Plēsēji – suņu dzimta

Autors: Nezināms

Pie suņu dzimtas pieder vilki, lapsas, hiēnsuņi, šakāļi , koijoti un dingo. Visiem suņu dzimtas dzīvniekiem ir spēcīgi muskuļi. Medījot klajumos, viņi ātri skrien. Viņu iegarenais galvaskauss veidots tā, lai varētu satvert upuri skrējienā. Vilki , dingo un vēl daudzi suņu dz. pārstāvji savvaļā dzīvo baros, kuros apvienojas vairākas ģimenes .Katram baram ir vadonis, kam pakļaujas visi pārējie bara locekļi.

Vilks.

Lielākais suņu dzimtas plēsējs. Ķermenis spēcīgs, ar paaugstinātu skaustu, relatīvi garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, kupli apmatotu asti. Dzīvo dažādos biotopos. Izvairās no lieliem, vienveidīgiem meža masīviem sausās smilts augsnēs. Midzeni iekārto attālākos meža nostūros, lielu purvu malās, salās. Bieži midzeņi atrodas iedobēs zem kritušiem kokiem, izgāztu koku saknēm, retāk izmanto un savām vajadzībām pielāgo dabiskas vai citu dzīvnieku izveidotas alas. Vilks ir tramīgs dzīvnieks, izvairās no kontakta ar cilvēkiem, tomēr barības meklējumos bieži ieklejo arī apdzīvotās vietās. Bara dzīvnieks. Vietās, kur barības daudz, vienā barā var būt pat 20 vilki. Ja barību sameklēt grūti lielie bari sadalās mazākos, katrā apmēram 7 vilki. Tipisks gaļēdājs, kas augu barību izmanto tikai izņēmuma kārtā. Ēd galvenokārt savvaļas un mājas pārnadžus – stirnas, staltbrieža un aļņa teļus, meža cūkas, aitas, kazas, teļus. Ķer arī sīkākus zīdītājus, piemēram, lapsas, jenotsuņus, zaķus, bebrus u.c. Iecienīts medījums ir suņi. Barības trūkuma apstākļos ēd arī kritušus dzīvniekus.

No vilkiem iegūst vērtīgu kažokādu., kas tāpat kā vilku galvaskauss ir medību trofeja. Vilkus atļauts medīt visu gadu. Tas ir bīstams trakumsērgas un dažādu helmintožu izplatītājs.

Lapsa.

Pavisam ir 20 sugu lapsas, starp tām – rudā lapsa, pelēkā lapsa, tuksnešos - feneklapsa un lielausainā lapsa, bet ļoti aukstās vietās- polārlapsa un zilā lapsa.

Lapsas ķermenis ir slaids, ar garu kupli apmatotu asti. Apmatojums biezs. Sastopama visā Eirāzijā. Uzturas gan mežu masīvos, gan kultūrainavās, gan arī apdzīvotu vietu tuvumā. Bieži sastopama mežmalās, purvmalās, ūdenstilpju piekrastēs, birztalās, krūmu audzēs lauku vidū. Izvairās no lieliem, vienveidīgiem priežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm.

Lapsas pašas alu nerok. Midzeni iekārto pamestās āpša, jenotsuņa vai tamlīdzīgās alās. Galvenokārt ēd peļveidīgos grauzējus, bet, ja to ir maz, ķer arī zaķus, stirnu un cūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks barībai izmanto kukaiņus un augus, ziemā ēd arī kritušus dzīvniekus. Ļoti uzmanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē galvenokārt orientējas ar ožas un dzirdes palīdzību. Lapsas mūzā ilgums ir 5-8 gadi.

Lapsai ir neliela pozitīva nozīme peļveidīgo grauzēju skaita samazināšanai, tādejādi tā darbojas kā apkārtējās vides sanitāre. Medību saimniecībā lapsa ir pat kaitīgāka par jenotsuni, jo ziemā iznīcina diezgan daudz zaķu un vistveidīgo putnu.Tā ir trakumsērgas izplatītāja.

§     Dienvidamerikā sastopamas krabjēdājlapsas, kuras sauc par maikongiem. Šīs lapsas arī dzīvo mežos un līdzenumos tālu no jūrām.

§     Feneklapsas dzīvo Āfrikas un Arābijas tuksnešos. Atvēsināties viņām palīdz gaiss, kas plūst gar asinsvadiem lielajās ausīs. Pa dienu tās guļ alā un medī naktī.

§     Polārlapsām sāk salt -70°C, bet rudajām lapsām -13°C temperatūras.

§     Rudās lapsas dzīvo gandrīz visās zemēs uz ziemeļiem no ekvatora. Lapsu leģendārā viltība ļauj tām dzīvot pat priekšpilsētās dārzos un pilsētu izgāztuvēs. Pilsētās viņas ēd ēdienu atliekas, kuras atrodas atkritumos.

Koijots.

Savvaļas suns, kas dzīvo Ziemeļamerikas prērijās. Dzīvo pa pāriem, ja barības daudz – nelielos ģimeņu baros. Koijotu mātītei grūsnība ilgst 9 nedēļas un vienā metienā piedzimst vidēji 5 mazuļi. Vēl nesen koijotus uzskatīja par kaitīgiem dzīvniekiem un tos iznīcināja, tomēr viņi izdzīvojuši.

Dingo.

Austrālijas savvaļas suns. Ķermeni klāj brūni, īsi mati. Dzīvo un medī nelielos baros. Senāk Austrālijā nebija suņu. Dingo ir cēlušies no tiem suņiem, kurus ieveda ieceļojušie aborigēni.

Šakālis.

Dzīvo savannās un stepēs. Ēd visu, ko vien var atrast Āfrikas un citā savannā – augļus, mazus zīdītājus, olas, putnus un dzīvnieku, piemēram, zebru, maitas. Reizēm tie medī barā, vajājot nelielus zālēdājus, piemēram, gaceles.

Hiēnsuņi.

Dzīvo Āfrikas savannās, kur seko zebru vai gnu antilopju bariem. Kad šo zālēdāju bars pārvietojas uz jaunām ganībām, hiēnsuņi tam seko. Dzīvo baros. Lai panāktu laupījumu hiēnsuņi var skriet ar ātrumu 50 km/h.

Dzīvnieku aizsardzība.

Dienvidamerikas pampu krēpjvilks ir viens no suņu dzimtas pārstāvjiem, kas iekļauts aizsargājamo sugu sarakstā. Tas sastopams tikai zoodārzos. Lapsas un vilkus- arī pelēko vilku – medī gan kažokādu ieguvei, gan tāpēc, ka viņi uzbrūk mājlopiem .Tomēr vislielākos draudus savvaļā dzīvojošiem suņu dz. pārstāvjiem rada tas, ka viņu dzīves vietās cilvēki iekopj tīrumus, ceļ mājas un rūpnīcas.