Pasaule

Ar jēdzienu Pasaule mēs domājam Planētu Zemi. Zemei ir arī savs dabīgais pavadonis, kuru sauc Mēness. Diemžēl uz Mēness nav nevienas dzīvas radības. Zeme ir viena no deviņām šīs saules sistēmas planētām. Zeme ir piektā lielākā planēta saules sistēmas. Par Zemi lielākas planētas ir Ūrāns, Neptūns, Saturns un Jupiters, bet mazākas Venēra, Marss, Merkurs un Plūtons. Planētu zemi un arī pārējās planētas apgaismo, un apsilda zvaigzne - Saule.

Zemes virsma ir 510,2 mlj. km2 liela. Planētas vidējais blīvums ir aptuveni 5 518 km/m3. Zemes ekvatora garums ir 40 075.7 km. Bet savukārt ekvatora rādiusa garums ir 6 378.16 km. Savukārt polārā rādiusa garums ir 6 356.78 km Uz Zemes ir seši kontinenti. Un šie kontinenti ir Austrālija (7 630 km2), Antarktīda (12 393 km2), Dienvidamērika (17 650 km2), Ziemeļamērika (20 360 km2) Āfrika (29 700 km2), un Eirāzija (521 500 km2). Ir arī uz Zemes septiņas pasaules daļas. Un tās ir Āzija (43 941 km2), Amerika (42 081 km2), Āfrika (30 319 km2), Antarktīda (13 328 km2). Eiropa (10 507 km2), Austrālija un Okeānija (8 951 km2), Okeānija (1 264 km2). Un ir arī četri okeāni un šie okeāni ir Klusais okeāns (179.7 km2), Atlantijas okeāns (93.3 km2), Indijas okeāns (74.9 km2), un Ziemeļu Ledus okeāns (13.1 km2). Pasaules lielākās salas ir Grenlande (2 175.6 km2), Jaungvineja (829,3 km2) Kalimantāna (734,0 km2) Madagaskara (589,8 km2). Augstākā virsotne ir Džomolungma, jeb Everesta (8848 m v.j.l.).

Austrālija

Austrālija ir mazākais no kontinentiem, kurš atrodas Dienvidaustrum puslodē. Austrālijas galvaspilsēta ir Kanbēra. Iedzīvotāju skaits Austrālijā ir 18.3 milj. Tas ir par 15.8 milj. vairāk nekā Latvijā. Šī kontinentā un valsts iedzīvotāju sarunu valoda  ir angļu valoda. Austrālijā 75% no visiem iedzīvotājiem ir kristieši. Austrāliešu iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir 77 gadi.

Austrālijas platība ir 7.69 milj. km2. liela. Šī kontinenta augstākā virsotne ir Kostjuško kalns (2 230 m vjl.). Austrāliju piekrasti apskalo Klusais un Indijas okeāns kā arī  Tasmana, Fidži, un Koraļļu jūra. Pie  Austrālijas pieder Lielais Austrālijas līcis un Karpentārijas līcis. Pie Austrālijā var arī pieskaitīt Basa un Torresa šaurumu. Kontinenta piekrasti apskalo dažādas straumes. Piemēram - Rietumvēju augstā straume, Rietumaustrālijas augstā straume, Austrumaustrālilas siltā straume. Autrālijai ir arī  lielas upes, kaut arī Austrālija ir sauss kontinents, un tās ir Mareja un Dārlinga (Abas kopā 3 750 km). Austrālijai ir arī ezeri. Un vislielākais ezers ir Eira (15 000 km2). Austrālijas kontinenta galējie punkti ir Z-Jorkas rags, D-Dienvidaustrumu rags, R-Stīpoints un A-Bairona rags.

Austrālijas vēsture. Līdz 1600. gadam Austrāliju pazina tās pirmatnējie iedzīvotāji un tie bija aburugēni. Valda uzskats, ka aburugēni ir cēlušies no Dienvidaustrumiem Āzijas. Bet pasaules vēsturē Austrāliju atklāja 1606. gadā, jo Keipjorkas pussalas krastā piestāja Holandietis. Šī Holandieša vārds ir Vilems Janczons. Bet viņš pats nenojauta, ka ir atklājis kontinentu. Vilems domāja ka ir atklājis kādu sala. Bet pirmo reiz kontinentu apbrauca 17. gadsimtā holandietis Abels Tasmans.

