Savu kursa darbu rakstu par “Nodokļu sistēmas salīdzināšanu Baltijas valstīs”. Temats pašlaik ir aktuāls, jo nodokļu sistēma Latvijas Republikā ir tikai veidošanās stadijā. Dažu nodokļu – PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksas – likmes ir visai līdzīgas visās trīs Baltijas valstīs, taču katrā no tām ir savas nianses, kuras arī ir vērts aplūkot.

Šo tematu esmu izvēlējies, jo, manuprāt, ir nepieciešams iegūt plašākas zināšanas par nodokļu sistēmu ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citās valstīs. Interesanti salīdzināt kā veidojas valsts budžeti tepat kaimiņos, kādas ir atšķirības. Tā kā mans turpmākais darbs iespējams būs saistīts ar darbu Valsts ieņēmumu dienestā vai kādā banku sektorā, tad, manuprāt, Latvijas Republikas un citu valstu nodokļu sistēmas pārzināšana man to atvieglos un palīdzēs labāk un radošāk veikt savus darba pienākumus. Mani šī tēma interesēja arī tādēļ, ka tā deva iespēju ne tikai iepazīties ar likumdošanu, bet arī pašam analizēt notiekošos procesus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par šo tēmu bija arī viegli sameklēt dažādus materiālus, kuri nepieciešami labākai temata iepazīšanai. Īpaši noderīgs bija Internets, jo tas deva iespēju iegūt informāciju par nodokļu sistēmu tieši no pašām Lietuvas un Igaunijas finansu ministrijām.

Šī kursa darba mērķis ir salīdzināt nodokļu sistēmas Baltijas valstīs. Atbilstoši šim izvirzītajam mērķim esmu iepazinies ar trīs Baltijas valstu nodokļiem un to administrēšanu. Izstudējis likumdošanu un normatīvos aktus, kas nosaka nodokļu apmēru un administrēšanu.

Darbā ir ietverts laika periods no 1990. gada līdz 2001. gadam. Darbā ietvertajās tabulās un grafikos ir apskatīts laika periods no 1997. līdz 2001. gadam, kur 2001. gads figurē kā plānotais.

Darbā aprakstītās nodokļu sistēmas aptver visu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju, ne tikai kādu noteiktu reģionu. Arī aprakstot dažādu nodokļu ieņēmumus ir aptvertas visas Baltijas valstis.

Darbā ir izmantota informācija no LR likumiem, žurnāliem, preses, Interneta un grāmatām.

Uzskatāmākam tēmas izklāstam darbā ir izmantotas 6 tabulas.

Darba ierobežotā apjoma dēļ tiks apskatīti tikai daži no nodokļu likumiem. Likumiem, MK noteikumiem, kā arī citiem likumdošanas un normatīvajiem aktiem šajā darbā ir galvenā nozīme, tie tiek analizēti pēc iespējas pilnīgāk. Likumdošanas un normatīvie akti tiek nosaukti ar to pieņemšanas datumu un patreizējām likmēm, nepieminot visus grozījumus, kas tajos ir izdarīti. Savu darbu esmu veidojis balstoties uz pamata, ka sākotnēji ir jāiepazīst katras Baltijas valsts nodokļi, to administrēšana un tikai pēc tam var salīdzināt jau iepazītās nodokļu sistēmas.

Lietotie saīsinājumi

EEK – Igaunijas krona;

ES – Eiropas Savienība;

g. – gads;

IKP – Iekšzemes kopprodukts;

kg – kilograms;

LR – Latvijas Republika;

Ls – lats;

LTL – Lietuvas lits;

milj. – miljons;

MK – Ministru kabinets;

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis;

tab. - tabula

u. c. – un citi;

VID – Valsts ieņēmumu dienests;

VNI – Valsts nodokļu inspekcija.

1. NODOKĻU SISTĒMA LATVIJĀ

1.1. LR nodokļu maksātāji un to pienākumi

Latvijā tāpat kā visās pasaules valstīs ir noteikti maksājumi, kurus iedzīvotājiem ir jāmaksā valstij. Šie maksājumi ir nodokļi un nodevas. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas. Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka nodokļu un nodevu veidus, kā arī nodokļu maksātāju pienākumus un tiesības. Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1. iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2. ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

Nodokļu likumos fiziska persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

1.1.1. Nodokļu maksātāju pienākumi

Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) deklarēt taksācijas perioda ienākumus un citus ar nodokļiem apliekamos objektus;

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz 5 gadus, bet, ja nodokļu maksātajam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku;

5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;

6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt uzņēmējdarbībai izmantojamās telpas;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.

Fiziskām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti pamata darbavietā un papildu darbavietās un ienākumu gūšanas vietās;

3) uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;

5) reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, izņemt reģistrācijas apliecību (atļauju veikt individuālo darbu) un paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par ienākumu gūšanas sākumu;

6) uzskaitīt individuālā darba ieņēmumus un izdevumus un aprēķināt ienākuma nodokli.

Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;

2) uzrādīt savu nodokļu maksātāju kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;
3) likumos noteiktajā kārtībā reģistrēties vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;

4) desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par adreses maiņu;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžeta un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

7) pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;

8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrības) ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.

1.2. LR noteiktie nodokļi

Latvijas Republikā ir noteikti deviņi nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis, muitas nodoklis un izložu un azartspēļu nodoklis (muitas nodokli šajā nodaļā neapskatīšu), kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa. Šajā nodaļā apskatīšu katru nodokli atsevišķi un mēģināšu sniegt priekšstatu par tā iemaksas kārtību, maksātāju, kārtību kādā šo nodokli nomaksā un tā apmēru.

1.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

1993 gada 11. maijā tika pieņemts likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%. Nodokļa bāze – ienākums, kas gūts uz darba attiecību pamata vai pensijas, ienākums no saimnieciskās darbības, un citi ienākumi.

Atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli:

- ienākumi no lauksaimnieciskās darbības līdz 3000 latu gadā;

- subsīdijas, kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

- dividendes no uzņēmumiem, kuriem nav piešķirtas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

- apdrošināšanas atlīdzība;

- procentu ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikas kredītiestādēs;

- ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

- stipendijas no budžeta, stipendijas no fondiem vai starptautiskajām izglītības vai sadarbības programmām;

- kompensācijas un no budžeta izmaksājamie pabalsti;

- mantojuma rezultātā gūtais ienākums;

- uzturnauda un summas, kas saņemtas uz tiesas sprieduma pamata;

- bēru pabalsts, kuru vērtība nepārsniedz 150 latu gadā;

- ienākumi no sava īpašuma pārdošanas;

- konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas, kuru vērtība nepārsniedz 150 latu gadā;

- atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz arī atvieglojumus. Fiziskām personām – rezidentiem atvieglojumi ir sekojoši:

1) neapliekamais minimums – vispārējais 252 lati gadā; pensiju saņēmējiem – 1200 latu gadā pensionāriem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta pēc 01. 01. 1996. g. un pensijas apmērā pensionāriem, kuriem pensija piešķirta līdz 01. 01. 1996. g. ;

2) par apgādībā esošām personām 126 latu gadā par katru personu;

3) par invaliditāti – 300 latu gadā I un II grupas invalīdiem un 240 latu gadā III grupas invalīdiem;

4) par nodokļa papildu atvieglojumu 300 latu gadā politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;

5) sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

6) iemaksas privātajos pensiju fondos, kuri izveidoti saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” 10% apmērā no personas apliekamā ienākuma;

7) 90 latu gadā par izdevumiem izglītības iegūšanai un 60 latu gadā par veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas izdevumiem;

ziedojuma summām sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, kā arī budžeta iestādēm, bet ne vairāk kā 20% no apliekamā ienākuma apmēra.

Darba devējs algas nodokli iemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaksai.

Darba devējs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas katru mēnesi ieturētas no darbinieku darba ienākuma un iemaksātas budžetā, iesniedz ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas juridiskās adreses termiņā, kāds darba devējam – nodokļa iemaksātājam atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Darba devējs par darbiniekam taksācijas gadā izmaksātajām summām nosūta Valsts ieņēmumu dienestam un izsniedz darbiniekam paziņojumu par algas nodokli līdz nākošā gada 1.februārim.

Ja ar darbinieku, kas nodarbināts papildu darba vietā, darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par algas nodokli atlaišanas dienā, bet darbiniekam, kas nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos, – izmaksājot atalgojumu. Paziņojumu par to darbinieku algas nodokli, ar kuriem darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos.

Fiziska persona, kura ir darba attiecībās ar ārvalstu uzņēmumu, ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijā vai uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, nodokli iemaksā budžetā nākošā mēneša 15.datumā un iesniedz gada ienākumu deklarāciju līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim.
Paziņojumu par kalendārajā gadā aprēķināto un budžetā iemaksāto algas nodokli minētā fiziskā persona — darbinieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim, bet, ja darba attiecības ar attiecīgo darba devēju izbeigušās pirms gada beigām, — līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākumu izmaksātājs ietur nodokli ienākumu izmaksas vietā un iemaksā to budžetā līdz nākošā mēneša 5. datumam un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākošā mēneša 15.datumam. Ienākumu veidi uzskaitīti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta desmitajā daļā.

Par fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi neieturot nodokli izmaksas vietā, izmaksātājs nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā.

Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

No saimnieciskās darbības ienākumiem maksātājam jāpārskaita budžetā aprēķinātos avansa maksājumus līdz 15.martam, 15.maijam, 15.augustam, 15.novembrim.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlī.

1.4. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

1995. gada 9. februārī tika pieņemts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kur nodokļa likme ir 25% un 5 – 25% nerezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem, kur šiem nerezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem nodokļa bāze ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa bāze rezidentu gūtajiem ieņēmumiem ir uzņēmumu gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķina uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli - summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā, kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

Nodokļa summa uzņēmumiem tiek samazināta:

- par ārvalstīs samaksāto nodokli,

- mazajiem uzņēmumiem,

- uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību,

- uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus,

- uzņēmumiem, kas izmanto kā darba spēku notiesātos,

- ziedotājiem,

- invalīdu, medicīniska rakstura un labdarības fondu uzņēmumiem,

- uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās.

o Apliekamais ienākums tiek samazināts autotransporta uzņēmumiem par summu speciālās rezerves veidošanai līdz 5000 latu par katru tam piederošo autobusu. Uzņēmumiem īpaši atbalstāmajos reģionos pamatlīdzekļu nolietojuma likme tiek palielināta atbilstoši katrai pamatlīdzekļu kategorijai noteiktajam koeficientam.

o Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam maksā avansa maksājumus.

Saskaņā ar nodokļa deklarāciju aprēķināto nodokli nodokļu maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

1.5. Nekustamā īpašuma nodoklis

1997. gada 4. jūnijā tika pieņemts likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, taču tajā ir ieviests daudz izmaiņu kopš tā izdošanas. Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1. 5% līdz 2001. gada 31. decembrim un 1% no 2002. gada 1. janvāra. Nodokļa bāze no 2001. gada 1. janvāra ir nekustamā īpašuma (zemes, ēku un būvju) kadastrālā vērtība. Atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ir:

- pašvaldības nekustamais īpašums, tās administratīvajā teritorijā, kuru lieto pašvaldība, kā arī tās izveidotās institūcijas, vai nekustamais īpašums kurš tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem;

- ārvalstij piederošs nekustamais īpašums, kurš tiek izmantots diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvija bauda tādas pašas tiesības šajā ārvalstī;

- koplietošanas satiksmes ceļi, ielas, gaisa, ūdens navigācijas būves, publiskie ūdeņi;

- līdz 2000. gada 31. decembrim reliģisko organizāciju nekustamais īpašums;

- no 2001. gada 1. janvāra reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru izmanto reliģiskas darbības veikšanai;

- zeme uz kuras ir aizliegta saimnieciskā darbība;

- Latvijas kultūras pieminekļi un zeme to uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, un saimnieciski izmantojamo nekustamo īpašumu;

- zeme, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi, jaunaudžu vecumā;

- masu aktīvās atpūtas centri, sporta laukumi un būves un zeme to uzturēšanai;

- individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai līdz 2003. gada 31. decembrim;

- kapsētas, būves tajās, sēru ceremoniju būves, krematorijas, un zeme to uzturēšanai;

- valstij un pašvaldībām piederošs nekustamais īpašums, kas nav nodots lietošanai vai iznomāts;

- līdz 2001. gada 31. decembrim šādas ēkas un būves:

· kuras neizmanto saimnieciskajai darbībai;

· kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai darbībai;

· kuras uztur par budžeta līdzekļiem;

· kuras izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības un kultūras vajadzībām;

· pasta iestādes, telefona centrāles lauku apvidos;

· sakaru līnijas, vietējie cauruļvadi, kabeļi;

· kuras izmanto dabas aizsardzības vai ugunsdrošības vajadzībām;

· kuras pieder sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu;

· dzīvojamās ēkas vai to daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanā ir 50% atlaide politiski represētām personām par zemi un individuālajām dzīvojamām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz 5 gadus un kas netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumos ir ietverti arī pašvaldību noteiktie atvieglojumi. Nodokļa atlaide ir speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām, atbilstoši speciālo ekonomisko zonu likumiem.

Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas.

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm maksājams:
- ja paredzamais nodokļa apmērs ir līdz 2000 latiem - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī;

- ja paredzamais nodokļa apmērs ir virs 2000 latiem – vienlīdzīgās daļās līdz katra mēneša 15.datumam, izņemot janvāri.

Nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz:
- pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju”;

- Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļa maksātājs, “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa kopsavilkuma deklarāciju”.

Gadam beidzoties, līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz:
- pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatu”;

- Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei – “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa kopsavilkuma pārskatu”.

1.6. Pievienotās vērtības nodoklis

1995. gada 9. martā tika pieņemts likums “Par pievienotās vērtības nodokli”. Šajā likumā ir noteiktas divas pievienotās vērtības nodokļa likmes – 18% apmērā un 0% apmērā. 18% nodokļa bāze – preču piegāde, pakalpojumu sniegšana, preču imports un pašpatēriņš. No nodokļa maksāšanas ir atbrīvoti:

- pakalpojumi, ko sniedz veco ļaužu pansionāti u. c. sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri;

- maksa par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

- mācību maksa mācību iestādēs (akreditētajās);

- mācību maksa par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu;

- bibliotēku pakalpojumi;

- kultūras pasākumi;

- medikamenti, medicīnas preces un pakalpojumi;

- zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas bankai;

- derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

- apbedīšanas un reliģiskie rituāli un pakalpojumi;

- apdrošināšanas pakalpojumi;

- komunālie pakalpojumi;

- specializētie produkti zīdaiņiem;

- zinātniskie pētījumi;

- finansiālie darījumi, tai skaitā kredītu piešķiršana un kontrole, kredītiestāžu pakalpojumi, maksāšanas līdzekļi un pakalpojumi, kas saistīti ar to pirkšanu un pārdošanu, vērtspapīri un ieguldījumi kapitālā;

- masu informācijas līdzekļi;

- konsulārie pakalpojumi;

- mācību, zinātniska un bērnu literatūra;

- mākslas, dokumentālās un animācijas filmas;

- lauksaimniecības un zvejniecības sabiedrību pakalpojumi;

- nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošana;

- ugunsdrošības pakalpojumi;

- pasta pakalpojumi;

- skolēnu pārvadājumi.

Pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumi ir piemērojami lauksaimniecības uzņēmumiem, pamatlīdzekļiem ko ieved, apliekamām personām, ražošanas tehnoloģijas procesa nodrošināšanai. 0% nodokļa bāze – preču eksports, preču piegādes uz Latvijas teritorijām, kas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē nav iekšzeme, pakalpojumi, kas netiek sniegti iekšzemē, preču piegādes un pakalpojumi, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi, pakalpojumi, kas saistīti ar tūrismu (ceļojumiem), preču piegādes un pakalpojumi, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajam dienestam, preču piegādes un pakalpojumi, kas sniegti par neatmaksājamas tehniskās palīdzības līdzekļiem.

Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas iesniedz nodokļa deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļu deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz līdz nākamā gada 1.maijam. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu iesniedzama arī tad, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

1.7. Akcīzes nodoklis

LR 1990. gada 12. decembra likums zaudē spēku saskaņā ar 1999. gada 25. novembra likumu “Par akcīzes nodokli”. Akcīzes nodoklis Latvijas Republikā tiek piemērots alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, dārgmetāliem, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Apskatīšu tikai dažus no minētajiem akcīzes nodokļiem.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Likme	Nodokļa bāze
2 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 0. 5 līdz 2.8%)
3 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 2. 8 līdz 4%)
3 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 4 līdz 5. 5%)
4 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 5. 5 līdz 7%)
42 lati (par 100 litriem)	Alus (virs 7%), vīns
30 lati (par 100 litriem)	Pārējie raudzētie dzērieni
30 lati (par 100 litriem)	Starpprodukti (līdz 15%)
42 lati (par 100 litriem)	Starpprodukti (no 15% līdz 22%)
70 lati (par 100 litriem)	Spirts, pārējie alkoholiskie dzērieni
550 lati (par absolūta spirta 100 litriem)

No nodokļa atbrīvoti:

- spirts – medicīnai, veterinārmedicīnai, zinātniskas pētniecības darbiem, farmaceitiskai rūpniecībai;

- denaturēti alkoholiskie dzērieni;

- alkoholiskie dzērieni, kurus izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai;

- alkoholiskie dzērieni, kuri zuduši nepārvaramas varas dēļ;

- vīns, alus vai raudzētie dzērieni, kurus izgatavojusi fiziska persona savam patēriņam;

- alkoholiskie dzērieni, kurus fiziska persona ieved savam patēriņam:

· negāzēts vīns – līdz 2 litriem;

· starpprodukti, raudzētie dzērieni un dzirkstošie vīni – līdz 2 litriem vai citi alkoholiskie dzērieni – līdz 1 litram;

· alus – līdz 10 litriem.

Alkoholiskajiem dzērieniem, ko izmanto citu preču (izņemot alkoholiskos dzērienus) ražošanai, nodokļa likme par 100 litriem absolūta alkohola ir 14 latu.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem.

Likme	Nodokļa bāze
5. 10 lati (par 1000 cigaretēm)	Cigaretes ar filtru
6. 10 lati (par 1000 cigaretēm)	Cigaretes bez filtra
11 lati (par 1000 gab. )	Cigāri un cigarellas
6. 10 lati (par 1000 gramiem)	Smēķējamā tabaka

No nodokļa atbrīvoti:

- denaturēti tabakas izstrādājumi;

- tabakas izstrādājumi, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai;

- tabakas izstrādājumi, kuri zuduši nepārvaramas varas dēļ;

- tabakas izstrādājumi, kurus fiziska persona ieved savam patēriņam:

· līdz 200 cigaretēm;

· līdz 20 cigāriem vai cigarellām;

· līdz 200 gramiem smēķējamās tabakas.

Akcīzes nodoklis dārgmetāliem

Akcīzes nodokļa likme dārgmetāliem ir 20%. Nodokļa bāze – dārgmetāli un to izstrādājumi, dārgakmeņi un to izstrādājumi (izņemot dzintaru un tā izstrādājumus, ja tajos nav lietoti dārgmetāli vai dārgakmeņi).

No nodokļa maksāšanas ir atbrīvoti dārgmetāli un to izstrādājumi, dārgakmeņi un to izstrādājumi: kurus izmanto zobu protēžu izgatavošanai, kurus izmanto rūpniecības produkcijas ražošanai un kuri nav juvelierizstrādājumi, no kuriem izgatavoti instrumenti, aparāti, laboratorijas trauki un citi izstrādājumi, kas tiek izmantoti zinātniskiem, tehniskiem, medicīniskiem un citiem speciāliem mērķiem.

Akcīzes nodoklis kafijai.

Akcīzes nodokļa likme kafijai ir 50 lati par 100 kilogramiem. Nodokļa bāze ir kafija – malta vai nemalta, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez tā (kura tiek klasificēta Latvijas kombinētās nomenklatūras 0901 preču pozīcijā), kā arī kafijas ekstrakti, esences, koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata (kuri tiek klasificēti 210 111. vai 210 112. Preču pozīcijā).

Atbrīvota no nodokļa maksāšanas ir kafija:

- kuru izmanto kafijas kvalitātes noteikšanai;

- kura zudusi nepārvaramas varas dēļ;

- kuru fiziska persona ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā savam patēriņam līdz 1 kg;

- kuru ieved akcīzes preču ražotne vai alkoholisko dzērienu akcīzes preču noliktava citu akcīzes preču vai alkoholisko dzērienu ražošanai.

Alkoholisko dzērienu, tabakas, alus, dārgmetālu un to izstrādājumu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kafijas, bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu akcīzes nodokļa maksātāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām;

Pārskatu par tabakas izstrādājumu ražošanas izejvielu, par importēto filtra un bezfiltra cigarešu, par importēto cigāru un cigarellu, par importētās pīpes un smēķējamās tabakas, par pīpes un smēķējamās tabakas, filtra un bezfiltra cigarešu apriti vairumtirdzniecībā, par cigāru un cigarellu apriti vairumtirdzniecībā, par jēlspirta un spirta apriti par pārskata periodu (mēnesi) licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldē līdz nākamā mēneša 15.datumam.

Pārskatu par alkoholisko dzērienu ražošanu un realizāciju par kalendāra mēnesi licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldē līdz nākamā mēneša 15.datumam.

1.8. Dabas resursu nodoklis

1995. gada 14. septembrī tika izdots likums “Par dabas resursu nodokli”. Dabas resursu nodoklim ir pamatlikmes un papildlikmes. Papildlikme ir pamatlikmes trīskāršs apmērs. Pamatlikme ir noteikta latos un santīmos par dabas resursu vienības ieguvi; piesārņojošo vielu apkārtējā vidē izvadīto daudzuma vienību; realizēto un ievesto videi kaitīgo preču un produktu vienību iepakojumu: iepakojuma vai tajā esošo produktu vērtības vienību, iepakojumā materiāla daudzuma vienību un iepakotā produkta daudzuma vienību.

Nodokļa bāze ir dabas resursu ieguve: ūdens ieguve un pārējo dabas resursu ieguve un vides piesārņošana: gaisa piesārņošana, ūdens piesārņošana, augsnes, grunts un ūdenstilpju gultnes piesārņošana, kā arī videi kaitīgu preču un produktu realizācija vai ievešana , un preču un produktu iepakojums.

Nodokļa atlaide ir projektiem, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, finansējuma apmērā. Nodokļa atvieglojums ir nodokļa maksātājiem, kuri realizē izlietotā iepakojuma brīvprātīgās apsaimniekošanas programmas.

Maksātājs nodokli par dabas resursu ieguvi, vides piesārņojumu, videi kaitīgu preču un produktu, kā arī iepakojuma realizāciju iekšzemē aprēķina un iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Nodokli par videi kaitīgu preču vai iepakojuma ievešanu (importu) aprēķina un maksā brīdī, kad preces tiek ievestas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā.

Maksājumus pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.

1.9. Izložu un azartspēļu nodoklis

Azartspēļu vai vietēja mēroga izložu organizētājam līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc pārskata ceturkšņa beigām Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas juridiskās adreses ir jāiesniedz:
1) vietējā mēroga izložu nodokļa ceturkšņa pārskats;

2) azartspēļu nodokļa ceturkšņa pārskats;

3) valsts mēroga izložu nodokļa ceturkšņa pārskats.

1.10. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

1999. gada 1. janvārī spēku zaudēja likums par sociālo nodokli (izdots 1995. gada 2. novembrī) – vairs nav viens speciālais sociālās apdrošināšanas budžets, bet gan četri speciālie budžeti. Saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas likumu šos budžetus vairs neveido nodokļa maksājumi, bet konkrētiem mērķiem paredzētas apdrošināšanas iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas likme – 36. 09% personām, kuras tiek sociāli apdrošinātas visos sociālās apdrošināšanas veidos, kas sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju šādi: 27. 09% un 9%; 28. 48% personām, kam ir tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai I vai II grupas invaliditātes pensiju, kura sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju šādi: 21. 38% un 7. 1%; 8. 39% darba ņēmējām personām, kuras ir ārvalstnieki un kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs; 32. 59% pašnodarbinātajām personām; 28. 39% pašnodarbinātajām personām, kurām ir tiesības uz valsts vecuma pensiju vai I vai II grupas invaliditātes pensiju.

Nodokļa bāze ir darba ņēmēja algota darba ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pašnodarbinātas personas darba ienākums.

Darba devējs sociālās apdrošināšanas iemaksas veic par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā. Darba devējs līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī.

Pašnodarbinātais obligātās iemaksas veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Pašnodarbinātais līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņojumu par obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī.

Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka obligātās iemaksas veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņojumu par obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī.

2. NODOKĻU SISTĒMA LIETUVĀ

Lietuvas Republika, tāpat kā Latvija, neatkarību izcīnīja 1990. gadā un izmainīja savu likumdošanu atbilstoši savas valsts interesēm. Nodokļu sistēmu Lietuvā nosaka vairāki likumi. No tiem apskatīju - likumu “Par budžetu” (1990. gada 30. jūlijs), “Peļņas nodoklis juridiskām personām” (1990. gada 31. jūlijs), likumu “Par valsts dabas bagātību nodokli” (1991. gada 21. marts), likumu “Par zemes nodokli” (1992. gada 25. jūnijs), likumu “Par nodokļu administrēšanu Lietuvas Republikā” (1995. gada 28. jūnijs) u.c. likumus par nodokļiem.

Likumā “Par budžetu” ir noteikts, ka budžeta struktūra Lietuvas Republikā veidojas no neatkarīgā valsts budžeta un neatkarīgā pašvaldību budžeta. Nodokļi un citi maksājumi budžetā tiek iekasēti ar Augstākās Padomes rīkojumu. Reģionālās un pilsētu padomes var pašas uzsākt nodokļu iekasēšanu.

Likums “Par nodokļu administrēšanu” nosaka nodokļu maksāšanas pamatprincipus un to regulēšanu Lietuvas Republikā, nosaka tiesības un pienākumus nodokļu administratoram, nodokļu maksātājam, nodokļa aprēķināšanas procedūru un nodokļa iekasēšanas apjomus. Šajā likumā izmaiņas var ieviest vienīgi Seima un Finansu ministrija, kas šo likumu arī ir iesniegusi Seimā apstiprināšanai. Nodokļu administrēšana ir jāveic Valsts Nodokļu Inspekcijai, kuru ir dibinājusi Lietuvas Republikas Finansu ministrija un kura tiek finansēta no valsts budžeta.

Nodokļi kas tiek administrēti saskaņā ar šo likumu ir:

1. Pievienotās vērtības nodoklis;

2. Akcīzes nodoklis;

3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

4. Uzņēmumu ienākuma nodoklis;

5. Uzņēmumu un organizāciju nekustamā īpašuma nodoklis;

6. Zemes nodoklis;

7. Valsts dabas resursu nodoklis;

8. Degvielas un gāzes resursu nodoklis;

9. Piesārņojuma nodoklis;

10. Konsulārā nodeva;

11. Zīmognodeva;

12. Tirdzniecības vietas nodeva;

13. Mantojuma un dāvinājuma nodoklis.

Taču bez šiem nodokļiem pastāv vēl sociālās apdrošināšanas iemaksa un ceļu nodoklis, kurus likums “Par nodokļu administrēšanu” neapskata. Likums “Par nodokļu administrēšanu” nav piemērojams arī muitas nodoklim.

2.1. Nodokļi un to maksātāji

Šajā nodaļā es neapskatīšu visus Lietuvas Republikā pastāvošos nodokļus un nodevas, bet tikai, manuprāt, svarīgākos, kā arī tādus, kas tiek maksāti arī Latvijā un Igaunijā.

2.2. Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību Lietuvas Republikā nosaka likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas izdots 1993. gada 22. decembrī ar labojumiem 1994. gada 7. aprīlī.

Lietuvā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir 18% .

No PVN maksāšanas atbrīvotas sekojošas preces un pakalpojumi:

· Medicīnas un zobārstniecības dienesti, medikamenti, medicīnas preces un aprīkojums;

· Sociālās palīdzības dienesti, invalīdu un veco ļaužu patversmes;

· Izglītības, zinātnes un kultūras centri un iestādes, kā arī bezpeļņas kultūras organizācijas;

· Pasažieru maršruta transporta pārvadājumi;

· Pasta pakalpojumi (izņemot paciņu pārvadājumus un telekomunikāciju dienestus, kā arī pastmarkas un aploksnes, kas paredzētas kolekcijām);

· Apdrošināšanas dienesti un bankas (izņemot glabāšanas iespējas) un vērtspapīru apgrozījums;

· Zārki, vainagi, kapakmeņi un apbedīšanas biroji;

· Izdevējdarbība, drukāšana un avīžu, žurnālu un grāmatu tirāža;

· Uzņēmumi un dienesti, kuru nodokļi tiek maksāti budžetā;

· Preces un pakalpojumi kurus sniedz ārvalstu diplomātu un konsulātu uzdevumā, kā arī starptautiskās organizācijas;

· Valsts īpašums, kas pakļauts privatizācijai;

· Uzņēmumi un dienesti, kuriem maksā ar dāvinātiem līdzekļiem;

· Privātmāju un dzīvokļu noma, kas ilgst vairāk kā 2 mēnešus;

· Zemes noma;

· Tradicionālās mākslas priekšmeti.

Pievienotās vērtības nodokli aprēķina un budžetā iemaksā juridiskās personas, uzņēmumi bez juridiskās personas tiesībām, ārvalstu organizāciju apakšvienības, kas darbojas Lietuvas Republikā, kā arī fiziskās personas.

Personas, kuru ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas (neieskaitot ilgtermiņa ieguldījumus) neskaitot PVN ir mazāki par 5000 litiem neaprēķina un nemaksā PVN budžetam. PVN, kurš ir samaksāts par preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu netiek atmaksāts.

Personas, kuru ienākumi ir no 5000 līdz 15000 litiem gadā, var brīvprātīgi reģistrēties kā PVN maksātāji.

Ja šo personu ikgadējie ienākumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 15000 litu gadā, tām ir jāaprēķina un jāmaksā PVN atbilstoši vispārējām PVN maksāšanas procedūrām sākot ar mēnesi, kad ienākuši ir pārsnieguši minēto apjomu.

Personas, kurām ir jāmaksā PVN ir jāreģistrējas Valsts Nodokļu Inspekcijā kā PVN maksātājiem.

Personām, kuras nav PVN maksātāji, nav tiesības pieprasīt PVN no viņu pircējiem. Ja minētās personas ir saņēmušas šo nodokli, tad viņām tas ir jāpārskaita budžetā.

PVN 0% likme tiek piemērota precēm un pakalpojumiem, kuri tiek eksportēti.

PVN ir jāaprēķina ar 18% likmi, ja pārdodamās vai importētās preces (vai sniegto pakalpojumu) vērtība ir uzrādīta bez PVN un ar 15,25% likmi, ja tiek aplikta vērtība, kurā ir iekļauts PVN.

Ar PVN pēc 18% likmes ir jāapliek importētās preces. PVN šajā gadījumā ir jāiemaksā budžetā atbilstoši procedūrām, kas noteiktas muitas nodokļa maksāšanai.

Par sekojošām importētām precēm PVN nav jāmaksā:

1) precēm, kas importētas kā humānā vai humanitārā palīdzība;

2) precēm, par kurām maksā ārvalstu fondi, starptautiskās organizācijas un fondi;

3) precēm, kuras pērk privātpersonas, ja to skaits nepārsniedz noteikto atļauto skaitu, ko noteikusi Lietuvas Republikas valdība.

Importēto preču vērtība ir jānosaka ņemot vērā likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un Lietuvas Republikas “Likumu par muitas tarifiem”.

Pircējiem ir jāizsniedz pavadzīmes par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Pavadzīmēs ir jābūt visiem rekvizītiem, kas norādīti likuma “Par grāmatvedības principiem” un maksātāja kodam. Ja pēc pavadzīmes izsniegšanas preču cena tiek mainīta, ir jāizsniedz jauna pavadzīme.

Nodokļa aprēķināšanas termiņš ir viens kalendārais mēnesis. Nodokļu deklarācija Valsts nodokļu inspekcijā ir jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam. Ja deklarācija netiek iesniegta līdz noteiktajam datumam, maksājamā summa palielinās par 1%. Aprēķinātā summa ir jāiemaksā budžetā līdz 25. datumam. Pēc tam, par katru nokavēto dienu ir jāmaksā soda nauda 0,5% dienā.

2.3. Sociālās apdrošināšanas iemaksa

Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksā kā darba devējs, tā darba ņēmējs. Darba ņēmējs maksā 1% no savas darba algas, kamēr darba devējs 30%.

2.4. Valsts dabas resursu nodoklis

Likuma “Par valsts dabas resursiem” mērķis ir palielināt dabas resursu lietotāju atbildību par to efektīvu un ekonomisku utilizāciju un kompensēt valsts izdevumus par dabas resursu izpēti, un to daudzuma un kvalitātes saglabāšanu.

Nodoklis ir jāmaksā reizi trijos mēnešos līdz ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam. Nodokļi ir jāmaksā uz priekšu un iemaksas ir jāaprēķina kā vienādas daļas no gada maksas, kura tiek aprēķināta no sagaidāmajiem dabas resursu lietošanas apjomiem. Gada beigās nodoklis ir jāaprēķina balstoties uz izlietoto resursu daudzumu un jāiesniedz Valsts nodokļu inspekcijā līdz nākamā gada 1. februārim.

Soda nauda par nodokļa nesamaksāšanu ir 0,5% dienā.

Nodokļi par Valsts dabas resursiem ir jāiekļauj ražošanas izmaksās un jāiemaksā valsts budžetā.

2.5. Zemes nodoklis

Zemes nodokļa objekts ir privātīpašumā esoša zeme.

Ikgadējā zemes nodokļa likme ir 1,5% no zemes vērtības (mežu gadījumā – neskaitot koku vērtību).

No nodokļa ir atbrīvoti koplietojuma ceļi un zemes gabali, kas pieder ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām misijām (uz paritātes bāzes).

Jaunajiem zemes īpašniekiem ir jāmaksā nodoklis par visu gadu, ja zemes gabals tiek iegādāts gada pirmajā pusē un sākot no nākamā gada. Ja zemes gabals tiek iegādāts gada otrajā pusē, tad nodoklis ir jāsāk maksāt no nākamā gada. Zemes pārdošanas gadījumā, ja zeme tiek pārdota gada pirmajā pusē, tad nodoklis nav jāmaksā par šo gadu, ja gada otrajā pusē, tad ir jāmaksā par visu gadu.

Zemes nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas noteikumus nosaka pilsētu un rajonu padomes.

Nodokļa maksātājiem, kuri nav samaksājuši nodokli noteiktajā laikā, ir jāmaksā soda nauda 0,5% apmērā, līdz brīdim, kad nodoklis tiek samaksāts.

2.6. Akcīzes nodoklis

“Likums par akcīzes nodokli” regulē noteiktu preču aplikšanu ar akcīzes nodokli.

Nodoklis ir jāmaksā juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī organizācijām bez juridiskās personas tiesībām, kuras ir sekojošu preču ražotājas vai importētājas:

1) etilalkohols, nedenaturēts spirts un alkoholiskie dzērieni ieskaitot alu;

2) smēķējamā tabaka un tabakas produkti;

3) kafija, šokolāde un ēdieni, kuru sastāvā ir kakao;

4) juvelierizstrādājumi, zelts un sudrabs izņemot mākslīgās dārglietas un monētas;

5) dzinēju degviela, izņemot aviācijas degvielu, dīzeļdegviela;

6) luksusa automašīnas;

7) elektrība;

8) erotiskas vai varmācīgas dabas publikācijas.

Apliekamā vērtība ir:

1) precēm, kas ražotas Lietuvas Republikā – preču pārdošanas cena neskaitot PVN;

2) importētajām precēm – preču muitas vērtība ieskaitot muitas nodevu.

Nodokļa atvieglojumi

Ar akcīzes nodokli nav jāapliek:

1) alkoholiskie dzērieni un to izejmateriāli, kurus importē valsts uzņēmumi, kuri ir licencēti ražot alkoholiskos dzērienus;

2) precēm, kuras tiek eksportētas.

Ar akcīzes nodokli netiek aplikts etila alkohols, ja, tas tiek pārdots:

1) Lietuvas Republikas uzņēmumam, šņabja, liķiera medalus vai etiķa ražošanai;

2) Farmācijas uzņēmumiem un medicīnas uzņēmumiem medicīniskiem vai farmācijas mērķiem un veterinārajiem uzņēmumiem veterināriem mērķiem.

Taksācijas periods (izņemot akcīzes nodokli importētām precēm) ir viens kalendārais mēnesis. Nodoklis ir jāaprēķina un jāsamaksā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

2.7. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

Šo nodokli maksā Lietuvas iedzīvotāji un Lietuvā dzīvojošie ārvalstnieki. Ienākumu nodokļa likme ir:

1. 33% apmērā no gūtajiem ienākumiem personām, kuras savus ienākumus guvušas Lietuvas Republikā strādājot algotu darbu;

2. 35% apmērā no gūtajiem ienākumiem personām, kuras savus ienākumus guvušas strādājot papildus algotu darbu;

3. 13% apmērā autoru honorāriem;

4. 8% apmērā ienākumiem, kuri piešķirti kapitālieguldījumiem uzņēmumos;

5. 24% apmērā no gūtajiem ienākumiem uzņēmumiem, kuri savus ienākumus guvuši Lietuvas Republikā;

6. 20% apmērā citiem ienākumiem, kurus guvušas personas.

Ienākumu nodokli atskaita no darba algas tajā pašā dienā, kad tā tiek aprēķināta un uzņēmumam aprēķinātais nodoklis jāiemaksā 20 dienu laikā attiecīgā kalendārā mēneša ceturksnī. No ienākuma nodokļa maksāšanas atbrīvotas personas, kuru darba alga ir mazāka par 191 LTL ($47.75). Vēl no ienākuma nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas dažādas kategorijas, piemēram, - invalīdi un vientuļās mātes (tēvi).

Ienākuma nodoklis netiek atskaitīts no pensijām un stipendijām.

Iedzīvotāju ienākumu nodokli ir jāmaksā:

1) personām, kuras saņem ienākumus no viņu darba uzņēmumos un organizācijās Lietuvas Republikas teritorijā un ārvalstu uzņēmumos, institūcijās un organizācijās, kuras pieder Lietuvai;

2) Lietuvas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri saņem ienākumus no iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem, institūcijām un organizācijām Lietuvas teritorijā un ārpus tās robežām, kas nav saistītas ar darba attiecībām;

3) Privātuzņēmumi, vai līgumsabiedrības bez juridiskās personas tiesībām un līgumsabiedrības, kuras saņem ienākumus no komercdarbības, kura reģistrēta noteiktajā kārtībā.

Ārvalstnieki un personas, kurām nav Lietuvas Republikas pilsonība maksā šo nodokli tāpat kā Lietuvas Republikas pilsoņi. Ja starptautiskie līgumi paredz citu maksāšanas kārtību, tad ienākumu nodoklis tiek maksāts atbilstoši šiem līgumiem.

Ar ienākumu nodokli nav jāapliek:

1) atlaišanas un vecuma pensijas, kuras maksā valsts sociālās apdrošināšanas fondi un valsts vai vietējās pašvaldības budžeti;

2) stipendijas vai citi pabalsti un maksājumi, kurus maksā no stipendiju fondiem priekš studentiem, kuri mācās valsts budžeta finansētās izglītības iestādēs.

Sekojoši ikmēneša ienākumi naudā un jebkura veida atlīdzībā, kura ir saņemta par darbu ir jāiekļauj apliekamajā ienākumā:

1) algas, ieskaitot dažādus papildus maksājumus, slimības un maternitātes pabalstus, kuri tiek saņemti no sociālās apdrošināšanas – kopā aprēķinātās summas par mēnesi;

2) vienreizējas prēmijas, apliekamas izmaksas un citi maksājumi – summas, kas izmaksātas mēneša laikā;

3) pēc atbrīvošanas no darba, darbiniekam ir jāmaksā kompensācija likumā noteiktā apjomā, kā arī kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un citas kompensācijas. Tās ir jāsadala tik daudz daļās, lai attiecīgie maksājumi veidotu vidējo mēneša algu un katrs no tiem ir jāapliek atsevišķi pēc noteiktajām nodokļu likmēm.

Sekojošie ienākumi nav jāapliek ar nodokli:

1) sociālās apdrošināšanas un sociālās palīdzības maksājumi, ko maksā valsts un sociālās apdrošināšanas resursiem, ieskaitot slimības un maternitātes pabalstus; pabalstus, kurus izmaksā Lietuvas Republikas valdība vai vietējās pašvaldības, kā arī pabalstus, kurus izmaksā labdarības fondi un organizācijas, pabalsti, kurus maksā uzņēmumi darbinieka ģimenes locekļa nāves gadījumā, kā arī par pabalstiem, ko izsniedz valsts budžets dabas katastrofu un ugunsgrēku gadījumā;

2) kompensācijas par materiāliem un morāliem kaitējumiem, kā arī kompensācijas tādos apjomos, kas noteikti Lietuvas Republikas likumos:

par darījumu braucienu izdevumiem;

par ēdienu cenas samazināšanu uzņēmumu ēdnīcās un kafejnīcās un citiem darbinieku izdevumiem, kas saistīti ar biznesu;

3) balvas, kas saņemtas personiskās svinībās vai sacensībās vai jebkurā citā gadījumā, ja šo dāvanu un balvu vērtība nepārsniedz ienākumu minimumu, līdz kuram nodoklis nav jāmaksā.

Uzņēmumiem, institūcijām un organizācijām, kurām ir apakšstruktūras, kuras atrodas citās pašvaldībās ir jāpārskaita ienākumu nodokļi, kuri ieturēti no to darbinieku ienākumiem, kuri strādā šajās apakšstruktūrās tās pašvaldības budžetā. Nodokļi ir jāpārsūta tikai gadījumos, ja šajās apakšstruktūrās strādā vairāk nekā 20 darbinieku.

Pārmaksātā ienākuma nodokļa atmaksa ir atļauta tikai periodā, kas nepārsniedz 2 gadus no mēneša, kurā pārmaksa tika atklāta.

2.8. Uzņēmuma ienākumu nodoklis

Šī nodokļa maksātāji ir uzņēmumi, kas nodarbināti komerciālās aktivitātēs, kā arī ar šo nodokli apliek bezpeļņas organizāciju peļņu, kas gūta no komerciālas darbības.

No bruto ieņēmumiem var atskaitīt izdevumus kas:

· saistīti ar faktisko tirgošanu un izplatīšanu;

· ar nodokļiem aplikto pārdošanu;

· uzrādīti likumos un valdības lēmumos.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir 29% no apliekamā ienākuma. Tomēr labojumā, kurš izdarīts likumā “Par uzņēmuma ienākumu nodokli” (spēkā no 1997. gada 1. aprīļa) ir ieviestas divas jaunas nodokļa likmes:

· nodokļa piemērošana 0% (agrāko 10%) apmērā no apliekamā ienākuma, kurš izlietots kapitālieguldījumiem;

· 15% likme ir spēkā ārvalstu uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Lietuvas Republikā, bet saņem ienākumus no Lietuvas uzņēmumiem par tirgus pētīšanu, konsultēšanu, komisijas naudas ienākumus no preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem vai licencēm.

Uzņēmumiem, kas iesaistīti lauksaimniecības un zemkopības produkcijas ražošanā, bezpeļņas organizācijām, maziem uzņēmumiem, uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu un uzņēmumiem, kuri nodarbina invalīdus ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem. Maksājumi un soda naudas var tikt atliktas drošiem uzņēmumiem. Situācijā kad uzņēmums ir piemērots samazinātai nodokļu likmei, šī likme arī ir piemērojama.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme lauksaimniecības uzņēmumiem ir 10 procenti.

2.9. Valsts Nodokļu Inspekcijas darbība Lietuvas Republikā

Lietuvas Republikas Valsts Nodokļu Inspekcija (VNI) administrē nodokļus, kas noteikti likumā “Par nodokļu administrēšanu”. Tā ir valsts institūcija, kuru ir dibinājusi Lietuvas Finansu Ministrija un kura tiek finansēta no valsts budžeta. VNI ir juridiska organizācija ar savu bankas kontu, zīmogu un simboliem.

VNI sadarbojas un apmainās ar informāciju ar nodokļu administratoriem, valsts un starptautiskām iestādēm, kas pārvalda nodokļu maksājumus.

Valsts Nodokļu Inspekcija sadalās trīs daļās:

1. Centrālā VNI;

2. Teritoriālā VNI;

Teritoriālās VNI iestādes ir pakļautas centrālajai VNI.

Valsts Nodokļu Inspekcija ir pakļauta Finansu Ministrijai un to vada direktors, kuru pēc finansu ministra ieteikuma nozīmē un no darba atbrīvo Lietuvas Republikas premjerministrs. Valsts Nodokļu inspekcijas direktors par savu darbību atbild finansu ministram.

2.9.1. Vietējās nodokļu administrācijas darba organizēšana

Pēc VNI direktora ieteikumiem finansu ministrs izveido tik daudz teritoriālos VNI, cik nepieciešams un nosaka to darbības teritoriju. Teritoriālā VNI direktors ņemot vērā centrālā VNI rekomendācijas apstiprina teritoriālā VNI struktūru. VNI direktors nozīmē un atbrīvo no darba teritoriālo VNI direktorus. Teritoriālās VNI direktors par savu darbību atbild centrālajam VNI.

2.9.2. Nodokļu inspektoru tiesības un pienākumi

Nodokļu inspektoram ir:

1) jāuztur ieraksti par nodokļu maksājumiem un citiem maksājumiem valsts (pašvaldību) budžetā;

2) jākontrolē maksājumu valsts (pašvaldību) budžetā pareizība, jāpieprasa procentus par novēlotiem maksājumiem un soda naudas, kas uzliktas atbilstoši nodokļu likumiem, kā arī atgriezt pārmaksas un nepareizie iekasētus nodokļus, procentu maksājumus un soda naudas.

3) jāievieš pašvaldību lēmumus, kas attiecas uz noteikumiem par nodokļu atvieglojumiem, iekasēšanu un ieskaitīšanu budžetā;

4) jāsadala nodokļus un citus maksājumus valsts un pašvaldību budžetos;

5) jāorganizē konfiscēto, bezsaimnieku un valsts mantoto īpašumu un labumu, uzskaiti, novērtēšanu un pārdošanu;

6) ar Lietuvas Republikas Seima, valdības un finansu ministrijas atļauju jāpublicē nodokļu likumus un sagatavo to projektus ieviešanai;

7) jāsniedz izskaidrojumus nodokļu maksātājiem attiecībām un nodokļu maksāšanas strīdus jautājumiem;

8) jāsagatavo un jānodrošina finansu ministram Lietuvas Republikas vadības nodokļu likumu un dekrētu projekti un citi priekšlikumi, kas attiecas uz taksācijas procedūru uzlabošanu;

9) jāveic pētījumi atbilstoši viņu kompetencei;

10) jāizpilda pienākumi atbilstoši citiem likumiem..

Centrālā VNI ir tieši pakļauta Finansu Ministrijai un tā iekasē valstī noteiktos nodokļus un nodevas, teritoriālā VNI iekasē vietējos nodokļus un nodevas, savukārt teritoriāli centrāla VNI iekasē savā teritorijā maksātos valsts noteiktos nodokļus un nodevas, kurus tālāk nodod centrālai VNI.

3. NODOKĻU SISTĒMA IGAUNIJĀ

Nodokļu sistēma Igaunijā sastāv no vairākiem nodokļu likumiem. No tiem apskatīju “Taksācijas aktu” (1993. gada 16. decembris), “Ienākuma nodokļa likums” (pieņemts 1999. gada 15 decembrī, spēkā stājās ar 2001. gada 1. janvāri), “Pievienotās vērtības nodokļa likums” (stājās spēkā 2001. gada martā), “Tabakas akcīzes nodevas likums” (1994. gada 29. jūnijs), “Degvielas akcīzes nodevas likums”, “Iesaiņojuma akcīzes nodevas likums” (1996. gada 19 decembris), “Muitas likums” (2000. gada decembris); “Muitas novērtējuma likums” (1995. gada 8. februāris), u.c. muitas likumi, “Azartspēļu nodokļa likums” (1995. gada 6. decembris), “Zemes nodokļa likums”, “Valsts atalgojumu likums” (1997. gada 22. oktobris), “Sociālā nodokļa likums”, “Pašvaldību nodokļu likums”.

Nodokļu sistēma Igaunijā sastāv no valsts nodokļiem, kurus nosaka nodokļu likumi un vietējiem nodokļiem, kurus nosaka vietējās pašvaldības vai pilsētu padomes to teritorijā ko nosaka likums.

Valsts nodokļi ir:

1) akcīzes nodeva;

2) ienākuma nodokļi;

3) azartspēļu nodoklis;

4) dāvinājumu un mantojumu nodoklis;

5) pievienotās vērtības nodoklis;

6) zemes nodoklis;

7) sociālais nodoklis;

8) muitas nodeva;

9) smagā autotransporta nodoklis.

3.1. Pievienotās vērtības nodoklis

Šī nodokļa maksātāji ir uzņēmumi, kuru apliekamās piegādes (izņemot importu) kalendārā gada laikā pārsniedz 250 000 EEK.

Nodoklis tiek maksāts par darījumiem ar precēm un pakalpojumiem Igaunijā un par preču importu.

Izņēmumi:

1) izglītība;

2) publiskie pasta pakalpojumi un pastmarkas;

3) medicīnas un ar veselību saistītie pakalpojumi;

4) apbedīšanas piederumi un pakalpojumi;

5) banku un apdrošināšanas pakalpojumi;

6) azartspēļu organizēšana;

7) loterijas biļetes;

8) mājokļu izīrēšana;

9) sociālie pakalpojumi;

10) noteiktas preces, kuras importējušas diplomātiskās personas vai pakalpojumi, kurus saņēmušas šīs personas (kā noteikusi finansu ministriju);

11) preces, kuras importējušas fiziskas personas, līdz finansu ministrijas noteiktajam apjomam.

Nodokļa likme ir 18% no apliekamās vērtības. 5% nodokļu likme tiek piemērotas:

1) grāmatām (izņemot mācību grāmatas pamatskolām un ģimnāzijām)

2) zālēm un medicīnas aparatūrai;

3) bīstamo atkritumu apstrādei.

0% nodokļu likme tiek piemērota:

1) eksportam;

2) abonējamiem periodiskajiem izdevumiem;

3) biļetes uz teātra uzvedumiem un koncertiem, kurus organizē teātri un koncertorganizācijas, kuras iekļautas Kultūras ministrijas apstiprinātā sarakstā;

4) mācību grāmatām pamatskolām un ģimnāzijām;

5) precēm un pakalpojumiem, kuri tiek pārdoti bezpeļņas asociācijām un organizācijām, kurām ir nodokļu brīvdienas sarakstā, kuru ir apstiprinājusi Igaunijas Republikas valdība;

Nodokļa periods ir kalendārais mēnesis un PVN ir jāieskaita budžetā līdz nākamā mēneša 20 datumam.

Nodoklis pilnībā tiek ieskaitīts valsts budžetā. Uzņēmumu reģistrāciju veic Nacionālā Nodokļu Padome, kura arī administrē PVN par iekšzemes precēm un pakalpojumiem. Muitas Padome administrē nodokli par importu.

3.2. Sociālais nodoklis

Nodokļa bāze ir darba devēja maksājumi naudā un jebkurā citā veidā fiziskajām personām. Fiziskās personas, kas maksā nodokli no ienākuma, kurš tiek iegūts no uzņēmējdarbības, par katru apdrošināmo personu, kas spējīga strādāt, katru mēnesi nodokli maksā ne mazāk kā no minimālās mēnešalgas, un ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas.

Nodokļa likme ir 33 procenti no apliekamā apjoma. Nodoklis ir jāaprēķina ik mēnesi un naudas pārvedums atbilstoši aprēķinātajam nodoklim ir jāizdara ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 10. datumam.

Kopš 1999. gada 1. janvāra sociālā nodokļa maksājumi ir personificēti un veido pensiju maksājumus, kuri tiks ņemti vērā. Nodoklis uzkrājas valsts budžeta veselības un pensiju apdrošināšanas fondā.

3.3.Zemes nodoklis

Nacionālais zemes nodoklis tiek maksāts par visu zemi izņemot:

1) vietas, kurās ir aizliegta ekonomiskā darbība;

2) zemi uz kuras atrodas ārvalstu diplomātisko vai konsulāro misiju ēkas;

3) kapsētas un zemi zem baznīcām un draudžu tempļiem;

4) zemi, kuru izmanto cita valsts vai starptautiska organizācija. Papildus tam, pašvaldību zemes nodoklis netiek maksāts par zemi, kura pieder pašvaldībām vai vispārējas lietošanas zeme, kuras lietošana ir atkarīga no pašvaldības lēmuma.

Zemes vērtību nosaka “Likums par Zemes Vērtību.

Ir tikai divi pagaidu izņēmumi:

1) līdz 2002. gada 31. decembrim zemei zem kultivētām platībām, ko izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā vai atstāj dabisku zālaini, ir 0,3% un 1,0% no novērtētās ikgadējās vērtības.

2) Pensionāri var tikt atbrīvoti no zemes nodokļa maksāšanas, ja viņu zemes gabals pilsētā nav lielāks par 0,1 hektāri vai 1,0 hektāri lauku municipalitātēs, ar noteikumu, ka pretendents uz atbrīvošanu no nodokļa izmanto šo zemi dzīvošanai un nesaņem īres maksu par tiesību nodošanu citām personām šo zemi lietot.

Nodokļa likme ir 0,5 – 2,0 procenti no apliekamās vērtības. Nodoklis par zemi, vietās, kurās ir ierobežota ekonomiskā aktivitāte, ar Igaunijas valdības lēmumu tiek noteikts 25, 50 vai 75 procentu apmērā no nodokļa likmes. Nodoklis tiek maksāts 3 reizes gadā – 15 aprīlī, jūlijā un oktobrī.

Nodoklis 100% apmērā tiek ieskaitīts pašvaldību budžetā primārā līmeņa vietējā pašvaldībā. Nodokļa administrators ir Nacionālā Nodokļu Padome.

3.4. Azartspēļu nodoklis

Ar azartspēļu nodokli apliek ienākumus no prasmju spēlēm, totalizatoriem, derību slēgšanas un loterijām, spēļu galdiem un spēļu automātiem, kurus izmanto gadījuma spēlēs un kuri atrodas licencētās vietās.

Nodokļu bāze ir iemaksas no kurām tiek izmaksāti laimesti. Nodokli maksā pilnvaroti operatori. Nodokļa periods ir viens mēnesis loterijām un gadījuma un prasmju spēlēm. Totalizatoriem nodokļa periods ir derību periods (kuram ir jābūt tajā pašā finansu gadā). Nodokļa deklarācija (pat, ja nav apliekamu ienākumu) ir jāiesniedz un ar budžetu ir jānorēķinās līdz nākamā kalendārā mēneša 15. datumam.

Nodokļa likme ir:

1) 3000 EEK par katru spēļu mašīnu;

2) 10 000 EEK par katru spēļu galdu.

Par derību slēgšanu likme ir 30%, totalizatoram likme ir 5 procenti; prasmju spēlēm likme ir 18 procenti un loterijām likme ir 16 procenti.

5% no ienākumiem no šī nodokļa tiek ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kurā notiek azartspēles. No ienākumiem, kurus gūst valsts budžets no tām pašām darbībām 30 procentus saņem Igaunijas Nacionālais Kultūras Centrs un 7 procentus Igaunijas sarkanais krusts. Atlikušie 63% tiek izmantoti, lai atbalstītu programmas, kuras tieši palīdz bērniem, ģimenēm, vecām un sakropļotām personām. Ienākumus no loterijām, saņem valsts budžets ar noteiktu mērķi (galvenokārt kultūras un sabiedrības subsidēšanai). Ienākumi no loterijām, kuras ir izveidotas, lai finansētu noteiktas programmas vai pasākumus ir jālieto tikai šiem mērķiem. Nodokli administrē Nacionālā Nodokļu Padome.

3.5. Akcīzes nodoklis

Tabaka

Akcīzes nodokļa subjekts ir tabakas produkti (smēķējamā tabaka, cigaretes, krievu cigaretes, cigāri, cigarellas, šņaucamā un zelējamā tabaka, kā arī citi nenosaukti tabakas produkti), kuri ražoti Igaunijā vai importēti Igaunijā.

Ieņēmumi no šī nodokļa tiek ieskaitīti valsts budžetā. 3,5% no ieņēmumiem tiek pārskaitīti Igaunijas Kultūras Talantu Fondam, 0,5% tiek iztērēti fizkultūrai un sporta fondiem. Nodokli maksā Igaunijas ražotājs vai importētājs. Nodoklis tiek samaksāts iegādājoties akcīzes ieņēmuma markas, kuru cena atbilst akcīzes nodokļa likmei.

Ar akcīzes nodokli neapliek tabakas produktus, kuri tiek eksportēti vai kurus Igaunijā ieved tūristi apjomā, ko regulē muitas noteikumi.

Akcīzes nodokļa likmes tabakas produktiem ir:

	Apliekamais produkts	Akcīzes nodokļa likme EEK	Nodokļa mērvienība
1.	Cigaretes	5,50	1 – 20 cigaretes paciņā
2.	Krievu cigaretes	5,5,0	1 – 20 cigaretes paciņā
3.	Cigarillas	5,50	1 – 20 cigaretes paciņā
4.	Cigāri	5,00	1 cigārs
5.	Smēķējamā tabaka	7,00	1 – 50 grami paciņā
6.	Zelējamā tabaka	7,00	1 – 50 grami paciņā
7.	Citi tabakas produktu	7,00	1 – 50 grami paciņā

Alkohols

Akcīzes nodoklis tiek piemērots vīnam, alum, rūgstošajiem dzērieniem, starpproduktiem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko Igaunijā ražo vai importē. Nodoklis tiek ieskaitīts valsts budžetā. 3,5% no ieņēmumiem tiek pārskaitīti Igaunijas Kultūras Talantu fondam.

Akcīzes nodoklis netiek maksāts par alkoholu, kas:

1) tiek eksportēts;

2) tiek lietots diplomātisko attiecību kontekstā;

3) ir denaturēts;

4) Igaunijā to ieved tūristi noteiktā apjomā;

Akcīzes nodoklis netiek maksāts par spirtu, kas tiek lietots

1) medicīnā;

2) farmācijā;

3) veterinārijā, medicīniskā vai zinātniskā izpētē vai apmācībā;

4) kosmētikas produktu ražošanā

Nodokļa likmes ir

Apliekamais produkts	Akcīzes nodokļa likme EEK
1. Alus (uz hektolitru / alkohola pakāpi)	55
2. Vīnu (par hektolitru)	1040
3. Fermentētiem dzērieniem ar etanola saturu līdz 6% no tilpuma (ieskaitot) (par hektolitru)	325
4. Fermentētiem dzērieniem ar etanola saturu virs 6% no tilpuma (par hektolitru)	650
5. Starpprodukti (par hektolitru)	1600
6. Citi alkoholiski dzērieni (uz hektolitru / alkohola pakāpes)	145

Iepakojuma

Akcīzes nodoklis, kas jāmaksā par iesaiņojumu par iesaiņojumu, kas ir pildīts Igaunijā vai importēts vai reimportēts Igaunijā.

Ienākumi no akcīzes nodokļa tiek ieskaitīti valsts budžetā.

Nodokli maksā vai nu iesaiņojuma importētājs vai iesaiņojuma lietotājs – tas kurš aizpilda iesaiņojumus ar precēm, vai arī reimportētājs.

Akcīzes nodokļa izņēmumi ir līdzīgi tiem, kuri ir pārējām akcīzes precēm. Papildus tam, ar akcīzes nodokli netiek aplikti iesaiņojumi, kuriem vismaz 60 procenti ir atkal izmantojami atkārtoti.

Nacionālā Nodokļu Padome administrē nodokli par iekšzemes iepakojumiem un Muitas Padome administrē nodokli par importētajiem iekšzemes iepakojumiem.

Apliekamais iesaiņojums	Akcīzes nodokļu likme EEK
Alkohola iesaiņojums	Uz iepakojumu	Uz litru

Stikls un keramika	0,50	2,00
Plastika	1,00	2,00
Metāls	0,75	2,00
Cits	0,25	1,00

Nealkoholisko dzērienu iepakojums
	0,50	2,00
Stikls un keramika	1,00	2,00
Plastika	0,75	2,00
Metāls	0,25	1,00

3.6. Ienākumu nodoklis

Igaunijas Republikā nesen ir pieņemts jauns “Ienākumu nodokļa likums”, kas stājās spēkā ar 2000. gada 1. janvāri. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm viņā ir apvienots gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis, taču tā kā mana kursa darba uzdevums ir salīdzināt nodokļus visās trijās Baltijas valstīs, tad es apskatīšu atsevišķi šī likuma punktus, kuri attiecas uz iedzīvotāju ienākumu nodokli un uz uzņēmumu ienākumu nodokli.

3.6.1. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāze ir Igaunijas pilsoņu gūtie ienākumi visā pasaulē. Cilvēki, kuri nav Igaunijas pilsoņi maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli par tiem ienākumiem no avotiem Igaunijā, kuri ir aprakstīti Ienākumu nodokļa likumā.

Aprēķinot iedzīvotāju ienākumu nodokli pamata atvieglojums ir 12 000 EEK taksācijas perioda laikā.

Ienākumu nodoklis nav jāmaksā par:

1) dividendes, kuras tiek apliktas ar nodokli atbilstoši ienākumu nodokļa likumam;

2) noteikti ienākumi no kapitāla;

3) pensijas, kuras maksā balstoties uz Publiskā pensiju apdrošināšanas likuma pamata;

4) skolas maksas, kuras maksā balstoties uz likuma pamata;

5) papildatvieglojumi;

6) kompensācijas, kuras izmaksā darbiniekiem par negadījumiem darba vietā;

7) komandējumu dienas naudas un kompensācijas;

8) kompensācijas par privātā autotransporta izmantošanu;

9) nauda, ko darbiniekiem izmaksā reprezentācijas izdevumu segšanai;

10) apdrošināšanas atlīdzības;

11) bērnu pabalsti;

12) bērnu pabalsti un citi pabalsti un kompensācijas, kuras izmaksā no valsts, pašvaldību vai sociālās apdrošināšanas budžetiem;

13) mantojumi un dāvinājumi;

14) nauda, kas saņemta īpašuma reformas gaitā;

15) vinnesti loterijās;

16) kompensācijas, kas noteiktas likumā vai ar Igaunijas Republikas valdības lēmumu;

17) starptautiskās kultūras un zinātnes godalgas un balvas;

18) atsavinājuma maksājumi un kompensācijas, kas saņemtas par atsavināšanu.

Ar nodokli neapliekas dokumentāli pierādāms fiziskas personas ienākums, kurš gūts no pašražotas, neapstrādātas lauksaimniecības produkcijas pārdošanas līdz 45 000 EEK apjomam.

Vispārējā ienākumu nodokļu likme ir 26 procenti. Nodokļu likme par autoratlīdzībām, maksājumiem nerezidentiem par Igaunijā sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par maksājumiem māksliniekiem un sportistiem ir 15 procentiem. Par pensijām (izņemot iepriekš aprakstītās) – 10 procenti.

Taksācijas periods ir viens kalendārais gads.

Kopš 1996, gada 1. janvāra nodokļu ieņēmumi no ienākumu nodokļa tiek sadalīti 44 procenti – valsts budžetā un 56 procenti tās pašvaldības budžetā, kurā iedzīvotājs ir reģistrēts.

3.6.2. Uzņēmumu ienākumu nodoklis

Jaunajā likumā principi un koncepcijas ir pilnībā izmainīti. Līdz 1999. gada 31. decembrim uzņēmuma apliekamais ienākums tika aprēķināts saskaņā ar nodokļu likumu izmainot tā tīro ienākumu balstoties uz ienākumu paziņojumu (peļņas un zaudējumu ziņojums) (līdzīgi kā tas notiek Latvijā). No 2000. gada 1. janvāra Igaunijas uzņēmumi un ārvalstu uzņēmumu pastāvīgās pārstāvniecības (ieskaitot atzarojumus) ir ienākumu nodokļa subjekti tikai ņemot vērā visus izdevumus (gan esošos, gan uzskatāmos), ieskaitot:

· dividendes un cita veida peļņas sadali;

· papildatvieglojumus;

· dāvanas, ziedojumus un reprezentācijas izdevumus un

· izdevumus un maksājumus, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību;

Visi izdevumi tiks aplikti ar ienākumu nodokli pēc 26 procentu likmes no apliekamā maksājuma.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa periods ir viens mēnesis. Tas ir jāaprēķina un jāiemaksā budžetā līdz nākamā mēneša 10. datumam.

Pēc jaunā ienākumu nodokļa likuma, uzņēmuma ienākumi netiek aplikti ar ienākuma nodokli, ja tie netiek sadalīti ārpus uzņēmuma, neatkarīgi no tā, vai tie tiek reinvestēti vai tikai paturēti.

4. NODOKĻU SISTĒMU SALĪDZINĀŠANA

Esmu apskatījis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nodokļu sistēmas, iepazinies ar katru atsevišķi, un tādēļ varu veikt zināmu salīdzināšanu. Šajā nodaļā aplūkošu vairākus nodokļus, kuriem ir līdzīgas vai vienādas nodokļu likmes, kā arī nodokļus, kuriem ir lielākas atšķirības nodokļu sistēmās. Lai vieglāk būtu salīdzināmi lielumi, kuri doti Igaunijas kronās un Lietuvas litos, es dotās summas konvertēšu Latvijas latos pēc kursa: 1 EEK = 0,0354 Ls un 1 LTL = 0,158 Ls.

Salīdzinot Lietuvu ar Latviju varam secināt, ka jau nodokļu ieskaitīšanas kārtība budžetā ir atšķirīga. Ja Lietuvas Republikā ir divi - neatkarīgais valsts budžets un neatkarīgais pašvaldību budžets, tad Latvijā ir Valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un pašvaldību speciālais budžets.

Nodokļu sistēmu nevar skatīt atdalīti no valsts ekonomiskā stāvokļa un budžeta ieņēmumiem. Lietuvas un Igaunijas makroekonomiskā attīstība ir Latvijas ārējā ekonomiskā vide, tāpat kā Lietuvai un Igaunijai Latvijas attīstība. Lietuvā IKP 2000. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 2.3 %. Ekonomisko izaugsmi veicināja minerālo produktu eksports, jo naftas cenas pasaules tirgū pieauga. Gada sākumā visai zemais iekšzemes pieprasījums kopā ar eksporta pieaugumu veicināja nelielu maksājumu bilances tekošā konta uzlabošanos, tomēr importa pieaugums neļāva deficītam palikt zemā līmenī.

Igaunijā ekonomiskās attīstības atsākšanos 1999. gada otrajā pusē veicināja ekonomiskajai izaugsmei labvēlīgu apstākļu rašanās Rietumeiropā. 2000. gada pirmajā pusē Igaunijas IKP, salīdzinot ar 1999. gada atbilstošo periodu, pieauga par 6,4 %. Attīstības pamatā bija uz eksportu orientēto rūpniecības nozaru (kokapstrāde, papīra ražošana, tekstilrūpniecība, elektronika) ražošanas apjomu pieaugums.

Latvijā savukārt saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2000. gada deviņos mēnešos IKP pieauga par 5,4%, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu. Tas liecina, ka Latvijas ekonomikā nostiprinās pozitīvās attīstības tendences. IKP pieaugumu galvenokārt veicināja pakalpojumu sektora veiksmīga attīstība. Savukārt, pakalpojumu sektora pieaugumu visvairāk ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecības nozarē (īpatsvars IKP struktūrā – 18,2%) – par 8,1%, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (17%) – par 4,7%, komercpakalpojumu sfērā (9,5%) – par 14,8%, kā arī banku sektorā (4,7%) – par 9,0%.

4.1. Pievienotās vērtības nodokļa salīdzinājums

Latvijā PVN jau tagad tiek piemērots atbilstoši ES direktīvām. Lai gan Eiropas Savienības valstīs šā nodokļa vispārējā likme nedrīkst būt zemāka par 15 %, daudzās valstīs tā ir noteikta ievērojami augstāka. Piemēram, Itālijā – 20%, Austrijā – 20%, Īrijā – 21%, Somijā 22%, bet Zviedrijā un Dānijā – 25 %. Latvijā tāpat kā Lietuvā un Igaunijā šā nodokļa likme ir 18 procenti.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas 2000. gadā salīdzinot ar 1999. gadu ar PVN neapliekamo darījumu vērtība ir pieaugusi par 27,5%, kas ir daudz vairāk nekā PVN ieņēmumu pieaugums. PVN 0% likme tiek piemērota preču un pakalpojumu eksporta darījumiem, starptautiskā transporta pakalpojumiem un tranzīta darījumiem, kuru 2000. gada vērtība ir pieaugusi par 10,6 %.

Salīdzinājumā ar Latviju, Igaunijā PVN 0% likmi piemēro arī abonējamiem periodiskajiem izdevumiem, biļetēm uz teātra uzvedumiem un koncertiem, kurus organizē teātri un koncertorganizācijas, kuras iekļautas Kultūras ministrijas apstiprinātā sarakstā, kā arī mācību grāmatām pamatskolām un ģimnāzijām un precēm un pakalpojumiem, kuri tiek pārdoti bezpeļņas asociācijām un organizācijām, kurām nav jāmaksā nodokļi pēc Igaunijas Republikas valdības apstiprinājuma. Latvijā šīs preces un pakalpojumi ir atbrīvoti no nodokļu maksāšanas. Rezultātā PVN nav jāmaksā kā Latvijā, tā Igaunijā, tomēr likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ir šādas atšķirības. Igaunijā bez PVN 18% un 0% likmēm pastāv arī 5% likme, kura netiek piemērota ne Latvijā, ne Lietuvā. Igaunijā ar PVN 5% likmi tiek apliktas grāmatas (izņemot mācību grāmatas pamatskolām un ģimnāzijām), zāles un medicīnas aparatūra, kā arī bīstamo atkritumu apstrāde.

Igaunijā Pievienotās vērtības nodokli ir jāsāk maksāt, ja uzņēmuma apliekamās piegādes (izņemot importu) kalendārā gada laikā pārsniedz 250 000 EEK (8850 Ls). Latvijā savukārt, ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām. Lietuvā personas, kuru ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas (neieskaitot ilgtermiņa ieguldījumus) neskaitot PVN ir mazāki par 5000 litiem (790 Ls) neaprēķina un nemaksā PVN budžetam. PVN, kurš ir samaksāts par preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu netiek atmaksāts.

Personas, kuru ienākumi ir no 5000 (790 Ls) līdz 15000 litiem (2370 Ls) gadā, var brīvprātīgi reģistrēties kā PVN maksātāji.

Ja šo personu ikgadējie ienākumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 15000 litu (2370 Ls) gadā, tām ir jāaprēķina un jāmaksā PVN atbilstoši vispārējām PVN maksāšanas procedūrām sākot ar mēnesi, kad ienākuši ir pārsnieguši minēto apjomu.

No tā mēs varam secināt, ka neskatoties uz vienādo PVN likmi, šis nodoklis katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīgi maksājams un atšķirīgi ir tā maksātāji. Latvijā šajā ziņā nodokļu maksātājiem ir vislielākās iespējas izvēlēties vai būt nodokļa maksātājam ar visām no tā izrietošajām sekām vai nebūt. Tas uzlabo uzņēmējdarbības vidi valstī, jo ir daudz vieglāk uzsākt uzņēmējdarbību ar maziem līdzekļiem.

4.2. Uzņēmumu ienākuma nodokļa salīdzinājums

Lai veicinātu kapitāla piesaisti uzņēmējdarbībai, Latvijā ir relatīvi zema uzņēmumu ienākuma nodokļa likme – 25%. Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir noteiktas nodokļa atlaides mazajiem un lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī joprojām tiek piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem. Nodokļu atlaides ir paredzētas arī Liepājas un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. 2000. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi Latvijā bija 73,7 milj. latu, kas ir 98,7% no gada plāna. 2000. gada otrajā pusē uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi strauji samazinājās, jo tika veiktas nodokļu atmaksas lielajiem uzņēmumiem, kā rezultātā tika samazināts uzņēmumu ienākuma nodokļa gada plāns.

Lietuvā mazajiem un lauksaimniecības uzņēmumiem ir tiesības uz atlaidēm. Lauksaimniecības uzņēmumiem uzņēmumu ienākumu nodoklis ir jāmaksā pēc 10 procentu likmes.

Igaunijā arī ir noteiktas dažādas atlaides dažādiem uzņēmumiem, taču, manuprāt, galvenā atšķirība ir tā, ka Igaunijā uzņēmumu ienākumu nodoklis nav jāmaksā par līdzekļiem, kuri paliek uzņēmumā, neatkarīgi no tā, vai tie tiek investēti vai ne. Tas ļauj uzņēmumam akumulēt ieņēmumus pirms lielāku investīciju veikšanas. Jāatzīst gan, ka jaunais Igaunijas ienākumu nodokļa likums visai atšķiras no Latvijas un Lietuvas analogajiem likumiem un tādēļ tos ir visai grūti salīdzināt.

Kā redzams no nodokļu pamatlikmēm (Latvijā – 25%, Lietuvā – 29% un Igaunijā – 26%), Latvijā ir viszemākā ienākumu nodokļa pamatlikme, taču tā kā atšķiras nodokļu bāzes aprēķināšanas kārtība un attaisnotie izdevumi, tad šīs likmes tomēr nav pilnīgi salīdzināmas.

4.3. Zemes nodokļa (nekustamā īpašuma nodokļa) salīdzinājums

No 2000. gada 1. janvāri spēku zaudē likums par īpašuma nodokli, bet likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumos tiek iekļautas normas par ēku un būvju aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai inventarizācijas vērtības (iepriekš likmes bija 0,5% - 4%). Šo izmaiņu mērķis bija samazināt īpašuma nodokļa slogu un veicināt investīcijas. Likmju izmaiņas samazināja nodokļu no īpašuma ieņēmumus 2000. gadā un ieņēmumu samazinājums turpināsies arī 2001. gadā.

Latvijas likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” var salīdzināt ar Lietuvas un Igaunijas likumiem par zemes nodoklim taču būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas likumā nekustamā īpašuma nodokļa bāzē ir ietverta ne tikai zeme, bet arī uz tās atrodošās ēkas un būves, taču pārējās Baltijas valstīs zemes nodoklis paredz tikai nodokļa maksājumus par zemi.

Salīdzinot likmes visās trijās Baltijas valstīs varam secināt, ka likmes ir vienādas (1,5%), taču ir jāņem vērā atšķirīgā nodokļa bāze. Igaunijā nodokļa likmes lielumu nosaka pašvaldības un drīkst to darīt katru gadu vienu reizi gada sākumā zemes nodokļa likuma ietvaros (0,5 – 2%) un nodokļa bāze arī atšķiras no Latvijas nekustamā īpašuma nodokļa bāzes. Manuprāt tas, ka pašvaldība var katru gadu mainīt nodokļa likmi ir gan pozitīvs, gan negatīvs faktors. Pozitīvi ir tas, ka pašvaldība daudz labāk redz, kādā virzienā būtu jāmaina likme, lai vislabāk veicinātu uzņēmējdarbību, reizē arī gūstot sev ienākumus. Taču negatīvi ir tas, ka likmēm bieži mainoties (teorētiski iespējams mainīt katru gadu) rodas nestabilitāte un uzņēmēji nevar plānot savus ilgtermiņa izdevumus.

Pilnīgi visās Baltijas valstīs ir šī nodokļa atvieglojumi par saimniecībā neizmantojamu zemi, zemi vietās, kurās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un koplietojamu zemi.

4.4. Akcīzes nodokļa salīdzinājums

Akcīzes nodoklis Baltijas valstīs tiek piemērots dažādām precēm:

Latvijā:

1) alkoholiskie dzērieni;

2) tabakas izstrādājumi;

3) naftas produkti;

4) dārgmetāli;

5) vieglie automobiļi, motocikli;

6) kafija;

7) bezalkoholiskie dzērieni;

Lietuvā:

1) etilalkohols, nedenaturēts spirts un alkoholiskie dzērieni ieskaitot alu;

2) smēķējamā tabaka un tabakas produkti;

3) kafija, šokolāde un ēdieni, kuru sastāvā ir kakao;

4) juvelierizstrādājumi, zelts un sudrabs izņemot mākslīgās dārglietas un monētas;

5) dzinēju degviela, izņemot aviācijas degvielu, dīzeļdegviela;

6) luksusa automašīnas;

7) elektrība;

8) erotiskas vai varmācīgas dabas publikācijas.

Igaunijā:

1) Tabaka

2) Alkohols

3) Iepakojums

4) Degviela

5) Transporta līdzekļi

Kā redzams ir gan preces, kuras tiek apliktas ar akcīzes nodokli visās trijās Baltijas valstīs – tabaka, alkohols, degviela, gan tādas, kuras tiek apliktas tikai vienā no tām. Kā interesantu momentu var pieminēt to, ka Lietuvā ar akcīzes nodokli apliek elektrību un erotiskas vai varmācīgas dabas publikācijas. Ar akcīzes nodokļa palīdzību valstī ir iespējams regulēt kādas attiecīgas preces vai pakalpojuma lietošanas apjomus. Varbūt tieši šā iemesla dēļ katrā valstī ir atšķirīgas nodokļu bāzes, jo katra valsts bez jau tradicionāliem ierobežojumiem alkohola un tabakas lietošanā, cenšas koriģēt valstī pārdodamo preču patēriņu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi, tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, ietekmē iekšzemes pieprasījuma izmaiņas, ar akcīzes nodokli apliekamo preču importu apjoma pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa likmju izmaiņas.

4.5. Kopējie ieņēmumi un izdevumi Baltijas valstīs

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi jebkurā valstī ir viena no budžeta ieņēmumu sadaļām.

Latvijā kopbudžeta ieņēmumos nodokļu un nenodokļu ieņēmumi pa gadiem sadalās sekojoši:

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi Latvijā milj. latu. 1. tab.

	1998	1999	2000	2001 (prognoze)
Nodokļu ieņēmumi	1540,0	1580,9	1626,1	1760,4

Nenodokļu ieņēmumi	137,0	146,7	149,6	128,0

Prognozēts, ka 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, kopbudžeta ieņēmumi faktiskās cenās palielināsies par 8,3 %.

Lietuvā nacionālā budžeta ieņēmumos pa gadiem šie paši ieņēmumi sadalās šādi:

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi Lietuvā tūkstošos litu. 2. tab.

	1997	1998	1999	2000
Nodokļu ieņēmumi	7813696	8666290	8376071	8033120

Nenodokļu ieņēmumi	421524	704987	605203	687521

Igaunijā konsolidētajā kopbudžetā sadalījums ir sekojošs:

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi Igaunijā milj. kronu. 3. tab.

	1997	1998	1999	2000
Nodokļu ieņēmumi	22397,3	25156,2	24933,7	27425,9

Nenodokļu ieņēmumi	2830,1	1920,7	2235,6	2826,3

Salīdzinot attiecību starp nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem pa valstīm attiecīgā laika periodā, redzam, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tas ir:

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi % Latvijā. 4. tab.

	1998	1999	2000	2001 (prognoze)
Nodokļu ieņēmumi	91,8 %	90,7 %	90,8 %	92,7 %

Nenodokļu ieņēmumi	8,2 %	9,3 %	9,2 %	7,3 %

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi % Lietuvā.5. tab.

	1997	1998	1999	2000
Nodokļu ieņēmumi	94,9 %	92,4 %	93,2 %	92,1 %

Nenodokļu ieņēmumi	5,1 %	7,5 %	6,7 %	7,9 %

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi % Igaunijā. 6. tab.

	1997	1998	1999	2000
Nodokļu ieņēmumi	88,8 %	92,9 %	91,8 %	90,7 %

Nenodokļu ieņēmumi	11,2 %	7,1 %	8,2 %	9,3 %

Izvērtējot iegūtos rezultātus, varu secināt, ka Lietuvā vidējie nodokļu ieņēmumi ir gandrīz par 2% lielāki nekā abās pārējās valstīs (Latvija – 91,5 %, Lietuva – 93,15 %, Igaunija – 91,05 %).

Secinājumi un priekšlikumi

Veicot šo darbu es esmu nonācis pie šādiem secinājumiem:

1) Latvijas Republikas valdība vienmēr ir centusies radīt atbilstošu nodokļu politiku pastāvošajai sistēmai un vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka nodokļu likmes un bāzes ir līdzīgas;

2) Baltijas valstīs kopš neatkarības atgūšanas ir paveikts milzīgs darbs nodokļu sistēmas sakārtošanā;

3) Baltijas valstu valdības cenšas radīt atbilstošu nodokļu likumdošanu sekmīgai valsts ekonomiskajai izaugsmei;

4) Ne vienmēr likumi tiek pieņemti, lai tie būtu izdevīgi visā Baltijas reģionā;

5) Reizēm ekonomiskās izmaiņas apsteidz likumdošanu un likumi tiek piemēroti atbilstošajai ekonomiskajai situācijai;

6) Daži no likumiem tiek pieņemti balstoties uz citu valstu pieredzi, neizpētot attiecīgās valsts piemērotību.

Balstoties uz šiem secinājumiem varu ieteikt:

1) Latvijas , Lietuvas un Igaunijas valdībai pieņemt likumus uzņēmēju, iedzīvotāju un pašas valsts labā;

2) Plašāk popularizēt nodokļu likumu izskaidrojumus;

3) Radīt “caurspīdīgāku” nodokļu likumdošanu, lai cilvēki labāk orientētos likumos;

4) Pirms nodokļu likumu pieņemšanas ļaut sabiedrībai iepazīties ar likumprojektu, lai vēlāk pieņemtais likums nebūtu jāgroza.

Darbu izpildīja

Izmantotās literatūras saraksts

1. 1990. gada 30. jūlijs. Likums “Par budžetu” (Lietuva)

2. 1990. gada 31. jūlijs. Likums “Peļņas nodoklis juridiskām personām” (Lietuva)

3. 1991. gada 21. marts. Likums “Par valsts dabas bagātību nodokli” (Lietuva)

4. 1992. gada 25. jūnijs. Likums “Par zemes nodokli” (Lietuva)

5. 1993. gada 11. maijs. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

6. 1993. gada 16. decembris. Likums “Taksācijas akts” (Igaunija)

7. 1994. gada 29. jūnijs. Likums “Tabakas akcīzes nodevas likums” (Igaunija)

8. 1995. gada 2. februāris. Likums “Par nodokļiem un nodevām”

9. 1995. gada 9. februāris. Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

10. 1995. gada 9. marts. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli”

11. 1995. gada 28. jūnijs. Likums “Par nodokļu administrēšanu Lietuvas Republikā” (Lietuva)

12. 1995. gada 2. novembris. Likums “Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu”

13. 1995. gada 6. decembris . Likums “Azartspēļu nodokļa likums”

14. 1996. gada 19 decembris. Likums “Iesaiņojuma akcīzes nodevas likums” (Igaunija)

15. 1997. gada 4. jūnijs. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”

16. 1997. gada 22. oktobris. Likums “Valsts atalgojumu likums” (Igaunija)

17. 1999. gada 25. novembris. Likums “Par akcīzes nodokli”

18. 1999. gada 15 decembris Likums “Ienākuma nodokļa likums” (Igaunija)

19. LR Finansu ministrija, Valsts budžets 2001.

20. Lietuvas Republikas statistikas pārvaldes mājas lapa http://www.std.lt

21. Igaunijas finansu ministrijas mājas lapa http://www.fin.ee

22. Igaunijas juridisko dokumentu un likumu apkopojums www.legaltext.ee

23. Lietuvas nodokļu likumu apraksti http://uk.taxnews.com

24. Lietuvas juridisko dokumentu un likumu apkopojums http://www.tm.lv

1 komentārs:

Anonīms2018. gada 15. marts 12:07
Sveiki,
Vai esat ieinteresēts saņemt aizdevumu? Mēs piedāvājam aizdevumus, sākot no personīgiem līdz rūpnieciskiem aizdevumiem, ieinteresētajām personām un uzņēmumiem, kuri meklē finansiālu palīdzību vai izaugsmi. Mūsu klientiem piedāvājam lielu un mazu aizdevumu summu. Mēs piedāvājam arī ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumu ar uzticamu garantiju. Mūsu kredīta procentu likmes ir ļoti zemas un pieejamas ar apgrozāmu ilgumu. Mēs piedāvājam mūsu aizdevumus saviem klientiem USD ($), GBP (?) Vai Euro (?) Un šādās kategorijās.
Auto aizdevumi
Hipotekārie aizdevumi
Biznesa aizdevumi
Personas aizdevumi
Nekustamā īpašuma aizdevums.
Es gaidu jūsu atbildi šodien. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar: collinsmark640@gmail.com
AtbildētDzēst
Atbildes

Pievienot komentāru

Nodokļu sistēmas salīdzināšana baltijas valstīs

2.8. Uzņēmuma ienākumu nodoklis

Lietuvā mazajiem un lauksaimniecības uzņēmumiem ir tiesības uz atlaidēm. Lauksaimniecības uzņēmumiem uzņēmumu ienākumu nodoklis ir jāmaksā pēc 10 procentu likmes.

1 komentārs: