Ventspils Augstskola
Ekonomikas un pārvaldības
nodaļa
Kursa darbs
Finansu pārvaldībā
Opcijas
|
Ventspils Augstskolas
Ekonomikas un pārvaldības
nodaļas
2 kursa students
Dainis Zvirbulis
Matrikulas nr. 1998020073
|
Zinātniskais
vadītājs asoc. Prof. Dr. math. Jānis
Vucāns
|
(paraksts)
|
Ievads.
Pēdējo gadu
laikā derevatīvio darījumu nozīme ir ievērojami pieaugusi. Par to liecina arī
statistikas dati. Piemēram Vācijas un Šveices termiņdarījumu biržā Eurex
apgrozījums kontraktu skaita ziņā no 1990 gada līdz 1999 gadam ir pieaudzis
apmēram 55 reizes. Šo skaitli veido indeksu opcijas, akciju opcijas, opcijas uz
nākotnes līgumiem un nākotnes līgumi. Jaunākie dati arī apstiprina šo tendenci,
jo 2000 gada pirmo mēnešu rādītāji pārsniedz attiecīgos iepriekšējā gada
rādītājus.
Neuzskaitot visas opciju pielietojuma iespējas dažādās jomās tām ir
liela nozīme finansu tirgu stabilitātē. Ar derivatīvajiem finansu instrumentiem
ir iespējams atsevišķas riska pozīcijas nodrošināt vai arī panākt pretēju
efektu. Sākotnēji šo darījumu mērķis bija nodrošināties pret risku. Šādā veidā
tie stabilizē finansu institūcijas un tādejādi arī finansu tirgus. No otras
puses šie instrumenti var tikt izmantoti spekulatīvos nolūkos. Darījumus
spekulācijas nolūkos veicina attiecīgo tirgu svārstības un arī sviras efekts,
kas ir kopīgs šāda veida instrumentiem. Attiecīgi ieņemot kādu no šo
instrumentu pozīcijām darījuma partneri uzņemas tirgus cenu svārstību
risku(akciju kursi, indeksi, valūtas kursi). Rezultātā pie noteiktām svārstībām
vienam no darījuma partneriem var rasties zaudējumi pozīciju slēdzot. Šādā
situācijā tiek panākts tirgus stabilizācijai pretējs efekts.
Šī darba
mērķis ir izskatīt opciju būtību un pielietojuma iespējas. Darba veikšanā
pamatā informācija tika izmantota no grāmatām par opciju teoriju un no Vācijas
interneta saitēm.
Saturs.
Ievads............................................................................................... 2
1. Termiņdarījumi..................................................................... 4
1.1 Opcijas......................................................................................... 5
1.2 Opciju pamatformas................................................................. 5
1.3 Opciju darījumu pozīcijas........................................................ 6
1.4 Vienkāršās darījumu stratēģijas........................................... 6
1.4.1 Garā pirkuma opcijas pozīcija (Long Call)........................... 7
1.4.2 Īsā pirkuma opcijas pozīcija (Short call)................................ 7
1.4.3 Garā pārdevuma opcijas pozīcija (Long put)........................ 8
1.4.4 Īsā pārdevuma opcijas pozīcija (Short put)............................ 8
2. Opciju novērtēšana........................................................... 10
2.1 Opciju vērtēšanas
pamati........................................................ 10
2.2 Opcijas cenu noteicošie
faktori.............................................. 12
2.3 Black & Scholes –
opcijas cenas noteikšanas modelis........ 13
3. Termiņdarījumu birža Eurex...................................... 16
3.1 Opciju darījumu veidi
Eurex biržā.......................................... 17
3.1.1 Indeksu opcijas..................................................................... 17
3.1.1.1 DAX indeksa opcijas raksturlielumi.................................... 17
3.1.2.1 Akciju opcijas.................................................................... 18
3.1.2.2 Vācijas akciju opciju
kontrakta specifikācija...................... 18
3.1.3.1 Opcijas uz nākotnes
līgumiem............................................ 19
Secinājumi................................................................................... 20
Izmantotā literatūra un
avotu saraksts............. 21
1. Termiņdarījumi.
Atšķirībā no kases darījumiem termiņdarījumos darījuma slēgšana un tā
izpilde laika ziņā nesakrīt. Vācijā kases darījumu izpildes termiņš ir 2
dienas. Termiņdarījumos tas tiek noteikts atšķirīgi konkrētajā situācijā.
