Nauda

Ekonomikas un pārvaldības nodaļas studenta

Austra Galindoma

Referāts uzņēmējdarbībā

 

Sākums

Mūsdienu sabiedrībā naudai ir būtiska nozīme ne tikai katra cilvēka, bet arī visas sabiedrības dzīvē. To var uzskatīt par vienu no būtiskākiem cilvēces sasniegumiem. Valstī funkcionējoša naudas sistēma var vai nu sekmēt, vai nu bremzēt  tās tautsaimniecisko izaugsmi. Nacionālā nauda ir arī viena no valsts neatkarības pazīmēm. Naudas funkcionēšana mūsdienās cieši savijas ar banku u.c. finansu institūciju darbu. Nauda un ar to saistītie jautājumi veido nozīmīgu problēmu loku ekonomikas zinātnē un tautsaimniecības praksē.

Parasts cilvēks normālos apstākļos par naudas teorētisko saturu parasti pat arī nedomā, jo dzīves filozofija naudas jomā ir gaužām vienkārša:  pilns maks atver daudzas durvis, ļauj apmierināt visas vajadzības un vēlēšanās; plāns maks ir nemitīgs rūpju avots visās jomās - gan sadzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Kas ir nauda ?

Kādreiz varēja uz šo jautājumu atbildēt īsi un skaidri: nauda ir prece - vispārējs ekvivalents. Šāds formulējums pieder pagātnei. Tas vairs neatbilst mūsdienu realitātēm. Jautājums par naudu pašlaik pieder pie vissarežģītākajām ekonomikas problēmām.

Zinātnieki pēc ilgiem strīdiem un prātošanas ir nolēmuši; nauda ir viss tas, kas pilda tās funkcijas. Nav svarīgs naudas materiāls- zvērāda, zivs, tēja, sāls, sudrabs, platīns, zelts, papīrs u.t.t. , bet nozīmīga ir noteiktu funkciju pildīšana, kas nesaraujami saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām.

Naudas funkcijas.

Naudai ir vairākas savstarpēji saistītas funkcija:

1. Nauda kā maiņas līdzeklis.

 Senākā maiņas forma bija barters - tieša vienas preces apmaiņa pret citu preci .

Kāds varētu domāt ka tas taču ir brīnišķīgi, jo nu var tikt vaļā no negantā starpnieka - naudas. Bet ja labi padomā tad barters ir nelaime, normālas attīstības bremze, solis atpakaļ uz sen pārveidoto pagātni. Lai pastāvētu barters, ir nepieciešama partneru vajadzību precīza sakrišana. Tas nozīmē, ka jāorganizē speciāls meklēšanas centrs, kas pa visu pasauli centīsies atrast partnerus, kam būtu nepieciešama gaužām atšķirīgu preču mainīšana. Turklāt vēl būtu jāsakrīt maiņas proporcijām pēc kaut kāda nezināma kritērija

2.Nauda kā vērtību mērs (samērošanas mēraukla).

Maiņa var vienīgi notikt, ja pastāv vienošanās, cik ir vērta viena lieta, izsakot to ar citu. Piemēram, notiek liela kaulēšanās, pirms tiek nolemts, cik daudz kazu apmainīs pret vienu govi; vai arī cik metru auduma tiks dots par vienu kartupeļu tonnu.

Kad visām precēm un pakalpojumiem ir cenas naudas izteiksmē, tad ir viegli noteikt vienas preces vērtību attiecībā pret citu - mēs vienkārši salīdzinām to cenas. Ja vienas preces cena ir 1 Ls un otras preces cena ir 5 Ls, tad mēs zinām ka viena otrās preces vienība ir vērta 5 vienības pirmās preces.

Nauda dod iespēju ar vienu mērauklu salīdzināt itin visus ražojumus un pakalpojumus, pat samērot dabas resursus.

3. Nauda kā bagātību saglabāšanas un uzkrāšanas līdzeklis.

Bagātību var saglabāt un uzkrāt divās formās: naturāli lietiskā un naudas formā. Viens cilvēks pirks zemi, māju, veselu automašīnu parku, vecmeistaru gleznas, mēbeles, video un audio tehniku, briljantus. Turpretim cits cilvēks, krās naudu. Abi domās par mantiniekiem un būs norūpējušies par to, kā bagātību saglabāt. Stihiska dabas nelaime var iznīcināt māju kopā ar visām mēbelēm, iepirkto tehniku un uz mūžiem aprakt briljantus mājas seifā.

Nauda ir bagātība vispārējā formā un prātīgs cilvēks to glabā bankā, kur tā vēl nemitīgi pieaug. Zemestrīce vai plūdi naudu vispārējā formā neskars, bet naudas īpašnieks, baidās no inflācijas; arī bankas neveiksmes gadījumā visa gadiem krātā un regulāri bankā noguldītā nauda var ’’izčabēt ’’,

Izvirzās arī likvidātes problēma. Ja tev ir skaidra nauda, tad likviditāte ir maksimāla: atkarībā no naudas daudzuma tu vari pirkt nekavējoties itin visu, kas sirdij tīk. Citiem vārdiem sakot, naudu vienmēr var pārvērst precēs.        Sarežģītāk ir otrādi - bagātību pārvērst naudā. Likviditāte te ir ievērojami zemāka. Atrast naudīgu pircēju, kas alkst pirkt tieši tavu māju, zemi, tavas gleznas vai briljantus, iegūt savā īpašumā tavu automobīli, nemaz nav tik vienkārši. Jāmeklē speciālisti - starpnieki; gleznas var mēģināt pārdot izsolēs, Naudas maksimālā likviditāte ir tās kardināla priekšrocība, būtiska trešās pazīme.

4. Nauda kā sabiedrisks spēks

Naudas augstajai likviditātei ir vēl viens aspekts. Nauda ir sabiedrisks spēks gan privātās rokās, gan valsts īpašumā. Nauda kļūst par attiecību nesēju, kas pauž varu, diktē citiem cilvēkiem viņu rīcību, pakļauj sev uzņēmējus, jaucas politikā.

5.Nauda kā informācijas nesējs.

Ir maz ticams, ka mūsdienās kāds apstrīdēs to, ka informācijas loma pārvaldes procesos aug.

Kas ir nepieciešams sekmīgai uzņēmējdarbībai un tautsaimniecības vadībai? Nauda sniedz visdažādāko un visai nepieciešamo informāciju.

1) informāciju par ražošanas izmaksām;

2) budžets ir bagāts informācijas avots naudā, kas atspoguļo ekonomisko procesu rezultātus tautsaimniecībā, kā arī nepieciešamos naudas līdzekļus normālai attīstībai;

3) informācija par dzīves līmeni;

4) tirdzniecības bilance kā eksporta un importa salīdzinājums ir nepieciešams naudā;

5) maksāšanas bilance pēc savas dziļākās būtības ir izsakāma naudā un vienīgi naudā.

6) depozīts, noguldījums - tipiska informatīva naudas kategorija.

7) kredīts tiek piešķirts naudas formā, informējot par naudas pieprasījumu.

8) iekšējais parāds - informācija valstij par nepieciešamību iekasēt naudu parāda dzēšanai.

9) ārējais parāds - informācija par brīvi konvertējamo valūtu, kas jāuzkrāj parāda dzēšanai; arī informācija naudā par pašu līdzekļu trūkumu ekonomiskajai attīstībai vienlaikus informē par šī parāda robežu, ko tālāk nedrīkst pārsniegt.

10) kopsavilkuma informācija, ko sniedz iekšzemes kopprodukts, nacionālais kopprodukts, nacionālais ienākums, ir uztverama vienīgi naudā.

11) amortizācijas fonds - informācijas avots par naudas līdzekļiem pamatkapitāla atjaunošanai.

12) valūtas kurss - informācija naudā par iekšējo un ārējo ekonomisko procesu sarežģītu mijiedarbību.

Šo uzskaiti varētu vēl turpināt. Bet jau ar esošiem piemēriem pietiek, lai raksturotu naudu kā uzņēmējdarbības un tautsaimniecisko informācijas atbildīgu nesēju.

Naudas īpašības

Prece tiek vispirms akceptēta kā nauda tad, ja tai piemīt noteiktas īpašības.

1.Izturība. Cilvēks nepieņems kā naudu kaut ko tādu, kas ātri bojājas, rūsē vai iznīkst kādā citā veidā.

2. Pārnēsājamība. Ir jābūt iespējamam, lai cilvēks varētu nest līdzi pietiekami lielu pirkšanas spēku bez lielām neērtībām. Tāpēc naudas fiziskais iemiesojums nevar būt apjomīgs vai smags attiecībā pret tā naudas vērtību.

3. Dalāmība. Jāpastāv iespējai dalīt naudu mazākās vienībās bez jebkādas tās vērtības zaudējuma, tā lai nebūtu problēmu veikt gan lielus, gan mazus maksājumus.

4. Ierobežots piedāvājums. Visam kam ir neierobežots piedāvājums, nav ekonomiskas vērtības, un tāpēc tas nevar tikt izmantots kā nauda.

Naudas veidi.

Naudas vēsture ir bagāta ar naudas materiālu daudzveidību zelts, sudrabs, varš, papīrs, pergaments u.t.t.

Mūsdienās vislabāk ir pazīstama papīrnauda un monētas.

1.Monētas

Ilgu laiku metālu svēra pēc apjoma katru reizi, kad vienojās par cenu. Monētu ieviešana lielā mērā padarīja ērtāku zelta un sudraba kā naudas izmantošanu. Gadsimtiem ilgi tiem gandrīz nebija citu naudas veidu konkurences. Tikai relatīvi nesen vispārējai lietošanai sāka izmantot monētas bez zelta un sudraba satura.

Tad loģiski var rasties secinājums, ka ja jau mūsdienās monētas nesatur ne zeltu ne sudrabu. Šajā slēdzienā ir zināma taisnība, jo monētās kuras mēs lietojam ikdienā tik tiešām vairs nav šie dārgmetāli - taču arī mūsdienās vienā otrā valstī tiek kaltas monētas no dārgmetāliem.

Anglija laiž apgrozībā soverenus. Francija 1985. gadā par godu Emīlam Zolā izlaida 100 franku sudraba monētu. 1993. gadā Latvijas Banka izlaida jubilejas latus, atzīmējot Latvijas brīvvalsts dibināšanas 75.gadadienu. 2 lati bija bronzas kaluma, 10 lati - sudraba, bet 100 lati - zelta kaluma.

Loģisks ir jautājums, kam gan ir paredzēta šī nauda?

Var droši apgalvot ka šīs monētas nepilda naudas pirmo funkciju un tāpēc par naudu, kas ir organiska trīs funkciju vienotība, nav uzskatāma. Runa ir par dārgmetāliem, kam  tīri formāli ir naudas monētas forma. Par šādām monētas piemēram ļoti interesējas seno un reto monētu kolekcionāri kuri ir gatavi tērēt kaudzi naudas lai iegūtu savā īpašumā kādu no šīm speciālajām monētām.

2.Papīra nauda

Papīra naudas rašanos datē ar 650. gadu, kad Ķīnā valdīja Tan dinastija. Tajā laikā Ķīnā apgrozībā bija vara monētas, kurai bija maza pirktspēja un tādējādi lai kaut ko dārgāku nopirktu nācās stiept veselu maisu ar šīm monētām. Imperatora padomnieki ilgi lauzīja galvas līdz beidzot tika rasts risinājums. Uz augstas kvalitātes papīra iespieda grūti viltojamas naudas zīmes.

1294. gadā šīs papīra zīmes no ķīniešiem pārņēma persieši, 1337. gadā - japāņi. Interesanti, ka papīra naudu visai primitīvā veidā sāka lietot ielenktos cietokšņos gan Mauritānijā Āfrikā, gan Nīderlandē Eiropā. To izlaišanu apgrozībā pavadīja karavadoņu dāsni solījumi pēc uzvaras karā papīra zīmes aizstāt ar pilnvērtīgām metāla monētām.

Naudas viltošana

Viena no problēmām, kas parādījās līdz ar naudas izmantošanu darījumos, ir tās viltošana. Jau senos laikos valdnieki atklāja, ka visērtākais naudas viltošanas veids ir naudas izlaides pārņemšana valsts rokās. Tā, piemēram kaļot naudu ir iespējams piejaukt zeltam mazvērtīgāku metālu, vai samazināt monētas svaru, salīdzinot ar to nominālu. Rezultātā, tautsaimniecībā nauda, kas saturēja mazāk vērtīgu metālu, izspieda no apgrozības naudu ar lielāku vērtīgā metāla īpatsvaru.

Protams arī visā naudas pastāvēšanas vēsturē ir pastāvējuši bargi sodi par naudas viltošanu, taču tie tik un tā nav spējuši atturēt cilvēkus no naudas viltošanas un tieši tādēļ laika gaitā naudas izgatavošanas process ir kļuvis aizvien sarežģītāks.

Mūsdienās vienā vien naudas zīmē ir iestrādāts vesels lērums ar aizsardzības un drošības zīmēm, uzrakstiem u.t.t.

Izmantotā literatūra:

Nauda Latvijā. (Latvijas Banka)

Enciklopēdija Encarta ®