Pārskats par starptautisko palīdzību Latvijai 1999. gadā

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas

11.^A klases skolnieku

Mārtiņa Beriņa, Jāņa Birka un Krišjāņa Caunes

projekta darbs:

“Pārskats par starptautisko palīdzību Latvijai 1999. gadā.”

Darba konsultans- ekonomikas skolotājs ………………………

Rīga 2001. gads.

Saturs.

Ievads.................................................................................................................. 3

1. Starptautiskās palīdzības programmas................................ 4

1.1. DAUDZPUSĒJĀS PROGRAMMAS................................................................. 4

1.1.1. Apvienoto Nāciju Organizācija.................................................................................................... 4

1.1.2. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija...................................................................... 5

1.1.3. ES Phare Programma.................................................................................................................. 6

ES Phare nacionālā programma..................................................................................................................................................... 7

ES Phare pārrobežu sadarbības programma................................................................................................................................ 8

ES Phare Daudzvalstu programmas.............................................................................................................................................. 9

1.1.4. Ziemeļvalstu ministru padome..................................................................................................... 9

1.2. DIVPUSĒJĀS PROGRAMMAS....................................................................... 9

1.2.1. ASV............................................................................................................................................. 9

1.2.2 Apvienotā Karaliste.................................................................................................................... 10

1.2.3. Austrija...................................................................................................................................... 10

1.2.4. Dānija......................................................................................................................................... 10

1.2.5. Francija...................................................................................................................................... 11

1.2.6. Itālija.......................................................................................................................................... 11

1.2.7. Japāna........................................................................................................................................ 11

1.2.8. Kanāda....................................................................................................................................... 11

1.2.9. Nīderlande................................................................................................................................. 12

1.2.10. Norvēģija................................................................................................................................. 12

1.2.11. Somija...................................................................................................................................... 12

1.2.12. Šveice....................................................................................................................................... 12

1.2.13. Vācija....................................................................................................................................... 13

1.2.14. Zviedrija................................................................................................................................... 13

1.3. STARPTAUTISKĀS FINANSU ORGANIZĀCIJAS...................................... 14

1.3.1. Eiropas investīciju banka........................................................................................................... 14

1.3.2. Pasaules bankas grupa................................................................................................................ 14

1.3.3. Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka............................................................................... 15

1.3.4. Starptautiskais valūtas fonds..................................................................................................... 15

1.3.5. Ziemeļvalstu investīciju banka................................................................................................... 16

1.3.6. Ziemeļvalstu vides finansu korporācija...................................................................................... 16

1.4. PRIVĀTIE FONDI.......................................................................................... 16

1.4.1. Sorosa fonds- Latvija................................................................................................................. 16

Secinājumi...................................................................................................... 17

Anotācija (Anotation)............................................................................ 18

Ievads.

“Pārskats par starptautisko palīdzību Latvijā 1999. gadā” veidots ar mērķi sniegt informāciju par ārvalstu palīdzības programmām Latvijā 1999. gadā. Informācija pārskatā strukturizēta tā, lai tā sniegtu gan analītisku, gan statistisku priekšstatu par Latvijas saņemto neatmaksājamo palīdzību. Mēs izvēlējāmies šo tēmu, jo mūs ieinteresēja, kādu palīdību Latvija saņem un kur tā tiek novirzīta. Neatmaksājamo palīdzību Latvija ir saņēmusi jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajiem gadiem. Taču deviņdesmito gadu sākumā ienākošās graudu un citrusaugu kravas šodien neatgriezeniski nomainījusi kvalitatīvi cita līmeņa sadarbība ar donoriem. Turklāt, lai arī tikai simboliski, Latvija pati ir kļuvusi par donorvalsti, jau otro gadu sniedzot savu ieguldījumu ANO Attīstības programmā. Gandrīz simbolisks ir fakts, ka 1999. gada nogalē tika izbeigta Īpašās palīdzības fondu darība. Deviņdesmito gadu sākumā tie tika izveidoti, lai apgūtu līdzekļus, kas gūti, realizējot Latvijai dāvināto humāno palīdzību. Fondos kopumā tika ieskaitīti ap 5 milj. LVL. Šie līdzekļi bijuši ievērojams ieguldījums visneaizsargātāko iedzīvotāju- bērnu ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem, daudzbērnu ģimeņu, veco ļaužu, pensionāru, bāreņu, nepilno ģimeņu, aizbildniecībā esošu bērnu- sociālo problēmu risināšanā Latvijā. Īpaši- laikā, kad jaunā valsts tikai veidojās. Sadarbības šodiena ar donoriem ir būtiski atšķirīga- dāvātais finansējums tiek ieguldīts pārdomātos un mērķētos projektos. Nedaudz pārfrāzējot jau zināmu teicienu,” Latvijai vairs netiek dāvinātas zivis, bet gan Latvija tiek mācīta makšķerēt pati”. Neatmaksājamā palīdzība ir bijis un ir būtisks atbalsts pārvaldes un ekonomikas pārveides, vides un reģionālās attīstības, finansu, lauksaimniecības un citiem sektoriem Latvijā.

Darbs sadalīts četrās apakšnodaļās, kur sniegts apraksts par starptautiskajām palīdzības programmām 1999. gadā, apskatot daudzpusējās programmas, divpusējās programmas, starptautisko finansu institūciju un privāto fondu sniegto palīdzību.

Pārskats tika gatavots ar mērķi iekļaut pēc iespējas precīzāku informāciju par ārvalstu sniegto palīdzību Latvijai 1999. gadā, tomēr tā lietotājiem ir jāņem vērā, ka izdevums nevar tikt izmantots par pamatu juridiskām vai līguma saistībām vai prasībām. Ja pārskata lietotājiem rodas vēlme iegūt detalizētāku informāciju par kādu no palīdzības sniedzējiem vai nozarēm, kurām šī palīdzība ir sniegta, SPPKP darbinieki labprāt sniegs atbildes savu iespēju un zināšanu robežās.

Pārskata sastādītāji vēlas izteikt vislielāko pateicību visiem, kas palīdzēja “Pārskata par starptautisko palīdzību Latvijā 1999.gadā” tapšanā- paldies par lielo ieguldījumu ārvalstu vēstniecībām, starptautiskajām organizācijām un fondiem, kuru atbalsts informācijas sniegšanā deva iespēju apkopot visplašāko un daudzpusīgāko informāciju par ārvalstu palīdzību Latvijai 1999. gadā. Tāpat pateicamies visiem SPPKP darbiniekiem un citu valsts pārvaldes institūciju darbiniekiem, kā arī Latvijas Bankas darbiniekiem, kuriem pateicoties radās iespēja uzsākt šo projektu.

Mēs ceram, ka apkopotais materiāls būs noderīgs.

1. Starptautiskās palīdzības programmas.

Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde (SPPKP) kopš 1999. gada aprīļa ir īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām pakļautībā esoša valsts institūcija. Viens no SPPKP galvenajiem uzdevumiem ir koordinēt ārvalstu palīdzības programmas, tai skaitā Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu instrumentus- Phare, ISPA un SAPARD-, nodrošinot to efektīvu izmantošanu saskaņā ar noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

1.1. DAUDZPUSĒJĀS PROGRAMMAS.

1.1.1. Apvienoto Nāciju Organizācija

Kopš 1991. gada Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle. Latvijā ANO pārstāv vairāki ANO fondi, programmas un specializētās aģentūras, kuras apvieno Pastāvīgā koordinatora sistēma. ANO Attīstības programmas (UNDP) Latvijā vadītājs, Pastāvīgais pārstāvis, ir arī ANO Pastāvīgais koordinators Latvijā.

