Pieprasījums un piedāvājums

[SA1] TURĪBAS   MĀCĪBU   CENTRS

REFERĀTS   MIKROEKONOMIKĀ

Pieprasījums un piedāvājums

E.Pekainis

Rīga 1999

SATURS

1. IEVADS

2. PIEPRASĪJUMS

·     patērētāju ienākumi

·     aizvietotāju cenas

·     komplementāro preču cenas

·     patērētāju gaume

·     pircēju skaits

·     pircēju prognozes

3. PIEDĀVĀJUMS

·     tehnoloģija

·     nodokļi un dotācijas

·     kredīta procents

·     pārdevēju skaits

·     ražotāju prognozes

4. PIEPRASĪJUMA ELASTĪBA

·     pieprasījuma elastības faktori

·     vienādi elastīgs pieprasjums

5. PIEDĀVĀJUMA ELASTĪBA

·     acumirklīgais periods

·     īsais periods

·     garais periods

IEVADS

          Pieprasījuma un piedāvājuma analīze ir svarīgs instrumentspēks,  kas dod iespēju izprast daudzus ekonomiskos procesus. Sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenu, tāpat  kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju u.tml.

          Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, uzzināsim tirgus mehānisma darbību, uzzināsim kā un kādā veidā šis mehānisms nosaka ražošanas apjomus un cenas.

          Visus ekonomikas subjektus atkarībā no to funkcijām var iedalīt divās grupās:

·     pircēji

·     pārdevēji

          Pircēji ir patērētāji, kas pērk preces un pakalpojumus, kā arī firmas, kas pērk darbaspēku, kapitālu, izejvelas u.tml.,lai ražotu šīs preces un pakalpojumus.           Pārdevēji ir firmas, kas pārdod šīs rezerves un pakalpojumus. Darbinieki pārdod savu darbspēku, ražošanas resursu(faktoru) īpašnieki kas pārdod vai izīrē tos. Protams, ka firmu un cilvēku vairākums ir vienlaikus gan pārdevēji gan pircēji.

Pircēju un pārdevēju mijiedarbība veido tirgu.

Tirgus ir pircēju un pārdevēju kopums, kuru mijiedarbības rezultātā notiek preču un pakalpojumu maiņa (pirkšana, pārdošana). Tirgu varam formulēt kā institūciju kopumu jeb mehānismu, kas saved kopā atsevišku preču vai pakalpojumu pircējus un pārdevējus.

PIEPRASĪJUMS (DEMAND)

          ieprasījums ir noteikta veida preču daudzums ko patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu, noteiktā laika posmā.

Tātad pieprasījums ir cenas funkcija.

	d

 

Qn =  f (Pn)

	d

 

Qn - n-tā veida preču pieprasījums

                 Pn - n-tā veida preces cena

          Pieprasījumu nekrīkst identificēt ar vajadzību. Piemēram ja jums rodas vajadzība pēc automašīnas, tas nenozīmē ka līdz ar to rodas arī pieprasījums. Šī vajadzība parvērtīsies par pieprasījunu tikai tad, ja būs nepieciešamā vaudas summa. Tātātad pieprasījums un vajadzības ir saistīti, bet ne identiskt jēdzieni.

          Pieprasījumu visbiežāk attēlo grafika veidā kur uz horzontālās ass  raksta pieprasījuma apjomu, bet uz vertikālās ass - cenu.

          Ir jāatšķir jēdzieni pieprasījums un pieprasījuma apjoms. Kā jau noskaidrojām, pieprasījums ir cenas funkcija bet pārdoto  preču daudzumu turklāt nosaka vēl daudz citu faktoru.

d

d

Qn =  f (Pn, I, Ps, Pk, T, N, E)

d

 
Qn - n-tā pieprasījuma apjoms pēc n-tās preces

                Pn - n-tās preces cena
I   - patērētāju ienākumi
Ps - substitūtu cenas

                Pk - komplementāro preču cenas
T  - patērētāju gaume

                       N  - pircēju skaits

                       E  - pircēju prognozes

1.attēls           Budžeta līnija             n                 V                   k   i       e    n                     p   a                                    p                             Budžeta līnija    r    e     c     e                                                  Otra  prece

          Patērētāju ienākumi

Pieaugot patērētāju ienākumiem, pieprasījuma apjoms pēc vairākām precēm pieaug, un otrādi, samazinoties pircēju ienākumiem, šīs  peces pērk mazāk. Preces, pēc kurām pieprasījums ir tiešā atkarībā no pircēju ienākumu izmaiņām, sauc par normālām precēm (normal goods). Tomēr ir arī vairāki izņēmumi. Ja ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni, patērētāji var mazāk pirkt kartupeļus, maizi, kāpotus, jo lielāki ienākumi viņiem ļauj patērēt kvalitatīvākus produktus, ar lielāku proteīna saturu, piemēram - gaļu, piena produktus. Preces, pēc kurām pieprasījums mainās apgrieztā atkarībā no pircēju ienakumiem, sauc par anomālām precēm (inferior goods).

2.attēls     Cenas izmaiņas efekts            n           V i e n a p r e c e                                                                                                                                           e2            U2                                                                          e1                                                                                                     U1                                                                                                             Otra  prece

 

Aizvietotāju (substitūtu) cenas

          Aizvietotāji ir preces kuras var lietot kādas citas preces vietā. Piemēram, sviestu var aizvietot ar margarīnu. Kā mainīsies pieprasījums pēc margarīna, ja mainīsies sviesta cena .Ja pieaugs sviesta cena tad pieprasījums pēc margarīna pieaugs, un otrādi.

Kopā lietojamo (komplementāro) preču cenas

          Tās ir preces, kuras ir savstarpēji papildinošas. Piemēram, benzīns un motoreļļa. Ja samazināsies benzīna cena, tad jūs lietosiet automobīli. Tas savukārt izsauks motoreļļas patēriņa pieaugumu. Tādējādi ja samazinās vienas kopā lietojams preces cena, pieprasījums pēc otras kopā lietojamās  preces pieaug.

Patērētāju gaume

          Dotajam produktam labvēlīgas patērētāju gaumes uzmaiņas, kas rodas , izmainoties reklāmai vai modei, izsauks pieprasījuma pieaugumu un otrādi. Svarīgi, ka tehnoloģiski tehniskas izmaiņas,  kuru rezultātā rodas jauni produkti, var kardināli mainīt patērētāju gaumi, līdz ar to pieprasījumu. Piemēram, plašs kalkulatoru piedāvājāms praktiski likvikēja pieprasījumu pēc logaritmiskiem līneāliem.

Pircēju skaits

          Tirgū, pieaugot pircēju skaitam palielinās arī pieprasījums un otrādi. Pircēju skaits var svārstīties, izmainoties iedzīvotāju skaitam pilnveidojot sakaru un transporta sistēmu, noņemot vai ieviešot muitas barjeru u.tml.

Pircēju prognozes

          Pircēju prognozes (pamatotas vai iedomātas) par iespējamām cenu izmaiņām, inflācijas līmeni, naudas reformām, valdības lēmumiem utt. būtiski ietekmē pieprasījumu. Piemēram, ja pircēji prognozē kādas preces cenas pieaugumu, tad tas viņus pamudina apsteigt šo procesu un šodien iegādāties vairāk preču.

PIEDĀVĀJUMS (SUPPLY)

          Piedāvājums ir noteikta veida preču daudzums, kuru ražotāji (pārdevēji) vēlas un ir spējīgi saražot un piedāvāt pārdošanai tirgū par noteiktu cenu, noteiktā laika posmā. Tādējādi piedāvājums ir cenas funkcija.

	s

 

                   Qn = f (Pn)

s

                   Qn - n-tā veida preču piedāvājums

                   Pn  - n-tā veida preces cena 

          Piedāvājumu var attēlot gan tabulas, gan grafika veidā, bet parasti to tāpat kā pieprasījumu to visbiežāk attēlo grafika veikā kur uz horizontālās ass atliek piedāvājuna apjomu, uz vertikālās - cenu. Analizējot piedāvājumu jāatšķir piedāvājums  no piedāvājuma apjoma, Piedāvājums ir cenas funkcija, bet piedāvāto preču daudzumu ietekmē vēl daudzi citi faktori.

	s

 

s

d

d

d

Qn =  f (Pn, Pr, Tn, TC, i, N, E)

	s

 

Qn - n-tās preces piedāvājuma apjoms

                Pn- n-tās preces cena
Pr - ražošanas resursu cenas

                Tn- tehnoloģija

                       TC- nodokļi un dotācijas

                       i    - kredīta procents

                       N  - pircēju skaits

                       E  - pircēju prognozes

Tehnoloģija.

          Tehnoloģijas pilnveidošana dod iespēju paaugstināt ražošanas efektivitāti, t.i., ražot produkcijas vienību ar mazāku resursu patēriņu. Rezultātā pie dotajām resursu cenām samazināsies ražošanas izmaksas un pieaugs ražošanas apjoms.

Nodokļi un dotācijas.

          Vairākums uzņēmēju nodokļus uztver kā ražošanas izmaksas. Tāpēc nodokļu paaugstināšana izsauks ražošanas un piedāvājuma izmaksas.Tāpēc nodokļu paaugstināšana izsauks ražošans un piedāvājuma samazināšanos, bet pareizi orientētas dotācijas var paplašināt ražošanuun piedāvājumu.

Kredīta procents.

          Praktiski neviens uzņēmums nevar efektīvi funkcionēt bez lieālka vai mazāka kredīta (ilgtermiņa vai īstermiņa). Tāpēc, pieaugot kredīta procentam, kapitāls (aizņēmums) kļūst dārgāks un mazāk pieejams. Tas izsauks ražošanas un piedāvājuma samazināšanos.

Pārdevēju skaits.

          Jo vairāk firmu iesaistās preces ražošanā (ieiet nozarē ), jo būs lielāks šo preču piedāvājums, un otrādi.

Ražotāju prognozes.

          `Ražotāju prognozes.par cenu svārstībām var iespaidot ražotāju vēlmi piegādāt preci tirgū nekavējoties. Tomēr šeit sakarības ne vienmēr ir viennozīmīgas. Daudzās apstrādājošās rūpniecības nozarēs, preču cenas paaugstināšanās prognoze, var izsaukt ražotāju tieksmi paplašināt ražošanas jaudas tādējādi izsaukt piedāvājuma pieaugumu.

PIEPRASĪJUMA ELASTĪBA

          Izšķir vairākus pieprasījuma veidus:

·        pieprasījuma elastība no cenas

·        pieprasījuma elastība no ienākuma

·        krusteniskā elastība

          Pieprasījums ir elastīgs (elastic demand), ja dotās procentuālās cenas izmaņas izsauc lielākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas, piemēram, cena samazinās par diviem procentiem, bet pieprasījums pieaug par četriem procentiem (E>1).

          Pieprasījums ir neelastīgs (inelastic demand), ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izsauc mazākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, cena samazinās par diviem procentiem, bet pieprasījums pieaug tikai par vienu procentu (E<1).

Pieprasījuma elastības faktori

          Stingru noteikumu attiecībā uz faktoriem, kuri nosaka pieprasījuma elastību nav. Tomēr jāmin šādi praktiski lietderīgi elastību ietekmējoši faktori:

·        aizvietojamība, jo tirgū ir vairāk pieejami attiecīgu produkta aizvietotāji jo pieprasījums pēc šī produkta ir elastīgāks.

·        pirmās nepieciešamības preces un luksusa priekšmeti, pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm parasti ir neelastīgs, pieprasījums pēc luksusa precēm ir elastīgs.

·        preces īpatsvars patērētja budžetā, jo lielāks preces īpatsvars patērētāja budžetā, jo lielāka ir pieprasījuma elastība.

laika faktors, jo lielāks ir laika periods lēmuma pieņemšanai, jo produkta pieprasījums ir elastīgāks.To nosaka vairāki iemesli. Vairumam parērētāju ir izveidojusies ierasta patēriņa struktūra. Ja produkta cena pieaug, tad patērētājam ir nepieciešams noteikts laiks, lai atrastu, pārbaudītu un pierastu pie  citiem produktiem.Otrs iemesls ir produkta ilglaicīgums.

 PIEDĀVĀJUMA ELASTĪBA

          Piedāvājuma elastība ir piedāvājuma reakcijas mērs atkarībā no cenas izmaiņām.

Atkarībā no tā, vai piedāvājuma apjoma procentuālā palielināšanās ir lielāka, mazāka vai vienāda ar attiecīgajām cenu procentuālajām izmaiņām, izšķir:

·        elastīgu

·        neelastīgu

·        vienādelastīgu piedāvājumu.

          Pieprasījuma elastībai tirgus analīzē ir mazāka loma nekā pieprasījuma elastībai, jo pieprasījuma elastība parāda kā mainās kopējais ieņēmums atkarībā no cenu izmaiņām. Ar piedāvājuma elastību uzņēmējam ir jārēķinās izstrādājot firmas īstermiņa un ilgtermiņa stratēģiju.

          Svarīgs faktors, kurš būtiski ietekmē piedāvājuma elastību ir laiks, kāds ir ražotāja rīcībā, lai reaģētu uz produkta cenas izmaiņām. Jo ražotājam vairāk laika lai piemērotos cenas izmaiņai, jo vairāk mainīsies ražošanas apjoms un jo elastīgāks būs piedāvājums. To nosaka tas, ka ražotāja reakcija uz cenu ir atkarīga no resursu pārplūšanas iespējām no vienas nozares otrā, bet resursu pārplūšanai nepieciešams laiks.Analizējot laika faktora ietekmi uz  piedāvājuma elastību, lietderīgi sagrupēt tirgus periodus:

·     acumirklīgais periods (MR)

·     īsais periods (SR)

·     garais periods (LR)

Acumirklīgais periods

          Acumirklīgais periods ir tik īss, ka ražotājs nespēj reaģēt uz pieprasījuma un cenu izmaiņām. Piedāvājums praktiski būs absolūti neelastīgs. Zemnieks pārdos visus tomātus kurus viņš ir atvedis praktiski neatkarīgi no tā, kāda būs cena tirgū, viņš nevar piedāvāt vairāk tomātu nekā ir atvedis, ja cena būs augstāka par prognozēto. Bet ja produkts ātri bojājas , zemnieks nevar atteikties no tās pārdošanas, pat ja cena būs zemāka par prognozēto vai pat mazāka par ražošanas izmaksām.

Īsais periods

          Īsā perioda ietvaros kā atsevišķu ražotāju tā arī nozares ražošanas jaudas paliek nemainīgas. Tomēr uzņēmējiem ir pietiekami daudz laika lai tās izmantotu vairāk vai mazāk intensīvi. Šajā periodā zemnieks, kurš ražoja tomātus var saražot vairāk, izmantojot intensīvākas ražošanas metodes vai paplašinot tomātu stādījumu platības uz citu kultūru rēķina. Rezultātā pieaugs tomātu piedāvājums, kā reakcija uz paredzami augsto tomātu cenu (pieprasījumu).Šajā periodā raksturīgs tas, ja pieprasījums izsauc piedāvājumu ,tad cenas pieaugums ir relatīvi mazāks.

Garais periods

          Garais periods ir pietiekami garš, lai firma varētu veikt visus nepieciešamos pasākumus ražošanas piemērošanai un situācijas izmaiņām. Atsevišķas firmas var paplašināt vai sašaurināt savas ražošanas jaudas. Nozarē var ieiet jaunas firmas. Zemnieks, kurš audzēja tomātus, var iegādāties papildus  zemes gabalus, nopirkt vairāk mašīnas vai iekārtu. Turklāt arī citi zemnieki var iesaistīties tomātu ražošanā, tas nozīmē vēl lielāku piedāvājuma elastību. Cenu līmenis būs zemāks nekā acumirklīgajā un īslaicīgafā periodā, bet augstāks nekā sākumā.

Izmantotā literatūra:

1. Ievads mikroekonomikas teorijā. V. Nešpors

2. Tirgus cenas G.Libermanis

---

 [SA1]