Atkarībā no tā vai vienam no līgumslēdzējiem ir izvēles tiesības uz līguma
izpildi vai nē izšķir noteiktos un norunātos termiņdarījumus. Pie tam atsevišķi
vēl izdala standartizētos un nestandartizētos termiņdarījumus.
Forvarda līgums – termiņdarījumi kuri
ir individuāli sastādīti. Tā kā forvarda līgums ir individuāli sastādīts
darījumi ar tiem nevar notikt biržā. Šajā termiņdarījuma veidā rodas problēmas
līguma izbeigšanā, jo tam nepieciešama darījuma partnera piekrišana. Pie tam
pastāv arī risks, kas saistīts ar līguma
izpildi.
Nākotnes līgums (Future) – arī nākotnes
līgums pieder noteiktiem termiņdarījumiem, kuriem ir stingri noteikts līguma
izpildes termiņš. Atšķirībā no forvarda līguma nākotnes līgums ir standartizēts
līgums ar kuriem darījumi var notikt biržās. Nākotnes līgums ir vienošanās, kas
satur noteikta skaita konkrētu finansu instrumentu, tā cenu un vēlāku standartizētu
līguma izpildes termiņu. Darījumi ar nākotnes līgumiem praktiski nav saistīti ar izpildes risku.
1.1 Opcijas.
Opcijas
pieder termiņdarījumu grupai. Termiņdarījumos slēdzot līgumu vienojas ar kādiem
noteikumiem līgums jāizpilda pēc konkrētā termiņa notecēšanas. Termiņdarījumi
iedalās noteiktos un norunātos. Norunātajos termiņdarījumos līguma partneris
var izvēlēties veikt darījumu vai nē.
Turpretī noteiktajos termiņdarījumos nevienam no darījuma partneriem nav
izvēles tiesības attiecībā uz līguma izpildi.
Opcijas pieder pie norunātajiem
termiņdarījumiem, jo vienam darījuma partnerim ir tiesības opciju vai nu
izmantot vai nē. Līguma partneris, kuram pieder šis tiesības ir opcijas
pircējs. Opcijas pārdevējam ir jāpakļaujas opcijas pircēja lēmumam. Opcijas
pārdevēju sauc arī par opcijas turētāju. Attiecībā uz līguma saturisko
veidojumu opcijas iedala standartizētās un nestandartizētās. Standartizētajām
opcijām ir vienotas kontrakta specifikācijas, kā piemēram opcijas darbības
termiņš, kontrakta apjoms, bāzes cena. Standartizēšana ir priekšnosacījums, lai
darījumi ar opcijām varētu notikt biržās. Turpretī tā sauktās OTC-opcijas (ower
the counter) ir noteiktas balstoties uz darījuma partneru individuālu
vienošanos atbilstoši darījuma partneru vajadzībām.
1.2 Opciju pamatformas.
Principiāli ir iedalāmas 2 opciju pamatformas:
1.
Pirkuma opcija
(call)
2.
Pārdevuma
opcija (put)
Pirkuma opcija satur tiesības pirkt noteiktu priekšmetu (preces,
vērtspapīrus utt.) noteiktā laikā par cenu kura tika salīgta līgumu slēdzot (bāzes
cena). Par šādām tiesībām opcijas pircējam slēdzot līgumu jāmaksā opcijas
pārdevējam opcijas cena (prēmija). Pārdošanas opcija pilnvaro opcijas pircēju
pārdot noteiktu skaitu priekšmetu, noteiktā laikā par bāzes cenu. Pie tam
atkarībā no laika punkta, kad opciju var izmantot izšķir Eiropas un Amerikas
tipa opcijas. Eiropas opcijas var izmantot noteiktā laikā (t.i. termiņa
beigās). Amerikas tipa opcijas var izmantot visā opcijas darbības termiņā.
1.3 Opciju darījumu pozīcijas.
Attiecībā uz abām opciju pamatformām pirkuma opcijām un pārdevuma
opcijām izšķir 4 pozīcijas kuras var pielietot ieguldītāji. Opciju pērkot runā
par garo pozīciju (Long position) un opciju pērkot par īso pozīciju (Short
position).
opcijas
veids\Pozīcija
|
Pircējs
|
Pārdevējs
|
CALL
|
Call
Long
·
Maksā opcijas prēmiju
·
Pieder pirkšanas tiesības
|
Call Short
·
Saņem opcijas prēmiju
·
Glabā vērtspapīrus
|
PUT
|
Put
Long
·
Maksā opcijas prēmiju
·
Pieder pārdošanas tiesības
|
Put
Short
·
Saņem opcijas prēmiju
·
Glabā naudu
|
Opcijas pārdevējam ir pienākums pret
darījuma partneri kuram ir opcijas tiesības, piegādāt vērtspapīrus opcijā
noteiktā laikā, ja opcijas pircējs to vēlas. Pārdodot pārdevuma opciju (put)
opciju pārdevējam jārēķinās ar to, ka viņam šie vērtspapīri būs jāpērk,
tādejādi viņam ir jātur nauda, lai tos nopirktu.
1.4 Vienkāršās darījumu stratēģijas.
Iepriekš jau tika apskatīta īsā un garā pozīcija no darījuma partneru
tiesību un pienākumu viedokļa. Šajā sadaļā uzsvars tiks likts uz vienkāršo
darījumu saturu. Saturiski apskatot darījumu stratēģijas tiek meklētas atbildes
uz sekojošiem jautājumiem. Uz kādu notikumu attīstību cer investors attiecīgajā
stratēģijā? Kādas stratēģijas var izmantot lai sasniegtu vēlamo pozīciju? Kādas
ir iespējas gūt peļņu vai zaudējumus pielietojot attiecīgo darījumu stratēģiju? Visbeidzot jautājumi par laika un volatility efektu.
1.4.1 Garā pirkuma opcijas pozīcija (Long Call).
Šādu pozīciju var izveidot nopērkot pirkuma opciju (call). Pamats šādai
stratēģijai ir pozitīvs tirgus vērtējums. Tas nozīmē, ka investors prognozē akciju
kursa ievērojamu celšanos. Augsta bāzes (out-of-the-money Kt Garā pirkuma opcijas
pozīcija (Long call) pozīcija paredz vairākas pielietojuma iespējas:
1.
Spekulācija uz augošiem kursiem
2.
Nodrošināšanās pret augstākiem
pirkšanas kursiem
3.
Nodrošināt atbilstošo short future
pozīciju
1.4.2 Īsā pirkuma opcijas pozīcija (Short call).
Šādu pozīciju iespējams
izveidot pārdodot pirkuma opciju. Short call stratēģija ir pielietojama, ja
kursi ir nemainīgi vai arī nedaudz krītoši. Šajā pozīcijā pretēji iepriekšējai
laika vērtība ir pozitīva un tā nāk par labu opcijas pārdevējam, jo saņemtā
prēmija blakus tās iekšējai vērtībai
satur arī laika vērtību. Peļņas iespējas pielietojot šo pozīciju ir
ierobežotas.(opcijas cena). Zaudējumi pretēji kā garās pozīcijas pirkuma
opcijai ir neierobežoti. Īsās pirkuma pozīcijas opcijas pielietojums:
1.
Saņemt opcijas prēmiju
2.
Portfeļa vērtības palielināšana
3.
Daļēja akciju portfeļa vai
atbilstošā Long Future pozīcijas nodrošināšana
4.
Daļēja akciju portfeļa
nodrošināšanās pret zaudējumiem, kas rodas no kursa krituma.
1.4.3 Garā pārdevuma opcijas pozīcija (Long put).
Šādu stratēģiju var izveidot nopērkot
pārdevuma opciju. Šo stratēģiju izmanto, ja kurss ir krītošs. Peļņas gūšana
izmantojot šo stratēģiju ir praktiski neierobežota, tomēr jāņem vērā, ka bāzes
vērtības kurss nevar būt mazāks par 0. Jo lielāks ir gaidītais kursa
samazinājums, jo zemāka ir bāzes cena. Zemai bāzes cenai ir atbilstoši maza
opcijas cena. Sekojoši zema bāzes cena nodrošina lielu sviru, kura savukārt
nodrošina augstu procentu ieņēmumus, ja
kurss krītas. Garās pozīcijas
pārdevuma opcijas pielietošanas motīvi:
1.