ANO ilgtermiņa mērķi Latvijā ir līdzīgi kā citās valstīs:

·         Atbalsts un palīdzība Latvijas attīstībai un nacionālās stratēģijas izveidošanas un stiprināšanas humāno un tehnisko resursu realizēšanai, t.i. kapacitātes celšana, lai sasniegtu patstāvīgu sabiedrības attīstību;

·         Atbalsts saskaņotas un koordinētas nacionālās programmas darbam ar ārējo palīdzību.

Šobrīd Latvijā ir divas oficiāli akreditētas ANO aģentūras- UNDP un UNHCR, kurām ir pastāvīga pārstāvniecība. Citas ANO programmas pārstāv vietējais personāls.

Latvijā darbojas šādas ANO programmas:

1)      ANO attīstības programma (UNDP) Latvijā tika izveidota 1992. gadā, un tā sniedz atbalstu loģistikas un operatīvajām vajadzībām visai Latvijā pārstāvētajai ANO sistēmai (t.i. administratīvs atbalsts, citu ANO sistēmas organizāciju pārstāvniecība, drošība). Galvenās Latvijas valdības funkcijas sadarbībai ar UNDP projektu un programmu jomā ir piešķirtas īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar sarptautiskajām finansu institūcijām. UNDP Latvijai apstiprinātais programmas budžets 1997.- 2000. gadam ir gandrīz 5,5 milj. LVL (9,5 milj. ASV dolāru), kas piešķirts vairākiem projektiem divās galvenajās sfērās:

a)      demokratizācija, stabila pārvalde un sociālā integrācija;

b)      dzīves standartu uzlabošana.

UNDP ir sniegusi Latvijai palīdzību vairākās jomās:

·         Nacionālās Programmas Cilvēktiesību aizsardzības un nodrošināšanas attīstībā,

·         Nacionālā Programma latviešu valodas apmācībai,

·         Nacionālā Integrācijas programma.

Sadarbībā ar iepriekšminētajiem liela apjoma projektiem, UNDP Latvija atbalsta projektus, kas saistīti ar nabadzības apkarošanas stratēģiju, atbalstu NVO; tiesnešu un tiesu personāla apmācību, sociālās politikas uzraudzību un attīstību. UNDP sadarbojas ar šādiem internacionālajiem partneriem- Kanādas, Dānijas, Somijas, Holandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un ASV valdībām, kā arī ar Eiropas Savienību. UNDP sadarbojas arī ar Sorosa fondu.

2)      ANO Bērnu fonda (UNICEF) Nacionālā komiteja Latvijā tika izveidota 1992. gadā. Prioritārās palīdzības jomas ietver mātes un bērna veselību, ģimenes audzināšanu, bērnus grūtos apstākļos, sociālo plānošanu un aizsardzību. UNICEF darbība ir vērsta uz sociālo pakalpojumu nostiprināšanu sabiedriskā līmenī, sabiedrības apziņas celšanu, ģimenes stiprināšanu un esošo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

3)      ANO augstākās izglītības Eiropas centra (UNESCO/CEPES) nacionālā komiteja darbojas Latvijā no 1992. gada, un tā veicina starptautisko sadarbību augstākās izglītības jomā Eiropā. Tās darbība Latvijā ir vērsta uz augstākās izglītības reformu, akadēmisko atzīšanu un elastību, kvalitātes izvērtēšanu un akreditāciju, dokumentāciju un informāciju, kā arī universitāšu sadarbību dabas/vides, sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

4)      ANO iedzīvotāju fonda (UNFPA) prioritāte Latvijā ir sniegt palīdzību reproduktīvās veselības uzlabošanas jomā. UNFPA projektu vadību veic UNDP Latvija. Galvenie pasākumie ietver tehnisko un finansiālo atbalstu Latvijas ģimenes plānošanas programmas nostiprināšanai. UNFPA un UNDP starpniecību ir izveidojis palīdzības programmu reproduktīvās veselības apziņas veicināšanai un AIDS novēršanas stratēģijām Latvijā.

5)      ANO augstais komisariāts bēgļu jautājumos (UNHCR) Rīgā ir izveidojis Baltijas valstu sadarbības biroju. 1998. gadā tas sniedza nozīmīgas konsultācijas valdībai politikas jautājumos un palīdzēja koordinēt nepieciešamo ārvalstu palīdzību moderna patvēruma meklētāju un bēgļu centra izveidei un celtniecībai Latvijā.

6)      ANO Starptautisko narkotiku kontroles programmu (UNDCP) Latvijā pārstāv Baltijas valstu Sadarbības birojs, kas veicina sabiedriskās veselības apzināšanos.

7)      Pasaules veselības organizācija (WHO)- WHO Sadarbības birojs Latvijā tika izveidots 1991. gadā ciešā sadarbībā ar Labklājības ministrijas Veselības departamentu. Biroja mērķis ir īstenot ātrās palīdzības programmu, izvērtēt veselības aprūpes sistēmu un pakalpojumus, kā arī sekmēt sociālās un veselības aprūpes programmu izpildi. Šobrīd Sadarbības birojs orientējas uz informācijas un sakaru uzlabošanu Latvijā veselības pakalpojumu un sabiedrības veselības jomās un nodrošina pastāvīgu saikni ar WHO Reģionālo Eiropas biroju.

8)      Starptautiskā Darba organizācija (ILO)- ILO Sadarbības birojs Latvijā sniedz palīdzību darba apstākļu uzlabošanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta darba devēju un darbinieku mobilizēšanai, lai novērstu darbaspēka ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī dzimumu vienlīdzības veicināšanu ar darba administrācijas starpniecību.

9)      Apvienotā ANO HIV/AIDS programma (UNAIDS)- UNAIDS savu darbību Latvijā uzsāka 1996. gadā, pievēršoties sistēmu uzlabošanai HIV/AIDS izglītības, novēršanas un aprūpes jomās.

1.1.2. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) tika izveidota 1961. gadā, tai pārņemot Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas funkcijas. OECD apvieno 29 dalībvalstis, lai galvenokārt sniegtu iespēju valstu valdībām pārrunāt sadarbības iespējas, attīstīt un uzlabot ekonomisko un sociālo politiku.

OECD Padome Baltijas reģionālo programmu apstiprināja 1998. gada 12. martā, taču tā pilnībā savu darbību uzsāka 1998. gada pēdējā ceturksnī. OECD Baltijas reģionālās programmas mērķis ir atbalstīt Baltijas valstis pārejā uz tirgus ekonomiku, sekmēt to integrāciju pasaules ekonomiskajos procesos un veicināt OECD izstrādātās “labākās prakses” principu izmantošanu.

1999. gada galvenās aktivitātes bija virzītas uz reģionālā ekonomiskā novērtējuma izstrādāšanu, kas ļāva iegūt pilnīgāku priekšstatu par ekonomisko situāciju Baltijas valstīs.

1.1.3. ES Phare Programma

ES Phare programma ir viena no apjomīgākajām un nozīmīgākajām ES neatmaksājamās palīdzības programmām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. ES Phare programma sniedz neatmaksājamo finansējumu ar mērķi atbalstīt partnervalstis ekonomiskās pārejas un demokrātijas nostiprināšanas procesā līdz brīdim, kad tās būs gatavas uzņemties Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus.

