

Ievads.
Šis referāts ir par nodokļiem, jā par nodokļiem. Par to kas
un kādi ir mūsu nodokļi, par to kā tiek tērēta mūsu nauda, par to kas ir valsts
ieņēmumu dienests un arī par nodevām. Šis referāts ir tieši saistīts ar
nodokļiem un domāts ekonomikai.
Saturs.
Sākumlapa... 1 lpp.
Ievads... 2
lpp.
Saturs... 3
lpp.
Nodoklis (valsts nodeva, pašvaldības nodeva...) 4 lpp.
Kas ir valsts ieņēmumu dienests? Tā uzdevumi... 5 lpp.
Valsts ieņēmumu dienesta struktūra... 6
lpp.
Valsts sociālā apdrošināšana, maksātāji... 7 lpp.
Azartspēles... 8
lpp.
Kur paliek mūsu nauda?... 9 lpp.
Izmantotā literatūra... 10 lpp.
Nodoklis
Nodoklis
Nodoklis, kas tad īsti ir
nodoklis? Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai
pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums
par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas,
pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējumu naudas maksājums, kā arī nav
maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins
piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Savukārt valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā
(pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), vai likumā noteiktajos gadījumos
pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas
devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos
paredzētajiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un
attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas
labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Pašvaldības
nodeva – pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts
maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos
gadījumos.
Nodokļu un
nodevu sistēma.
Nodokļu un nodevu
sistēmu veido:
1.
valsts nodokļi, ar kuriem
apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2.
valsts nodevas, kuras tiek
uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3.
pašvaldības nodevas, kuras tiek
uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem
saistošiem maksājumiem.
Konkrētā nodokļu
likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem,
kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
Nodokļu administrācija – Valsts ieņēmumu dienests un
tā izveidotās institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas
vai izveidotās iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas
konkrētos likumos.
Nodokļu maksātāji
– Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma
vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar
nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrēta
nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katrā konkrētā nodokļu likumā.
Kas ir Valsts ieņēmumu
dienests?
Valsts ieņēmumu
dienests (VID) ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu
ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts
nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas
Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas
politiku un kāro muitas lietas.
Valsts ieņēmuma dienesta galvenie
uzdevumi.
1.
VID nodrošina valsts nodokļu,
nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas
Republikas teritorijā un uz muitas robežas;
2.
VID realizē valsts muitas politiku
un jānodrošina muitas robežas aizsardzība;
3.
VID kontrolē Korupcijas novēršanas
likuma izpilde, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu
ievērošanu;
4.
VID uzdevums ir novērst un atklāt
noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu
jomā;
5.
VID nodrošina savu darbinieku
apmācību, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu
piemērošanas jautājumos;
6.
VID veic nodokļu maksātāju
uzskaiti un reģistrāciju, kā arī kontrolē reģistrācijas dokumentu atbilstību
likuma prasībām un faktiskajam stāvoklim.
=Valsts
ieņēmuma dienesta struktūra=

=Valsts
sociālā apdrošināšana=
Sociālā
apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas
vai tās apgādībā esošu personu risku zaudēt ienākumu sakarā ar sociāli
apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu,
nelaimes gadījumā vai saslimšanu ar arodslimību.
Sociālās apdrošināšanas veidi:
ü
valsts pensiju apdrošināšana;
ü
sociālā apdrošināšana bezdarba
gadījumam;
ü
sociālā apdrošināšana pret
nelaimes gadījumiem un arodslimībām;
ü
invaliditātes apdrošināšana;
ü
maternitātes un slimības
apdrošināšana;
Sociālās
apdrošināšanas obligātā iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums
speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai ( par kuru ) ir jāveic
iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
Brīvprātīgā
sociālās apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko persona, kas nav
pakļauta obligātajai apdrošināšanai, veic valsts pensiju speciālajā budžetā un
kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši iemaksu
apmēram.
=MAKSĀTĀJI=
Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir
pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie:
Þ
darba ņēmēji, kurus nodarbina
darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs;
Þ
aktīvā valsts dienesta karavīri;
Þ
personas, kuras saņem maternitātes
vai slimības pabalstu;
Þ
personas, kuras uzturas ārvalstī
kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;
Þ
pašnodabinātie;
Þ
visi 15 gadus sasniegušie
ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs;
Þ
ārvalstu nodokļu maksātājs, ja tie
uzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā;
=OBLIGĀTO
IEMAKSU OBJEKTS=
Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā
darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un izdevumus, par
kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo minimumu. Citām
sociāli apdrošinātām personām apdrošināšanas iemaksu objektu un minimālo un
maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.
Azartspēles.
“Likuma vārdiem” runājot...
=Izložu
un azartspēļu nodoklis un nodeva=
Latvijas
Republikā izložu un azartspēļu organizēšanai ir nepieciešama licence (speciāla
atļauja). Izloze un azartspēle ir spēle, kurās to dalībnieku iegūtajiem
laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs.
=MAKSĀTĀJI=
LR Uzņēmumu
reģistrā iekļauti uzņēmumi un uzņēmējdarbības, kas veic saimniecisko darbību un
kapitāla (naudu u.c. līdzekļus) ieguldījumus azartspēļu organizēšanai,
uzturēšanai, kā arī šo spēļu līdzekļu un uz azartspēlēm attiecināmu priekšmetu
(ruletes galdu, mehānisko spēļu automātu u.c.) nomu, un , kuri saņēmuši Finansu
ministrijas izsniegtu licenci.
=APLIEKAMAIS OBJEKTS=
1.
Ar azartspēļu nodokli apliekamais
objekts ir azartspēļu organizētājs, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas.
2.
Ar izložu nodokli apliekamais
objekts ir ieņēmumi no biļešu realizācijas.
Katrs Latvijas iedzīvotājs 2000. gadā nodokļos samaksās
vidēji 507.80
Ls

Veselības aprūpei 51.66 Ls

sociālajai apdrošināšanai 207.73Ls

Aizsardzībai 46.55 Ls

Izglītībai 38.17
Ls
Lauksaimniecībai 26.22 Ls
Sabiedriskajai kārtībai un
drošībai,
Tiesību aizsardzībai 96.57 Ls
Vienam Latvijas
iedzīvotājam izmaksā
Valsts prezidenta kanceleja...
34 sant.
Saeima... 2.47 Ls
Ministru kabinets... 1.44 Ls
Izmantotā literatūra :
Izmantotā literatūra :
Uzziņu krājums jaunatnei “Kur paliek mana
nauda?”
paldies
AtbildētDzēst