Šis jūras braucējs atklāja salu kura tagad sauc par Tasmaniju. Viņš domāja ka šī sala ir Dienvidamērikas sastāvdaļa. Abelam neinteresēja šī sala, jo tā bija tuksnešaina. Tikai 18. gadsimta beigās par kontinentu sāka interesēties angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks. Viņš šo kontinentu pasludināja par Lielbritānijas īpašumu.

Austrāliešu galvenā nodarbošanās ir aitu audzēšana. Vienā ganāmpulkā caurmērā ir 1 500 – 2 000 aitu. Taču ir arī fermas ar 20 000 aitām. Austrālijas dienviddaļā audzē liellopus, citrusus, vīnogas un arī labību.

Austrālijā katru gadu ierodas ļoti daudz tūristu, lai apskatītu Lielo Barjerrifu, dzīvniekus, augus vai arī vienkārši atpūsties .

Antarktīda

Antarktīda ir pasaules daļa un reizē kontinents, kas atrodas polārajā lokā vai citiem vārdiem sakot dienvidpolā. Antarktīda ir vienīgais kontinents, kuru vēl mūsdienās klāj ledājs, tādejādi tur patstāvīgi nedzīva cilvēki. Šis kontinents ir aukstākais no visiem kontinentiem. Tāpēc Antarktīda ir viss mazāk apdzīvotākais kontinents pasaulē. Antarktīdā temperatūra var nokrist līdz pat –89,2 grādiem C.

Antarktīdas platība ir lielāka par Austrāliju un tā ir 14,1 milj. km2. Antarktīdas ledus biezums ir aptuveni 2 040 m vjl. Kontinenta augstākā virsotne ir Vinsona masīvs un tā augstums ir 5 140 m vjl. Antarktīdas piekrasti apskelo Vedela jūra, Rosa jūra. Pie kontinenta arī pieder Dreika šaurums. Ledus krasta līnija ir 30 000 km gara, taču tikai apmēram 1 500 km gara ir sauszemes līnija, pārējie ir stāvi ledus krasti. Viss šis lielais ledājs ir aptuveni 100 000 gadus vecs. Ja viss šis ledus izkustu, tad pasaulas okeāna līmenis celtos par 64 m.

No sešiem zemeslodes kontinentiem Antarktīdu atklāja pēdējo un tas notika 1820. gada janvārī. Pēdējo kontinentu atklāja krievu ekspedīcija, ko vadīja Fadejs Belinshauzens un Mihails Lazarevs.  Bet pirmo reizi cilvēks sasniedza dienvidpolu 1911. gada decembrī un to izdarīja Norvēģis Ruals Amundsens. Toties Amerikānis Ričards Berds pārlidoja pāri dienvidpolam ar lidmašīnu un tas notika 1929. gadā. Bet pēc trisdesmit gadiem tie paši Amerikāņi uzbūvēja pirmo zinātniskās  pētniecības staciju un to nosauca par Amundsena- Skota staciju. Mūsdienās uz Antarktīdas ir daudzu valstu pētniecību staciju un tajās strādā ASV, Francija, Japāna, Norvēģija, Krievija, Argentīna, Austrālija, Jaunzeilande un citas valstis. Šī kontinenta pārsvarā visus noslēpumus ir atklājuši un izpētijuši cilvēki, kuri ir zinātnieki ar specialitāti . Šo cilvēku mājas nav Antarktīda, bet pagaidām viņi dzīvo speciālās pētniecības stacijas. Pavisam šādas stacijas ir 42.

1959. gadā pasaules valstis parakstīja līgumu par Antarktīdas izmantošanu. Un tās saturā ir minēts Antarktīdā ir aizliegts jebkuru militāri pasākumi. Šeit nedrīkst ierīkot karabāzes, izmēģināt ieročus. Visām valstīm ir tiesības veikt Antarktīdā zinātniskus pētījumus. Antarktīda nepieder nevienai valstij. 

Bieži vien no Antarktīdas atdalās aisbergi. Tie var izskatīties nevainīgi, bet viņi ir bīstami kuģošanai. Kuģojot tos var nepamanīt, jo virs ūdens atrodas tikai 1/6-1/10 no aisberga, visa pārējā ir zem ūdens.

Šīs neredzamās zemūdens daļas var būt izvirzītas pat kilometriem tālu uz priekšu, un kuģi var uzskriet tai virsū.