Spekulācija uz krītošu kursu
2.
Esošu akciju pozīciju
nodrošināšana pret zaudējumiem, kas rodas, ja kurss krītas
3.
Nodrošināt nākotnē izdevīgāku
pārdošanas kursu
1.4.4 Īsā pārdevuma opcijas pozīcija (Short put).
Īsās pozīcijas pārdevuma opcijas
pozīciju var izveidot pārdodot pārdevuma opciju. Šīs stratēģijas pamatā ir
prognozes par kursu stabilitāti vai nelielu kritumu. Īsās pārdevuma opciju
pozīcijas pielietojuma motīvi:
1.
Saņemt opcijas prēmiju
2.
Nodrošināt nākotnē izdevīgāku
kursu
Sekojošajā tabulā vienkopus ir parādīti vienkāršo opciju
stratēģiju raksturlielumi.
Opcijas
stratēģija
|
Gaidāmais
kurss
|
Voatility
|
Laika
efekts
|
Peļņa
|
Zaudējumi
|
Long call
|
Stipri
|
Pozitīvs
|
Negatīvs
|
Nelimitēta
|
Limitēti
|
Short
call
|
Viegli ¯
|
Negatīvs
|
Pozitīvs
|
Limitēta
|
Nelimitēti
|
Opcijas
stratēģija
|
Gaidāmais
kurss
|
Voatility
|
Laika
efekts
|
Peļņa
|
Zaudējumi
|
Long put
|
Stipri ¯
|
Pozitīvs
|
Negatīvs
|
Nelimitēta
|
Limitēta
|
Short put
|
Viegli
|
Negatīvs
|
Pozitīvs
|
Limitēta
|
Nelimitēti
|
2. Opciju novērtēšana
2.1 Opciju vērtēšanas pamati.
Eiropas tipa opcijas vērtība termiņa beigās ir atkarīga no bāzes cenas
(B) un no attiecīgās akcijas tās dienas cenas (Kt). Priekš call tās
vērtība izsakāma:
Ct(B;Kt)=max(Kt-B;0)
Ja akciju kurss opcijas termiņa beigās ir lielāks kā bāzes cena (Kt>B),
tad pirkuma opcijas vērtība ir starpība starp šiem lielumiem, kas tiek saukta
par call iekšējo vērtību (Kt-B). Ja akcijas kurss ir zem bāzes
vērtības opcijas termiņa beigās (Kt
Pt(B;Kt)=max(B-Kt;0)
Ja akcijas kurss ir mazāks par bāzes cenu (Ktt>B), tad
pārdevuma opcijas vērtība ir 0. Put cena
sekojoši ir B-Kt.
Kā redzams zīmējumā 2.1 opcijas vērtība dzēšanas dienā atbilst tās
iekšējai vērtībai. Kad akcijas kurss ir lielāks par bāzes cenu tad pirkuma
opciju (call) ir vērts izmantot. Opcijas darbības termiņā klāt nāk otra
vērtības komponente. Šī komponente nosaka cenu par “iespēju”, kas nozīmē to, ka
akcijas kurss, kura ir opcijas pamatā opcijas termiņā attīstīsies ieguldītājam
vēlamajā virzienā. Jo lielāks ir opcijas termiņš, jo lielāka iespēja, ka kurss
attīstīsies vēlamajā virzienā. Tāpēc opcijām ar garāku termiņu laika vērtība ir
relatīvi liela.
Opcijas vērtības zemākā robeža ir opcijas iekšējā vērtība opcijas termiņa beigās. Kas attiecas uz
pirkuma opcijām (call), jāņem vērā, ka bāzes cena (B) ir jāmaksā opcijas
termiņa beigās. Līdz ar to rodas iespēja to naudu, kas paredzēta, lai samaksātu
bāzes cenu ieguldīt ar bez riska procentu likmi Rf. Tāpēc opcijas vērtības
zemākā robeža opcijas termiņā ir starpība starp akcijas kursu un bāzes cenas
patreizējo vērtību. Vērtības zemākā robeža:
Call=max(Kt-B(1+Rf)-t;0)
Arī pirkuma opcijas augšējā robeža ir determinēta. Vērtības augšējā
robeža pirkuma opcijai atbilst tās
akcijas vērtībai, kura ir opcijas pamatā, jo akcijas iegūšana nākotnē nevar būt
dārgāka, kā pati akcija. Maksimālā vērtība, kura var būt call atbilst akciju
kursam pie bāzes cenas 0. Vērtības apakšējā vērtība:
Put=max(B(1+Rf)-t-Kt;0)
Vērtības augšējā robeža pārdevuma opcijai (Put) ir bāzes cenas
patreizējā vērtība, jo peļņa no pārdevuma opcijas būs maksimāla, ja akciju
kurss būs 0. Teorētiskās vērtības robežas Eiropas tipa Call un Put opcijām ir
parādītas grafikos 2.2 un 2.3.
2.2 Opcijas cenu noteicošie faktori.
1. Bāzes cena un kursa attiecība
Kursa stāvoklis (tirgus vērtība) attiecībā pret bāzes cenu ir galvenais
rādītājs, kas nosaka opcijas cenu (in, at, out-of-the-money). Jo vairāk opcija
ir “in-the-money”, jo lielāka ir opcijas vērtība. Jo vairāk opcija ir
“out-of-the-money”, jo zemāka ir opcijas cena. Ja Kt palielinās, tad
pirkuma opcijas (call) vērtība palielinās un pārdevuma opcijas vērtība
samazinās. Ja Kt samazinās, tad samazinās pirkuma opcijas (call)
vērtība un pārdevuma opcijas vērtība aug.
2. Opcijas termiņš
Kā pirkuma opcija tā arī put cena ir lielāka, ja opcijas termiņš ir
ilgāks. Par pamatu tam ir iepriekš minētā “maksa par iespēju”.
3. Volatility
Volatility ir kursa svārstību intensitāte bāzes vērtībai. Šim lielumam
arī ir centrāla nozīme cenu veidošanā. Pamatā kā pārdevuma opcijai tā arī
pirkuma opcijai cena ir lielāka, ja volatility ir lielāka.
4. Procentu likme
Procentu likmes celšanās izraisa pirkuma opciju cenu celšanos. To
izskaidro tas, ka šādā situācijā pirkuma opcijas pirkšana investoram var būt saistošāka kā tiešas
investīcijas. No otras puses arī pirkuma opcijas pārdošana šādā situācijā var
būt izdevīga no tā viedokļa, ka iegūtā opcijas prēmija ir noguldāma uz
procentiem. Procentu likmes pieaugums izraisa arī pieprasījuma kritumu pēc
pārdevuma opcijām, kas savukārt izraisa tā cenas samazināšanos. Atšķirībā no
iepriekš minētajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem šī ietekme uz opcijas cenu
ir salīdzinoši mazāka.
5. Dividenžu maksājumi
Paredzama dividenžu izmaksa sākotnēji izraisa attiecīgās akcijas kursa
kritumu. No tā izriet, ka dividenžu izmaksas nedaudz samazina pirkuma opcijas
cenu un izsauc nelielu pārdevuma opciju cenu kāpumu.
6. Tirgus
Lai gan tirgus nav pieskaitāms pie teorētiskajiem opciju cenu
noteicējiem, tomēr šim faktoram ir liela ietekme uz opcijas cenu. Izmaiņas
politiskā vai monetārā jomā var izraisīt ievērojamas svārstības opcijas cenās.
2.3 Black & Scholes – opcijas cenas noteikšanas modelis.
Šis modelis ietver sekojošus nosacījumus: pilnīgs kapitāla tirgus,
neierobežotas iespējas pārdot neesošas akcijas, pastāv un ir zināma iespēja
naudu aizņemties un noguldīt bez riska, dividendes netiek ņemtas vērā.
Šis modelis attiecas uz Eiropas tipa opcijām. Black & Scholes
modeļa pamatā ir formula, kas ietver sevī tādus lielumus, kā:
·
C – call cena
·
K – akcijas kurss
·
B – bāzes cena
·
Rf – bezriska procentu likme
·
E- 2,71…
·
N(di) – laukums zem normālā
sadalījuma līknes
·
s - sagaidāmā akciju kursa volatility
·
t – call termiņa atlikums gados
C=K*N(d1)-Be-Rf*t*N(d2) (1)
P=B*e-Rf*t*N(-d2)-K*N(-d1) (2)
D1=(ln+(Rf+0.5*s2)*t)/s (3)
D2=(ln+(Rf-0.5*s2)*t)/s (4)
B&S formulu var interpretēt, ka pamatā pirkuma opcijas vērtība
atbilst starpībai starp akcijas kursu un izmantošanas cenas pašreizējo vērtību.
Pie tam abas komponentes tiek svērtas ar N(di). N(d1) ir interpretējama kā
pērkamo akciju skaits uz pirkuma opciju, turpretī N(d2) var- kā varbūtību, ka
pirkuma opcijas termiņa beigās tās iekšējā vērtība būs lielāka par 0.
Piemēram, dots, ka k=100, B=100, t=9mēneši (0.75gadi), s=0.2, Rf=8%.
Ievietojot dotos lielumus formulā 3 un 4 iegūst, ka d1=0.433 un d2=0.2596. No
standartizētā normālā sadalījuma tabulām nolasa attiecīgās vērtības. N(0.433)
=0.664, N(0.596)=0.6026. Iegūtos rezultātus ievietojot izteiksmē 1 iegūst C=9.89.
Izmantojot tos pašus mainīgos var izrēķināt Put vērtību. N(-d2)=0.3974
(1-0.6026) un N(-d1)=0.3365 (1-0.6664). Ievietojot šīs vērtības formulā 1
iegūst, ka P=4.07. Tomēr jāņem vērā, ka ar modeļu palīdzību noteiktu cenu
atbilstība ir aptuvena. Tas ir izskaidrojams ar to, ka praktiski nav iespējams
visas situācijas aprakstīt matemātiski. Tādejādi matemātiskie modeļi ir
izmantojami tikai kā orientieri.
3. Termiņdarījumu birža Eurex.
Vācijas biržas grupa (VBG) uzņēmumiem un investoriem nodrošina pieeju
globāliem pašu kapitāla tirgiem. VGB piedāvā produktus un pakalpojumus, kas šim
nolūkam ir nepieciešami. VGB organizē darījumus gan kases, gan termiņdarījumu
tirgū, nodrošina noslēgto darījumu izpildi piedāvā informācijas pakalpojumus un
attīsta datorsistēmas kā Xetra un Eurex. Lai nodrošinātu vadošās pozīcijas
tirgū VGB darbības pamatprincipi ir internacionalizācija un datorizācija. Kopā ar Amsterdamas, Briseles,
Londonas, Madrides, Parīzes un Cīrihes biržām līdz 2000 gada novembrim Vācijas
birža plāno radīt Eiropas biržu bāzi. Šai vienotā modeļa radīšanai būs nozīmīga
loma darījumu veikšanā ar Eiropas lielāko uzņēmumu akcijām.
VGB pieder arī 1998 gadā darbību sākusī Vācijas-Šveices termiņdarījumu
birža Eurex. Eurex nodibinājās apvienojoties DTB (Deutsche Termin Borse) un
SOFFEX (Swiss Options and Financial Futures Exchange). Mērķis šai apvienošanai
bija kopējas bāzes izveidošana un produktu harmonizēšana. Ārpus Vācijas un
Šveices Eurex ir tā saucamie pieejas punkti (Access Points) Amsterdamā, Čikāgā,
Helsinkos, Londonā, Madridē un parīzē. Tālāki pieejas punkti tiek plānoti
Ņujorkā, Tokijā, Honkongā un Sidnejā. Eurex ir vienīgā elektroniskā darījumu
slēgšanas un Clearing bāze ar globālu pieeju. Šādu sistēmu radīšana ir
priekšnosacījums globāla tirgus radīšanai, jo tās nodrošina vienādu nosacījumu
pieeju darījumu veikšanai no jebkura zemeslodes punkta. Eurex dalībnieku skaits
aug nepārtraukti: 1999 gada decembra beigās tas sasniedza 414 dalībniekus. Tajā
pašā gadā tika noslēgti 379 mlj. kontrakti. Tādejādi Eurex veido ne tikai
Eiropas derivatīvo darījumu kodolu, bet
kopš 1999 gada janvāra ir arī lielākā derivatīvo darījumu birža
pasaulē.
3.1 Opciju darījumu veidi Eurex biržā
Vācu termiņdarījumu birža Eurex tiek veikti darījumi ar sekojošiem
opciju veidiem:
1.
indeksu opcijas
2.
akciju opcijas
3.
opcijas uz nākotnes līgumu
kontraktiem
3.1.1 Indeksu opcijas.
Eurex darījumus ar indeksu opcijām veic kopš 1991 gada.
Indeksu opciju apgrozījums 1991 gadā bija nedaudz vairāk kā 2 miljoni
kontraktu. Salīdzinoši 2000 gada
pirmajos divos mēnešos apgrozījums ir gandrīz 8 miljoni kontraktu.
Indeksu opcijas
iedala tādās, kas balstās tikai uz indeksa vērtību (cash index) vai arī uz
attiecīgā nākotnes līguma kontrakta (future index options). Akciju indeksa opcijas
īpašnieks tās izmantošanas gadījumā atkarībā no opcijas veida var saņemt naudā
starpību starp opcijas bāzes cenu un tā brīža indeksu vai arī pirkt (pārdot)
atbilstošo indeksa nākotnes līgumu par opcijas bāzes cenu. Turpretī opcijas
pārdevēja pienākums ir maksāt starpību (B-Kt) vai arī sagatavot
atbilstošo nākotnes līguma kontraktu gadījumā, ja opcijas īpašnieks opciju
izmanto. Viens no Eurex indeksu produktiem ir DAX-OPTION (ODAX).
3.1.1.1 DAX indeksa opcijas raksturlielumi.
Šai opcijai ir sekojoši kontrakta raksturlielumi: Bāzes
vērtība ir vācu akciju indekss (DAX). Kontrakta vērtība ir izrēķināma no DAX
indeksa punktu skaita.(viena DAX indeksa punkta vērtība atbilst 5 Eiro). Kontrakta cena ir izteikta punktos. Minimālā
cenu izmaiņa ir 0,1 punkts, kas vērtības ziņā atbilst 0.5 Eiro. Pēdējā darījumu
diena ir trešā piektdiena opcijas termiņa beigu mēnesī, ja tā ir biržas darba
diena, ja nē tad iepriekšējā biržas darba diena. Beigu norēķina cena tiek
noteikta pēc Frankfurtes vērtspapīru biržā noteiktās DAX vērtības. DAX akciju
indeksa opcija ir Eiropas tipa opcija un tā var tikt izmantota tikai termiņa
beigās. DAX akciju indeksa opcijas ir pieejamas ar 1, 2, 3, 6, 9, 12, 18, kā arī ar 24 mēnešu
ilgiem opciju realizācijas termiņiem. DAX akciju indeksa opcijai ieviešot jaunu
kontrakta mēnesi tiek piedāvātas vismaz 5 bāzes cenas. Bāzes cenu intervāli
indeksa punktos ir attēlota tabulā 3.1.
Opcijas
termiņi līdz:
|
Bāzes
cenu intervāli:
|
6
mēneši
|
50
|
12
mēneši
|
100
|
24
mēneši
|
200
|
3.1.2.1 Akciju opcijas.
Standartizēti Akciju opciju darījumi
DTB (Vācijas termiņdarījumu birža) sākās 1990 gadā. Tajā pašā gadā tika veikti
darījumi ar vairāk nekā 6 miljoniem kontraktu. No tā laika akciju opciju
apgrozījums ir audzis līdz pat 2000 gadam. 1999 gadā tas sasniedza vairāk nekā
60 miljonus kontraktu.
Akciju opcijas tās pircējam dod tiesības līdz opcijas
termiņa beigām par iepriekš noteiktu cenu pirkt vai pārdot noteiktu skaitu
akcijas (atkarībā no tā kādu pozīciju ir ieņēmis opcijas pircējs). Eurex
termiņdarījumu biržā viens no akciju opciju veidiem ir akciju opcijas uz
Vācijas firmu akcijām (OSTK).
3.1.2.2 Vācijas akciju opciju kontrakta specifikācija.
Šī kontrakta lielums ir 100
attiecīgās bāzes vērtības akcijas. Minimālā opcijas cenu izmaiņa ir 0.01 Eiro.