Laika posmā no 1989. līdz 1999. gadam ES Phare programma ir bijusi elastīga, piemērojoties mainīgajām prioritātēm un reformu procesa iezīmēm katrā kadidātvalstī. Pastiprinoties pirmsiestāšanās stratēģijai, visi palīdzības veidi, kas pieejami katrā kandidātvalstī, ir apkopoti vienotā dokumentā- Pievienošanās partnerībā. Tas izklāsta prioritārās sfēras, kurās katrai kandidātvalstij jānodrošina progress, lai sagatavotos iestāšanās procesam ES. Latvijā palīdzības programmas sagatavošanu nosaka nacionālā programma likumu kopuma (Acquis) pārņemšanai (NPLP) un, sākot no 2001. gada, arī Nacionālais attīstības plāns. NPLP paredz prioritātes, termiņus, izmaksas un pasākumus katrā ministrijā un valsts institūcijā, kas jāveic, lai sagatavotu Latviju ES pievienošanās procesam. Nacionālais attīstības plāns ir stratēģiskās plānošanas dokuments, kas aptver valsts attīstības sfēras, lai ES Phare programma varētu līdzfinansēt daļu no dokumentā noteiktiem pasākumiem.

Visas līdzšinējās darbības ES Phare pogrammas ietvaros ir orientētas un laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam tiks orientētas uz šādām prioritātēm:

1.      palīdzība valsts pārvaldei kandidātvalstīs ieviest acquis communitaure (Eiropas Kopienas likumu kopumu) un sagatavoties dalībai dažādās ES politikas jomās, piemēram, ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā- institucionālā attīstība (līdz 30% no programmas kopējās summas). Tādējādi ES Phare programma palīdzēs valsts un reģionālajām pārvaldes institūcijām, kā arī regulējošām, uzraudzības un citām institūcijām kandidātvalstīs apgūt Kopienas mērķus un darbības principus.

2.      investīcijas ir otrā prioritāte (līdz 70% no kopējās programmas summas), kas iedalāmas divās sfērās:

-          nostiprināt administratīvi regulējošo infrastruktūru saskaņā ar Eiropas Kopienas likumu kopumu, pietuvināšanās ES standartiem un normām;

-          investīcijas ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā, veicot tādus pasākumus, kādi tiek īstenoti ES dalībvalstīs ar Eiropas reģionālā attīstības fonda un Eiropas sociālā fonda starpniecību. Šīs apjomīgās investīcijas, kas Latvijai pieejamas, sākot ar ES Phare 2000 programmu, veidos svarīgu kandidātvalstu stratēģijas daļu integrācijai ES.

Es Phare programma turpinās atbalstīt arī attiecīgo nozaru pasākumus tik lielā mērā, cik tās atbalstīs kopējos valsts mērķus- sagatavoties iestāšanās procesam ES un ES likumu kopuma pieņemšanai.

Laika posmā no 2000.- 2006. gadam ES Phare programma, būdama līdz šim vienīgais ES finansu instruments, kas atbalsta kandidātvalstu gatavošanos iestāšanās procesam ES, kļūs par vienu no trim pirmsiestāšanās finansu instrumentiem. Abi pārējie finansu instrumenti- ISPA (atbalsts transporta un vides infrastruktūrai) un SAPARD (atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai) būs orientēti uz konkrētām nozarēm, kamēr ES Phare turpinās sniegt plašāku atbalstu pirmsiestāšanās procesā visām nozarēm, pievēršoties galvenokārt tām sfērām, kurām iepriekš programma pietiekami daudz līdzekļu nevarēja atvēlēt. Pasākumus, kas tiks finansēti ISPA un SAPARD programmu ietvaros, ES Phare programma turpmāk nefinansēs.

Kopienas palīdzība tiks vērsta arī uz institucionālo attīstību, piemērojot Twinning sadarbības veidu, gatavošanos darbam ar Eiropas sociālo fondu, atbalstu ekonomiskajai un sociālajai sabalansētībai, dalību vairākās ES Phare daudzvalstu programmās (PRAQ, Muitas programma, Statistikas programma, JOP, LIEN, TAIEX, Pārrobežu sadarbības programma, Vides programma, Tieslietu un iekšlietu programma, u.c.) un dalību Kopienas programmās. Latvija piedalās šādās Kopienas programmās: Jaunatne Eiropai, Kaleidoskops, Raphael, Ariane, Save II, Cīņa pret vēzi, AIDS novēršana, MVU programma. Kopienas programmu mērķis ir sekmēt Eiropas līgumos ietverto ekonomiskās un sociālās sadarbības nosacījumu īstenošanu, palielināt zināšanas par Kopienas darbības metodēm un kārtību dažādās sfērās un sekmēt institucionālo attīstību. Programmas īsteno Eiropas komisija ciešā sadarbībā ar valstu pārvaldes institūcijām.

ES Phare nacionālā programma.

Lielākā daļa ES Phare programmu ir nacionālās programmas, par kurām noslēgta divpusēja vienošanās ar katru partnervalsti. Latvijā par ES Phare nacionālās programmas sagatavošanu un uzraudzību ir atbildīga Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde (SPPKP), kas darbojas īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām pakļautībā. Ministru kabinets iecēlis ministru par nacionālo koordinatoru ārvalstu palīdzības jautājumos.

Es Phare programmas atbalsts šo nacionālo programmu ietvaros ir vērsts uz dažādām prioritārām nozarēm, kurās laikā, kad notiek ekonomiskās sistēmas maiņa no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, nepieciešamas reformas un izmaiņas. Galvenās sfēras, kurās Latvijā piešķirts ES Phare nacionālās programmas atbalsts, ir šādas: valsts pārvalde, lauksaimniecības pārstrukturizēšana, pilsoniskā sabiedrība un demokratizācija, izglītība un apmācība (cilvēkresursu attīstība), infrastruktūra (transports, enerģētika, sakari), vide un kodoldrošība, privātās sfēras attīstība (uzņēmumu pārstrukturizēšana, privatizācija, MVU, finansu sektors), sociālā attīstība, nodarbinātība un veselības aizsardzība.

1998. gada sākumā spēkā stājās jauna pieeja ES Phare programmas sagatavošanā. Šīs pieejas būtība ir noteikta Pievienošanās partnerības dokumentā. Dokumentā noteiktās prioritātes veido ikgadējā Finansu memoranda pamatu. Finansu memorands ietver informāciju par konkrētā gada ES Phare budžeta ietvaros finansēto programmu un projektu aprakstu, kā arī nosaka piešķirtā finansējuma sasniedzamos mērķus. Katrā Finansu memorandā ietvertie pasākumi, pirms tiek parakstīts Finansu memorands, tiek iesniegti apspriešanai ES Phare vadības komitejā un formāla lēmuma pieņemšanai Eiropas Komisijā. Ar mērķi atbalstīt kandidātvalstīs likumu kopuma pārņemšanu un ieviešanu saskaņā ar Agenda 2000, Eiropas Komisija ierosināja Twinning sadarbības veidu- institucionālās attīstības mehānismu. Visi Twinning projekti paredz ES dalībvalstu ekspertu piedalīšanos ar mērķi veikt saskaņotu pasākumu vadīšanu noteiktās prioritārās nozarēs- lauksaimniecībā, vidē, finansēs, tieslietās un iekšlietās.

ES Phare programmas Decentralizētās ieviešanas sistēma (DIS) Latvijā tika ieviesta 1998. gada sākumā līdz ar Centrālās finansu un kontraktu vienības (CFKV) izveidošanu Finansu ministrijā. 1998. gada 2.decembrī Eiropas Komisija un Latvijas valdība parakstīja “Saprašanās memorandu par nacionālā fonda izveidošanu”. Nacionālais fonds ir Eiropas Komisijas piešķirto līdzekļu finansu vadības vienība Valsts Kasē, ar kuras palīdzību Eiropas Komisijas līdzekļi tiek novirzīti palīdzības saņēmējam ar Nacionālā fonda sistēmu, par programmas ieviešanu tehniskiem, administratīviem un finansu jautājumiem ir atbildīgas ieviešanas institūcijas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija), bet CFKV, kas darbojs kā ieviešanas institūcija Finansu ministrijā, nodrošina programmu ieviešanas administratīvo un finansu vadību. ES Phare DIS turpinās darboties arī pēc 2000. gada kā galvenais ES Phare palīdzības ieviešanas modelis ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmās.

