Jānis
Šmidebergs
8.b.
klase
Norvēģijas
Karaliste.
Galvaspilsēta - Oslo
/ Valsts
galva:
Karalis, kroni manto vīriešu kārtas pārstāvji.
/ Platība:
323 877 km2 (bez Svalbāras, Jana Majena salas un
antarktiskajiem īpašumiem).
/ Iedzīvotāju
skaits:
4 348 000 = 13 cilvēki / km2 (1994 gadā).
/ Tautas:
Norvēģi = 97 % ; sāmi = 0,9 %
/ Valsts
valoda:
Norvēģu.
/ Parlaments:
Stortings (Stortinget) - 165. deputāti, to ievēl uz 4
gadiem.
/ Reliģija:
Luterāņi - 89%
/ Pilsētās:
- 73% iedzīvotāju.
/ Lielākās
pilsētas:
Oslo - - - - - - -477 781
Bergena - - - - 219 884
Tronheima - - -142 884
Stavangera - - 102 637
/ Administratīvais
iedalījums:
19 filkes (“fylke”)
/ Daba:
Meži -24%; kalni un pakalnes - 72%; aramzeme - 3%.
/ Derīgie
izrakteņi:
Nafta, gāze, dzelzsrūda, vara, cinka un svina rūdas.
/ Lielākās
salas:
Svalbāras arhipelags - 62 924 km2 ~ 3100
iedzīvotāji.
Jana Majena sala - 380 km2
/ Augstākā
virsotne:
Galhēpigens (Galdhøppigen) - 2469 metri virs
jūras līmeņa.
/ Lielākais
ezers:
Mjēsas ezers (Mjøsa) - 368 km2
/ Garākā
upe:
Glomma - 598 km
/ Naudas
vienība:
Norvēģijas krona (NOK) = 100 ēras; 1 NOK ~ 0,08 LS
/ Nacionālais
kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:
26 480 USD
/ Lielākā
osta:
Narvīka - kravas apgrozījums 13,5 miljoni tonnas
/ Vieglo
auto skaits uz 100 iedzīvotājiem:
38
Vēsture:
Pirmais norvēģu karalis bija Haralds
Skaistmanis, kurš ap. 872.
gada spēja apvienot norvēģu
zemes. no 800. līdz 1000. gadam norvēģu vikingi iekaroja
plašas teritorijas Eiropā. No 1380.
līdz 1814. gadam Norvēģija bija
apvienota ar Dāniju, bet no 1814.
līdz 1905. gadam - ar Zviedriju. 1905. gadā
Norvēģija kļuva neatkarīga valsts. Pirmā pasaules kara laikā tā
ievēroja neitralitāti. 1940. - 1945.
gadā
Norvēģiju okupēja Vācija. Kopš 1949.
gada - NATO locekle. 1994. gada referendumā par iestāšanos ES
52,2% norvēģu nobalsoja
pret iekļaušanos šajā savienībā.
Skandināvijas kalni.
Skandināvijas
pussala pasaules fizioģeogrāfiskajā kartē pēc apveidiem atgādina tīģeri.
Skandināvijas tīģera dzeltenbrūno daļu veido Skandināvijas kalni , kas stiepjas
ziemeļu -ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700
km garumā, šķērsojot divu valstu -
Norvēģijas un Zviedrijas -teritoriju. Kalnu platums ir dažāds, pārsvarā no 200 līdz 300 km, vietām pat līdz 600
km. Augstākās kalnu daļas paceļas dienvidu un ziemeļu daļā (1500-2400 m). Seno ledāju kušanas
periodā ir radušies kalni, kas tiek saukti par fjeldiem. Tie ir
līdzeni, pakalni vai viļņoti augstkalnu masīvi, kurus atdala ielejas. Lielākie
no tiem ir Jūtunheimens jeb, tulkojot no norvēģu valodas - "milžu mājoklis".
Jūtunheimena lielākā daļa atrodas 1200 -
1600 metriem virs jūras līmeņa, savukārt virs tā 500 - 1000 metru augstumā paceļas izolēti kalni ar smailām
virsotnēm un stāvām nogāzēm un to virsotnes klāj ledāji.
Nafta Ziemeļjūrā.
Ziemeļjūra
ir viena no bagātākajām naftas un gāzes provincēm uz zemes. Ģeologi uzskata, ka
Ziemeļjūras naftas atradnes saistītas ar rifa sistēmu. Līdzīgos ģeoloģiskos
apstākļos ir veidojusies arī
Rietumsibīrijas,
Sinaja pussalas, Āfrikas Atlantijas piekrastes un Dienvidamerikas naftas krājumi. Rifts
ir savdabīga lineāra Zemes garoza tektoniska struktūra, ko norobežo dziļlūzumi.
Ziemeļjūras rifa veidošanās sākusies pirms apmēram 200 milj. gadu, bet beigusies aptuveni pirms 50 milj. gadu. Potenciālie šī reģiona krājumi tiek vērtēti ap 17 mljrd. tonnu, jau izsūknēts ap 7 miljard. tonnu naftas un dabasgāzes.
Salīdzināšanai - Sarkanās jūras naftas provinces potenciālie krājumi - ap 400 milj. t. naftas.
"Melnā zelta" meklēšana.
Lielais
naftas bums sākās 50-to gadu beigās,
kad uzsāka naftas rūpniecisko ieguvi Persijas un Meksikas līča rajonos, bet
Aļaskas piekrastē tika iegūti pirmie naftas paraugi. Arī Ziemeļjūras
dienvidaustrumu daļā, netālu no Nīderlandes krastiem, tika atrastas dabasgāzes
iegulas, kas vedināja uz domām par naftas iespējamo esamību šajā reģionā.
Apkārt Ziemeļjūrai esošās valstis ķērās pie sektoru dalīšanas. Tie pienācās 7 valstīm - Lielbritānijai, Vācijai, Beļģijai, Nīderlandei, Dānijai, Zviedrijai
un Norvēģijai. Lielākā daļa pienācās
Lielbritānijai un Norvēģijai. 1965
gadā norvēģi savu sektoru uz dienvidiem sadalīja 278 gabalos, no kuriem trešo daļu iznomāja citu valstu kompānijām,
kas veica naftas meklēšanu. 60-to
gadu otrajā pusē tika atrastas naftas iegulas Lielbritānijas piekrastē un tās
meklēšanas ķērās tādas pazīstamas firmas, kā "SHELL" un "ESSO",
kas kontrolurbumos vien iztērēja ~ 30
miljonus USD.
1969. gadā arī Norvēģijas teritorijā
atrada pirmās naftas nogulsnes, to nosauca par "EKOFISKU". Tā vēl jo projām ir viena no lielākajām
naftas atradnes vietām Norvēģijā (tā dod
~ 12 - 15 milj. t. gadā). Naftas ieguvi šajā reģionā apgrūtina lielais
dziļums ( 100 - 200 metri ), tāpēc naftas un dabasgāzes
ieguvei ir nepieciešams celt lielas ieguves platformas, kas ir līdz pat 200 metriem augstas. Pašlaik pati
lielākā naftas platforma ir "TROLLA",
tā ir 450 metru augsta (salīdzinājumā Zaķusalas TV tornis ir - 365 metrus augsts). To
uzbūvēja tikai 22 strādnieki, un tās
celtniecības izmaksas bija 13 miljardi norvēģu kronu (aptuveni
1 miljards LS).
Norvēģijas fjordi.
Norvēģijas
rietumu piekraste ar visām sīkajām saliņām un fjordiem ir savdabīga, kādas
otras uz pasaules nevar atrast. Dēļ visām šīm īpatnībām un mazajām saliņām
Norvēģijas krasta kopgarums ir aptuveni -
27 000 km, bet ja neskaita visas salas, tad tikai 4500 km.
Fjordi ir šauri, dziļi jūras līči ar
stāviem, klinšainiem krastiem. Fjordu krasti ir sastopami ne tikai Norvēģijā,
bet arī Skotijā, Grenlandē, Čīlē,
Islandē, Jaunzēlandē un Kanādas polārajos apgabalos, kā arī vēl citur
pasaulē. Neviens no Norvēģijas fjordiem
ne dziļuma, ne garuma nevar līdzināties Sognefjordam. Tas ir 220 km garš, tā vidējais platums ir 6 - 8 km, bet tā dziļākā vieta ir 1244 metri.
Pusnakts saules salas.
Lofotu un Vesterolu salas atrodas Norvēģijas rietumu piekrastē Norvēģu jūrā. Tās atrodas aiz polārā
loka, tāpēc aptuveni 2 mēnešus gadā,
no maija beigām līdz jūlija beigām, tur valda tā saucamās "baltās naktis",
kad gan dienu, gan nakti ir gaišs. Jūra pie šīm salām ir viena no vētrainākajām
pasaulē. Ar kontinentu Lofotu salas
savieno kuģu satiksme, bet Vesterolu salas
1001 metru garš un 41 metru augsts tilts. Vairākumu šo
salu savieno tilti, bet ir arī zemūdens tuneļi. Tradicionālā šo salu iemītnieku
nodarbe ir zvejniecība. Kopējais šo
salu iedzīvotāju skaits ir ~ 56 000.