Lai gan ūdens ir auksts un pat ledains, tajos mīt daudz dažādu dzīvu organismu. Antarktīdas ūdeņos dzīvu gan vaļi, roņi un pat delfīni. Antarktīdas roņi ir lielāki par artikas roņiem. Pie Antarktīdas krastiem mīt daudz planktoni- sīki jūras organismi. Tādejādi tur mīt arī Jūras zīloņi.

Šie jūras zīloņi pārtiek netikai no planktomiem, bet arī no zivīm. Jūras zīloņi sver gandrīz 400 kg. 

Dienvidamērika

Dienvidamērika ir ceturtais kontinents pasaulē pēc lieluma. Dienvidamērikā dzīvo 328 milj. cilvēku. Dienvidamērikā ir 15 neatkarīgas valstis.

Šis kontinents atrodas Dienvidrietumu puslodē un viņa ir 17,8 milj. km2 liela. Dienvidamērikas augstākā virsotne ir Akonkagva, kura ir 6 960 m vjl. augsta, bet zemākā ir Salinasgrandesas ieplaka, kura ir 40 m zjl.

Dienvidamērikā atrodas Karību jūra, Laplantas līcis un arī Panamas kanāls, kurš atdala Dienvidamēriku no Ziemeļamērikas un ir gandrīz 82 km garš. Dienvidamērikā atrodas Magelāna un Dreika šaurums un arī šādas salas: Ugunszeme, Mazās Antiļu salas, Folklenda un Tobāgo sala, kura agrāk bija Latvijas kolonija. Dienvidamērikas piekrasti apskalo Peru aukstā, Brazīlijas un Gvajānas siltās straumes. Dienvidamērikas kontinenta galējie punkti ir Z - Galjinasa rags, D - Hornas rags, R - Parinjasa rags, A - Kabubranku rags. Dienvidamērikā ir arī Mitrie tropiskie meži, kuri atrodas Dienvidamērikas lielākās upes Amazones krastā. Amazone ir 6 437 km gara. Lielākais ezers ir Marakaiba, kurš ir 13 300 km2 liels. Dziļākais ezers ir Titikakas, kurš ir 304 m dziļš.

Dienvidamērikā atrodas augstākais ūdenskritums Ahels, kurš ir 1 054 m augsts, kā arī platākais ūdenskritums Igvass, kurš ir 2,7 km plats.

Dienvidamēriku apskalo Atlantijas un Klusais okeāns. Bez Amazones Dienvidamērikā ir vēl Paranas, Orinoko un Sanfransisku upes, kā arī vēl Marakaibo ezers. Dienvidamērikas kurtūraugi ir kartupeļi, banāni, cukurniedres, ananāsi, hevepas u.c. No hevepas sulas iegūst gandrīz visu dabiskāko kaučuku pasaulē. Kontinentā ir četras dabas zonas:

1.                       Savanna, kura atrodas subekvateriālā un tropu klimata joslā.

2.                       Tuksneši, kuri atrodas tropu joslā

3.                       Stepe jeb pampa aizņem lielāko daļas subtropu joslas.

4.                       Andi stiepjas visam kontinentam no ziemeļiem līdz dienvidiem.

Dienvidamērikas dzīvnieki ir pumas, papagaiļi, sliņķi, pantēras, bruņneši, skudrlāči un vēl daudzi citi divnieki.

    Dinvidamērikas lielākā valsts ir Brazīlija, kura ir 8,51 milj. km2 liela. Bet iedzīvotāji 162,7 milj. cilvēku. Brazīlijas galvas pilsēta ir Brazilja. Valsts valoda ir portugāļu. No visiem valsts iedzīvotājiem 90% ir kristieši. Valsts iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir 66 gadi.

    Otrā lielākā valsts kontinentā ir Argentīna. Argentīna ir 2,77 milj. km2 liela. Šai valstī dzīvo 34.7 milj. iedzīvotāju. Argentīnas galvaspilsēta ir

Buenosairesa. Šīs valsts valoda ir spāņu. No visiem valsts iedzīvotājiem 92% ir kristieši. Iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir 71 gads.

    Trešā lielākā valsts ir Bolīvija. Viņa ir viena no divām valstīm Dinvidamērikā, kura nav pie jūras. Bolīvija ir 1,1 milj. km2 liela. Bolīvijā dzīvo 7,2 milj. iedzīvotāju. Bolīvijas galvaspilsēta ir Lapasa. No visiem valsts iedzīvotājiem 95% ir kristieši. Iedzīvotāju mūža ilgums ir 61 gads.