Kontrakta izpilde notiek piegādājot 100 kontraktā noteiktās akcijas divas
biržas darba dienas pēc opcijas izmantošanas. Pēdējā darījumu diena ir opcijas
termiņa beigu mēneša 3 piektdiena, ja tā ir biržas darba diena, ja nē tad
iepriekšējā biržas darba diena. Ikdienas norēķinu cena tiek noteikta pēc
pēdējās samaksātās kontrakta cenas. Ja kontrakta cena ir vecāka par 15 minūtēm
vai arī neatbilst tirgus attiecībām, tā cenu nosaka EUREX. Akciju opcija var tikt izmantota katru
biržas darba dienu (Amerikas tipa opcija). Akcijas uz kuru pamata tiek veikti
opciju darījumi ir sadalītas 3 grupās (A, B, C). Uz A grupas akcijām ir
iespējami opciju termiņi līdz 9 mēnešiem uz B līdz 12 un uz C līdz 24 mēnešiem.
Katrai pirkuma un pārdevuma opcijai visiem opcijas termiņa beigu mēnešiem ir 3
sērijas ar bāzes cenām no kurām katrā ir bāzes cenas gan in-the-money,
at-the-money un out-of-the-money.
3.1.3.1 Opcijas uz nākotnes līgumiem.
Opcijas uz nākotnes līgumiem DTB
aizsākās 1991 gadā. Salīdzinoši ar akciju un indeksu opcijām termiņdarījumu
biržā Eurex apgrozījums nākotnes līguma opcijām ir ievērojami mazāks.
Nākotnes līguma opcijas pircējs
iegūst tiesības, taču ne pienākumu pirkt vai pārdot nākotnes līgumu opcijas termiņa beigās par iepriekš nolīgtu
bāzes cenu. Pārdevēja pienākums turpretī ir šo noteiktā laikā sagatavot vai arī
pirkt. (atkarībā no opcijas veida). Pamatā opcijas uz nākotnes līgumiem ir
tādas pašas kā indeksu un akciju opcijas. Taču nākotnes līgumi ir ļoti
daudzveidīgi.
Secinājumi.
Šī darba pirmajā nodaļā es izskatīju
jautājumus, kas saistīti ar opciju darbības pamatprincipiem un to pielietojumu.
Pirmajā nodaļā tika izskatīti jautājumi par darījumu stratēģijām. Aprakstītas
tika tikai vienkāršās darījumu stratēģijas, jo kombinētās stratēģijas praktiski
ir vienkāršo opciju darījumu salikums konkrētam mērķim. Tāpat šo stratēģiju
pamatā ir noteikta attiecīgā tirgus situācijas prognoze.
Šī darba gaitā es iepazinos ar opciju
iespējamajiem pielietojumiem. Ļoti nozīmīga loma opcijām ir riska sadalē starp
darījuma partneriem, kas ir ļoti nozīmīgs faktors dažāda veida darījumos. Šis
faktors ir svarīgs, gan vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanā lielo finansu
institūciju jomā, gan arī uzņēmumiem saistībā ar nodrošināšanos pret
zaudējumiem no dažāda veida kursa svārstībām.
Darba otrajā nodaļā teorētiski tika
izskatīts jautājums par opciju cenu veidošanu. Tajā tika izskatīta pamati
opciju cenu veidošanai un Black & Scholes opciju cenas veidošanas modeli.
Opciju cenu noteikšana izmantojot modeļu palīdzību ir izmantojams tikai kā
orientieris, jo praktiski nav iespējams kvantitatīvi aprakstīt opciju
veidošanu. Opcijas cena ir viens no faktoriem riska sadalē starp darījuma
partneriem. Riska sadale savukārt ir nozīmīga, lai darījumi ar opcijām varētu
notikt un lai netiktu grauta finansu sistēmas stabilitāte.
Trešajā nodaļā tika
izskatīti Eurex termiņdarījumu biržā veiktie darījumi ar indeksu un akciju
opcijām. Pamatā tika izskatīta kontrakta specifikācijas šiem darījumiem.
Izmantotā literatūra un avotu saraksts.
1.
Manfred
Steiner Christof Bruns Wertpapier Mnagment –Stuttgard- 1996
2.
Handlexikon zu
Futures und inovativen Finanzinstrumenten- Frankfur am Mein-1991
3.
A. Klaus
Vērtspapīru darījumi- 1996
4.
http:// www.exchange.de
5.
http://
www.bundesbank.de
6.
http://
www.eurexchange.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru