Pieauguša cilvēka psiholoģiskā izpēte.

Demogrāfiskie dati.

Vārds ……………...Inga

Dzimšanas dati ……23.09.65    (34 gadi).

Izglītība  …………vidējā speciālā – kultūras darbiniece.

Dzīves vieta ……….pagasta apakšciemata daudzdzīvokļu mājas 3 istabu  labiekārtots dzīvoklis.

Ģimenes stāvoklis – precējusies, divas 11 un 12 gadus vecas meitas.

Dzīves vēstures nozīmīgāko faktu izvērtējums.

Fakts.	Iespējamais atstātais iespaids.
Spilgtākās bērnības atmiņas ir saistībā ar vecomāti – mīļa, gādīga, viņa mani praktiski izaudzināja. Māte visu laiku strādāja.	Meitenei neveidojas emocionālas attiecības ar māti. Pozitīvi ir tas, ka ir vecāmāte un līdz ar to ir iespējas “iemācīties” veidot siltas, emocionālas attiecības.
Mans draugs bija un arī tagad vēl ir mana jaunākā māsa (jaunāka par18 mēnešiem). Ar viņu arī es pavadīju visu savu laiku – spēlējoties, dauzoties. Vecmāmiņa mūs nelaida pagalmā pie citiem bērniem.	Iespējams, varētu rasties grūtības kontaktu veidošanā ar vienaudžiem.
Skolā vispār man nepatika. Mamma sūtīja mani mūzikās novirziena klasē. Man ar varu lika mācīties klavieres ar varu man lika flautu spēlēt, ar varu man lika dziedāt korī. Viss tika uzspiests no augšas. Nesaprotu kā tur izturēju visu skolas laiku.	Meitenei netiek dotas izvēles iespējas darīt to, ko vēlas, uzņemties atbildību par savu izvēli.
Mēs skaitījāmies labākie rajonā, visur bija jāiet kopā, jāsoļo vienādās formās u.tt. Man tas bara instingts jau toreiz nepatika	Jau skolas laikā izpaužās Ingas individualitāte, nepatika pret kolektīvismu, kas raksturīgs arī tagad.
Tad es nācu pie prāta un aizgāju uz kultūras namu. Tā sākas mana mīlestība pret teātri.	Sava veida aizbēgšana no nepatīkamas vides.
Ja skolā man nebija tādu īstu draugu – vairāk kā labas paziņas, tad teātrī atradu sev domubiedrus, tur man bija sirds draudzene.	Sevis un domu biedru atrašana.
Teātrī bija arī mana pirmā mīlestība – abpusēja, lai arī tāda lakoniska. Vispār viss labais manir saistīts ar teātri.
Pēc skolas 1 gadu strādāju kultūras namā, tur es satiku savu vīru, iemīlējāmies.
Tad iestājos kultūras darbiniekos, pabeidzu, apprecējos un te nu es esmu –  strādāju darbu, kas man ļoti patīk, tikai diemžēl, pašlaik notiek šausmīgas lietas darbā – vispār nav skaidrs , kas par ko atbild, haoss ir nenormāls. Nevar brīvi strādāt. Es vēlētos darīt tikai to, ko es protu – rakstīt lugas, jā man ,ir izdotas 2 grāmatas, vadīt bērnu teātri, organizēt dažādus pasākumus.
Jā, man ir 2 lieliskas meitas, manuprāt viņas sasniegs ļoti daudz. Abas ir iekšā teātrī, viena raksta dzeju – tas man ļoti patīk.

Secinājums.

Inga ir mākslinieka tipa cilvēks – kas varētu nozīmēt savas īpatnējas personības īpašības, kā arī savdabīgu domāšanas veidu.

Kontakts ar Ingu.

Ingu iepriekš es pazinu tikai tādā mērā, ka zināju, viņas darbību un nopelnus viņas darbības sfērā.

Inga ir  patīkama, akurāta izskata sieviete. Kontakts arIngu izveidojās uzreiz. Viņa izrādīja interesi par gaidāmo sadarbību. Ingas runa šķiet emocionāla, bagātināta ar dažādām intonācijām, mīmiku, žestiem. Kustības brīvas, nepiespiestas. Veido acu kontaktu. Atsaucīga pret izpēti, vēlas zināt rezultātus.

Hipotēze.

Pamatojoties uz iegūto informāciju par dzīves gājumu, pētīšu gan Ingas personības, gan kognitīvo sfēru, īpašu uzmanību pievēršot domāšanai.

Izmantotās metodes.

Personības sfēras pētīšanai

Kettela tests

BDI

Dembo tests

Projektīvie zīmējumi

Nepabeigtie teikumi.

Kognitīvās sfēras pētīšanai

Uzmanībai  - Korektūru proves, Mjunstenberga metode

Atmiņai – 20 vārdu tests, piktogrammas

Domāšanai – sinonīmi, Ravēna tests, skaitliskās analoģijas,   sarežģītās analoģijas.

Iegūto datu interpretācija.

Kognitīvā sfēra.

Uzmanības pārbaude.

1.     Landolta gredzeni. (rezultātus sk. pielikumā Att.1)

Darbs tiek uzsākts ar samērā augstu  tempu un  tāds aptuveni saglabājas visu darba laiku. Darbs tika veikts ar samērā labām koncentrēšanās spējām, bet 4. – noguruma minūtē, darba tempam nemainoties, samērā ievērojami samazinās koncentrēšanās spēja un līdz ar to samazinās precizitāte.

Secinājumi.

v Optimālais darba temps tiek atrasts uzreiz.

v Darba temps ir vienmērīgs un samērā augsts.

v Samērā labas  koncentrēšanās spējas un samērā augsta  precizitāte, izņemot noguruma minūti kad pazeminās koncentrēšanās spējas.

2.     Mjunstenberga metode. (rezultātus sk. pielikumā Att.2.)

1 min. un 43 sek.  tiek izskatīts viss teksts. Izlaisti  3 lietvārdi, 1 vietniekvārds un 1  īsie darbības vārdi.

Secinājumi.

v Augsts darba temps arī pie traucējumiem.

v Samērā labi koncentrēšanās rādītāji traucējumu gadījumā.

Secinājumi par uzmanību.

v Optimālais darba temps tiek atrasts uzreiz.

v Darba temps ir vienmērīgs un samērā augsts.

v Samērā labas  koncentrēšanās spējas un samērā augsta  precizitāte, izņemot noguruma minūti kad pazeminās koncentrēšanās spējas.

v Augsts darba temps arī pie traucējumiem.

v Samērā labi koncentrēšanās rādītāji traucējumu gadījumā.

Atmiņas pārbaude.

1.     20 vārdu iegaumēšanas tests. (rezultātus sk. pielikumā Att. 3.)

          Pirmajā reizē tiek reproducēti 35% vārdu, kas ir samērā zems rezultāts. Ar katru nākošo atkārtojuma reizi, mācāmība pakāpeniski aug un 5. atkārtojuma reizē reproducēti 80 % vārdi. Pēc stundas reproducēti 50 % vārdu, kas ir samērā labs rezultāts

Secinājumi.

v  Kopumā Ingai ir samērā laba īslaicīgā un ilgstošā mehāniskā verbālā atmiņa.

v Mācāmība aug pakāpeniski un produktīvi.

2.     Piktogramas. (rezultātus sk. pielikumā Att. 4.)

Precīzi reproducēti 14 no 20 vārdiem (70%) Visas piktogrammas ir simboliskas, loģiskas, adekvātas. Tātad Ingai ir samērā laba asociatīvā atmiņa, izmantojot pašas veidotu piktogrammu kā pastarpinājumu dotajam vārdam.

Secinājumi.

v Ingai ir samērā laba  asociatīvā atmiņa izmantojot piktogrammu kā pastarpinājumu dotajam vārdam.

v Piktogrammas ir simboliskas, adekvātas, loģiskas.

Secinājumi par atmiņu.

v Kopumā Ingai ir samērā laba īslaicīgā un ilgstošā mehāniskā verbālā atmiņa.

v Mācāmība aug pakāpeniski un produktīvi.

v Ingai ir samērā laba  asociatīvā atmiņa izmantojot piktogrammu kā pastarpinājumu dotajam vārdam.

v Piktogrammas ir simboliskas, adekvātas, loģiskas.

Domāšanas pārbaude.

1. Ravēna tests. (rezultātus sk. pielikumā Att. 5.)

A, B un C sērijās ir iegūti augsti rezultāti, kas norāda uz to, ka Ingai ir adekvāta formas, lieluma uztvere, kā arī spēja analizēt telpiskās attiecības starp raksta atsevišķām daļām. Inga spēj ne tikai salīdzināt un analizēt pazīmes, bet arī saprast to savstarpējo sakaru, jeb sintezēt veselo. Inga spēj atklāt pazīmju kvantitatīvo vai telpisko variācijas loģikufigūrās, izmantojot tādas domāšanas operācijas kā salīdzināšana, analīze u.c.

D un E sērijās rezultāti nav 100% pareizi, bet iegūtie rezultāti tomēr norāda arī uz samērā labām spējām atrast pazīmju kombinēšasnās loģiku un šo kombināciju variācijuloģiku starp figūrām. Rezultāti norāda uz to, ka Ingai ir dinamiska domāšana.

Secinājumi.

v Artim ir adekvāta formas, lieluma un izvietojuma uztvere gan vienas, gan daudzpazīmju sistēmā.

v Ir ļoti labas spējas analizēt raksta iekšējo telpisko struktūru.

v Ir prasme salīdzināt un analizēt pazīmes, sintezēt veselo.

v  Labi attīstīta spēja atklāt pazīmju savstarpējo kvantitatīvo un telpisko loģiku.

v Ir attīstīta spēja atrast pazīmju kombinēšanās loģiku un šo kombināciju variāciju loģiku.

v Ingai  ir dinamiska domāšana.

3.     Skaitliskās analoģijas. (rezultātus sk. pielikumā Att. 6.)

No 35 piemēriem precīzi veikti 30, jeb  85.7%.

Secinājums.

v Ingai ir labas loģiskās (matemātiskās) analīzes spējas.

4.     Sinonīmi. (rezultātus sk. pielikumā Att. 7.)

Precīzi veikti 13 no 16 piemēriem.( 81,25%).

Secinājums.

v  Ingai ir labas verbāli loģiskās analīzes spējas, būtisko pazīmju izdalīšanas spējas, ja doti vārdu paraugi.

5.     Sarežģītās analoģijas. (rezultātus sk. pielikumā Att. 8.)

Ļoti interesanti un savdabīgi Inga veica šo uzdevumu. Inga šim uzdevumam piegāja vairāk ar dziļi filozofisku pieeju, nevis tīri loģiku. Beigās viņa konstatēja, ka katra analoģija atbiltst katrai. Inga man arī to visu skaidroja – ja, godīgi, liela daļa viņas skaidrojumu man likās nesaprotami no loģikas viedokļa, bet gan dziļi filozofiski, mitoloģiski, reliģijas caurvīti, kurus man bija samērā grūti saprast un vēl grūtāk tos atreferēt. No tā varētu secināt, ka Ingai ir savdabīgs, dziļi filozofisks apkārtējo likumsakarību izpratnes veids un domāšanas operācijās – tādās kā analīze, salīdzināšana un vispārināšana darbojas, ne tikai loģikas principi, bet arī filozofiski.

          Secinājumi.

v Ingai ir savdabīgs, dziļi filozofisks apkārtējo likumsakarību izpratnes veids

vDomāšanas operācijās – tādās kā analīze, salīdzināšana un vispārināšana darbojas, ne tikai loģikas principi, bet arī filozofiski.

Secinājumi par domāšanu.

v Ingai  ir adekvāta formas, lieluma un izvietojuma uztvere gan vienas, gan vairāku pazīmju sistēmā.

v Labas spējas analizēt raksta iekšējo telpisko struktūru.

v    Ir prasme salīdzināt un analizēt pazīmes, sintezēt veselo.

v     Labi attīstīta spēja atklāt pazīmju savstarpējo

kvantitatīvo un telpisko loģiku.

v    Ir attīstīta spēja atrast pazīmju kombinēšanās loģiku un šo kombināciju variāciju loģiku.

v    Ingai  ir dinamiska domāšana attiecībā uz telpas, lieluma, izvietojuma un formas uztveri.

v    Ļoti labas loģiskās (matemātiskās) analīzes spējas.

v    Labas verbāli loģiskās analīzes spējas, būtisko pazīmju izdalīšanas spējas.

     v Ingai ir savdabīgs, dziļi filozofisks apkārtējo likumsakarību izpratnes veids

v Domāšanas operācijās – tādās kā analīze, salīdzināšana un vispārināšana darbojas, ne tikai loģikas principi, bet arī filozofiski.

Personības sfēra.

1.     Kettela 16 PF tests. (rezultātus sk. pielikumā Att. 9.)

Intraversijas skalās atklājās, ka Inga ir vairāk ekstraverta kā intraverta.

Atkarības – neatkarības saklās atklājās, ka Ingai ir raksturīga izteikta tendence dominēt, uzstājīgi ietekmēt citus. Neatkarīga.  Tāpat Inga ir novators, attīsta dažādas jaunas idejas, izrāda iniciatīvu.

Saskaņā ar to, ka arī skalas E, Q1  un L ir augstas var rasties grūtības sadarboties grupā, tā kā augsts ir arī B, tas norādauz saspringtām iekšējās konkurences attiecībām.

          Praktiskuma skalas norāda, ka Ingai ir attīstīta iztēle, radoša pieeja. Tā kā arī B ir augsts, tas norāda uz to, ka Inga ir radoša personība, bet ir nosliece uz trauksmainību un psihosomatiku, jo atrautība no ikdienas var izsaukt psihosomatiskas slimības. Šajā pašā skalu grupā atklājās, ka Ingaa ir jūtīga, sensitīva, var būt raksturīga nerealitātes izjūta, patstāvības trūkums.

          Paškontroles  skalu grupā atklājās, ka Ingai raksturīga bezatbildība, vieglprātība, pieņemto normu neatzīšana, nespēja saskaņoties ar noteikumiem, prasībām, grupas ideāliem, mērķiem, iekšēja nedisciplinētība, vāja vēlmju kontrole – spontānas rīcības, savas trauksmes nekontrolēšana.

          Trauksmes skalu grupā parādās tas, ka Ingai ir raksturīgs emocionāls jūtīgums, emocionāla nelīdzsvarotība. Tas norāda uz trauksmanības tendenci, neapmierinātību ar sasniegto.

          Secinājums.

v Kā izteiktas īpašības izdalās – neatkarība, iniciatīva, dominēšana, emocionāls jūtīgums, nelīdzsvarotība,  iekšēja nedisciplinētība, pieņemto normu neatzīšana, novatorisms, jaunu ideju attīstīšanas spēja, radošums, kas ir saistīts ar paaugstinātu trauksmes līmeni.

2.     Dembo tests. (rezultātus sk. pielikumā Att. 10.)

          Būtiskaākais, kas parādās šajā testā ir tas, ka rakstura ziņā Inga sevi novērtē zemākajā pusē, un tas, ko viņa vēlētos sev – tā ir lēnprātība.

          Runājot par veselību,to Inga, manuprāt novērtē adekvāti, jo viņai ir biežas spēcīgas galvas sāpes, kurām ārsti nevar atrast cēloni. Manuprāt, tādejādi Inga somatizē savu trauksmi.

          Laimes skalā Inga sevi novērtē samērā augstu un līdz pilnīgai laimei viņai trūkstot problēmu atrisinājums darbā, lai viņa varētu radoši, bez kontroles no augšas strādāt, kā arī finansu problēmu atrisinājums .

Mīlestības skalā Inga sevi atzīmē augstākajā pusē, sakot, ka mīlestībā viss esot jauki, bet nav vairs tās sajūsmas kā bijis sākumā. 

Prāta skalā sevi atzīmē pa vidu, skaidrojot, ka viņa nav ģēnijs, bet nav arī muļķe, ka ir jomas, no kurām viņa neko nesaprot un ir jomas, kur viņa jūtas pārliecināta.

       Secinājums.

v Inga sevi novērtē samērā pozitīvi, adekvāti, kas norāda uz  samērā pozitīvu pašvērtējumu.

3.      BDI (rezultātus sk. pielikumā Att. 11.)

BDI atklājās, ka Ingai ir vieglas depresijas iezīmes, kas galvenokārt ir saistīta ar neizlēmību, līdz ar to – vainas sajūtu, sevis kritizēšanu par savām kļūdām.

4.      Projektīvie zīmējumi un nepabeigtie teikumi (rezultātus sk. pielikumā Att. 12.-17.)

Koka zīmējumā un stāstījumā var pamanīt noslieces uz vientulību, noslēgtību. Noslēgtību pauž arī mājas zīmējums – lai gan ārēji tā izskatās aicinoša un arī aprakstā tiek teikts, ka durvis var atvērt katrs, bet mājas durvīm nav rokturu, ar ko tās atvērt. 

          Koka lapotne un mati cilvēkiem ir uzzīmēti kupli, kas varētu norādīt uz emocionalitāti un ekspresivitāti.

          Dobumi kokā varētu norādīt uz kaut kādām traumām.

          Abos cilvēka zīmējumos acis ai aizvērtas, kas varētu norādīt uz nevēlēšanos kaut ko redzēt, saskatīt kaut kādas problēmas, pienēmt tās.

Teikumu turpinājumos apstiprinās augstākminētās tendences.

          Visos zīmējumos redzams Ingas radošums (zīmējumu apraksti dzejā), zīmēšanas talants.

 

 

 

Secinājums.

v Projektīvajos testos iezīmējas vientulības sajūtas, noslēgtības, emocionalitātes, ekspresivitātes, kaut kādas realitātes pieņemšanas grūtību un radošuma tendences.

Kopsecinājums.

Inga  ir 34 gadus veca.  Strādā kultūras namā par teātra studijas vadītāju, ir dramaturģe, režisore, rakstniece.  Patlaban studē kultūras pasākumu organizēšanu augstskolā.

          Kognitīvājā sfērā izpētes rezultāti parāda, ka Ingai ir vienmērīgs un samērā augsts darba temps jaunās situācijās, optimālais darba temps tiek atrasts uzreiz. Ingai ir samērā labas  koncentrēšanās spējas un samērā augsta  precizitāte, izņemot noguruma laikā, kad pazeminās koncentrēšanās spējas. Augsts darba temps arī pie traucējumiem un samērā labi koncentrēšanās rādītāji traucējumu gadījumā.

          Attiecībā uz atmiņu kopumā Ingai ir samērā laba īslaicīgā un ilgstošā mehāniskā verbālā atmiņa, mācāmība aug pakāpeniski un produktīvi. Ingai ir samērā laba  asociatīvā atmiņa izmantojot piktogrammu kā pastarpinājumu dotajam vārdam.

                Attiecībā uz domāšanu, Ingai raksturīga adekvāta formas, lieluma un izvietojuma uztvere gan vienas, gan vairāku pazīmju sistēmā, labas spējas analizēt raksta iekšējo telpisko struktūru. Ir prasme salīdzināt un analizēt pazīmes, sintezēt veselo. Labi attīstīta spēja atklāt pazīmju savstarpējo kvantitatīvo un telpisko loģiku. Ir attīstīta spēja atrast pazīmju kombinēšanās loģiku un šo kombināciju variāciju loģiku. Ingai  ir dinamiska domāšana attiecībā uz telpas, lieluma, izvietojuma un formas uztveri. Ingai ir labi attīstītas loģiskās (matemātiskās) analīzes spējas, kā arī labas verbāli loģiskās analīzes spējas, būtisko pazīmju izdalīšanas spējas.

Tas, ko es paredzēju par domāšanas īpatnībām tiešām atklājās - Ingai ir savdabīgs, dziļi filozofisks apkārtējo likumsakarību izpratnes veids.  Domāšanas operācijās – tādās kā analīze, salīdzināšana un vispārināšana darbojas, ne tikai loģikas principi, bet arī filozofiski. UZ to norāda arī projektīvo testu paskaidrojumi, kas tiek rakstīti nevis kā vienkārši paskaidrojumi, bet gan dzejā.

          Personības izpētē  apstiprinājās Ingas spēcīgā individualitāte.   Kā izteiktas īpašības izdalās – neatkarība, iniciatīva, dominēšana, emocionāls jūtīgums, nelīdzsvarotība,  iekšēja nedisciplinētība, pieņemto normu neatzīšana, novatorisms, jaunu ideju attīstīšanas spēja, radošums, un tas  ir saistīts ar paaugstinātu trauksmes līmeni. Projektīvajos testos iezīmējas vientulības sajūtas, noslēgtības, emocionalitātes, ekspresivitātes, kaut kādas realitātes pieņemšanas grūtību un radošuma tendences.

Īsi sakot, Ingai ir labi attīstīti visi psihiskie procesi. Un manuprāt, tas fakts, ka Ingai ir raksturīgs radošums, savādāka  - filozofiska domu gaita,  novatorisms, emocionāls jūtīgums viņu it kā norobežo no apkārtējās pasaules, kas ir savādāka – ikdienišķa, racionāla un līdz ar to Inga jūtas vientuļa, jo viņai apkārt nav līdzīgu cilvēku.