Vasarās šīs salas apmeklē daudz tūristu, bet ziemas ir īstais zvejas laiks, kad
turp dodas arī zvejnieki no citām salām, bet ļoti lielā nozveja salu
iedzīvotājiem nes lielus zaudējumus, jo palielinās bezdarbs.
Daba.
Viena trešdaļa Norvēģijas teritorijas
atrodas aiz Ziemeļu polārā loka un gandrīz divas
trešdaļas atrodas augstāk par 500 metriem
virs jūras līmeņa. Bez naftas un dabasgāzes Norvēģijā iegūst arī dažādas rūdas,
kā dzelzs, vara cinka, svina, sudraba
un citas. Klimats ir visai skarbs, jo arī vasarās piekrastē ir vējains un
lietains. Vidējā temperatūra Ziemeļu piekrastē ir -20 līdz -40,
bet Ziemeļu iekšējos rajonos pat -140,
bet dienvidu rajonos tomēr klimats ir nedaudz mērenāks. Jūra nekad neaizsalst,
piekrastē nav pastāvīgas sniega segas, bet valsts iekšienē sniegs ir pat 7 mēnešus gadā. Meži aizņem vienu ceturto daļu teritorijas un tajos
pārsvarā aug egles un priedes., bet
vietām arī bērzi un apses. Tundrās
pārsvarā dzīvo ziemeļbrieži, polārlapsas
un sermuļi. Dienvidos un centrālajos rajonos dzīvo lapsas, staltbrieži, lūši, stirnas, meža cūkas, bebri, vāveres, caunas
un zaķi. Piekrastē ir sastopamas vairākas putnu sugas, kuri dzīvo klintīs.
Saimniecība un rūpniecība.
Rūpniecības
ražotnes valstī ir izvietojušās pārsvarā ostu pilsētās un to tuvumā, jo
rūpnīcas ražo preces pārsvarā eksportam, šīs preces ir zivju produkti,
celulozes un papīra rūpniecība kā arī elektropreču rūpniecība, kā arī pieaug
kuģubūves. Zivju un to pārstrādes produktu eksportā Norvēģija ir vienā no
pirmajām vietām pasaulē, trīs ceturdaļas nozvejoto zivju tiek pārstrādātas
zivju miltos. Protams lielu rūpniecības daļu aizņem naftas un dabasgāzes
ieguves un priekš tā nepieciešamo iekārtu un tehnikas ražošana. Kravas pārvadājumos
liela nozīme ir kuģu transportam, kas pārvadā preces netikai uz ārzemēm, bet
arī valsts robežās. Lauksaimniecība ir specializējusies piena un gaļas
lopkopībā, kas pilnībā pietiek vietējam tirgum un nav vajadzības ievest.
Augkopība pārsvarā ir specializējusies lopbarības kultūru audzēšanā, pārsvarā
tie ir mieži un auzas, tomēr nedaudz tiek audzēti arī graudaugi, tādi kā kvieši
un arī lielās platībās kartupeļi.
Ziemas sporta svētki Lillehammerē.
1994. gadā Norvēģijas pilsētā
Lillehammerē notika 27-tās
ziemas Olimpiskās spēles, tās notika no 12.
- 27. februārim. Par tām bija tikai vislabākās atsauksmes gan no sportistu,
gan arī no viesu puses. Lillehammere atrodas 180 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas - Oslo, Norvēģijas lielākā ezera - Mjēsas ziemeļu daļā. Pilsētā dzīvo ~ 23 tūkstoši
iedzīvotāju. Lillehammeres apkārtnē ir daudzas interesantas vietas, kuras ir
iecienījuši kā paši norvēģi, tā arī ciemiņi no citām pasaules malām. Pats
populārākais ir Hunderfosenes ģimeņu parks 13
km uz ziemeļiem no pilsētas, šajā parkā var apskatīt Norvēģijas lielāko trolli,
tas ir 14 metrus augsts un sver 70 tonnas. Šī parka teritorijā atrodas
arī olimpiskā kamaniņu un bobsleja trase. Lillehammere ir vienīgā pilsēta pasaulē, kuras ģerbonī ir attēlots
slēpotājs, jo pilsēta tiek uzskatīta par vietu, kurā tika izdomātas slēpes, jo
vēsturiskas liecības par to ir no 13
gadsimta. Tomēr pati senākā liecība par slēpēm ir apmēram pirms 4000 gadiem tapis alas gleznojums, kurā
attēlots slēpotājs. Visas vēsturiskās liecības liecina par to, ka vārds slaloms
ir cēlies no norvēģu valodas un tas nozīmē "nobrauciens pa ledu".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru