. latu	41,2	48,4	45,9	35,3
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu     % pret IKP	32,4 22,2 1,3	17,4 12,1 1,3	-5,1 -7,4 1,2	-23,1 -25,4 0,9

¹ 1997. gadā zemes un īpašuma nodokļa ieņēmumi ir saskaitīti kopā, bet 1998. un 1999. ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nodokļa parādiem un īpašuma nodokļa ir saskaitīti kopā.  2000. gadā ieņēmumus par nodokļiem no īpašuma veido nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi.

Dabas resursu nodoklis. Likumā “Par dabas resursu nodokli” noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1)      40% - valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2)      60% - to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

Valsts speciālajā budžetā Vides aizsardzības fondā ieskaita arī maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita arī valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

Tiek prognozēts, ka 2000. gadā kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi būs 10,3 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi būs 8,0 milj. latu, bet pašvaldību speciālajā budžetā – 2,3 milj. latu.

9. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, milj. latu	9,1	10,7	9,3	10,3
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu     % pret IKP	429,1 388,1 0,3	17,5 12,2 0,3	-13,5 -15,6 0,2	10,8 7,5 0,2

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

6. grafiks

2.2. Netiešo nodokļu ietekme uz makroekonomiku

Pēdējos gados valdības nodokļu politika ir vērsta uz to, lai palielināto netiešo nodokļu īpatsvaru kopējos budžeta ieņēmumos. 1993. gadā netiešo nodokļu īpatsvars IKP bija 9%, 1995. gadā - 12. 3%, 1998. gadā tie jau sasniedza 13,4% no IKP. 1999. gadā netiešie nodokļi būs

12,5% no IKP, bet 2000. gadā attiecīgi 13,3%.

Nodokļu politikas virziens, kas nosaka pakāpenisku netiešo nodokļu īpatsvara palielināšanu budžeta ieņēmumos atbilst Eiropas Savienības prasībām. 2000. gadā tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem preču veidiem, ar akcīzes nodokli tiks apliktas jaunas preču grupas, savukārt muitas nodokļa ieņēmumi sakarā ar tirdzniecības liberalizāciju samazināsies.

Pievienotās vērtības nodoklis. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu tendence iepriekšējos gados rāda, ka šī nodokļa ieņēmumi ar katru gadu pieaug. Ieņēmumu pieaugumu pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjoma pieaugums, kā arī kopš 1996. gada akcīzes nodokļa likmju palielināšana.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

7. grafiks

1999. gada pirmajā pusē bija vērojama pretēja tendence. Šajā periodā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija zemāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. To ietekmēja uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums sakarā ar importēto preču zemo vērtību. 1999. gada otrajā pusē pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pakāpeniski palielinājās, ko ietekmēja iekšzemē iekasētā nodokļa apjoma pieaugums. Kopējie pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 1999. gadā tiek plānoti 316,0 milj. lati.

2000. gadā tiek prognozēts, ka pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi vidēji mēnesī būs 28,8 milj. latu mēnesī. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu 2000. gadā sekmēs iekšzemes pieprasījuma pieaugums.

Nodokļa ieņēmumu palielināšanos 2000. gadā var ietekmēt akcīzes nodokļa likmju pieaugums, kā arī tas, ka ar akcīzes nodokli tiks apliktas jaunas preču grupas. Sākot ar 2000. gadu ar pievienotās vērtības nodokli tiks aplikti budžeta iestāžu sniegtie uzņēmējdarbības pakalpojumi.

Tāpat, sākot ar 2000. gadu no 50 uz 100 latiem tiek palielināta to preču vērtība, par kurām ārvalstu fiziskām personām tiek atmaksāts samaksātais pievienotās vērtības nodoklis.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

4. shēma

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori             Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori

Kopumā 2000. gadā ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa tiek prognozēti 346,1 milj. latu apmērā.

10. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, milj. latu	288,5	316,3	316,0	346,1
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu     % pret IKP	7,8 -0,6 8,8	9,6 4,7 8,4	-0,1 -2,5 8,1	9,5 6,3 8,4

Akcīzes nodoklis. Sākot ar 1996. gadu, piemērojoties Eiropas Savienības prasībām, pakāpeniski tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes. Tāpēc akcīzes nodokļa ieņēmumiem ir tendence pieaugt.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

8. grafiks

Akcīzes nodoklis naftas produktiem. 1999. gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kas noteica pakāpenisku akcīzes nodokļa likmes pacelšanu degvieleļļai (mazutam). Sākot ar 2000. gada 1. janvāri nodokļa likme degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem ir 4 lati par 1000 kilogramiem (1999. gadā 2 lati). 2001. gadā šī likme tiks pacelta līdz 6 latiem, 2002. gadā līdz 8 latiem, bet 2003. gadā - 10 latiem. Tomēr ieņēmumi no akcīzes nodokļa degvieleļļai tiek prognozēti nelieli, jo siltumražotājiem tiek atmaksāts nomaksātais nodoklis par degvieleļļu, kas ir izmantota siltuma ražošanā.

Mazutu apliek ar akcīzes nodokli no 1999. gada. Ar mazuta aplikšanu ar akcīzes nodokli tiek risināts arī ekoloģiskais jautājums, tādā veidā akcīzes nodoklis pilda dabas resursu nodokļa uzdevumus. Mazuts ir uzskatāms par videi kaitīgu produktu salīdzinājumā ar citiem kurināmā veidiem. Daudzās valstīs, lai ierobežotu mazuta patēriņu, papildus akcīzes nodoklim mazutam tiek piemērots arī ekoloģiskais nodoklis.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” papildināja ar akcīzes nodokli apliekamo produktu sarakstu, nosakot aplikt ar nodokli piedevas, kuras lieto pie degvielas. Šīs piedevas tiek ievestas Latvijā bez akcīzes nodokļa un degvielai tās pievieno pēc degvielas atmuitošanas, attiecīgi samazinot faktiski maksājamo akcīzes nodokli.

Ir pieņemtas izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kuru mērķis ir izmainīt likumā noteikto akcīzes nodokļa likmju bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un petrolejai paaugstinājumu un noteikt, ka likumā noteiktās likmes tiktu sasniegtas 2003. gadā (nevis 2001. gadā, kā tas ir noteikts pašlaik). Tas nozīmē, ka 2000. gadā bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un petrolejai nodokļa likmes nemainīsies un būs 1999. gada līmenī.

Pieņemtās izmaiņas likumā tuvina Latvijas akcīzes nodokļa likmes citām Baltijas valstīm, kur šīs likmes ir zemākas. Likmju tuvināšana veicinātu vienmērīgu degvielas patēriņu visās valstīs, līdz ar to sekmētu degvielas tirdzniecību vietējā tirgū, palielinātos degvielas tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums un līdz ar to arī maksājamie nodokļi.

Ņemot vērā augstāk minētās izmaiņas un tendences, plānots, ka 2000. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem būs 108,4 milj. lati.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. 1999. gadā 13. augustā stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, kas nosaka nodokļa likmju palielinājumu starpproduktiem, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī precizē, kādā apjomā ir atļauts ievest Latvijas teritorijā alkoholiskos dzērienus savam patēriņam. Grozījumu mērķis bija paaugstināt akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un precizēt likuma normas saistībā ar Eiropas Savienības prasībām. 1999. gada 25. novembrī Saeimā tika pieņemts un 11. decembrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””, kas palielina akcīzes nodokļa likmes visu veidu alkoholiskajiem dzērieniem.

Analizējot akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumus, redzams, ka pēdējos gados ir palielinājies vīna un šampanieša patēriņš. Taču akcīzes nodoklis vīniem, salīdzinājumā ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ir zems, un, pieaugot vīna patēriņam, akcīzes nodokļa iemaksas būtiski nepalielinās.

Pārējo alkoholisko dzērienu un spirta patēriņš, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, samazinās. Ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences, iedzīvotāju zemo pirktspēju, 2000. gada alkoholisko dzērienu patēriņa prognoze veidota pie nosacījuma, ka šo dzērienu patēriņš saglabāsies 1999. gada līmenī. Ņemot vērā nodokļa likmju paaugstināšanu, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem tiek prognozēti 52,6 milj. lati.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. 1999. gada 13. augustā stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, kas tika izstrādāti, lai paaugstinātu akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem.

Līdzīgi kā alkoholam, mainās arī tabakas izstrādājumu patēriņa struktūra. Ar vien mazāk tiek smēķētas bezfiltra cigaretes, kam ir augstāks akcīzes nodoklis. Pieaug cigāru un cigarellu patēriņš, taču šai preču grupai ir ļoti neliels īpatsvars akcīzes nodokļa ieņēmumos un tā būtiski neietekmē ieņēmumu pieaugumu. Sakarā ar izmaiņām tabakas izstrādājumu patēriņa struktūrā 2000. gadā netiek prognozēts būtisks palielinājuma akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem. 2000. gadā nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem tiek plānoti 20,6 milj. lati.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

5. shēma

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori             Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori

Kopumā 2000. gadā kopējā akcīzes nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 190,1 milj. latu apmērā.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze pa maksājuma veidiem

11. tabula

Maksājuma veids	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	Plāns
Naftas produkti Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Alkoholiskie dzērieni un alus Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Tabakas izstrādājumi Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Pārējās akcīzes preces* Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu	66,3 34,5 40,0 38,9 10,8 43,2 2,8 68,1	106,9 61,1 42,2 5,4 16,4 52,4 3,9 39,0	87,8 -17,9 45,0 6,6 17,9 8,7 4,7 22,2	108,4 23,4 52,6 16,9 20,6 15,3 8,5 79,5

* ieskaitot akcīzes nodokļa ieņēmumus no kafijas un bezalkoholiskajiem dzērieniem

12. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	Plāns
Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. latu	119,9	169,4	155,4	190,1
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu     % pret IKP	36,7 26,1 3,7	41,2 34,9 4,5	-8,3 -10,5 4,0	22,3 18,7 4,6

Muitas nodoklis. Latvijā, tāpat kā citās valstīs ar brīvu preču kustību, muitas nodokli izmanto kā vienu no instrumentiem iekšējā tirgus aizsardzībai. Tā fiskālajai lomai kā budžeta ieņēmumu avotam ir pakārtota nozīme.

Muitas nodokļa ieņēmumi pa ceturkšņiem, milj. latu

9. grafiks

Muitas nodokļa ieņēmumiem ir tendence samazināties, to nosaka gan Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, gan Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, gan dažādi muitas nodokļa atvieglojumi. Šie paši faktori ietekmēs muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanos arī 2000. gadā un turpmāk.

1999. gadā muitas nodokļa ieņēmumi ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ko var izskaidrot ar tirdzniecības liberalizāciju un importa cenu kritumu.

Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

6. shēma

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori             Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori

            Samazinošo faktoru ietekmē muitas nodokļa ieņēmumi 2000. gadā tiek prognozēti 12,8 milj. latu apmērā.

13. tabula

	1997	1998	1999	2000
	fakts		novērtējums	plāns
Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu	22,0	19,8	15,7	12,8
Izmaiņas faktiskās cenās, % pret iepriekšējo gadu Izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu     % pret IKP	17,9 8,8 0,7	-10,2 -14,2 0,5	-20,5 -22,4 0,4	-18,5 -20,9 0,3

3. Problēmas, kas saistītas ar nodokļu sistēmu un nodokļu administrēšanu LR

3. 1. Akcīzes nodokļa nepilnības

Lai gan Latvijas Republika, kopš neatkarības atgūšanas, 10 gadu laikā ir paveikusi daudz, lai sekmīgi attīstītos un strādātu nodokļu sistēma valstī, tomēr šajā nozarē ir vēl daudz nepilnību. Kā pirmo šeit varētu minēt akcīzes nodokļa palielināšanu lietotām vieglajām automašīnām. Akcīzes nodoklis bija nesamērīgi liels vecajām automašīnām ar lielu motora kubatūru. Piemēram, akcīzes nodokļa summa 16 gadus vecai automašīnai ar 4200 kubikcentimetriem gandrīz divas reizes pārsniedza automašīnas muitas vērtību. Šādas akcīzes nodokļa likmes bija radījušas situāciju, ka samazinās Latvijā reģistrēto automašīnu skaits un arvien pieaug ārvalstīs reģistrēto (pārsvarā Lietuvā) automašīnu izmantošana. Tas savukārt nozīmēja, nodokļu ieņēmumu samazināšanos no akcīzes nodokļa.

1999. gadā Latvijā ievesto automašīnu skaits salīdzinājumā ar 1998. gadu, samazinājies par vairāk nekā 20%, bet katru mēnesi Latvijā iebrauc par apmēram 500 Lietuvā reģistrētām automašīnām vairāk nekā izbrauc. Nesamērīgi augstās akcīzes nodokļu likmes kavēja vieglo automašīnu parka atjaunošanos un stimulēja izvairīšanos no akcīzes nodokļa maksāšanas. Tā rezultātā akcīzes nodokļu ieņēmumi no vieglajām automašīnām pagājušajā gadā un šī gada sākumā nav sasnieguši plānoto apjomu. Tāpēc arī tika izstrādāti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (stājās spēkā ar 2000. gada 1. maiju), kas samazināja spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes, saglabājot spēkā esošo principu: pieaugošas nodokļa likmes par automašīnas vecumu un motora dzinēja darba tilpumu. Turklāt, samazinot akcīzes nodokļa likmes vairs netiek stimulēta situācija, ka Latvijas iedzīvotāji lietotas vieglās automašīnas iegādājas pie kaimiņvalstu autotirgotājiem un reģistrē ārvalstīs. Tomēr ir nepilnības arī jaunajā likumā “Par akcīzes nodokli”. Akcīzes nodokli aprēķina tikai pēc automašīnu vecuma. Lauva auto tirdzniecības vadītājs Juris Bogdanovičs 2000. gada 20. aprīļa “Dienas biznesam”: “Objektīvi raugoties, varētu pat atbalstīt piemēroto akcīzi, kas ir noteikta lietotajiem automobīļiem. Taču, kas attiecas uz jaunajiem auto, akcīzi citādāk kā par Saeimas deputātu diletantismu nevar nosaukt. Tikai neprofesionāli cilvēki var uzskatīt, ka starp jauno un lietoto auto tirgu nepastāv nekādas atšķirības. Jaunajām automašīnām būtu jāaprēķina akcīzes nodoklis pēc pilnīgi citiem principiem, kur viena no būtiskākajām akcīzes aprēķināšanas svirām būtu automobiļa motora kubatūra. Neiztur kritiku arī Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšēdētājas Aijas Počas izteikumi, ja klients var atļauties iegādāties pilnīgi jaunu automašīnu par vairākiem tūkstošiem latu, tad akcīze – 250 latu būtiski neietekmēs pircēja finansiālo stāvokli. Manuprāt, tieši tos klientus, kas iegādāsies mazlitrāžas automobiļus, kuru cena ir apmēram 5000 Ls, piemērotais akcīzes maksājums ietekmēs daudz būtiskāk nekā klientu, kas pirks liellitrāžas auto, kura cena ir 20 vai 30 tūkst. latu”.  Es sacītajam varu piekrist, taču gaidīt, kad izdos likumu, kas apmierinātu visus – gan ražotājus, gan patērētājus, gan valdību, laikam vēl būs jāpagaida.

3. 2. Tirdzniecība Internetā

Aizvien vairāk firmu un privātpersonu visā pasaulē un arī Latvijā ikdienā lieto Internetu. Šis pakalpojums vairs nav pārāk dārgs un ir pieejams visiem, kam mājās vai birojā ir dators. Strauji pieaug arī to firmu skaits, kuras Internetā piedāvā preces un pakalpojumus. Jāņem vērā, ka atkarībā no Interneta mazumtirdzniecības darījuma vietas dažādi tiek aprēķināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Rūpīga nodokļu saistību plānošana un kontrole nodrošina uzņēmuma ekonomisko rezultātu uzlabošanos, konkurētspējīgu cenu politiku un tātad arī tirgus daļas pieaugumu.

Mazumtirgotājs var darboties, izmantojot šādus preču realizācijas kanālus:

¨       tiešā pārdošana – ražotājs, vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs izveido savu Interneta lapu;

¨       izplatītājs vai aģents var tirgot preces, ko piedāvā dažādi pārdevēji vienā vai dažādās rūpniecības nozarēs;

¨       Interneta tirdzniecības centrs, kurā vairāki mazumtirgotāji atver savus elektroniskos veikalus. Centra īpašnieks saņem nomas maksu vai komisijas naudu atkarībā no mazumtirgotāju pārdotās produkcijas apjoma.

Ja preces no ārzemēm tiek piegādātas klientam Latvijā, tām piemērojama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 18% likme. Arī gadījumā, ja, piemēram, ASV reģistrēts piegādātājs izpilda Latvijas klienta pasūtījumu no krājumiem, kas jau atrodas Latvijā, preces ir pakļautas Latvijas PVN nodokļa likmei. To svarīgi apzināties ārvalstu Interneta mazumtirgotājiem, kuri apsver iespēju izvietot preces ārpus muitas noliktavām Latvijā. Ja Eiropas Savienībā (ES) ieved preces no valsts, kas nav ES dalībvalsts, parasti vispirms jāsamaksā attiecīgais PVN un/vai ievedmuita. Izņēmuma gadījumā preču saņēmējam nākas pašam sev izrakstīt un samaksāt PVN rēķinu saskaņā ar atgriezeniskās aplikšanas noteikumiem. Ievedmuitu ES aprēķina procentos no preces muitas vērtības – piemērojamā likme, kas plaši svārstās atkarībā no ievedamo preču veida, visās ES valstīs ir vienāda. Atšķirībā no ievedmuitas PVN katrā ES dalībvalstī tiek piemērots pēc atšķirīgām likmēm, toties PVN daudz mazāk svārstās atkarībā no ievedamo preču veida.

Tirgojot preces Internetā, PVN tiek aprēķināts tāpat kā tradicionālā preču realizācijas kanālā. Vienīgi Internetā ir grūtāk noteiks pircēja personu un atrašanās vietu, kur viņi reģistrēti kā PVN maksātāji. Internets samazina nodokļu administrācijas iespējas pierādīt, ka mazumtirgotājs faktiski veic uzņēmējdarbību citā teritorijā. Svarīgi arī noskaidrot, vai Interneta lapas saimnieks preces tikai reklamē, vai arī tās viņam pieder. Ja Interneta lapa kalpo tikai preču reklāmai, tās saimnieks nav atbildīgs par PVN piemērošanu.

No uzņēmējdarbības plānošanas viedokļa ieteicams noteikt vienu cenu globālai tirdzniecībai, norādot importa nodevas un vietējos nodokļus kā papildu izmaksas, par kurām atbildīgs pircējs. Šī metode ir ļoti noderīga starpuzņēmumu darījumos. Tomēr mazumtirdzniecībā to parasti neizmanto, jo pieņemts uzskatīt, ka pircēji vēla zināt preces cenu, bet nevēlas kārtot nodokļu formalitātes. Te iespējami divi risinājumi. Pirmā iespēja – nodokļu kārtošanu atstāt ekspeditora ziņā. Piegādātājs nosaka cenu katrai valstij atsevišķi, ņemot vērā attiecīgās nodokļu saistības. Tā kā daudzi klienti maksā vietējā valūtā, cenu izmaiņas, kas rodas atšķirīgu PVN likmju dēļ, tiem nav uzreiz pamanāmas. Problēma, ka arvien vairāk norēķinos tiek izmantota vienotā valūta – eiro, tāpēc cenu pārskatāmība ļauj pircējiem pamanīt atšķirīgas PVN likmes.

Otrā iespēja – izveidot vietējo pasūtījumu izpildes centru. Šis modelis jau sen tiek izmantots preču pasūtīšanā pa pastu. Valda uzskats, ka pircēji labprātāk noslēdz darījumus ar pašmāju tirgotājiem nekā ar ārzemniekiem. Svarīgi arī, ka vietējie preču izplatīšanas centrs nodrošinās preču ātrāku piegādi. Tādā gadījumā, protams, jāreģistrējas kā konkrētās valsts PVN maksātājam. Lielāko Interneta mazumtirgotāju vidū patlaban valda uzskats, ka nepieciešams izveidot vietējos preču izplatīšanas centrus, lai gan tirdzniecības apjomi liecina, ka rentabls ir tikai tāds izplatīšanas centrs, kas apkalpo vairākas valstis. Interneta mazumtirdzniecībai ir tā priekšrocība, ka uzņēmumam nav nepieciešama vietējā pārstāvība klienta jurisdikcijā. Tādējādi, izpildot zināmus nosacījumus, tiešā nodokļa kontekstā iespējams nodrošināt, ka visa peļņa no preču pārdošanas tiek aplikta ar nodokli tikai mazumtirgotāja jurisdikcijā. Tomēr tiešā nodokļa kontekstā daudzas nodokļu konvencijas nosaka, ka preču uzglabāšana, izstādīšana vai piegāde nerada pastāvīgo pārstāvniecību. Ja tirdzniecības grupa pārdod preces Internetā, nodokļu administrācija visticamāk analizēs visus uzņēmējdarbības aspektus, lai izlemtu, cik lielu peļņu var attiecināt uz mazumtirdzniecību. Peļņas sadale, piemēram, starp ražotāju, attiecīgo tiesību vai licenču īpašnieku un mazumtirgotāju tiks noteikta pēc funkciju, risku un līdzekļu faktiskā sadalījuma.

Piegādājot preces no Eiropas izplatīšanas centra, vienmēr nākas cīnīties ar apgrūtinošiem un dārgiem distances tirdzniecības režīmiem, kas patlaban pieprasa daudzkārtēju PVN reģistrāciju. Mazumtirdzniecību atvieglotu iespēja izrakstīt rēķinus ar tās valsts PVN likmi, kurā atrodas izplatīšanas centrs. Tas nav pa prātam nodokļu administrācijām ar augstām PVN likmēm, jo tad tirdzniecība tiktu pārorientēta uz valstīm ar zemākām likmēm. Arī citkārt, ja vietējie preču krājumi ir vajadzīgi, lai izpildītu klientu pasūtījumus, nepieciešams reģistrēties kā vietējā PVN maksātājam, neskatoties uz nodokļa likmi.

No tā var secināt, ka likumdošanas trūkums var iespaidot tirdzniecību Internetā, Īpaši, ja tirdzniecības apjomi Internetā divkāršosies.

3. 3. Nodokļu maksāšana un administrēšana

“Ja tu maksā nodokļus, tu esi muļķis!” – tāds bija dominējošais uzskats par godprātīgiem nodokļu maksātājiem līdz šim. Un šie uzņēmēji patiešām biežāk nonāca muļķīgās situācijās. Viena no tām: jo vairāk nodokļu tu maksā, jo nozīmīgāks tu esi kā budžeta papildinātājs, jo vairāk tevi kontrolē valsts struktūras! Tas prasa daudz papīru, daudz laika un vienalga noved pie sodiem par nebūtiskiem kavējumiem. No otras puses - ir zināmi uzņēmumi, kas savu grāmatvedību sakārto reizi trīs gados, “uzzīmē” visus papīrus par sev pieņemamām un vēlamām summām un izsprūk no valsts struktūrām teju vai tikai ar pirksta pakratīšanu.

Gluži praktiski pieejot šim jautājumam, nodokļu nemaksāšana, protams, ir ietaupījums. Indivīds var gūt papildu labumus par šo naudu, un, no makroekonomikas viedokļa raugoties, nauda vienalga atrodas ekonomiskajā apritē. Bet ir morālais aspekts, kas izpaužas sabiedrisko pakalpojumu lietošanā. Tā piemēram, gan nodokļu maksātāju, gan nemaksātāju bērni apmeklē vienu un to pašu valsts (respektīvi, nodokļu maksātāju) uzturēto skolu. Taču diezin vai brīdī, kad nodokļu nemaksātāji piekrīt, ka skolotāju algas būtu jāpaaugstina, viņi iedomājas par savu ieguldījumu tajās.

Neviena valsts pasaulē nav pilnībā izskaudusi izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Latvijā ēnu ekonomika, pēc speciālistu aplēsēm, veido 30 – 40% no kopējās ekonomikas. Tas ir daudz, taču runā, ka atsevišķās Rietumeiropas valstīs – Itālijā, Spānijā, Portugālē – ēnu ekonomikas īpatsvars nebūt nav mazāks. Pat labklājību sasniegušajā Lielbritānijā ēnu ekonomika veido līdz 10 procentiem.

“Ko tas pierāda ?” – jautā Normunds Lisovskis un pats arī atbild: “Vienīgi to, ka tie, kas negribēs nodokļus maksāt, to nekad arī nedarīs! Varas struktūras var atklāt un likvidēt vienas izvairīšanās metodes, bet to vietā radīsies nākamās. Ja aploksnēs izmaksātās algas nevarēs norakstīt kā saimnieciskos izdevumus, šos līdzekļus vispār neuzrādīs. Izmantos, piemēram, ārzonu kompānijas. ”

Latvijas Republikā nodokļus iekasē un administrē Valsts ieņēmumu dienests. Diemžēl man nav nācies saskarties tieši ar šo valsts iestādi, taču dzirdēts ir vairāk slikts, nekā labs. Pati savu personisko viedokli paust nevaru, taču daudzus no uzņēmējiem neapmierina VID īsais darba laiks, kura ietvaros bieži nav iespējams nokārtot visas vajadzības, kā arī inspektoru ieņemamais amats neatbilst kvalifikācijai.

2000. gada 27. aprīļa “Dienas biznesā” ir raksts par to, ka VID lēmumu pārsūdzēšanu uzņēmēji uzskata par neefektīvu. Uzņēmējdarbības veicēji daudzreiz pat negriežas VID. Tam varētu būt vairāki iemesli. Pirmo gribētu minēt – bailes. Cilvēkiem vēl joprojām ir saglabājušās bailes no valsts iestādēm, bailes no savu kļūdu atzīšanas un sekām. Otrs iemesls varētu būt nepatika. Nepatika, kuru ir izraisījusi ierēdņu augstmanīgā izturēšanās, “piekasīšanas” sīkām, nenozīmīgām kļūdām un VID darbinieku nevēlēšanās palīdzēt. Bieži ir tā, ka ja mazajam uzņēmumam nav simtprocentīgas pārliecības, ka spēs pierādīt savu taisnību, viņš VID lēmumu nepārsūdzēs, jo baidās zaudēt vēl vairāk. Pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas laiks ir samērā ilgs – izejot VID instances, paiet aptuveni 3 mēneši, vēl vairāk laika paiet līdz prasības izskatīšanai tiesā, piemēram, Rīgas apgabaltiesā ap gadu. turklāt netiek apturēta sākotnējā VID lēmuma izpilde – ja veikts uzrēķins, tas maksājams jau 30 dienu laikā pēc lēmuma piešķiršanas. Tas ir pretrunā ar cilvēktiesību nostādni, ka pārsūdzētā lēmuma izpilde tiek apturēta līdz sūdzības izskatīšanai. Uzņēmēji uzskata, ka nav taisnīgi, ka, pārsūdzot VID lēmumu, uzrēķinātā summa tik un tā jāsamaksā 30 dienu laikā – ja nauda ir pārskaitīta, tas vedina lemt par labu VID. “Ja uzņēmums tomēr uzņemas risku un nemaksā, atrodas dažādi veidi, kā netieši piespiež to izdarīt. Piemēram, dažādās institūcijās prasa iesniegt VID izziņu, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, un tas ir spiests samaksāt. Pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas laikā varētu vismaz nokavējuma naudu nerēķināt – tas būtu ļoti svarīgi mazam uzņēmumam, kas skaita katru latu” – saka A. Kalniņš (Latvijas Tirgotāju asociācijas konsultants).

VID ir daudz nepilnību ar kurām viņi cenšas tikt galā un ar katru gadu situācija šajā valsts iestādē uzlabojas. Valsts ieņēmumu dienests tiešām ir ārkārtīgi daudz izdarījuši, lai būtu pelnījuši uzslavu. Tas vedina uz domām, ka pēc pāris gadiem cilvēki ies ar prieku uz šo iestādi, labprāt maksās nodokļus un nebaidīsies no lēmumu pārsūdzēšanas.

Secinājumi un priekšlikumi

Veicot šo darbu es esmu nonākusi pie šādiem secinājumiem:

1)      Latvijas Republikas valdība vienmēr ir centusies radīt atbilstošu nodokļu politiku pastāvošajai sistēmai;

2)      Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir paveikts milzīgs darbs nodokļu sistēmas sakārtošanā;

3)      Valdība cenšas radīt atbilstošu nodokļu likumdošanu sekmīgai valsts ekonomiskajai izaugsmei;

4)      Ne vienmēr likumi tiek pieņemti savlaicīgi, reizēm tie “noguļ” valdības plauktos par ilgu;

5)      Reizēm ekonomiskās izmaiņas apsteidz likumdošanu un likumi tiek piemēroti atbilstošajai ekonomiskajai situācijai;

6)      Daži no likumiem tiek pieņemti ekonomisko grupējumu interesēs.

Balstoties uz šiem secinājumiem varu ieteikt:

1)      Latvijas valdībai pieņemt likumus uzņēmēju, iedzīvotāju un pašas valsts labā;

2)      Pilnveidot VID darbību un samazināt birokrātiju ierēdņu vidū;

3)      Radīt “caurspīdīgāku” nodokļu likumdošanu, lai cilvēki labāk orientētos likumos;

4)      Pirms nodokļu likumu pieņemšanas ļaut sabiedrībai iepazīties ar likumprojektu, lai pēcāk pieņemtais likums nebūtu jāgroza.

Darbu izpildīja                                                Agnese Circene

Izmantotās literatūras saraksts

1.      1990. gada 30. jūlijs. Likums “Par budžetu” (Lietuva)

2.      1990. gada 31. jūlijs. Likums “Peļņas nodoklis juridiskām personām” (Lietuva)

3.      1993. gada 11. maijs. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

4.      1995. gada 2. februāris. Likums “Par nodokļiem un nodevām”

5.      1995. gada 9. februāris. Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

6.      1995. gada 9. marts. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli”

7.      1995. gada 2. novembris. Likums “Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu”

8.      1997. gada 4. jūnijs. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”

9.      1999. gada 25. novembris. Likums “Par akcīzes nodokli”

10.  Adams Charles, For Good and Evil: The Impact of Taxes on the Course of Civilization. Madiso Books 1993.

11.  A. Aizsilnieks, Latvijas saimniecības vēsture. Stokholma 1968. gads

12.  LR Finansu ministrija, Valsts budžets 2000.

13.  PSRS Finansu ministrija, Nodokļi un nodevas no iedzīvotājiem PSRS. Rīga, Zvaigzne 1967.

14.  Žurnāls kapitāls. Janvāris (25) 2000. Desmitgade muļķu zemē. 18. lpp.

15.  Žurnāls kapitāls. Marts (27) 2000. Nodokļu spraugas Interneta mazumtirdzniecībā. 54. – 55. lpp.

16.  Dienas Bizness 2000. gada 20. aprīlis.

17.  Dienas Bizness 2000. gada 27. aprīlis.