Ventspils

       

            1998.gada sākumā Ventspils patstāvīgo skaits ir 46,6 tūkstoši cilvēku. Apmēram 65% no tiem dzīvo Ventas kreisajā krastā.

Salīdzinot ar 1983.gadu pilsētas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2 tūkstošiem cilvēku vai 4,5%, salīdzinot ar 1990. gadu par 4 tūkstošiem vai gandrīz par 8%.

1.tabula

Ventspils patstāvīgo iedzīvotāju skaita dinamika.

(Tūkst.cilv. uz 01.janvāri)

1993.g.	1994.g.	1995.g.	1996.g.	1997.g.	1998.g.
48,8	47,5	47,0	46,7	46,6	46,6

            Ventspils iedzīvotāju skaita samazināšanos izsaukusi gan dzimstības samazināšanās un mirstības pieaugums, gan iedzīvotāju mehāniskā kustība.

2.tabula

Ventspils iedzīvotāju dabiskā kustība.

(cilvēki)

Gads	Dzimušo skaits	Mirušo skaits	Dabiskais pieaugums	Dabiskais pieaugums uz 1000                  cilvēkiem
1993.	430	688	-258	-5,3
1994.	430	688	-279	-5,8
1995.	438	662	-224	-4,8
1996.	361	577	-216	-4,6
1997.	348	543	-195	-4,2
1998.	355	583	-228	-4,9

            Kā redzams iedzīvotāju dabiskā kustība ir negatīva un pārskatamajā periodā no šī faktora iedzīvotāju skaits ir samazinājies vidēji par vairāk kā 220 cilvēkiem gadā. Tomēr jāatzīmē, ka dabiskā pieauguma samazināšanās Ventspilī ir mazāka nekā vidēji valstī, kur tas 1996.gadā bija (-)5,9 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem, bet 1997.gadā -(-)6,0 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem. Citāda situācija ir ar iedzīvotāju mehānisko kustību.

3.tabula

Ventspils iedzīvotāju mehāniskā kustība.

Gads	Iebraukušo skaits (cilv.)	Izbraukušo skaits (cilv.)	Migrācijas rezultāts	migrācijas saldo uz 1000 cilv.
1993.g.	775	1839	- 1064	- 21,8
1994.g.	1121	1021	+ 100	+ 2,1
1995.g.	810	846	- 36	- 0,76
1996.g.	694	635	+ 59	+ 1,26
1997.g.	810	579	+ 231	+ 4,96
1998.g.	779

            Kā redzams no 3.tabulas, jau vairākus gadus ir novērojams iedzīvotāju mehāniskais pieaugums, kas saistās gan ar Ventspils  Augstskolas atvēršanu, gan pilsētas ekonomiskajām aktivitātēm. Iedzīvotāju migrācija Ventspilī galvenokārt pēdējos gados raksturojas raksturojas ar iedzīvotāju pieplūdumu no citiem valsts rajoniem un pilsētām. Tā, piemēram, 1997.gadā no 810 iebraukušajiem Ventspilī tikai 57 cilvēki bija iebraukuši no citām valstīm.

            Ventspils iedzīvotāju nacionālā sastāva izmaiņas pēc 1992.gada raksturo 4.tabula.

4.tabula

ventspils iedzīvotāju nacionālā sastāva izmaiņas.

(cilvēki)

-

1992.gada sākumā                  I                   1998.gada sākumā
	Skaits	% no kaopskaita		Skaits	% no kopskaita
Visi iedzīvotāji	50435	100	Visi iedzīvotāji	46600	100
Tai skaitā latvieši	21487	42,6	Tai skaitā latvieši	22046	47,3
krievi	20186	40,0	krievi	17177	36,9
ukraiņi	3104	6,2	ukraiņi	2444	5,2
baltkrievi	2922		baltkrievi	2429	5,2
čigāni	1009	2,0	lietuvieši	346	0,7
poļi	493	1,0	poļi	454	0,1
citas tautības	1234	2,4	citas tautības	1704	3,7

            Kā redzams no tabulas, pagājušajā laika periodā iedzīvotāju nacionālais sastāvs izmainījies par labu pamatnācijai, tomēr cittautieši vēl sastāda 52,7% no kopējā pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

            Ventspils iedzīvotāju dzimuma struktūra maz atšķiras no attiecīgiem rādītājiem valstī un nedaudz ir mainījies par sliktu vīriešu skaitam.

5.tabula

Iedzīvotāju dzimuma struktūra.(%)

Vecuma grupas	1993.gadā	1997.gadā
Visi iedzīvotāji (tūkst.cilv.) tai skaitā:	48,8	46,6
Jaunāki par darbspējas vecumu	21,9%	18,4%
Darbspējas vecumā	58,8%	61,4%
Virs darbspējas vecuma	19,3%	20,2%
Demogrāfiskā slodze uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem	706 cilv.	29 cilv.

            Ventspilī, salīdzinot ar citām republikas pilsētām ir samērā augsts iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (valsts pilsētās vidēji 54,3%) un viens no zemākajiem - cilvēkiem zem darbspējas vecuma (valsts pilsētās vidēji - 21,1%). Rezultātā ir arī salīdzinoši zemāka demogrāfiskā slodze un mazāks iedzīvotāju vidējais vecums kā vidēji republikas pilsētās.

            Ventspils pilsētas teritorijā iedzīvotāju pārvietošanos pamatā ietekmē darba un dzīves vietas novietojums. Iedzīvotāju skaita izmaiņu tendence atkarībā no sezonas ir pamanāma, taču būtiski neietekmē iedzīvotāju kustību pilsētā.

            Perspektīvais iedzīvotāju skaits lielā mērā būs atkarīgs no valsts politikas un ekonomiskās stabilitātes, no veicamajaiem pasākumiem demogrāfiskās situācijas (respektīvi - dzimstības veicināšanas) uzlabošanai.

            Ņemot vērā faktisko iedzīvotāju kustību laika periodā no 1993.gada līdz 1998.gadam un Latvijas Republikas  Finansu ministrijas prognozi, var paredzēt, ka iedzīvotāju negatīvais dabiskais pieaugums (apmēram -200 cilvēki gadā) var izlīdzināties ne ātrāk kā līdz 2005.gadam.

            Ir palielinājies iedzīvotāju mehāniskais pieaugums, kas nosedz iedfzīvotāju skaita samazināšanos no mirstības pārsnieguma pār dzimstību.

            Tādējādi var prognozēt, ka pilsētas iedzīvotāju skaits laika periodā līdz 2005.gadam izmainīsies nedaudz un stabilizēsies 46-48 tūkst. cilvēku robežās. Nelielu pieaugumu var dot mehāniskais pieaugums un dzimstības pieaugums no minētās iedzīvotāju daļas, jo no ārienes ieplūstošā cilvēku daļa ir samērā jauni cilvēki darba spējīgā vecumā.   

            Laika periodā no 2005. līdz 2010. gadam, pateicoties ekonomiskajai stabilitātei un dzīves līmeņa uzlabojumam, iedzīvotāju skaits varētu pieaugt apmēram līdz 52-53 tūkst. cilvēkiem.