Es Phare 1999. gada nacionālās programmas ietvaros atbalstīti sekojoši projekti:

1)      Latviešu valodas apmācība. Projekta mērķis ir veicināt Latvijā dzīvojošo etnisko grupu integrāciju, uzlabojot latviešu valodas prasmi latviski nerunājošajā sabiedrības daļā;

2)      Valsts ieņēmumu dienesta modernizācija. Projekts paredz apmācības programmu īstenošanu Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem;

3)      Latvijas Universitātes Eirofakultātes atbalsta projekts. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunas mācību programmas, sagatavot kvalificētus mācībspēkus un pilnveidot mācību materiālus;

4)      Centrālās finansu un kontraktu vienības kapacitātes palielināšana. Projektā paredzēta tehniskā palīdzība Finansu ministrijas Centrālajai finansu un kontraktu vienībai;

5)      Eiropas integrācijas procesa veicināšana. Projekta mērķis ir turpināt Eiropas integrācijas procesa tālāku attīstību, sniedzot konsultācijas gan Eiropas integrācijas birojam, gan arī citām ministrijām likumdošanas saskaņošanas jomā;

6)      Pārtikas kvalitāte, higiēna un drošība un veterināro servisu attīstība. Projekta mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa pārtikas kvalitāti, higiēnu un drošību saskaņā ar ES normām, kā arī Zemkopības ministrijas Valsts veterinārā dienesta laboratoriju aprīkojuma uzlabošanu un darbinieku apmācību;

7)      Latvijas stastistikas sistēmas uzlabošana. Projekts vērsts uz datoraprīkojuma pilnveidošanu, kā arī aptaujas veidu paplašināšanu Centrālajā statistikas pārvaldē;

8)      Latvijas austrumu robežas menedžmenta un infrastruktūras attīstība. Projekts paredz robežas kontroles punktu būvniecību, apvidus automašīnu iegādi, lai uzlabotu robežsargu mobilitāti, kā arī svešvalodu apmācību;

9)      Via Baltica rekonstrukcija. Projekts paredz Via Baltica ceļa seguma pārklāšanu 20,5 km ceļa posmā Iecava- Bauska.

ES Phare pārrobežu sadarbības programma.

ES Phare pārrobežu sadarbības programmas (CBC) tika izveidotas 1994. gadā ar mērķi veicināt sadarbību Centrālās un Austrumeiropas valstu un ES robežvalstu un reģionu starpā. Šī programma ir veidota, ievērojot Pievienošanās partnerības prioritātes, un tā galvenokārt vērsta  uz transprota, vides, enerģētikas, sakaru, uzņēmējdarbības, tehnoloģiju un tūrisma pasākumu finansēšanu. Latvijā par ES Phare CBC programmas un sākot ar 1999. gadu Mazo projektu fonda (MPF) uzsākšanu un ieviešanu ir atbildīga SPPKP.

Es Phare Baltijas jūras reģiona Pārrobežu sadarbības programmā ietilpst divi galvenie elementi:

1)      nacionālā piešķīruma daļa, kas atbalstīta vidēja un liela mēroga darbības Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, palīdzot šīm valstīm pilnīgāk sagatavoties iespējām un izaicinājumiem, ko piedāvā integrācija ES, kā arī pozitīvi ietekmēt ekonomisko attīstību robežu reģionos kopumā;

2)      MPF, kas tika aizsākts 1999. gadā kā turpinājums 1995. gadā izveidotajai ES Phare Baltijas fonda programmai. Vispārējais mērķis ir atbalstīt maza mēroga projektus iedzīvotāju sadarbības jomā, iesaistot vietējos pašvaldību pārstāvjus no pierobežas reģiona (-iem), kas atbilst šīs programmas kritērijiem. MPF veicina ar vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos nākotnē iespējamo projektu noskaidrošanā, attīstīšanā un ieviešanā.

ES Phare Daudzvalstu programmas.

Kaut arī visas ES Phare programmas ir nacionālās programmas, par kurām noslēgtas divpusējas vienošanās ar katru kandidātvalsti, daudzas problēmas, ar kurām nākas saskarties kandidātvalstīm, ietekmē vairāk nekā vienu kandidātvalsti un prasa vienotu risinājumu. Šāda veida problēmas risina ES Phare Daudzvalstu programmas. ES Phare Daudzvalstu programmas īsteno Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar valstīm- palīdzības saņēmējām. Šo programmu sagatavošanu un vadību nosaka pārstāvju grupa no visām kandidātvalstīm- Daudzvalstu programmu koordinācijas grupa.

1.1.4. Ziemeļvalstu ministru padome.

Ziemeļvalstu ministru padome tika izveidota 1971. gadā. 1989. gadā padome izveidoja Ziemeļvalstu informācijas birojus (ZIB) trīs Baltijas valstīs. Ziemeļvalstu informācijas birojs Rīgā (ZIB-R) pārstāv Ziemeļvalstu ministru padomi Latvijā.

Padome katru gadu pieņem ikgadējo darbības programmu un tās īstenošanas budžetu. 1999. gada darba programmas pasākumi Latvijā tika virzīti uz demokrātiskas attīstības veicināšanu, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz tirgus ekonomiku. Programmai ir trīs komponentes:

1)      atbalsts Ziemeļvalstu informācijas birojam un sadarbības tīkliem;

2)      Ziemeļvalstu stipendiju programma- studentiem, pasniedzējiem, pētniekiem, ierēdņiem un parlamentāriešiem;

3)      Demokrātija- NVO politika; kultūras pasākumi, pastāvīgu pasākumu attīstīšana, tirgus ekonomikas veicināšana.

1.2. DIVPUSĒJĀS PROGRAMMAS.

1.2.1. ASV.

Latvijas un ASV attiecības pamatojas uz 1998. gada janvārī noslēgto Baltijas valstu un ASV Partnerattiecību hartu. Balstoties uz šo dokumentu, ASV atbalsta Baltijas valstu iestāšanos transatlantiskās un Eiropas institūcijās, sadarbību aizsardzības un drošības jautājumos, kā arī ekonomisko izaugsmi. Tas ietver palīdzību tādu tiesisko un finansiālo rādītāju sasniegšanai, lai valsts spētu piesaistīt starptautiskās investīcijas un spētu nodrošināt labi funkcionējošu likumdošanas sistēmu.

Palīdzību Latvijai sniedz ASV valdība, kuru koordinē ASV vēstniecība Rīgā. Ilgtermiņa ASV valdības palīdzību mazā biznesa finansēšanā koordinē Baltijas- Amerikas Uzņēmējdarbības fonds. Baltijas- Amerikas Sadarbības programma (darbojas Sorosa fonda ietvaros) sniedz palīdzību NVO.

Kopš 1991. gada ASV ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) starpniecību atbalsta Latviju tirgus ekonomikas un uz līdzdalību balstītas demokrātijas veidošanu saskaņā ar Austrumeiropas demokrātijas atbalsta aktu. Kopš tā laika USAID ir īstenojusi vairāk nekā 60 pasākumus trīs sfērās: ekonomikas pārveidošana, demokrātiska plurālisma veicināšana un dzīves kvalitātes uzlabošana (ieskaitot veselību, vidi un energoefektivitāti). Divpusējais līgums par ekonomisko, tehnisko un līdzīgu palīdzību starp ASV valdību un Latvijas valdību, kas tika noslēgts 1995. gada decembrī, paredz USAID un citu Amerikas institūciju sadarbību.

1999. gadā USAID uzsāka jauna projekta- Īpaša tuberkulozes veida vadības centra- īstenošanu.

1.2.2 Apvienotā Karaliste.

Lielbritānijas valdībai ir vairākas divpusējās palīdzības programmas, kuras sniedz palīdzību Centrālās un Austrumeiropas valstīm izmantojot publisko, privāto un NVO sektoru. Kā nozīmīgākais palīdzības sniedzējs jāmin Starptautiskā attīstības Departamenta (DFID) Know- How Fund (KHF). Galvenie DFID darbības virzieni ir nabadzības izskaušana un ekonomiskās izaugsmes sekmēšana, lai izveidotu spēcīgu un pārtikušu sabiedrību.

Ņemot vērā to, ka Latvijai ir pieejami daudzpusējie palīdzības fondi, kur aktīvu vietu ieņem Ziemeļvalstu divpusējā palīdzība, Apvienotā karaliste nesniedz palīdzību divpusējo programmu ietvaros, bet gan ES Phare programmas ietvaros, ko īsteno Eiropas Komisija. Apvienotās Karalistes aktivitātes var iedalīt trīs galvenajos virzienos:

1)      kapacitātes stiprināšana stratēģiskajā plānošanā un projektu izstrādē dabas aizsardzības jomā, viecinot efektīvu sadarbību palīdzības saņēmējiem un donoriem;

2)      kapacitātes stiprināšana stratēģiskās plānošanas jomā reģionālai un lauku attīstībai;

3)      efektīva publiskā administrācija, audiālās politikas attīstības sekmēšana un pakalpojumu pieejamība visiem iedzīvotāju slāņiem.

Apvienotā Karaliste līdzdarbojas arī Pasaules Bankas ERAB un EIB īstenotajās atbalsta programmās.

1.2.3. Austrija.

Austrijas Federālā kanceleja ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Integrācijas biroju par palīdzības piešķiršanu Latvijai Eiropas integrācijas jomā.

1999. gadā Austrija sniedza Latvijai palīdzību šādās programmās:

1)      Sabiedrība. Infrastruktūra. Nodarbinātība. Tas ietver:

·         Ražošanu,

·         Veselības aprūpi,

·         Vietējo pārvaldi.

2)      Ražošana, kas attiecās uz sekojošiem sektoriem:

·         Lauksaimniecību,

·         Amatniecību,

·         Tirdzniecību,

·         Banku sektoru,

·         Tūrismu,

·         Privātā sektora attīstību.

3)      Cilvēkresursu attīstība, kas ietver atbalstu šādās jomās:

·         Kultūra,

·         Izglītība.

1.2.4. Dānija.

Dānija ir sniegusi palīdzību Latvijai kopš 1990. gada. Dānijas divpusējai sadarbībai ar Latviju ir izteikti decentralizēta struktūra, kur Dānijas nozaru ministrijas un aģentūras īsteno nozaru politiku tiešā sadarbībā ar saviem partneriem Latvijā. Saskaņā ar Dānijas valdības izstrādāto stratēģiju, sniedzot finansiālo palīdzību Austrumeiropas un Baltijas valstīm, 80% finansējuma laika periodā no 1998. līdz 2001. gadam tiek vērsti uz vides sektoru sakārtošanu. Dānijas palīdzību var iedalīt 4 virzienos:

1)      vides aizsardzības un saglābšanas pasākumi, ko administrē Dānijas Vides aizsardzības aģentūra,

2)      privātā sektora attīstība, kas virzīta uz uzņēmējdarbības un tās infrastruktūras attīstību,

3)      vairākas speciālās tehniskās un humanitārās palīdzības programmas,

4)      valsts aizsardzība (Dānijas Aizsardzības ministrija sadarbojas ar Latvijas Iekšlietu ministriju).

1.2.5. Francija.

Francijas divpusējo palīdzību Latvijai īsteno Francijas Ārlietu ministrija, aktīvi līdzdarbojoties Francijas vēstniecībai Latvijā. 1998. gada sākumā Francijas Ārlietu ministrija parakstīja sadarbības līgumu. 1999. gadā Francija ir sniegusi Latvijai palīdzību šādās jomās: kultūra, valsts un sabiedriskais sektors, lauksaimniecība un cilvēkresursu attīstība.

1.2.6. Itālija.

1996. gadā Itālijas valdība un Latvijas valdība Itālijas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības programmas ietvaros parakstīja Saprašanās memorandu par tehnisko palīdzību. Projektu pieteikumi palīdzības saņemšanai iesniedzami Itālijas vēstniecībai Latvijā, kura koordinē palīdzības programmas. Apstiprinātie projekti galvenokārt saņem tehnisko palīdzību, ietverot apmācības un projektu priekšizpēti šādās sfērās: atbalsts MVU, privatizācija, uzņēmumu pārveidošana un pārstrukturizēšana, lauksaimniecība, pārtikas pārstrāde un izplatīšana, celtniecība un pilsētu infrastruktūra, veselības pakalpojumi, vides aizsardzība, droša enerģijas ražošana, sakari un transports, kultūra un informācija, zinātne un tehnoloģija, izglītība un pētniecība.

1.2.7. Japāna.

1993. gadā Japānas un Latvijas valdības parakstīja divpusēju sadarbības līgumu par tehnisko palīdzību. Liela daļa divpusējos dāvinājumus, parasti ar Pasaules Bankas, ERAB un citu starptautisko finansu institūciju līdzfinansējumu piešķir Japānas Starptautiskā sadarbības aģentūra (JICA), savukārt Ārvalstu ekonomiskās sadarbības fonds (OECF) ir atbildīgs par divpusējiem aizdevumiem. Japānas programmas “Oficiālais atbalsts attīstībai” (ODA) ietvaros JICA paplašina savu tehnisko sadarbību cilvēkresursu attīstībā nācijas veidošanai. Savukārt 1999. gadā Latvijas valsts administrācijas un privātā sektora pārstāvji piedalījušies septiņos JICA organizētajos apmācību kursos Japānā. Tie skar tādas jomas kā enerģētika, vide, tūrisms, ekonomikas attīstība.

1.2.8. Kanāda.

Kanādas programma sadarbībai ar Latviju tika izveidota 1991. gadā. Tā vērsta uz demokrātijas jautājumiem un sekmīgu vadību, kā arī privātā sektora attīstību. Šajā programmā ietilpst divpusējā un daudzpusējā tehniskā sadarbība, atbalsts, sekmējot Kanādas un Baltijas attiecības uzņēmējdarbības jomā, iedzīvotāju tiešā sadarbība un Kanādas fonda pasākumi. Programma balstīta uz Kanādas uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, izglītības iestāžu un valdības institūciju sadarbību ar to partneriem Latvijā. Kopš 1995. gada palīdzības programmu pārrauga Kanādas Starptautiskā attīstības aģentūra (CIDA). Tās uzdevums ir Kanādas un Baltijas partneru finansiālā un tehniskā ieguldījuma sabalansēšana. Pasākumi demokrātijas attīstības jomā vērsti uz valsts pārvaldes reformas un vietējo pašvaldību līdzdalības veicināšanu, kā arī darbu etnisko minoritāšu integrācijā. CIDA atbalsta arī Latvijas likumdošanas aktu tulkošanu angļu valodā ES paplašināšanās kontekstā. CIDA ieguldījums privātā sektora attīstībā ietver konsultācijas privatizācijas politikas, kredītiestāžu attīstības un kapacitātes palielināšanas jautājumos. Ar CIDA Austrumeiropas renesanses programmas starpniecību īstenoti kopēji Kanādas uzņēmumu un Baltijas valstu uzņēmumu pasākumi dažādās sfērās, piemēram, celtniecībā, farmācijas nozarē un lauksaimniecībā. Otavas Universitāte atbalsta Rīgas Biznesa institūtu, kas piedāvā Rietumu standartiem atbilstošu maģistra programmu biznesa vadībā ar angļu mācību valodu.

Baltijas iniciatīvu programma papildina CIDA kopējo tehniskās sadarbības programmu un to CIDA vārdā īsteno Starptautiskās apmācības fonds. Tas sniedz maza mēroga finansu atbalstu īstermiņa apmācībai un iniciatīvai veikt institucionālo attīstību Latvijā. Vietējā līmenī aizsāktus maza mēroga projektus, galvenokārt sociālajā un veselības sektorā, finansē Kanādas fonds un tos īsteno Kanādas vēstniecība Rīgā.

1.2.9. Nīderlande.

Kopš deviņdesmito gadu sākuma Nīderlandes valdība seko noteiktai palīdzības politikai attiecībā uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Latvijas sadarbība ar Nīderlandi notiek, pamatojoties uz 1994. gadā parakstīto Saprašanās memorandu, kurš 1998. gadā noslēgts vēl uz diviem gadiem, kur kā svarīgākās jomas minētas enerģētika un vide, transports un infrastruktūra, kā arī atbalsts ES pirmsiestāšanās procesam.

1.2.10. Norvēģija.

1992. gadā Norvēģijas valdība apstiprināja ilgtermiņa Darbības programmu 1992.- 1996 gadam, kuras īstenošana tika pagarināta līdz 1999. gadam. Programmu vada Norvēģijas Ārlietu ministrija, un par tās koordināciju ir atbildīgs Centrāleiropas un Austrumeiropas sadarbības programmu departaments.

1.2.11. Somija.

Somijas palīdzības Baltijas valstīm mērķis ir atbalstīt pāreju uz demokrātiju un tirgus ekonomiku. Somija palīdzību Latvijai sniedz galvenokārt divpusējās sadarbības, starptautisko organizāciju un attīstību finansējošu institūciju, kā arī NVO ietvaros. Divpusējo palīdzību Latvijai Somija sniedz jau kopš 1992. gada. Kopš 1996. gada Somijas palīdzība tiek piešķirta saskaņā ar valdības apstiprinātu darbības plānu, kas ir saskaņots arī ar ES prioritātēm. Somijas un Latvijas sadarbības programma nosaka prioritātes, par kurām panākta abpusēja valstu vienošanās Somijas stratēģijas ietvaros rīkoto sarunu laikā.

1.2.12. Šveice.

Līgums par finansiālo palīdzību starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju tika noslēgts 1992. gada decembrī. 1998. gadā šis finansiālās palīdzības līgums tika pagarināts laika posmam no 1999. līdz 2000. gadam. Līgums paredz neatmaksājamu palīdzību nacionālo prioritāšu projektu īstenošanā vides, sabiedrības veselības un infrastruktūras jomā. Šveices Federālais arējo ekonomisko attiecību birojs nozīmēja Šveices Sarkano krustu par Šveices finansēto projektu koordinācijas un ieviešanas konsultantu.

1999. gadā Šveices valdība sniedza palīdzību sekojošiem projektiem Latvijā:

1)      Rīgas ūdens aizsardzības projekts, kas tika uzsākts 1992. gadā,

2)      Šveices Sarkanā krusta palīdzība ārstiem- terapeitiem.

1.2.13. Vācija.

1992. gadā izveidotā TRANSFORM programma ir stūrakmens Vācijas divpusējā sadarbībā ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm un NVS. Ar TRANSFORM programmas palīdzību Vācijas federālā valdība atbalsta šīs valstis demokrātijas attīstībā un tirgus ekonomikas struktūru nostiprināšanā. Vācijas Federālā budžeta ievaros finansēto konsultatīvo pakalpojumu mērķis ir izveidot privātā sektora attīstībai nepieciešamās tirgus ekonomikas struktūras.

TRANSFORM programmas koordinācijas darbu Vācijas vēstniecībā Latvijā veic KfW (Kreditanstalt fur Wiederaufbau) ekonomisko konsultāciju koordinācijas centrs, kas izveidots 1993. gadā. Centrs sadarbībā ar Latvijas partnerinstitūcijām piedalās programmas sagatavošanā un īstenošanā.

1999. gadā Vācijas valdība TRANSFORM programmas ietvaros sniedza konsultācijas šādās jomās:

1.      Valdības konsultācijas, kas ietver:

·         Konsultācijas un speciālistu apmācību par integrāciju ES,

·         Konsultācijas reģionālajā attīstībā,

·         Konsultācijas likumdošanā.

2.      Konsultācijas par privatizācijas procesu, ietverot atbalstu Privatizācijas aģentūrai.

3.      Konsultācijas uzņēmējdarbībai, kas ietver:

·         Konsultācijas privatizētajiem rūpniecības uzņēmumiem,

·         Latvijas un Hāgenas Rūpniecības un tirdzniecības kameru sadarbību,

·         Latvijas un Frankfurtes pie Oderas Amatniecības kameru sadarbību,

·         Konsultācijas un apmācību mežsaimniecībā,

·         Atbalstu nacionālās akreditācijas un sertifikācijas sistēmas pilnveidošanā,

·         Mācību programmu pilnveidošanu lauksaimniecības arodskolās,

·         Konsultācijas uzņēmumiem kvalitātes vadības un mārketinga jautājumos,

·         Kvalitātes auditoru apmācības,

·         Reģionālā tūrisma veicināšanu Vidzemē.

4.      Īstermiņa konsultācijas.

Līdzās Vācijas valdības palīdzībai vairākas programmas tiek īstenotas ar atsevišķu Vācijas federālo zemju atbalstu, kur kā vienu no lielākajiem palīdzības sniedzējiem ir jāmin Ziemeļreinas- Vestfālenes federālā zeme.

1.2.14. Zviedrija.

Zviedrijas un Latvijas sadarbība aizsākās 1990. gadā. Latvija ir viena no Zviedrijas sadarbības prioritārajām valstīm. Gandrīz pusi no Zviedrijas palīdzību programmu Latvijai koordinē Zviedrijas Starptautiskā Sadarbības Aģentūra (SIDA). SIDA Centrālās un Austrumeiropas departamenta Baltijas valstu un Centrāleiropas nodaļa ir atbildīga par lielāko daļu reģiona sadarbības projektiem.

SIDA palīdzība vides sektoram Latvijā 1999. gadā galvenokārt tika vērsta uz ūdens apgādes un notekūdeņu sakārtošanas projektiem Liepājā, Rīgā un Daugavpilī Baltijas jūras apvienotās programmas ietvaros. Palīdzība sniegta arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vadības pilnveidei.

1.3. STARPTAUTISKĀS FINANSU ORGANIZĀCIJAS.

1.3.1. Eiropas Investīciju banka.

Eiropas Investīciju Banka (EIB) darbību Latvijā uzsāka 1993. gada beigās. Būdama Eiropas Savienības institūcija, EIB pastāvīgi pielāgo savu darbību Kopienas attīstības politikai. Valstīs, kas pretendē dalībai ES, bankas operācijas galvenokārt balstās uz vispārējiem norādījumiem par darbību veikšanu Centrālās un Austrumeiropas valstīs. EIB finansiālo palīdzību piešķir aizdevumu veidā, un tā ir lielākais aizdevumu sniedzējs reģionā. EIB ir arī apņēmusies sniegt atbalstu 1997. gada Vīnes Eiropas Padomes noteiktās pirmsiestāšanās stratēģijas nostiprināšanā un, ņemot vērā iestāšanās sarunu uzsākšanu ar 11 ES kandidātvalstīm, EIB izveidoja pirmsiestāšanās fondu, ko Banka pilnībā finansē no saviem līdzekļiem, nesaņemot Kopienas garantijas. Kredīta fonds atbalsta šādas sfēras:

1)      transports un sakari, kas pamatā ir atbalsts investīcijām ar mērķi uzlabot nacionālos tīklus un paplašināt sakarus ar citām valstīm, īpaši ar ES (Trans- Eiropas tīkli- TEN);

2)      vide, kur tiek finansēti projekti vides uzlabošanas jomā un veikts katra projekta ietekmes uz vidi novērtējums;

3)      enerģētika, kur tiek atbalsīta sektora pārstrukturizēšana un modernizācija, finansētas investīcijas enerģijas taupīšanas un piegādes nodrošināšanas jomā;

4)      ražošana, kur atbalstīti kopējie pasākumi ar ES sadarbības partneriem un ES uzņēmumu tiešās investīcijas, kā arī piešķirti globālie aizdevumi bankām maza un vidēja mēroga projektu finansēšanai.

1.3.2. Pasaules Bankas grupa.

Pasaules bankas grupa dibināta 1944. gadā, un to veido 5 savstarpēji saistītas institūcijas: Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (IBRD), Starptautiskā Attīstības Aģentūra (IDA), Starptautiskā Finansu Kooperācija (IFC), Daudzpusējo Investīciju garantiju aģentūra (IDA), Investīciju strīdu izšķiršanas starptautiskais centrs (ICSID). IBRD ir tā, kas piešķir Latvijai aizdevumus. Pasaules Bankas ietvaros darbojas Starptautiskais palīdzības fonds (IDF), kas atbalsta institūciju attīstību.

Latvija Pasaules Bankai pievienojās 1992. gadā, bet Bankas birojs Rīgā tika atklāts 1993. gadā. Tā galvenais uzdevums ir Bankas darbības ar Latvijas valdību saskaņošana, attiecībā uz palīdzības programmu sagatavošanu un īstenošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu politikas veidotājiem makroekonomisko un strukturālo reformu jomās.

Pasaules Bankai īsteno plašu un daudzpusīgu programmu Latvijas atbalstam strukturālajās reformās un integrācijai Eiropas ekonomiskajos procesos. Izmantojot aizdevumus, īpaši izdalot Programmatisko strukturālo pārkārtojumu aizdevumu (PSAL), kura komponentes ir arī tehniskā palīdzība un konsultatīvie pakalpojumi, Banka palīdz nacionālajai valdībai makroekonomisko un strukturālo reformu īstenošanā. Latvijai ir jāsasniedz šie mērķi, īstenojot Pasaules Bankas atbalstītās reformas šādās jomās: pensijas, publiskā sektora vadība, cilvēkresursu vadība, publisko izdevumu vadība, privatizācija un regulatīvās reformas (komunālie pakalpojumi un finanses). Pasaules Bankas aizdevumi Latvijai ir novirzīti arī vairākiem investīciju projektiem vides, enerģētikas, transporta, labklājības, veselības aprūpes, izglītības, uzņēmējdarbības un finansu sektoros, kā arī pilsētu un lauku attīstībai. Bez tam Latvija ir saņēmusi IDF dāvinājumus Valsts kontroles institucionālajai attīstībai, vides politikas attīstībai, regulatīvās kapacitātes stiprināšanai, publiskai administrācijai un ekonomisko institūciju attīstībai.

Bankas pašreizējās programmas mērķis Latvijā ir palīdzēt izveidot un īstenot integrētu programmu valsts izaugsmes, makroekonomiskās un finansiālās stabilitātes, strukturālo reformu un nabadzības izskaušanas atbalstam. Tādējādi Bankas programma Latvijā ir virzīta uz privātā sektora attīstību, sabiedriskā sektora vadību, korupcijas izskaušanu, starpnacionālo valdību kapacitātes stiprināšanu, cilvēkresursu attīstības un institūciju veidošanas finansēšanu, kā arī efektīvākas labklājības sistēmas izveidošanu.

Ar Pasaules Banku sadarbojas vairāki daudzpusēji un divpusēji donori, kuri piedalās Pasaules Bankas atbalsta projektos Latvijā. Pie daudzpusējām programmām jāmin Ziemeļvalstu Vides finansu korporācija, Ziemeļvalstu Investīciju banka un ES Phare programma. Pie divpusējiem donoriem jāmin Dānijas, Somijas, Zviedrijas (SIDA) un Japānas valdības.

1.3.3. Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka.

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) tika izveidota 1991. gadā ar mērķi sekmēt pāreju uz tirgus ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbības attīstību Centrālās un Austrumeiropas valstīs un NVS. ERAB palīdzības resursi veido ERAB Tehniskās sadarbības speciālo fondu (TCSF), kur ietverti gan neatmaksājamās tehniskās palīdzības līdzekļi, kas iepriekš tika atvēlēti privātsektora darbības atbalstīšanai, gan atsevišķu palīdzības sniedzēju ieguldījumus.

Latvija kļuva par ERAB dalībvalsti 1992. gadā. ERAB stratēģija Latvijā ir vērsta uz šādiem pārejas perioda mērķiem: privātās uzņēmējdarbības paplašināšana un modernizācija, ieskaitot MVU, un starptautiskās konkurētspējas uzlabošana, finansu un banku sektora nostiprināšana, infrastruktūras projektu, t.sk. pilsētu rajonu sakaru uzlabošana. Citas prioritātes ietver speciālo zināšanu nodošana un tādu pasākumu organizēšana, kas veicinātu Latvijas integrāciju starptautiskajā ekonomikā un tās pievienošanos Eiropas Savienībai.

1.3.4. Starptautiskais Valūtas fonds.

1992. gadā Latvija kļuva par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalsti. SVF sniedz Latvija finansiālo un tehnisko palīdzību makroekonomiskai stabilitātei un pārejai uz tirgus ekonomiku. Tehnisko palīdzību papildina arī vairāki citi palīdzības sniedzēji, piemēram, Eiropas savienība, Japānas valdība, Pasaules Banka, Šveices valdība un UNDP.

SVF sniedza atbalstu un konsultācijas Latvijai dažādās sfērās- finansu, nodokļu un muitas, banku uzraudzības, monetārās politikas un centrālās bankas darbības, kā arī naudas, banku un maksājumu bilances, kā arī statistikas jautājumos. Šī tehniskā palīdzība tika piedāvāta, organizējot īstermiņa ekspertu vai ekspertu grupu no Vašingtonas vai arī patstāvīgu ekspertu, kas darbojas vairāk nekā 6 mēnešus, piesaistīšanu. 1999. gadā Latvija izmantoja patstāvīgā eksperta palīdzību statistikas jomā. Tika piedāvātas arī plašas 2 nedēļu līdz 3 mēnešu apmācības programmas SVF institūtā Vašingtonā un Apvienotajā Vīnes institūtā, kurās piedalījās vairākas Latvijas valdības un centrālās varas amatpersonas, apgūstot zināšanas tādās jomās kā makroekonomiskā analīze un politika, centrālās bankas grāmatvedība, valsts izdevumi, nodokļu politikas vadība un reforma, fiskālās politikas vadība un statistika.

1.3.5. Ziemeļvalstu Investīciju banka.

Ziemeļvalstu investīciju banka ir daudzpusēja Ziemeļvalstu finansu institūcija, kas dibināta 1976. gadā. Ziemeļvalstu investīciju banka finansē projektus vairāk nekā 35 valstīs, ieskaitot pašas Ziemeļvalstis. Banka piešķir aizdevumus un garantijas projektiem, kas sekmē ekonomisko attīstību ne tikai Ziemeļvalstis aptverošajos reģionos, bet arī citās pasaules daļās.

Ziemeļvalstu investīciju banka sadarbībā ar ERAB un Ziemeļvalstu projektu fondu (Nopef) īsteno Baltijas investīciju programmu, kas atbalsta Ziemeļvalstu interesēm kalpojošas mazu un vidēju privāto uzņēmumu investīcijas Baltijas valstīs. Baltijas investīciju programmas ietvaros Ziemeļvalstu investīciju bankai ir trīs uzdevumi:

1)      izsniegt Baltijas investīciju aizdevumos privātās sfēras projektiem,

2)      sniegt finansiālu palīdzību trīs nacionālajām Baltijas investīciju bankām,

3)      veikt ieguldījumus Baltijas Investīciju banku kapitālā.

1.3.6. Ziemeļvalstu Vides Finansu korporācija.

Ziemeļvalstu vides finansu korporācija (NEFCO) ir daudzvalstu finansu institūcija, kas finansiāli atbalsta vides projektus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. NEFCO tika dibināta 1990. gadā, sadarbojoties piecām Ziemeļvalstīm- Dānijai, Islandei, Norvēģijai, Somijai un Zviedrijai. NEFCO mītne atrodas Helsinkos kopā ar Ziemeļvalstu investīciju banku.

NEFCO piecu Ziemeļvalstu uzdevumā pārrauga Ziemeļvalstu Vides Attīstības fondu (NEDF). Tas tika nodibināts 1996. gadā uz trīs gadiem, bet 1999. gada sākumā dalībvalstis nolēma darbību turpināt līdz pat 2003. gadam.

1.4. PRIVĀTIE FONDI.

1.4.1. Sorosa fonds- Latvija.

Bezpeļņas organizācija ar ierobežotu atbildību Sorosa fonds- Latvija (SFL) tika izveidota 1992. gadā kā Džordža Sorosa dibinātā Atvērtās sabiedrības institūta asociētā dalības organizācija. SFL darbība iedalāma divās grupās: nacionālās un tīkla programmas. Nacionālo programmu finansēšanas prioritātes un apjomu nosaka SFL valde. Tīkla programmas vada Atvērtās sabiedrības institūts ar galvenajām mītnēm Budapeštā un Ņujorkā.

Sorosa fonda mērķis ir atbalstīt un nostiprināt pilsoniskās sabiedrības izveidošanu neatkarīgajā Latvijas valstī. SFL 1999. gada programma sniedza palīdzību šādām jomām:

1)      Tiesiskas valsts veidošana:

·         Juridiskās programmas;

·         Cietumu un policijas reformu programmas;

·         Pretkorupcijas programma;

·         Vardarbība pret sievieti, bērnu un bērnu garīgā veselība.

2)      Pilsoniskās sabiedrības un integrācijas programmas:

·         Nevalstisko organizāciju atbalsta programma;

·         Bibliotēku programma;

·         Izdevējdarbības programmas;

·         Politikas analīze;

·         Integrācija un naturalizācijas veicināšana;

·         Programma “Austrumi- Austrumiem”;

·         Baltijas- Amerikas Partnerattiecību programma;

3)      Izglītība:

·         Programmas izglītības reformām Latvijā;

·         Skolu atbalsta centrs;

·         Stipendiju programmas;

·         Projekts “Cilvēks sabiedrībā”;

·         Projekts “Atvērtā skola”;

·         Projekts “Soli pa solim”;

4)      Sabiedrības veselība:

·         Veselības aprūpes iniciatīvas;

·         Šveicera semināri ārstiem;

·         Pretalkahola un pretnarkotiku programma;

·         Zalcburgas Kornela semināri un intenatūra ārstiem;

·         Veselības izglītība.

5)      Māksla un kultūra:

·         Sorosa Mūsdienu mākslas centrs;

·         Spēles mākslu programma;

·         Programma “Māksla sociālo pārmaiņu veicināšanai”;

·         Sorosa Dokumentālo filmu fonds;

·         Mākslinieku apmaiņas programma;

·         Atvērtās sabiedrības kultūras sakaru programma;

·         Mākslas un kultūras programma.

Secinājumi.

·         1999. gadā Latvija izmantojusi starptautisko palīdzību 78,5 milj. LVL apmērā.

¨      Daudzpusējās programmas (50% no palīdzības 1999. gadā). Vajadzīgs līdzfinansējums no pašu līdzekļiem.

¨      Divpusējās programmas (ap 40% no palīdzības 1999. gadā). Lielākās donorvalstis ASV (Baltijas- Amerikas Uzņēmējdarbības fonds u.c.), Dānija un Zviedrija. Pakāpeniski samazinās palīdzības apjoms. Kad Latvija iestāsies ES, tā no saņēmējvalsts pārtaps par donorvalsti.

¨      Starptautiskās finansu institūcijas. Tehniskās palīdzība nāk līdzi aizdevumiem, kurus piešķir konkrētiem investīciju projektiem. Projektiem jābūt valsts investīciju programmā (VIP), kā arī gadskārtējā budžeta likumā (ja tas ir valsts garantēts aizņēmums).

¨      Privātie fondi- Sorosa fonds- Latvija.

·         Lielākā daļa no šiem līdzekļiem Latvijā neienāk, vai arī tiek aizskaitīta atpakaļ uz ES (šajās valstīs ražoto iekārtu un tehnoloģiju iegādei vai ārvalstu konsultanutu apmaksai). Piemēram, no 1999.- 2000. gadam Latvijas Bankas kontos ieskaitītajiem Phare līdzekļiem, Latvijā palikuši mazāk kā 40%.

·         Palīdzības programmu sastādīšanā svarīgākais uzdevums ir pamatot, ka programmas vai projekti atbilst stratēģijai, nevis- stratēģijas realizēšanai nepieciešama tieši šī programma vai projekts.

·         NAP (nacionālā attīstības plāna) izstrāde ir pamatnosacījums, lai Latvija saņemtu ES pirmsiestāšanās finansiālo palīdzību.

Anotācija (Anotation).

“Overview of the international help from abroad to Latvia in 1999.” was created on purpose to provide the information on programs of international help in Latvia in 1999. The information in the Overview is ordered so that it gives analytical as well as statistical idea of what kind of help Latvia has received so far and where it has been aimed. International help from abroad was extremely important just after the renewation of the independence and it was more important for people in need, orphans, disabled people, etc. and sollution of other social problems in Latvia. Nowadays cooperation has changed a lot- financial support is spend in well thought projects.

Overview was created on purpose to include the information as precise as possible about the help from abroad to Latvia in 1999. however its users should mind that it cannot be used as document. If users would like to acquire more detailed information on any help provider or the direction it was forwarded  to, employees of SPPKP would gladly support you with the appropriate information.

We would like to thank those who helped to create this “Overview of international help to Latvia in 1999.”- thanks for the great deal of embassies, international organizations and fonds, which support in providing the information gave the opportunity to collect the widest information on the international help from abroad to Latvia in 1999. We also thank all the employees of SPPKP and employees of other institutions including The Latvian Bank.

We hope this material will be suitable.